16. Article

Praktizējošais ārsts, pamatojot un izvērtējot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību: 16.1. salīdzina pacienta izārstēšanas, paredzamo sāpju samazināšanas, ārstēšanas iespēju palielināšanas vai dzīves ilguma pagarināšanas iespējas ar iespējamo individuālo kaitējumu, ko medicīniskā apstarošana var radīt. Veicot salīdzinājumu, ņem vērā arī efektivitāti, ieguvumu un risku, kas rodas, izmantojot pieejamās alternatīvās metodes, kurām ir tas pats mērķis, bet tās nav saistītas ar apstarošanu vai saistītas mazāk (piemēram, ultraskaņas izmeklējumi un ķīmijterapija); 16.2. ņem vērā medicīniskās apstarošanas mērķus un personas fiziskās īpatnības; 16.3. ņem vērā diagnostikas standartlīmeņus, kuri norādīti šo noteikumu 1. pielikumā, un iestādes specifikai atbilstošus diagnostikas standartlīmeņus, ja tādi ir noteikti; 16.4. ņem vērā iepriekš iegūtu radiodiagnostisko informāciju vai slimības vēstures datus, kas saistīti ar medicīnisko apstarošanu; 16.5. var noteikt ierobežojumus vai atteikt radioloģisko manipulāciju, ja: 16.5.1. ārstniecības iestādē sāk izmantot jaunu radioloģisko manipulāciju; 16.5.2. ir iegūti pierādījumi par attiecīgās radioloģiskās manipulācijas nepietiekamu efektivitāti vai iespējamām nelabvēlīgām blakusparādībām; 16.5.3. no medicīniskās apstarošanas personas veselībai nav tieša diagnostiska vai terapeitiska labuma (arī ja persona pati pieprasa to veikt). Šādos gadījumos medicīnisko apstarošanu var veikt, ņemot vērā praktizējošā ārsta noteiktos ierobežojumus, izņemot gadījumu, ja šāds apstarojums rada būtisku apdraudējumu personas veselībai vai draudus dzīvībai. 17