5. Article

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas piemērošana 5.1. Piemērojamās normas [33] KL 11.panta pirmā daļa nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: 1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem; 7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū. [34] KL 1.panta 11.punkts noteikts, ka vienošanās - divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. 5.2. Aizliegtas vienošanās pārkāpuma skaidrojums pastāvīgajā judikatūrā [35] Atbilstoši KL mērķim, kas definēts likuma 2.pantā, katram tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jāievēro brīvas, vienlīdzīgas un godīgas konkurences principi. Tādējādi katram tirgus dalībniekam sava darbība tirgū ir jānosaka neatkarīgi. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru, neatkarīgas rīcības prasība neatņem tirgus dalībniekam tiesības gudri pielāgoties citu konkurējošo tirgus dalībnieku esošajai un prognozējamajai rīcībai, tomēr tā noteikti nepieļauj jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu esamību starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai rezultāts ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību tirgū vai atklāt šādam konkurējošam tirgus dalībniekam darbības gaitu, kuru tas pats izmanto vai iecerējis izmantot tirgū, kur šādu kontaktu rezultāts vai efekts ir tādu saimnieciskās sāncensības noteikumu izveide, kuri neatbilst parastiem noteikumiem tirgū.2 [36] Asociācijas rekomendācijas saviem biedriem, kuras nav saistošas, arī uzskatāmas par lēmumu, ja patiesībā rekomendācijas paredzētas, lai noteiktu biedru uzvedību tirgū vai tām varētu būt šādas sekas3. Komersantu apvienību izdotās rekomendācijas, metodiski norādījumi un ieteikumi, pat, ja tie nav saistoši, jāvērtē atbilstoši konkurences tiesības regulējošām normām, ja komersantiem, kas ir šo rekomendāciju adresāti, ir būtiska ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū4. [37] Nav nepieciešams izvērtēt vienošanās faktisko ietekmi uz konkrēto tirgu, ja acīmredzami vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Šis princips attiecas arī uz komersantu asociāciju lēmumiem. Lietas izpētē ir pietiekami izvērtēt vienošanās mērķi bez īpašas tās seku izvērtēšanas5. [38] Lai noteiktu, vai attiecīgā vienošanās ir aizliegta, pastiprināti jāpievērš uzmanība vienošanās noteikumu formulējumam un mērķim, kuru paredzēts sasniegt. Pat, ja tiktu konstatēts, ka vienošanās dalībnieki rīkojušies bez jebkāda subjektīva mērķa ierobežot konkurenci, bet ar mērķi novērst krīzes sekas savā nozarē, šādiem apsvērumiem nav nozīmes 101.panta pirmās daļas piemērošanas kontekstā. Var atzīt, ka vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, pat ja tas nav bijis vienīgais mērķis, bet plānots sasniegt arī citus, leģitīmus mērķus.6 5.3. Vienošanās izvērtējums konkrētajā lietā un secinājumi 5.3.1. LLDA apspriestie jautājumi un/vai pieņemtie lēmumi [39] Izvērtējot lietā esošo informāciju par LLDA darbību, LLDA un AA sanāksmju protokolus kopsakarā ar LLDA biedru iesniegto informāciju, KP secina, ka LLDA apspriestie jautājumi un/vai izlemtie jautājumi attiecināmi uz: 1) būtiskiem līzinga darījumu pamata noteikumiem; 2) sadarbības nosacījumiem ar apdrošināšanas sabiedrībām; 3) atsevišķiem norēķinu kārtības aspektiem ar auto dīleriem. 5.3.1.1. būtiski līzinga darījumu pamata noteikumi, kas satur KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes [40] LLDA un AA 12.11.2010. paplašinātajā darba grupas sēdē (skat. tabulu Nr.2) tika pieņemti šādi lēmumi: - minimālā pirmā iemaksa operatīvā līzinga gadījumā fiziskām personām nosakāma 10% apmērā no automašīnas pārdošanas cenas. Pirmā iemaksa būs atkarīga no līzinga termiņa, a/m markas, klases un līzinga ņēmēja kredītvēstures; - operatīvā līzinga maksimālais termiņš fiziskām personām nedrīkst būt garāks par 5 gadiem; - automobiļu atlikuma/atpirkuma vērtības % no cenas tabulā (tabula Nr.3), pēc kuras vadīties atpirkumos, ir atbilstošas un akceptējamas; - rekomendēt LLDA biedriem operatīvā līzinga līgumos iekļaut noteikumu, ka automašīna tiek atgriezta dīlerim, ja klients līzinga termiņa beigās pats to neizpērk; - tehniskās apkopes un remonti jāveic attiecīgo automašīnu marku pārstāvju servisos. Saskaņā ar 13.09.2010. AA paplašinātās sēdes protokolā norādīto (skat. tabulu Nr.2) tika apspriesta arī iespēja noteikt maksimālo termiņu finanšu līzingam - 7 gadi. Tomēr turpmākajos dokumentos nav pierādījumu par to, ka šāds lēmums ir pieņemts. [41] Faktu, ka notikusi augstākminētā vienošanās par minimālo iemaksu operatīvajā līzingā fiziskai personai, t.sk. apstiprina A.K. un V.G. elektroniskā pasta sarakste (skat. 22.punktā) par pirmajām iemaksām, kur V.G. paskaidro, ka "līzinga asociācija jau ir vienojusies". Turklāt, vēstulē ir norāde uz to, ka šo jautājumu paredzēts apspriest arī Komercbanku asociācijā, lai saņemtu "mammu" jeb līzinga devēju mātes kompāniju piekrišanu. Pretēji LLDA skaidrojumam 06.09.2013. vēstulē Nr.1-12/18, minētajā e-pasta vēstulē nav nekādas norādes uz LLDA likumdošanas iniciatīvu patērētāju finansēšanas jautājumā. [42] LLDA gan paskaidrojumos apmeklējuma laikā 30.01.2013. (skat. 14.punktā), gan 06.09.2013. vēstulē Nr.1-12/18 (skat. 28.punktā) norādījusi, ka nav pastāvējusi strikta vienošanās par iepriekšminēto, visi norādījumi uztverami vienīgi kā rekomendācijas LLDA biedriem. Lai gan lietā esošajos protokolos pārsvarā nav nekādas norādes uz 4.2.1.punktā uzskaitīto noteikumu rekomendējošo raksturu, 30.06.2010. AA paplašinātajā padomes sēdes protokolā (skat. tabulu Nr.2) pieņemtajā lēmumā tiešām norādīts, ka noteikumi par pirmo iemaksu, līzinga termiņu un atpirkuma vērtību ir "vēlamie līzinga darījumu standarti". Tāpat AS "WESS Motors" un AA pārstāvji norādījuši, ka minētie noteikumi nav obligāti, bet tos var izmantot kā vadlīnijas. 5.3.1.2. sadarbības nosacījumi ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas satur KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes [43] LLDA biedri vairākkārt sanāksmēs apsprieduši ar automašīnu apdrošināšanu saistītus jautājumus, t.sk. par to, kādas apdrošināšanas polises pieņemt un kādas nepieņemt, kam tajās jābūt ietvertam (prot. Nr.4, 01.04.2009., prot. Nr.1, 18.02.2010., prot. Nr.2, 18.05.2010., prot. Nr.3, 05.10.2010.). 18.02.2010. pieņemts lēmums piekrist apdrošinātāja skaidras naudas izmaksai klientam tikai tad, ja automašīnas remonta izmaksas nepārsniedz Ls 200 (vai Ls 500, kā norādīts LLDA 06.09.2013. vēstulē Nr.1-12/18); 18.05.2010. apspriests priekšlikums pieņemt tikai tādas apdrošināšanas polises, kurās ietverts nosacījums automašīnas remontu veikt vienīgi autorizētā servisā; 18.05.2010. apspriests arī priekšlikums pieņemt no citām apdrošināšanas kompānijām tikai tādas polises, kurās prēmijas maksājumam jābūt vienu reizi gadā, un apmaksa jāveic, noslēdzot polisi. 5.3.1.3. atsevišķi norēķinu kārtības aspekti ar auto dīleriem, kas satur KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes [44] LLDA 15.02.2011. sanāksmē (prot. Nr.1), uzskatot, ka nepieciešama vienota koncepcija, pieņemts lēmums līzinga devējiem norēķināties ar dīleriem pirms komerctransporta un industriālā transporta piegādes (priekšapmaksa), bet savukārt vieglo automašīnu iegādes gadījumā norēķināties pēc to piegādes (pēcapmaksa). (Tabula Nr.1.) 5.3.2. KP vērtējums par LLDA apspriestajiem jautājumiem un/vai pieņemtajiem lēmumiem [45] KP ieskatā augstāk minētie LLDA atsevišķi un kopā ar AA apspriestie/izlemtie jautājumi paši par sevi pieder pie to jautājumu loka, kas katram tirgus darbiniekam jālemj individuāli un neatkarīgi, tostarp arī katram komersantam individuāli vienojoties ar saviem sadarbības partneriem (auto dīleriem, apdrošināšanas sabiedrībām, auto remonta servisiem, utt.). [46] Pirmkārt, nosacījumi, ar kādiem komersanti sniedz līzinga pakalpojumus fiziskām personām, t.sk. līzinga termiņš un pirmās iemaksas apmērs, automašīnas atpirkuma vērtība un pirmpirkuma tiesības, kā arī nosacījumi attiecībā uz servisu un tehniskās apkopes veikšanu, ir vieni no būtiskākajiem savstarpējās konkurences elementiem līzinga biznesā, un to apspriešana konkurentu starpā pati par sevi nav pieļaujama. Otrkārt, unificētas pieejas apspriešana un iespējamā attiecināšana uz norēķiniem ar sadarbības partneriem (t.sk. auto dīleriem) nav pieļaujama konkurējošu tirgu dalībnieku starpā. Savstarpējo norēķinu kārtība pieder pie katram uzņēmumam individuāli un neatkarīgi risināmo jautājumu loka. Priekšapmaksa vai pēcapmaksa, apmaksas termiņi un nosacījumi ir saimnieciskās darbības aspekti, attiecībā uz kuriem ieviešot vienādus noteikumus, var tikt ierobežota un deformēta uzņēmumu savstarpējā konkurence. Treškārt, arī konkrēti sadarbības noteikumi ar apdrošināšanas sabiedrībām vai konsultācijas ar tām attiecībā uz privātpersonu līzingā ņemto apdrošināšanas objektu apdrošināšanas aspektiem (piemēram, apdrošināšanas prēmiju izmaksas apmērs skaidrā naudā u.tml.) katram līzinga devējam risināmi individuāli - ar katru konkrēto apdrošināšanas sabiedrību. LLDA apspriedes ir tieši vērstas uz konkurences ierobežošanu, un tām nav pat iedomājams kāds cits, sabiedrības labumu nesošs mērķis. [47] LLDA biedri ir lielākie līzinga devēji Latvijā (skat. 4.punktā), līdz ar to šo komersantu darbībai kopumā ir būtiska ietekme automašīnu līzinga pakalpojumu tirgū. Augstāk minētie asociācijā apspriestie jautājumi un izstrādātie noteikumi ļāva tās biedriem paredzēt savu konkurentu komerciālos lēmumus, iespējamo plānoto rīcību, ko citkārt tie nebūtu varējuši, turklāt, būtiski pārsniedzot pieļaujamās sadarbības ietvarus konkurējošus tirgus dalībniekus apvienojošas asociācijas ietvaros. Papildus minētajam jāņem vērā arī šādu asociācijas lēmumu horizontālais efekts - apvienojot spēkus un izstrādājot vienotas nostājas atsevišķos jautājumos, līzinga devējiem, ņemot vērā to kopējo ietekmi tirgū, pastāv daudz lielākas iespējas panākt sev vēlamus noteikumus, nekā katram individuāli vienojoties ar saviem sadarbības partneriem. Noteikumi, par kuriem asociācijas apspriedās un/vai vienojās, katrā ziņā attiecas uz to jautājumu loku, kas risināmi katram komersantam individuāli, nevis konkurentus apvienojošā forumā, par kādām ir atzīstamas LLDA un AA. [48] LLDA lietas izpētes laikā vairākkārt skaidrojusi, ka 22.10.2010. un 12.11.2010. AA un LLDA darba grupas sēdē pieņemto noteikumu (skat. tabulu Nr.2.) rašanās iemesls bija ekonomiskā krīze, faktiski tie bija kā mēģinājums izvairīties no klientu maksātnespējas gadījumiem, kas savukārt radīja zaudējumus līzinga devējiem. Šajā saistībā KP, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesu judikatūru, uzsver, ka nozares problēmu sakārtošana nevar kalpot kā arguments un attaisnojums aizliegtām vienošanām vai lēmumiem konkurentu vidē. Lietā C-209/07, Competition Authority v. Beef Industry Development Society (BIDS) Ltd and Barry Brothers Meals Ltd EST noteica: "Pat ja ir konstatēts, ka vienošanās dalībnieki rīkojušies bez jebkāda subjektīvā mērķa ierobežot konkurenci, bet ar mērķi mazināt pārprodukcijas krīzes sekas konkrētajā nozarē, šādiem apsvērumiem nav nozīmes 101.panta pirmās daļas piemērošanas kontekstā. Patiešām, var atzīt, ka vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana pat ja konkurences kavēšana nav vienīgais vienošanās mērķis (pamatmērķis), bet ar to plānots sasniegt citus leģitīmus mērķus (..). Attiecīgi, BIDS izteiktie apsvērumi var tikt izvērtēti tikai 101.panta trešās daļas ietvaros, pamatojot atbrīvojuma piemērošanu no 101.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma. (sprieduma 21.punkts). Izvērtējums veicams, ņemot vērā vienošanās saturu un ekonomisko kontekstu. (Joined Cases 29/83 and 30/83 Compagnie royale asturienne des mines and Rheinzink v Commission [1984] ECR 1679, paragraph 26, and Case C‑551/03 P General Motors v Commission [2006] ECR I‑3173, paragraph 66)."7 [49] Saskaņā ar EST nolēmu lietā C-8/08 T‑Mobile "Attiecībā uz informācijas apmaiņu starp konkurentiem ir jāatgādina, ka saskaņotas darbības veidojošie koordinācijas un sadarbības kritēriji ir jāizprot, ņemot vērā EK līguma normās attiecībā uz konkurenci ietverto koncepciju, saskaņā ar kuru katram saimnieciskās darbības subjektam ir neatkarīgi jānosaka, kādu politiku kopējā tirgū tas plāno veikt (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Suiker Unie u.c./Komisija, 173. punkts; 1981. gada 14. jūlija spriedumu lietā 172/80 Züchner, Recueil, 2021. lpp., 13. punkts; iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija, 63. punkts, un 1998. gada 28. maija spriedumu lietā C‑7/95 P Deere/Komisija, Recueil, I‑3111. lpp., 86. punkts). (32.p.) Lai gan šī neatkarīguma prasība neizslēdz saimnieciskās darbības subjektu tiesības saprātīgi piemēroties konstatētai vai sagaidāmai to konkurentu rīcībai, tomēr tā strikti iestājas pret jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu nodibināšanu starp saimnieciskās darbības subjektiem, lai to rezultātā vai nu ietekmētu faktiska vai potenciāla konkurenta rīcību tirgū, vai nu to informētu par savu paša īstenošanai paredzēto vai ieplānoto rīcību tirgū, ja šo kontaktu mērķis vai sekas ir konkurences nosacījumu rašanās, kas, ņemot vērā sniegto preču vai pakalpojumu raksturu, uzņēmumu lielumu un skaitu un minētā tirgus apmēru, neatbilst normāliem attiecīgā tirgus nosacījumiem (šajā sakarā skat. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās Suiker Unie u.c./Komisija, 174. punkts; lietā Züchner, 14. punkts, un lietā Deere/Komisija, 87. punkts). (33.p.)"8 [50] Attiecībā uz LLDA argumentu, ka 5.3.1.1.apakšpunktā norādītie jautājumi apspriesti patērētāju aizsardzības interesēs norādāms, ka saskaņā ar Komisijas vadlīniju Par 81.panta trešās daļas piemērošanu9 47.punktā noteikto tas nevar būt par pietiekamu iemeslu, lai attaisnotu ierobežojošas vienošanās. [51] KP uzskata, ka LLDA atsevišķi un kopā ar AA biedriem apspriestie jautājumi un panāktās vienošanās pārsniedz atļautās sadarbības ietvarus konkurentu starpā un ir atzīstamas par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa. Saskaņā ar konkurences tiesību judikatūrā iedibināto kārtību - ja pierādīts konkurenci kavējošs mērķis, seku pierādīšana nav nepieciešama.10 [52] Ņemot vērā iepriekš norādīto un konkrētās lietas faktus, šajā lietā analizētā vienošanās kvalificējama kā aizliegta vienošanās starp konkurentiem par pakalpojumu sniegšanas noteikumiem. KP jau iepriekš līdzīgā veidā aizliegtu vienošanos starp Latvijas bankām ir kvalificējusi un vērtējusi kā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par pakalpojumu cenu, ņemot vērā tās mērķi, ekonomisko un juridisko ietvaru.11 [53] KP neizslēdz, ka noteikumi attiecībā uz minimālo pirmo iemaksu, maksimālo līzinga termiņu un automašīnas atlikuma vērtību, iespējams, var pasargāt atsevišķus patērētājus, novēršot nesaprātīgas aizņemšanās gadījumus, taču pirmkārt tie ir vērsti uz to, lai sniegtu labumu tieši līzinga devējiem, t.i., var samazināties automašīnu pārdošanas gadījumi, kad klienti vairs nespēj pildīt līzinga saistības, palīdz izvairīties no maksājumu piedziņas no līzinga ņēmējiem, kuru atdotajām automašīnām ir kritusies tirgus vērtība utt. Tomēr skaidrs, ka atsevišķam līzinga devējam piemērojot šādus nosacījumus, tam var strauji samazināties klientu skaits un attiecīgi samazināties konkurētspēja, tādēļ apspriežot šādu noteikumu ievērošanu asociācijā un vienojoties par tiem vismaz rekomendāciju līmenī, līzinga devējiem bija pamats prognozēt savu konkurentu darbību tirgū attiecībā uz pirmo iemaksu prasībām, maksimālo līzinga termiņu u.c. [54] Cita starpā LLDA vairākkārt norādījusi uz to, ka pēc tās iniciatīvas izstrādāts grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz minimālo pirmo iemaksu. Lēmuma pieņemšanas laikā šāds grozījums Patērētāju aizsardzības likumā ir jau pieņemts un izsludināts. KP ieskatā šim faktam nav nozīmes, jo konkrētās lietas būtība ir par to, ka LLDA biedri paši savstarpēji vienojušies piemērot minimālo pirmo iemaksu, sniedzot vieglo automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumus, negaidot likuma pieņemšanu. Turklāt atsevišķiem asociācijas ietvaros apspriestajiem un/vai lemtajiem jautājumiem pat pirmšķietami nav saskatāma sasaiste ar patērētāju labumu un citos KL 11.panta otrās daļas kumulatīvajos kritērijos noteikto efektivitātes ieguvumu sasniegšanu. Ja patērētāju aizsardzībai nepieciešamas vienotas izmaiņas kreditēšanas noteikumos, tad rast risinājumu, t.sk. apsverot minimālās pirmās iemaksas obligātu noteikšanu, ir tikai likumdevēja kompetencē, un LLDA kā sabiedriska organizācija var sniegt savus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. [55] Jebkurā gadījumā pieņemtais un izsludinātais grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kam jāstājas spēkā 01.07.2014., attiecas vienīgi attiecībā uz minimālo pirmo iemaksu, bet ne uz pārējiem 39.punktā uzskaitītajiem noteikumiem, kas apspriesti LLDA ietvaros. [56] Komersantiem ne ārpus, ne arī asociācijas ietvaros nav pieļaujams apspriest un vienoties par kādu konkurenci ierobežojošu labumu noteikumu ievērošanu, arī, ja, viņuprāt, tie nesīs kādu labumu sabiedrībai, vai arī šādi vienojoties, attiecīgie noteikumi ir jāizvērtē konkurences tiesību ietvaros - veicot juridisko izvērtējumu atbilstoši grupālajiem atbrīvojumiem12 vai 11.panta otrās daļas četriem kumulatīvajiem kritērijiem. Tostarp, neizslēdzot iespēju, ka LLDA pieņemtajiem lēmumiem viens no mērķiem tiešām bija patērētāju pasargāšana no nepārdomātiem automašīnu pirkumiem līzingā, jāpiezīmē, ka saskaņā ar EST nolēmumu lietā C-209/07 (skat. šī lēmuma 38.punktu) tam nav izšķirošas nozīmes, izvērtējot LLDA darbības atbilstoši KL 11.panta pirmajai daļai. Tātad, ja asociācijas pieņemtie lēmumi ir konkurenci ierobežojoši, iespējams konstatēt KL 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, arī tad, ja paralēli pastāvējis arī nodoms aizsargāt patērētājus. [57] Bez tam visi 40.punktā norādītie noteikumi, par kuriem bijusi vienošanās starp LLDA biedriem, ietver nosacījumus, ar kādiem realizējami automašīnu līzinga pakalpojumi. Vienošanās un informācijas apmaiņa attiecībā uz realizācijas noteikumiem ir norādīta KL 11.panta pirmās daļas 1.punktā kā viens no piemēriem, kā var izpausties panta pirmajā daļā paredzētā aizliegta vienošanās. Turklāt nosacījumi par to, ka automašīna līzinga beigās jāatgriež dīlerim un ka tehniskās apkopes un remonti jāveic tikai attiecīgo automašīnu marku pārstāvju servisos, ir vērsti uz citu tirgus dalībnieku izslēgšanu no tirgus un ierobežo jaunu ienākšanu tirgū, neļaujot automašīnu tehnisko apkopi un remontu veikt citos (neautorizētos) servisos. Tādējādi pēdējie divi nosacījumi atbilst arī KL 11.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajam piemēram. Ņemot vērā minēto, secināms, ka vienošanās par 40.punktā norādītajiem nosacījumiem uzskatāma par KL 11.panta pirmās daļas pārkāpumu. Tostarp saskaņā ar 16.11.2010. protokolu Nr.16/11/2010-10 AA ieteikusi LLDA konsultēties ar KP, lai minētās vienošanās nenonāktu pretrunā ar konkurences ierobežojumus kontrolējamiem normatīviem aktiem, tādējādi secināms, ka vienošanās dalībniekiem pašiem pastāvēja aizdomas, ka ar 40.punktā minētajiem nosacījumiem varētu tikt pārkāpts KL 11.panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums, un tomēr šādu nosacījumu apspriešana netika pārtraukta. [58] LLDA vairākkārt norādījusi, ka, cik tai zināms, tās biedri nav strikti ievērojuši 39.punktā norādītos noteikumus, tādējādi arī vienošanās par rekomendācijām nav tikusi ievērota. KP arī lietas izpētes laikā no LLDA biedriem ir ieguvusi informāciju par to piemērotajiem noteikumiem līzinga ņēmējiem, kā arī kopijas no noslēgtajiem līgumiem dažādos laika periodos. Izvērtējot iegūto informāciju, KP secina, ka nav pamata uzskatīt, ka visi LLDA biedri būtu konsekventi sekojuši 39.punktā norādītajiem noteikumiem, tomēr daļēji LLDA biedri tos ir izmantojuši kā vadlīnijas. Vairāki tirgus dalībnieki regulāri ietver līgumos ar klientiem norādes, kur ir remontējams un veicamas tehniskās apkopes līzinga objektam, tāpat vairums tirgus dalībnieku paredz automašīnas atpakaļpirkuma tiesības dīlerim, kas automašīnu pārdevis līzinga devējam. Tādējādi nav pamata arī uzskatīt, ka LLDA lēmumiem nav bijis pilnīgi nekādas ietekmes uz konkurenci līzinga pakalpojumu tirgū. Vienlaikus KP uzskata, ka tam, vai un cik lielā mērā LLDA dalībnieki ir ieviesuši asociācijā pieņemos lēmumus praksē, lietā nav izšķirošas nozīmes, jo KL 11.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecas uz pašu darbību, respektīvi, asociācijas biedru (konkurentu), kas, turklāt, konkrētajā situācijā, pārstāv faktiski visus galvenos spēlētājus līzinga jomā13, kopīgi apspriestiem un lemtiem jautājumiem, kas saskaņā ar konkurences tiesībās iedibinātajiem principiem apspriežami un lemjami katram tirgus dalībniekam individuāli. Arī saskaņā ar EST nolēmumu (skat. šī lēmuma 37.punktā) faktiskajai vienošanās ietekmei uz tirgu nav būtiskas nozīmes, ja tās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, un tas attiecas arī uz komersantu asociāciju pieņemtajiem lēmumiem. [59] LLDA pārstāvis paskaidrojis, ka jebkuras kompānijas līgumos tiek noteikts, ka līzinga priekšmets, kas ir līzinga kompānijas īpašums, ir jāremontē konkrētas markas automašīnu remontam autorizētā servisā (skat. 16.punktā). Tāpat arī LLDA biedru prasību apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt klientiem skaidrā naudā atlīdzību par nelielu defektu remontu LLDA pārstāvis uzskatījis par normālu prasību (skat. 18.punktā). KP norāda, ka konkrētajā lietā nav strīda par šādu prasību pieļaujamību vai nepieļaujamību pēc būtības, bet par šādu jautājumu apspriešanas un lemšanas faktu konkurentus apvienojošā vidē - asociācijā, kas konkrētajā gadījumā atbilst KL 11.panta pirmajā daļā noteiktajam aizliegumam, jo pieder pie jautājumu loka, kas katram tirgus dalībniekam risināms individuāli, neatkarīgi un tiešā dialogā ar saviem tiešajiem sadarbības partneriem. Respektīvi, saskaņā ar KL 11.panta pirmās daļas noteikumiem, kā arī, pamatojoties uz konkurences tiesībās iedibināto judikatūru (skat. šī lēmuma 5.2.punktā), nav pieļaujama LLDA biedru savstarpēja apspriešanās un/vai vienošanās par vienādotu noteikumu ietveršanu līgumos ar klientiem un prasību vienādošanu attiecībā pret apdrošināšanas kompānijām u.c. sadarbības partneriem, kas katram tirgus dalībniekam jālemj individuāli. [60] Lietā nav nozīmes apstāklim, ka ne visi LLDA biedri ir piedalījušies LLDA un AA kopīgajās sanāksmēs. Vairākas no šajā lietā izvērtētajiem vienošanās aspektiem ir apspriesti un/vai izlemti tieši LLDA sanāksmēs. Turklāt no LLDA protokoliem redzams, ka LLDA valdes loceklis V.G. regulāri informējis biedrus par to, kas ir apspriests ar AA (skat. 18.02.2010. prot. Nr.1 4.punktu, 05.10.2010. prot. Nr.3 2.,3.punktu), tāpat AA prezidents ir piedalījies LLDA biedru sapulcē 18.05.2010. (prot. Nr.2). Saskaņā ar 18.05.2010. protokolu Nr.2 V.G. ir sniedzis atskaites LLDA biedriem kopumā par iepriekšējiem darbiem, arī tiem jautājumiem, kas ir procesā. Bez tam visās sanāksmēs ir piedalījies V.G., kurš bija LLDA valdes loceklis, ko saskaņā ar LLDA statūtiem ievēl biedru sapulce, tādējādi līzinga devēji viņu kā biedrības izpildinstitūciju bija pilnvarojuši rīkoties LLDA vārdā. [61] Pamatojoties uz iepriekšminēto, KP konstatē, ka LLDA, apspriežot un/vai vienojoties par būtiskiem līzinga darījumu pamata noteikumiem (prot.Nr.1, 15.02.2011.; prot.Nr.4, 12.12.2011.; AA paplašināto 30.03.2010., 13.09.2010., 22.10.2010., 12.11.2010. sēžu prot.), sadarbības nosacījumiem ar apdrošināšanas sabiedrībām (prot.Nr.1, 18.02.2010.; prot.Nr.2, 18.05.2010.; prot.Nr.3, 05.10.2010.; AA paplašināto 22.10.2010., 12.11.2010. sēžu prot.), atsevišķiem norēķinu kārtības aspektiem ar auto dīleriem (prot.Nr.1, 15.02.2011.), ir pārkāpusi KL 11.panta pirmajā daļā noteikto vienošanās aizliegumu.