49. Article

Marķēšana un etiķetēšana 1. Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana. 2. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka: a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem; b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju, un c) Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.