6. Article

KL 11.panta pirmās daļas piemērošana 6.1. Piemērojamās normas [62] KL 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka: "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā (..) vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem." [63] KL 1.panta 11.punkts nosaka, ka: "vienošanās - divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersonas". [64] KL 1.panta 6.punktu "konkurence - pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū." Sāncensība nenotiek un konkurence ir izslēgta, ja konkurenti saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus viens otram. Viens no konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem - katram tirgus dalībniekam sava komerciālā politika jānosaka neatkarīgi. Šis princips izriet ne tikai no KL 11.panta pirmās daļas, bet arī no Eiropas Savienības tiesas (līdz 01.10.2009. Eiropas Kopienas tiesas)16 un Latvijas tiesu prakses17. [65] Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" 2.9.apakšpunktu horizontālā karteļa vienošanās ir "vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem". [66] Ņemot vērā augstāk minēto normatīvo aktu regulējumu un izvērtējot lietā iegūtos faktus, KP secina, ka šajā gadījumā izpildās visas horizontālā karteļa vienošanās, kas konkrētajā lietā izpaudās nozares asociācijas lēmuma veidā, tiesiskā sastāva pazīmes: • vienošanās (tirgus dalībnieku apvienības lēmuma formā) ir notikusi starp konkurentiem - kuģu aģentiem, nozares asociācijas NALSA ietvaros; • mērķis (NALSA ietvaros lemjot par aģentu maksas tabulas apstiprināšanu) - kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp konkurentiem. Šajā gadījumā pārkāpums izpaužas kā vienošanās par cenu veidošanas noteikumiem, maksas noteikšana (fiksētās un minimālās cenas noteikšana), kas ir uz konkurences jeb sāncensības mazināšanu vai izslēgšanu tieši vērsta darbība. Minēto darbību veikšana atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem" atzīstama par sevišķi smagu KL pārkāpumu. [67] Līdz 1997.gada 31.decembrim spēkā bija 1991.gada 3.decembra likums "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu", kura normatīvais regulējums neparedzēja tiešu atbildību tirgus dalībnieku apvienībai, kas ir NALSA. Tādējādi, vērtējot NALSA atbildību, ir ņemams vērā iepriekš minētais regulējums kopsakarā ar faktu, ka šādas darbības minētajā laika periodā veica tās biedri, kuri piedalījās lēmuma pieņemšanā. [68] Likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" 1.pants noteica, ka "šis likums attiecas uz visiem uzņēmējiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī fiziskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā (..)". Līdz ar to KP secina, ka NALSA biedri, t.i., kuģu aģenti, uzskatāmi par likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" subjektiem, uz kuriem attiecas šī likuma 6.pantā noteiktais vienošanās aizliegums, t.sk. aizliegums noteikt cenu. [69] 1997.gada 18.jūnijā tika pieņemts jauns likums - Konkurences likums, kas stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī. Minētais likums, saskaņojot nacionālās tiesības ar Eiropas Savienības konkurences tiesībām, tieši noteica atbildību par KL pārkāpumiem arī tirgus dalībnieku apvienībām, t.i., likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka "šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkura veida reģistrētām un nereģistrētām tirgus dalībnieku apvienībām". Par tirgus dalībnieku šī likuma izpratnē atzīta jebkura fiziska vai juridiska persona, kura veic vai gatavojas veikt uzņēmējdarbību, neatkarīgi no šīs darbības formas, un par vienošanos - jebkādā formā noslēgts divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņem jebkādā formā reģistrēta dažādu tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās pilnvarota amatpersona." [70] No 2002.gada 1.janvāra 1997.gada 18.jūnijā pieņemtais KL tika aizstāts ar 2001.gada 4.oktobrī pieņemto KL, kurā ietvertas iepriekš minētajam analoģiskas normas, kas joprojām ir spēkā arī šobrīd. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no 1998.gada 1.janvāra arī uz NALSA rīcību attiecas KL regulējums un NALSA ir atbildīga par savā lēmumā īstenoto aizliegto vienošanos. [71] Lietā nav strīda, un ir konstatēts, ka jau saskaņā ar 03.12.1991. likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" 6.panta otrās daļas 2.punktu un attiecīgi 18.06.1997. KL 15.panta pirmo daļu konkurentiem ir aizliegts vienoties par cenu vai par tās noteikšanu. [72] Novērtējot NALSA atbildību, KP ņem vērā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru. Augstākā tiesa 16.05.2006. spriedumā lietā Nr.SKA-168 (17.,18.punkts) norādījusi, ka "publiskajās tiesībās jaunā tiesību norma parasti ir piemērojama tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās (ievadītiem jeb turpinātiem apstākļiem), proti, jaunajai tiesību normai ir tūlītējs spēks. Tādējādi, ja Konkurences likuma pārkāpums ir uzsākts vienas tiesību normas spēkā esamības laikā, bet turpinās un pārtraukts citas tiesību spēkā esamības laikā, piemērojama tā likuma redakcija, kas bija spēkā, kad pārkāpums tika pabeigts - proti, jaunākā tiesību norma". Augstākā tiesa ir arī skaidrojusi, ka ilgstošu un turpinātu pārkāpumu gadījumā tirgus dalībnieku apvienības atbildība nosakāma atbilstoši spēkā esošajai KL redakcijai par visu pārkāpuma periodu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta rīcības sēdes 11.04.2012. lēmums lietā Nr.SKA-361/2012, 11.punkts). 6.2. Asociācijas lēmuma kā aizliegtas vienošanās pārkāpuma veida skaidrojums judikatūrā [73] Atbilstoši KL 2.pantā minētajam mērķim katram tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jāizmanto brīvas, vienlīdzīgas un godīgas konkurences līdzekļi. Tādējādi tirgus dalībniekam konkurences apstākļos ir jābūt ieinteresētam nodrošināt un ir jānodrošina informācijas neizpaušana konkurentiem. [74] Pamatojoties uz KL 11.panta pirmo daļu, kā arī atsaucoties uz KP iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un judikatūrā iedibinātajiem principiem18, katram tirgus dalībniekam jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem19. [75] Aizliegti ir jebkādi tieši vai netieši kontakti starp komercsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana vai ietekmēšana. Nav pieļaujama informācijas apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās darbības plāniem un citu komerciāli būtisku informāciju20. [76] Asociācijas ietvaros pieņemta un tās biedriem adresēta rekomendācija, kam nav saistošs spēks, tiek vērtēta kā lēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmās daļas (un attiecīgi KL 11.panta pirmās daļas) kontekstā, ja patiesībā tas ir vērsts uz asociācijas biedru rīcības ietekmēšanu, vai tas, visticamāk, var izraisīt šādas sekas. Šādu secinājumu paudusi Eiropas Kopienu tiesa vairākās lietās, pie līdzīgiem apstākļiem, vērtējot asociāciju lēmumu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta pirmās daļas noteikumiem21. [77] Nav nepieciešams izvērtēt vienošanās faktisko ietekmi uz konkrēto tirgu, ja acīmredzami vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Šis princips attiecas arī uz komersantu asociāciju lēmumiem. Lietas izpētē ir pietiekami izvērtēt vienošanās mērķi bez īpašas tās seku izvērtēšanas22. 6.3. Vienošanās izvērtējums Lietā un secinājumi [78] NALSA 2004.gada 3.decembra tabula "Recommended Scale of Agency fees" faktiski nosaka minimālo vai fiksētu cenu līmeni, t.sk. nosaka konkrētus pakalpojuma veidus, par kādiem samaksa piemērojama, kā arī pakalpojumus, par kuriem samaksa nav jāpiemēro, tāpat nosaka, kad un kādos gadījumos aģents ir tiesīgs noteikt atlaides un kādā apmērā. To apliecina šīs vēstules 5.punktā norādītie pierādījumi. [79] Minēto apliecina arī NALSA pārstāvju sniegtie paskaidrojumi. Piemēram, NALSA valdes locekle T.B., paskaidroja, ka dokuments tika izstrādāts kā mācību materiāls, jo neviens aģents nezināja, kāda aģenta maksa ir jāpieprasa, pēc tam, kad šīs aģentu maksas noteikšanas kārtība tika izņemta no dokumenta "Rīgas ostas nodevas un pakalpojumu maksas robežlīmeņi". Savukārt cits valdes loceklis, J.L., paskaidroja, ka nebija īpaša nolūka izstrādāt skalu ar ieteicamajām aģentu cenām. Viņš norādīja, ka šādas tabulas ir vispārēja pasaules prakse, līdzīgas tabulas ir Anglijā, Polijā, Lietuvā. Minētā tabula nav saistoša, tas ir norādīts tabulas nosaukumā. Viņaprāt, šādas tabulas izstrāde ir lietderīga, jo kuģim, nākot ostā, ir jāzina aptuvenās kuģu aģenta izmaksas, lai negodprātīgi kuģu aģenti neuzliktu pārāk lielu maksu kuģu īpašniekam. [80] Kā redzams, augstāk minētie tirgus dalībnieku pārstāvju paskaidrojumi liecina par to, ka to starpā nav vienprātības, kādam nolūkam tika izstrādāta tabula ar aģentu cenām. Turklāt, NALSA valdes locekļa minētais, ka "skala nepieciešama, lai negodprātīgi kuģu aģenti neuzliktu pārāk lielu maksu kuģu īpašniekam", liecina, ka tabula nosaka cenu līmeni un ir paredzēta kā instruments, lai regulētu kuģu aģentu cenas. [81] KP ieskatā minētā tabula tika paredzēta kā instruments, lai noteiktu minimālo aģentu cenu, vai vismaz iedibinātu noteiktu cenu līmeni par kuģu aģentu sniegtajiem pakalpojumiem, par ko liecina šādi lietā konstatētie fakti: [82] Pirmkārt, tabulas vēsturiskā izcelsme, t.i.: 1) 1994.gada 15.jūlijā NALSA dibināšanas sapulcē apstiprināto Statūtu 2.2.7.punktā noteikts "izstrādāt un apstiprināt visiem asociācijas biedriem saistošo minimālās aģentu maksas skalu"; 2) D.P. izstrādātais (NALSA valdes uzdevumā) ziņojums - par Asociācijas aģenta maksas skalas izstrādāšanu, kurā tiek izpētīta Eiropas valstu aģentēšanas maksas regulēšanas prakse un sniegti priekšlikumi, t.sk., norādot, ka "(..) Asociācijas tiesības un pienākums atbilstoši 439 MK rīkojumam ir noteikt aģentu maksas zemāko robežu", tāpat norādot, ka "Asociācija nosaka, ka aģenta maksas likmes Latvijas ostās nevar tikt noteiktas zemākas par Ventspils ostas pārvaldes noteiktajām un 1997.gada 5.jūnijā spēkā esošajām likmēm, bet ostās, kur ostas pārvaldes ir noteikušas atsevišķu kuģu tipiem zemākas aģenta maksas likmes, pēdējais jāuzskata par Asociācijas noteikto minimālo aģenta maksu, kura sākot ar 1997.gada 5.jūniju nevar tikt pārskatīta samazināšanas virzienā"; 3) NALSA valdes rīkojums (28.06.1996. Valdes sēdes protokols Nr.6) attiecīgajai darba grupai izstrādāt konkrētu aģenta maksas minimālo skalu. Vēlāk tiek izstrādāts projekts - minimālā aģenta maksas skala, kuru 23.10.1997. ar valdes sēdes protokolu nolemts pieņemt un nodot to tālāk kopsapulces apstiprināšanai. [83] Otrkārt, NALSA izstrādātie eksāmena jautājumi eksāmena kārtošanai kuģu aģentēšanas specialitātē, kur 18.jautājums izteikts šādā redakcijā - Aģenta maksa. Aģenta maksas aprēķināšana. Veidu, kā tiek aprēķināta maksa par sniegtajiem pakalpojumiem, nosaka katrs komersants individuāli. Turklāt maksas noteikšanas kārtība, kas pati par sevi nekādā veidā nevar būt standartizēta brīvas konkurences apstākļos, nevar būt starp tiem kritērijiem, kas apliecina personas sagatavotības pakāpi kvalitatīvai darbībai kuģu aģentēšanas specialitātē. Šāda jautājuma iekļaušana eksāmenā apliecina NALSA mērķi nodrošināt vienotu cenas noteikšanas līmeni nozarē, ko aģenti labi pārzina. Šo apliecina Lietā iegūtā kopija no aizpildītas eksāmena lapas, kur redzams, ka eksaminētā persona skaidro, ka aģenta maksa tiek aprēķināta saskaņā ar skalu par aģentu cenām. Turklāt minētais eksāmens novērtēts ar atzīmi "ļoti labi", kas liecina, ka atbilde, no eksāmena pieņēmēju viedokļa, ir sniegta pareizi. Savukārt NALSA valdes loceklis Z.J., komentējot minēto eksāmena lapu, norādīja savos paskaidrojumos, ka "nevar paskaidrot, kāpēc tiek norādīts, ka maksa tiek veidota atbilstoši skalai. Tas norāda, ka eksāmena kārtotājs nezina, ka uz šo skalu nav jāatsaucas". KP ieskatā minētais paskaidrojums nonāk pretrunā gan ar eksāmena jautājumu, no kā izriet, ka ir jābūt noteiktai kārtībai, pēc kuras tiek aprēķināta aģenta maksa, gan ar eksāmenā iegūto labo novērtējumu. [84] Treškārt, pie SIA "Rix Shipping" iegūtā informācija (t.sk., informācija, kas tika iegūta no datora spoguļattēla) elektronisko vēstuļu formātā, no kuras redzams, ka SIA "Rix Shipping" regulāri, sastādot aģentēšanas maksu un nosūtot to saviem klientiem, atsaucas uz 03.12.2004. NALSA izstrādāto tabulu - "Recommended Scale of agency fees". [85] Atgādinot konkurences tiesību pamatprincipu, ka katram tirgus dalībniekam savu rīcību tirgū, tajā skaitā attiecībā uz cenas noteikšanu, veidot neatkarīgi, KP vēlas uzsvērt, ka cenu noteikšanas vadlīnijas vai rekomendācijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir ar obligātu vai nesaistošu raksturu, ko izstrādā, apspriež vai apstiprina konkurenti, tajā skaitā nozares asociāciju ietvaros, pēc savas būtības kavē to savstarpējo konkurenci. [86] Lietā iegūtā informācija liecina, ka NALSA mērķis, izstrādājot un apstiprinot tabulu "Recommended Scale of agency fees", bija radīt tādus konkurences apstākļus, kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem (katrs tirgus dalībnieks savu komerciālo politiku nosaka neatkarīgi), t.i., vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu un deformēšanu. Cena ir naudā izteikta preču vai pakalpojumu vērtība. Tirgus cena veidojas pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē. Asociācijas ietvaros apstiprināta cenu rekomendācija ir vērsta uz vienota cenu līmeņa veidošanu, turklāt, ja tā tiktu ievērota, mazinātos konkurences spiediens un neziņa, kas nenovēršami rastos, katram tirgus dalībniekam neatkarīgi nosakot savu cenu. [87] Tādējādi, izvērtējot Lietas izmeklēšanas gaitā sniegtos paskaidrojumus, datoru spoguļattēlos esošo informāciju un Lietas materiālus kopumā, KP secina, ka NALSA darbībās, pieņemot lēmumu, ar ko tiek apstiprināta rekomendējamā cena par kuģu aģentu pakalpojumiem ("Recommended Scale of agency fees"), ir konstatējams KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpums.