3. Article

Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā 3.1. Komandas darba prasmes Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs un izglītības iestādes atbalsta komisijas darbāizglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti0 izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai1 pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem2 regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs, atbalsta komisijas darbā izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā3 Līdzdalība izglītības iestādes ikgadējās darbības plānošanas un pašvērtēšanas procesā**Vērtējot 1. un 2. kvalitātes pakāpes pretendentu profesionālo darbību, izmantojama 2 līmeņu vērtēšanas skala (0 1); vērtējot 3. kvalitātes pakāpes pretendentu profesionālo darbību, izmantojama 4 līmeņu vērtēšanas skala (0 3). psihologam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti0 0 psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības1 psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai2 1 regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā3 Izglītības iestādes atbalsta komisijas vadīšanaizglītības psihologs nav izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītājs0 izglītības psihologs ir izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītājs1 3.2. Darba vides pilnveide Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšanano izglītības psihologa puses nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; izglītības psihologs neizvirza priekšlikumus savas darba vides pilnveidei0 no izglītības psihologa puses vērojama fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; izglītības psihologs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei1 darba vide ir sakārtota tā, lai izglītības psihologs varētu optimālā līmenī veikt psiholoģisko izpēti un konsultēšanu; izglītības psihologs izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei2 ar mērķtiecīgu iniciatīvu izglītības psihologs panāk darba vides labiekārtošanu un izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu; ir neatlaidīgs savu prasību īstenošanā3 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbāizglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus0 izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam1 izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam2 Izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; konfidencialitātes principu ievērošana atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam3