153. Article

Šķīrējtiesas procedūra (Konstitūcijas 32. pants) 1. Ja strīds starp dalībvalstīm jāizšķir šķīrējtiesā, ikvienai dalībvalstij rakstiski jāinformē otra puse par strīda būtību un, nosūtot paziņojumu par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, jāinformē par to, ka tā vēlas uzsākt šķīrējtiesas procedūru. 2. Ja strīds ir saistīts ar darbības vai tehniskiem jautājumiem, ikviena dalībvalsts var lūgt savam izraudzītajam operatoram rīkoties saskaņā ar turpmākajos punktos aprakstīto procedūru un piešķirt šādas pilnvaras savam izraudzītajam operatoram. Konkrēto dalībvalsti informē par tiesvedības gaitu un rezultātiem. Attiecīgās dalībvalstis vai to izraudzītie operatori turpmāk tekstā minēti kā "šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses". 3. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses ieceļ vienu vai trīs šķīrējtiesnešus. 4. Ja šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses izvēlas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, tad ikviena puse saskaņā ar 2. punktu izvēlas dalībvalsti vai izraudzīto operatoru, kas nav tieši iesaistīts strīdā, lai tas rīkotos kā šķīrējtiesnesis. Ja vairākas dalībvalstis un/vai izraudzītie operatori iesaistās kopējā lietā, šo noteikumu izpratnē tās uzskata par vienu pusi. 5. Ja puses vienojas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, trešo šķīrējtiesnesi puses izvēlas kopīgi un tam nav jābūt kādas dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim. 6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst izraudzīties tikai no tām dalībvalstīm, kas ir šā nolīguma puses. 7. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var vienoties par viena šķīrējtiesneša kopīgu iecelšanu, kuram nav jābūt kādas dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim. 8. Ja viena šķīrējtiesas procedūrā iesaistītā puse vai abas neieceļ šķīrējtiesnesi(šķīrējtiesnešus) trīs mēnešu laikā, kopš sniegts paziņojums par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, tad Starptautiskais birojs nepieciešamības gadījumā pieprasa tai dalībvalstij, kura nepilda savas saistības, lai tā ieceļ šķīrējtiesnesi, vai pats automātiski ieceļ šķīrējtiesnesi. Starptautiskais birojs neiesaistās apspriedēs, ja vien abas puses to nepieprasa. 9. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var savstarpēji vienoties par strīda atrisinājumu jebkurā laikā, pirms šķīrējtiesnesis(šķīrējtiesneši) pasludina spriedumu. Paziņojumu par prasības atsaukšanu iesniedz Starptautiskajam birojam rakstiski 10 dienu laikā pēc tam, kad puses panākušas vienošanos. Ja puses vienojas par izstāšanos no šķīrējtiesas procedūras, tad šķīrējtiesnesis(šķīrējtiesneši) zaudē savas pilnvaras lemt par šo jautājumu. 10. Šķīrējtiesneša(-u) pienākums ir pieņemt lēmumu strīda jautājumā, pamatojoties uz viņiem pieejamajiem faktiem un pierādījumiem. Visa ar strīdu saistītā informācija ir jāpaziņo gan abām pusēm, gan šķīrējtiesnesim(šķīrējtiesnešiem). 11. Šķīrējtiesneša(-u) lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, un par to jāinformē Starptautiskais birojs un abas puses sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu. 12. Šķīrējtiesas tiesvedība ir konfidenciāla, un Starptautiskajam birojam tiek nosūtīts tikai īss strīda un lēmuma apraksts rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad pusēm ir paziņots lēmums. 13. Šķīrējtiesneša(-u) lēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un to nevar pārsūdzēt. 14. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses bez kavēšanās īsteno šķīrējtiesneša(šķīrējtiesnešu) lēmumu. Ja dalībvalsts ir piešķīrusi savam izraudzītajam operatoram pilnvaras uzsākt šķīrējtiesas procedūru un tajā piedalīties, tad attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās izraudzītais operators īstenotu šķīrējtiesneša(šķīrējtiesnešu) lēmumu.