262. Article

Vispārīgi principi 1. Ar šā nolīguma pareizu darbību nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir Ukraina vai Eiropas Savienības dalībvalstis no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Pusēm. 2. Taču ar šā nolīguma pareizu darbību ir saderīgs: a) sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi; b) atbalsts, ko sniedz, lai atlīdzinātu zaudējumus, kurus izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi. 3. Turklāt turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar šā nolīguma pareizu darbību: a) atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs; b) atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs41 vai novērš nopietnus traucējumus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ukrainas tautsaimniecībā; c) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā Pušu interesēm; d) atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus pretrunā Pušu interesēm; e) atbalstu, lai sasniegtu mērķus, kas atļauti ES horizontālajās grupas atbrīvojuma regulās un horizontālajos un nozaru valsts atbalsta noteikumos, un ko piešķir saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem; f) atbalstu ieguldījumiem, lai ievērotu ES direktīvu, kas uzskaitītas šā nolīguma V sadaļas 6. nodaļas (Vide) XXIX pielikumā, obligātos standartus, ko piešķir tajās noteiktajā īstenošanas termiņā un kas ietver rūpnīcu un aprīkojuma pielāgošanu jaunajām prasībām, var atļaut tādā apjomā, kas nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. 4. Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas šajā iedaļā ietvertie noteikumi, ciktāl noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai tas būtu pretrunā Pušu interesēm. Termini, kas izmantoti šajā iedaļā tiek sīkāk skaidroti XXIII pielikumā.