330. Article

Pasākumi uz robežas 1. Katra Puse, ja vien šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, pieņem procedūras, kas ļauj tiesību turētājam, kuram ir pamats aizdomām, ka var notikt tādu preču imports, eksports, atpakaļizvešana, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās, nodokļa pakļaušana neuzlikšanas režīmam vai nodošana brīvajā zonā vai brīvā muitas noliktavā, ar ko tiek pārkāptas kādas intelektuālā īpašuma tiesības31, iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm, lai muitas dienesti atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu. 2. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja muitas dienestiem savu darbību veikšanas laikā un pirms tiesību turētāja pieteikuma iesniegšanas vai izdošanas ir pietiekams pamats aizdomām, ka ar precēm pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt šādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai aizturēt tās, lai dotu iespēju tiesību turētājam iesniegt pieteikumu 1. punktā paredzēto darbību veikšanai. 3. Jebkādas importētāja tiesības vai pienākumus, kas noteikti iekšējos tiesību aktos šā panta un TRIPS līguma III daļas 4. sadaļas īstenošanai, attiecas arī uz eksportētāju vai preču turētāju. 4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pieprasa tiesību turētājam, kas pieprasa 1. punktā aprakstītās procedūras, sniegt pietiekamus pierādījumus, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka saskaņā ar Puses, kura paredz procedūras, tiesību aktiem pastāv prima facie pārkāpums attiecībā uz tiesību turētāja intelektuālā īpašuma tiesībām, un sniegt pietiekamu informāciju, par ko var pamatoti uzskatīt, ka tā ir tiesību turētāja rīcībā, lai aizdomīgās preces būtu pienācīgi atpazīstamas kompetentajām iestādēm. Prasība sniegt pietiekamu informāciju nevar nepamatoti atturēt no 1. punktā aprakstīto procedūru izmantošanas. 5. Lai noteiktu, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas, muitas iestāde tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma sniedz informāciju, ja tā ir zināma, par preču saņēmēja, nosūtītāja vai turētāja vārdu vai nosaukumu un adresi, un to preču izcelsmi un izvešanas vietu, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Muitas iestāde prasītājam dod iespēju pārbaudīt preces, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas. Pārbaudot preces, muitas iestāde ņemt reprezentatīvus preču paraugus un nodot vai nosūtīt tos tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma un tikai, lai veiktu analīzi un lai veicinātu turpmāko procedūru. 6. Izmantojot riska analīzes paņēmienus, muitas iestādes aktīvi darbojas, lai vērstos pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, un identificētu tos. Tās izveido sistēmas ciešai sadarbībai ar tiesību turētajiem, tostarp efektīvus mehānismus informācijas vākšanai, lai veiktu riska analīzi. 7. Puses vienojas sadarboties, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā nolūkā tās jo īpaši attiecīgos gadījumos apmainās ar informāciju un veicina to kompetento iestāžu sadarbību attiecībā uz to preču starptautisko tirdzniecību, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. 8. Precēm, kuras kā tranzītpreces šķērso kādas Puses teritoriju un kuru galamērķis atrodas otras Puses teritorijā, pirmā Puse sniedz otrai Pusei informāciju, lai tā varētu efektīvi cīnīties pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. 9. Attiecībā uz šā panta 5. līdz 7. punktu, neskarot citas sadarbības formas, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem piemēros III protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās. 10. Šā nolīguma 200. pantā minētā Muitas apakškomiteja darbojas kā atbildīgā komiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.