338. Article

Savstarpējā sadarbība cita starpā aptver šādas jomas: a) enerģētikas stratēģiju un politikas īstenošana un prognožu un notikumu scenāriju izstrāde/attīstība, kā arī statistikas reģistrēšanas sistēmas uzlabošana enerģētikas nozarē, pamatojoties uz savlaicīgu informācijas apmaiņu par enerģijas bilancēm un enerģijas plūsmām saskaņā ar starptautisko praksi, kā arī infrastruktūras uzlabošana; b) efektīvu mehānismu izveide enerģijas krīzes situāciju risināšanai solidaritātes garā; c) abpusēji svarīgas enerģijas infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot enerģijas ražošanas jaudas, enerģijas tīklu integritāti, drošību un drošumu, Ukrainas elektrības tīklu pakāpeniska integrācija Eiropas elektrības tīklā, kā arī enerģijas tranzīta sistēmas pilnīga atjaunošana un pārrobežu mērīšanas sistēmu uzstādīšana pie Ukrainas ārējām robežām, abpusēji svarīgas jaunas enerģijas infrastruktūras izveide nolūkā dažādot enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus un metodes ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā veidā; d) konkurētspējīgu, pārredzamu un no diskriminācijas brīvu enerģijas tirgu izveide konverģencē ar ES noteikumiem un standartiem ar regulējuma reformas palīdzību; e) sadarbība 2005. gada Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma ietvaros; f) enerģijas tirdzniecības, tranzīta, izpētes, ieguves, rafinēšanas, ražošanas, glabāšanas, transporta, pārsūtīšanas, izplatīšanas un tirgvedības vai enerģijas izejvielu un produktu tirdzniecības ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un jo īpaši ar 1994. gada Enerģētikas hartas nolīgumu, PTO līgumu un šo nolīgumu; g) pievilcīgas un stabilas ieguldījumu vides pakāpeniska veidošana, pievēršoties institucionālajiem, juridiskajiem, fiskālajiem un cita veida nosacījumiem un rosinot savstarpējus ieguldījumus enerģētikas jomā bez diskriminācijas; h) efektīva sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām starptautiskām finanšu organizācijām un instrumentiem nolūkā atbalstīt sadarbību enerģētikas jomā starp Pusēm; i) energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas veicināšana, tostarp izstrādājot energoefektivitātes politiku un tiesisko un regulatīvo sistēmu ar mērķi panākt ievērojamus ES standartiem atbilstošus uzlabojumus, ietverot efektīvu enerģijas ģenerēšanu, ražošanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kas būtu saderīga ar tirgus mehānismu darbību, kā arī efektīvu enerģijas izmantošanu ierīcēs, apgaismojumā un ēkās; j) atjaunojamo enerģijas avotu, kā arī alternatīvas degvielas izstrāde un atbalsts ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā veidā, ietverot ilgtspējīgas biodegvielas ražošanu, un sadarbība regulējuma, sertifikācijas un standartizācijas jautājumos, kā arī tehnoloģiju un komercijas attīstības jautājumos; k) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada Kioto protokola par siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu ar energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu projektu palīdzību Kopīgā īstenošanas mehānisma veicināšana; l) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, ietverot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un efektīvas un tīras akmeņogļu tehnoloģijas, saskaņā ar iedibinātiem principiem, kas cita starpā ietverti Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību; m) sadarbība Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu ietvaros enerģētikas jomā.