7. Article

1. 1)) NAP stratēģiskais rādītājs- summārais ienākumu nevienlīdzības S80/S20 indekss.
2. (24)) Tautsaimniecības ražīgums un MVK konkurētspēja. Krīzes laikā, samazinoties kopējam algu līmenim un cenām iekšējā tirgū, uzlabojās Latvijas ražotāju konkurētspēja, kas bija pamats eksporta pieaugumam un līdz ar to arī apstrādes rūpniecības attīstībai, kuras pieauguma temps, atjaunojoties tautsaimniecības izaugsmei, bija krietni straujāks nekā kopējā tautsaimniecības izaugsme. Apstrādes rūpniecība pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājs.
3. 2)) P90/P50 ienākumu attiecību indekss – 1,95 (2012.g.- 2,21).
4. 3)) Nabadzības riska indekss strādājošajiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem- 5% (2010.g.- 9,5%).
5. 4)) Ekonomikas spriedzes indekss, kas pēc kompleksiem kritērijiem mēra materiālo nenodrošinātību- 42 (2012.g.- 65,8).
6. 5)) Nabadzības riska indekss ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus- 30 (2010.g.-39).
7. 6)) Nabadzības riska indekss mājsaimniecībām, ko veido 2 pieaugušie un 3 un vairāk apgādībā esošu bērnu- 27 (2010.g.- 37).
8. 7)) Nabadzības riska indekss bērniem (0–17) – 19 (2010.g.- 24,8).
9. 1)) Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" - 1.panta 2.daļa paredz noteikt šādu vidēja termiņa budžeta politikas principu un prioritāro attīstības virzienu- darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana nolūkā mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību un paaugstināt dzīves kvalitāti, it īpaši ģimenēm ar bērniem.
10. 2)) Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem (MK 16.03.2011. rīk. Nr.111),
11. 3)) Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai" (izskatīts MK 28.05.2013., prot. Nr.32 55.§),
12. 4)) Likums "Par sociālo drošību",
13. 5)) Sociālās apdrošināšanas jomā- likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un citi jomu regulējošie tiesību akti,
14. 6)) Sociālās palīdzības jomā- Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti,
15. 7)) Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai" (MK 10.12.2013. prot. Nr.66 104.§).
16. 8)) Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti" (MK 04.06.2013.; prot. Nr.33 33.§).
17. 1)) Likums "Par sociālo drošību",
18. 2)) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti,
19. 3)) Sociālā darba un sociālo pakalpojumu jomā- Profesionāla sociālā darba pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (MK 10.12.2013. prot. Nr.66 100.§), Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam (MK 19.11.2013. prot. Nr.61 56.§) un jomu regulējošie tiesību akti,
20. 4)) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (MK 19.11.2013. prot.61 57.§).
21. 5)) Koncepcija par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli (MK 10.05.2013. rīk. Nr.192).
22. a)) i) nodrošina pietiekamus pierādījumus nabadzības mazināšanas politikas izstrādei un norišu uzraudzībai;
23. a)) ii) ietver pasākumus, ar kuriem atbalsta valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķa sasniegšanu (kas definēts valsts reformu programmā), kurš paredz ilgtspējīgu un kvalitatīvu darba iespēju veicināšanu cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām;Nav izpildīts NRP noteikts Latvijai sasniedzamais mērķis stratēģijas "ES 2020" kontekstā- nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars – 21% vai 121 000 cilvēku novērst nabadzības vai atstumtības risku. Mērķis ietver divus rādītājus – nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012.gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās.
24. 1)) ienākumu nevienlīdzības samazināšana. Pasākumu mērķis ir samazināt nodokļu slogu ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem un augstam nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām (īpaši ģimenēm ar bērniem un zemāk atalgotiem strādājošajiem);
25. 2)) nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana,
26. 3)) diskriminācijas draudu un stereotipu mazināšana, kā arī pilsoniskās līdzdalības veicināšana.
27. 1)) koncepcijas minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeņa noteikšanai izstrāde un iesniegšana Ministru Kabinetā līdz 2014.gada 1.augustam, norādot minimālā ienākuma noteikšanas nozīmi nabadzības mazināšanas mērķa sasniegšanai.
28. 2)) Lai nodrošinātu resocializācijas pasākumu detalizētāku plānojumu, Tieslietu ministrija līdz 2014. gada 1.augustam izstrādās un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā Informatīvo ziņojumu par pasākumu plānu notiesāto resocializācijas pilnveidošanai ieslodzījuma laikā un pēc atbrīvošanas laika periodam no 2014.-2020.gadam. Informatīvajā ziņojumā tiks paredzēta arī grozījumu veikšana koncepcijā "Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijas koncepcija" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.7). Attiecīgos grozījumus Tieslietu ministrija plāno veikt līdz 2015.gada 1.jūnijam
29. a)) iii) iesaista attiecīgās ieinteresētās personas nabadzības apkarošanā;IzpildītsReformu vadības grupa:
30. 1)) lai nodrošinātu strukturālās reformas valsts pārvaldē, veicinātu atklātu budžeta veidošanu, administratīvā sloga mazināšanu, ekonomikas stimulēšanu un dialoga veidošanu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, ar Ministru prezidenta 2012.gada 2.janvāra rīkojumu Nr.1 izveidota Reformu vadības grupa,
31. 2)) Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un tās apakšpadomes koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos,
32. 3)) lai veiktu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanas, pārraudzības un pilnveidošanas koordināciju, ar labklājības ministra 2007.gada 26.februāra rīkojumu Nr.25 izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Šīs komitejas ietvaros darbojas pārstāvji no nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu intereses (cilvēkus ar invaliditāti, bezpajumtniekus, bērnus, seniorus u.c.), pašvaldību plānošanas reģioniem, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī sociālie partneri (arodbiedrību un darba devēju pārstāvji).
33. 4)) 06.07.2004. MK noteikumi Nr.585 "Kārtība, kādā MK saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" nosaka kārtību, kādā MK katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām par jautājumiem saistībā ar pašvaldību darbību.
34. 5)) Sabiedrības līdzdalība un sadarbība valsts pārvaldē ir viens no galvenajiem valsts pārvaldes attīstības politikas virzieniem, kas noteikts 2008.gada maijā apstiprinātajās "Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte". Sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā nosaka MK 25.08.2009. noteikumi Nr.970. Savukārt MK 07.04.2009. noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" nosaka ieinteresēto pušu iesaistes kārtību Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu saskaņošanas procesā.
35. 6)) ar labklājības ministres 04.04.2013. rīkojumu Nr.24 izveidota darba grupa nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanas priekšlikumu izstrādei. Darba grupu veido ministriju, Saeimas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji.
36. 7)) Ar labklājības ministra rīkojumu izveidota Dzimumu līdztiesības komiteja, kas ir koordinējoša institūcija dzimumu līdztiesības politikas jomā, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu. Komitejas sastāvā ir gan valsts, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo partneru pārstāvji.
37. 8)) Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar invalīdu integrācijas veicināšanu, Labklājības ministrija 1997.gadā izveidoja Invalīdu lietu nacionālo padomi, kas ir konsultatīva institūcija, kas piedalās invalīdu integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā.
38. 9)) Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbību pensionāru problēmu identifikācijā, izvērtēšanā un to risinājumu piedāvājumu izstrādē, ar labklājības ministres 2013.gada 27.maija rīkojumu Nr.36 izveidota Senioru lietu padome;
39. 10)) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pakalpojumu sniegšanas organizāciju, t.sk. pašvaldību pienākumus, kā arī valsts deleģētos pienākumus Latvijas Nedzirdīgo savienībai, Latvijas Neredzīgo biedrībai, Latvijas Bērnu fondam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"".
40. b)) pēc pieprasījuma un pamatotā gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām var sniegt atbalstu projektu pieteikumu iesniegšanā un izvēlēto projektu īstenošanā un vadībā.Nav izpildīts ES fondu vadībā iesaistīto institūciju atbildība noteikta Koncepcijā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda institucionālo sistēmu 2014. – 2020.gadā Latvijā. Koncepcija tika apstiprināta MK 2013. gada 4. jūnija sēdē.
41. i)) koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem;
42. a)) ii) pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru;Nav izpildīts Lai izpildītu nosacījumu paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Uz 2014.gada 31.janvāri tika izstrādāts izvērtējums par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz efektivitātes veicināšanu veselības aprūpes nozarē, kā arī ietverot kartējumu nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Detalizēts kartējums tiks ietverts veselības tīklu attīstības vadlīnijās, kas tiks izstrādātas ESF specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.
43. a)) iii) uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu.Nav izpildīts Lai izpildītu nosacījumu paredzēts izstrādāt "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". Uz 2014.gada 31.janvāri ir izstrādāts izvērtējums par sabiedrības veselības politikas līdzšinējo realizāciju, nepieciešamajām izmaiņām un atbalstāmajām jomām Latvijas Republikā līdz 2020.gadam, kas kalpos par pamatu "Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" izstrādei. Pamatnostādnes veidos stratēģisko ietvaru sabiedrības veselības politikai Latvijā laikā līdz 2020.gadam, tai skaitā attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz efektivitātes veicināšanu veselības aprūpes nozarē, kā arī ietverot uzraudzības un pārskatīšanas sistēmas aprakstu.
44. b)) Dalībvalsts vai reģions ir pieņēmuši satvaru, kurā indikatīvi izklāstīti pieejamie budžeta resursi veselības aprūpei, kā arī izmaksu ziņā efektīvi koncentrēti resursi prioritārām vajadzībām.IzpildītsLikums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam" un tā 3. pielikums (pieejams - http://www.likumi.lv/doc.php?id=253191)Likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", attiecībā uz tālākajiem plānošanas perioda gadiem, katru nākamo gadu plānots MK apstiprināt budžeta bāzi, pamatojoties uz kuru plānots pieņemt budžeta ietvaru katriem nākamajiem trim gadiem. Likums nosaka pieejamos budžeta līdzekļus veselības nozarei, tai skaitā kopumā kā vienu no valsts budžeta prioritātēm nosakot valsts demogrāfiskās politikas īstenošanu, kas vērsta uz cilvēka drošumspējas stiprināšanu un tautas ataudzes stabilo pamatu veidošanu, kas atbilstoši "Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam" ir īstenojams atbilstoši rīcības virziena "Vesels un darbspējīgas cilvēks" uzdevumiem.
45. i)) nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei un uzrauga norises.
46. 1)) Sistēma nav visaptveroša, pamatā administratīva rakstura
47. 2)) Trūkst pilnīgas analīzes par ESL un drop-out iemesliem
48. 3)) Trūkst analīzes par preventīvo pasākumu efektivitāti un atbilstību
49. b)) Ir ieviests ar PMP saistīts stratēģisks politikas satvars: i) kurš ir pamatots ar pierādījumiem;Nav izpildītsb) ii) kurš ietver attiecīgos izglītības sektorus, tostarp attīstību agrīnā pirmsskolas vecumā, un jo īpaši pievēršas mazaizsargātām grupām, kuras visvairāk apdraud PMP, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām, un kurā ir ņemti vērā preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi;Nav izpildītsb) iii) Kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās puses, kas var risināt problēmas.Nav izpildīts10.2. Augstākā izglītība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus.Izglītība, prasmes un mūžizglītībaIzpildītsa) Ir ieviests valsts vai reģionāls augstākās izglītības stratēģisks politikas satvars, kas paredz:
50. i)) ja vajadzīgs, pasākumus apguves un ieguves veicināšanai, kuri:
51. i)) atbalstītu mūžizglītības attīstības un saistošos pakalpojumus, ietverot to īstenošanu un prasmju uzlabošanu (t. i., validāciju, norādes, izglītību un apmācību), kā arī veicinātu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos un partnerību ar tām;
52. a)) ii) lai nodrošinātu prasmju pilnveidošanas iespējas dažādām mērķa grupām, ja tās ir noteiktas kā prioritātes valsts vai reģionālos stratēģiskos politikas satvaros (piemēram, jauniešiem profesionālajā apmācībā, pieaugušajiem, vecākiem, kuri atgriežas darba tirgū, mazkvalificētiem un gados vecākiem darbiniekiem, migrantiem, kā arī citām nelabvēlīgām grupām, jo īpaši invalīdiem);IzpildītsPieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas puses: pašvaldības (plānošanas reģioni), nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, sociālie partneri.
53. a)) iii) paplašinātu mūžizglītības pieejamību, cenšoties efektīvi ieviest pārredzamības rīkus (piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēmu, valstu kvalifikāciju sistēmu, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībām);IzpildītsLai indivīds efektīvi un ātri saņemtu atbalstu gan savas darba karjeras attīstībai, gan profesionālās kompetences paaugstināšanai, pieaugušo izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā spektrā. izglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā spektrā. LM nodrošina atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni, savukārt IZM un EM plāno sniegt atbalstu darba tirgū nepieciešamo, mūžizglītības prasmju attīstībai gan balstoties uz darba devēja pieprasījumu, gan indivīda karjeras attīstības redzējumu.a) iv) palielinātu izglītības un apmācības saistību ar darba tirgu un pielāgotu izglītību un apmācību noteikto mērķa grupu vajadzībāmIzpildītsLīdz 2014.gada maijam IZM īstenotā projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros organizēti mācību un izglītojošie semināri Kurzemes plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Rīgas plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona un Zemgales plānošanas reģiona kapacitātes stiprināšanai mūžizglītībā.
54. i)) uzlabotu darba tirgus saistību ar VET sistēmām, ko īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību nodrošināšanu tās dažādās formās;
55. a)) ii) uzlabotu VET kvalitāti un pievilcību, tostarp izveidojot valsts pieeju VET kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, saskaņā ar Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām), un ieviešot pārredzamības un atzīšanas instrumentus, piemēram, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET).IzpildītsIzglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprināts MK 07.01.2014; pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4623)Profesionālās izglītības un apmācības pievilcības paaugstināšana ir cieši saistīta ar tās īstenošanas kvalitāti, mūsdienīgām īstenošanas formām un elastību kvalifikāciju novērtēšanā un pārnesē. Profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes un caurspīdīguma nodrošināšanai, t.sk. ieviešot kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūru profesionālajā izglītībā un caurspīdīguma un atzīšanas instrumentus, 2013.gada 8.augustā IKVD ir sācis darbu projekta "Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (turpmāk – EQAVET) ieviešana profesionālajā izglītībā Latvijā" ietvaros.11. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai.Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējaDaļēji izpildītsa) Ir ieviests un tiek īstenots stratēģisks politikas satvars, kura mērķis ir nostiprināt dalībvalsts publisko iestāžu pārvaldes efektivitāti un to prasmes attiecībā uz šādiem elementiem:
56. i)) tiesisko, organizatorisko un/vai procesuālo reformas darbību analīzi un stratēģisko plānošanu;
57. 1)) ir veikts ex-post novērtējums Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam, uz kā pamata līdz 2014.gada 31.oktobrim tiks izstrādātas jaunās pamatnostādnes 2014.-2020.gada periodam. Atbildīgā institūcija –Valsts kanceleja.
58. 2)) Lai demonstrētu valsts korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas stratēģiskos virzienus un uzsvarus 2014.-2020.gadā pašreiz tiek izstrādāta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam", kuru plānots saskaņot un apstiprināt Ministru kabinetā līdz 2014.gada 31.oktobrim. Atbildīgā institūcija – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
59. a)) ii) Kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi;Nav izpildītsa) iii) integrētas darbības administratīvo procedūru vienkāršošanai un racionalizācijai;IzpildītsKoncepcijas par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi mērķis ir izveidot publisko pakalpojumu sistēmu, definējot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, metodiskā vadībā un īstenošanā.
60. a)) iv) tādas cilvēkresursu stratēģijas un politikas izstrādi un īstenošanu, kura attiecas uz noteiktajām neatbilstībām šajā jomā;Nav izpildītsNosacījuma a) iv) izpilde:
61. 1)) efektīva cilvēkresursu pārvaldības sistēma, kas balstās uz vienotiem personālvadības procesiem – ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa;
62. 2)) efektīva cilvēkresursu institucionālās vadības un koordinācijas sistēma, kas veicina informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē.
63. 1)) Tiesu administrācija līdz 2015.gada 1.maijam apzinās tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzības un sagatavos apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzību sarakstu. Tiks ņemts vērā nevalstisko organizāciju un uzņēmēju viedoklis.
64. 2)) Tiesu adminstrācija līdz 2015.gada 1.augustam sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtēs iesniegto apmācību un izvērtējumu (pētījumu) vajadzību sarakstu un noteiks prioritātes apmācību vajadzību un izvērtējumu (pētījumu) virzieniem.
65. a)) v) prasmju pilnveidošanu visos publisko iestāžu profesionālās hierarhijas līmeņos;Nav izpildītsPrasmju un profesionālo kompetenču pilnveidošana visos publisko iestāžu profesionālās hierarhijas līmeņos notiks pēc sekojoša darbības plāna:
66. a)) vi) uzraudzības un novērtēšanas procedūru un rīku izstrādi.IzpildītsValsts pārvaldes politikas attīstības uzraudzība un novērtēšana tiek veikta periodiski. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam ex-post novērtējuma starpziņojums un gala ziņojums, kā arī rekomendācijas turpmākajai rīcībai ir pieejamas - http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2013/3_2_2_starpzin_pamatnostadnes.pdf un attiecīgi - http://www.mk.gov.lv/file/files/ESfondi/2013/3_2_aktiv_4_%20gala_zinojums.pdf. Valsts pārvaldes politikas attīstības gaitas uzraudzība un priekšlikumu sniegšana valsts pārvaldes modernizācijai un darbības uzlabošanai tiek īstenota arī Valsts pārvaldes politikas attīstības padomes ietvaros, kas ir konsultatīva valsts institūcija un kuras darbības mērķis ir akcentēt valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašināt diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus 1. vispārīgais
67. b)) kārtība, kas nodrošina pārredzamas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras;IzpildītsPublikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/users/registerAdmin)Lai nodrošinātu iepirkumu paziņojumu publicēšanu IUB mājaslapā un elektronisku nosūtīšanu publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī, ievērojot direktīvas 2004/18/EK, 2004/17/EK un 2009/81/EK prasības, 2009. gadā ir izveidota un tiek uzturēta Publikāciju vadības sistēma (Publikāciju vadības sistēmas lietošanas noteikumi pieejami: http://www.iub.gov.lv/pvs/users/registerAdmin)c) kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam;IzpildītsMK 2007. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 419 "Kārtība, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu" pieejami http://www.likumi.lv/doc.php?id=159648Izpildot MK noteikumos Nr 419 uzdoto funkciju – ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu uzraudzība pirmspārbaužu veikšanā, IUB ir izstrādājis un regulāri aktualizē metodiku ES fondu atbildīgajām un sadarbības iestādēm ES fondu pirmspārbaužu veikšanā, reizi ceturksnī organizē sanāksmi ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, lai apspriestu attiecīgajā ceturksnī konstatētās problēmas iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā, vienotos par kopīgu pieeju konstatēto problēmu risināšanā, kā arī izvērtētu nepieciešamību aktualizēt pirmspārbaužu veikšanas metodiku; pārliecinās, ka pirmspārbaužu veikšanas metodika tiek atbilstoši pielietota praksē, veicot pārbaudes par ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu veiktajām iepirkumu pirmspārbaudēm.
68. d)) kārtība, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā.IzpildītsAr MK lēmumu (MK 2011. gada 8. novembra protokols Nr. 66, 28. paragrāfs) IUB 2012. – 2014. gadā katru gadu piešķirti 50 000 latu kapacitātes palielināšanai sūdzību izskatīšanā un tiesvedības dokumentācijas sagatavošanā.Direktīvā 2007/66/EK paredzētos pasākumus nodrošina IUB Juridiskais departaments (14 štata vietas).5. Vispārīgais
69. b)) kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam;IzpildītsLai nodrošinātu, ka atbalsta sniedzējinstitūcijas ievieš valsts atbalsta pasākumus atbilstoši esošajam ES regulējumam valsts atbalsta jomā, ir veiktas atbalsta sniedzējinstitūciju apmācības par specifiskiem valsts atbalsta jautājumiem. Tāpat KAKD regulāri seko līdzi izmaiņām valsts atbalsta regulējumā, Eiropas Kopienas lēmumu un Eiropas tiesu praksē un attiecīgi informē iesaistītās institūcijas - nozaru ministrijas, Finanšu ministrijas struktūrvienības un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (informācija tiek sniegta elektroniski, rakstot oficiālas vēstules un sniedzot aktuālāko informāciju arī FM mājas lapā).
70. c)) kārtība, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus valsts atbalsta jomā.IzpildītsValsts atbalsta kontroles normu ievērošanu Latvijā uzrauga KAKD, kas ne tikai veic programmu sākotnējo izvērtēšanu, bet sniedz arī metodoloģisko atbalstu atbalsta sniedzējinstitūcijām, lai nodrošinātu, ka visi atbalsta pasākumi tiek ieviesti atbilstoši valsts atbalsta regulējumam. Uz 2014. gada janvāri KAKD ir 9 štata vietas. KAKD darbinieki pastāvīgi, atbilstoši iespējām, piedalās apmācību semināros, tai skaitā, ko organizē Lexxion, ERA u.c. KAKD darbinieki nepieciešamības gadījumā konsultējas ar EK pārstāvjiem, kā arī KAKD darbinieki veic apmācības atbalsta sniedzējinstitūcijām. Turpmāko gadu laikā ir plānots turpināt stiprināt KAKD administratīvo kapacitāti.6. Vispārīgais
71. i)) avotu un mehānismu, kas nodrošina statistisko validāciju, apzināšana;
72. a)) ii) kārtība attiecībā uz apkopoto datu publicēšanu un pieejamību sabiedrībai;IzpildītsInformatīvais ziņojums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308704&mode=mk&date=2013-12-17Rādītāju vērtības tiek ziņotas ikgadējo ziņojumu ietvaros, tie tiek publicēti mājaslapās www.esfondi.lv un www.zm.gov.lv.b) Efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp:
73. i)) tiek veikta rezultātu rādītāju atlase katrai programmai, kas sniedz informāciju par programmas finansēto politikas darbību izvēles iemesliem;
74. b)) ii) ir izvirzīti mērķi šiem rādītājiem;IzpildītsVadlīnijas, kas nosaka ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Darbības programmā iekļaujamo rādītāju izveides principus -http://www.esfondi.lv/upload/
75. b)) iv) procedūras, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma.IzpildītsInformatīvais ziņojums par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmu 2014.-2020.gada plānošanas periodam - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308704&mode=mk&date=2013-12-17FM izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda Vadības un kontroles sistēmu 2014. - 2020. gada plānošanas periodam iekļautajā Vadības un kontroles sistēmas aprakstā noteikts, ka KP fondu efektivitātes izvērtēšanas pamatā tiks izmantoti projektu dati no VIS sistēmas, kur tiks dokumentēts gan fiziskais, gan finanšu progress. Šajā sistēmā tiks uzkrāti arī ietekmes izvērtējumiem izmantojamie dati (no projektu pieteikumiem). Ietekmes izvērtēšanai dati tiks iegūti arī no citiem avotiem un valsts reģistriem, lai nodrošināto to statistisko ticamību. Nepieciešamības gadījumā dati tiks iegūti veicot aptaujas, iekļaujot galvenos izlases parametrus un tādējādi nodrošinot datu reprezentativitāti.
76. c)) administratīvās spējas sagatavot un īstenot kopīgu kontroles programmu, ko var izstrādāt kopā ar citām dalībvalstīm, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 94.pantā.Izpildītshttp://cfca.europa.eu/pages/docs/admin_board/
77. d)) administratīvās spējas sagatavot un īstenot īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95.pantāIzpildītsZivsaimniecības kontroles programma
78. f)) administratīvās spējas piemērot punktu sistēmu par smagiem pārkāpumiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 92.pantāIzpildīts.