5. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts"" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 63. nr.; 2007, 121. nr.; 2008, 190. nr.). Ministru prezidente Laimdota Straujuma Kultūras ministre Dace Melbārde (Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojums Nr.401) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (kopsavilkums) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam "Radošā Latvija" (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laikposmam līdz 2020. gadam un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu. Ekonomikas krīze ir ieviesusi izmaiņas līdzšinējā plānošanas procesā un devusi jaunu, pieredzē balstītu izpratni par valsts izaugsmes virzītājspēkiem un avotiem. Jauna kultūrpolitikas dokumenta izstrādes nepieciešamību nosaka arī vienotas integrētas pieejas ieviešana valsts un Eiropas Savienības politikas un budžeta plānošanā. Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apliecināt kultūras vērtību un definēt rīcības virzienus kultūras daudzveidīgai un ilgtspējīgai attīstībai, kas, veicinot valsts izaugsmi un konkurētspēju, veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam, saglabājot un attīstot Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu. Pamatnostādnes izstrādājusi Kultūras ministrijas izveidota darba grupa. Metodoloģiski to saturs ir veidots, izmantojot gan lejupvērsto (top-down), gan augšupvērsto (bottom-up) pieeju politikas plānošanas vadībai: no vienas puses, integrēti hierarhiski augstākos - nacionāla līmeņa - dokumentos noteiktie politikas mērķi un uzdevumi, no otras puses, ņemtas vērā prioritātes, kas formulētas kultūras nozaru un starpnozaru attīstības stratēģijās, kuras sadarbībā ar Kultūras ministrijas nozaru padomēm ir izstrādātas līdztekus pamatnostādņu veidošanas procesam. Nozaru stratēģijas kalpos kā resurss pamatnostādņu īstenošanas detalizētai plānošanai visā to darbības periodā. Inovatīvs faktors pamatnostādņu sagatavošanā ir kultūras nevalstiskā sektora - Kultūras alianses1 - aktīva līdzdalība dokumenta izstrādes procesā. Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums plānots, prognozējot optimistisku valsts ekonomikas attīstību, tādēļ to faktiskā īstenošana var nenotikt plānotajā apmērā, bet atbilstoši valsts budžeta iespējām var tikt nodrošināta kārtējam gadam piešķirtā finansējuma ietvaros. Pamatnostādņu virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Pamatnostādnēs ir definētas četras prioritātes (stratēģiskie mērķi) politikas mērķa sasniegšanai: