58. Article

Marķēšana un etiķetēšana 1. Neskarot šā nolīguma 56. un 57. pantu, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos principus, saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā kontekstā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana. 2. Jo īpaši attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses vienojas, ka: a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, izņemot, kas nepieciešams ES acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem; b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju; un c) Pusēm ir tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.