45. Article — (1) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona,

kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu. (2) Ārsta palīgs profesionālās darbības ietvaros atbilstoši kompetencei veic profesionālu un individuālu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī sadarbībā ar ārstu nodrošina profilaktiskos pasākumus." 7. 68.pantā: papildināt septiņpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Lēmumu par nepieciešamību turpināt sniegt pacientam bez viņa piekrišanas psihiatrisko palīdzību psihiatriskajā ārstniecības iestādē vēl sešus mēnešus vai par šīs palīdzības pārtraukšanu psihiatru konsilijs ir tiesīgs pieņemt atkārtoti, ievērojot šajā pantā noteikto kārtību."; izteikt divdesmito daļu šādā redakcijā: "(20) Pacientam, kurš ievietots ārstēšanai psihiatriskajā ārstniecības iestādē šajā pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības ne biežāk kā vienu reizi divos mēnešos iesniegt rajona (pilsētas) tiesai (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai) iesniegumu ar lūgumu pārskatīt lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu pacientam bez viņa piekrišanas." 8. Papildināt likumu ar 69.1 pantu šādā redakcijā: "69.1 pants. (1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir: 1) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības; 2) tiesības saņemt un nosūtīt vēstules, saņemt pasta sūtījumus (pienesumus), izmantot saziņas līdzekļus, lai kontaktētos ar personām ārpus psihiatriskās ārstniecības iestādes, tikties ar radiniekiem un citām personām, kā arī tiesības uz ikdienas pastaigu. Par šīm tiesībām ārstniecības persona nekavējoties informē pacientu viņam saprotamā formā un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi. Ja nepieciešams, ārstniecības persona minēto informāciju sniedz atkārtoti. (2) Ja pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām vai pacients izrāda vardarbību pret citām personām, ārstam ir tiesības aizliegt pacienta tikšanos ar radiniekiem un citām personām un ikdienas pastaigu. Aizliegumu nekavējoties atceļ, ja pacienta radītais apdraudējums vairs nepastāv. Ārsts pacienta medicīniskajā dokumentācijā atspoguļo aizlieguma pielietošanas iemeslu un ilgumu. (3) Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē un saņemt ar sūtījumiem (pienesumiem). (4) Ārsts, individuāli izvērtējis katru gadījumu, var pieņemt lēmumu par pacienta tikšanos ar radiniekiem un citām personām ārstniecības personas klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ vai to lūdz apmeklētājs vai pacients. Pieņemto lēmumu un tā pamatojumu ārsts atspoguļo pacienta medicīniskajā dokumentācijā. (5) Ja ārstniecības personai ir pamatotas šaubas, ka pie pacienta vai viņa mantās atrodas priekšmeti, kuri ārstniecības iestādē ir aizliegti, ārstam ir tiesības pieņemt lēmumu par pacienta un viņa mantu pārmeklēšanu. Pieņemto lēmumu un tā pamatojumu ārsts atspoguļo pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Ārstniecības iestāde nodrošina, ka pacienta pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma ārstniecības persona. (6) Gadījumos, kad pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām vai pacients izrāda vardarbību pret citām personām un ar mutisku pārliecināšanu nav izdevies pārtraukt apdraudējumu, psihiatriskajās ārstniecības iestādēs ir tiesības izmantot šādus ierobežojošus līdzekļus: 1) fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku pacienta kustību ierobežošanai; 2) mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežojošas saites vai siksnas; 3) medikamentu ievadīšana pacientam pret viņa gribu; 4) ievietošana novērošanas palātā. (7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja pacients stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ierobežojošus līdzekļus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, ir tiesības piemērot arī tad, kad psihiatriskā palīdzība pacientam tiek sniegta bez viņa piekrišanas, pirms pieņemts šā likuma 68.panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša lēmums. (8) Lēmumu par ierobežojošu līdzekļu piemērošanu pieņem ārsts un īsteno ārstniecības persona. Ierobežojošu līdzekļu piemērošana ir proporcionāla tiešajam apdraudējumam, ko pacients rada, un to piemērošanu nekavējoties pārtrauc, ja pacienta radītais apdraudējums vairs nepastāv. Ārsts pacienta medicīniskajā dokumentācijā atspoguļo ierobežojošu līdzekļu piemērošanas gadījumu, norādot ierobežojoša līdzekļa piemērošanas iemeslus, sākuma un beigu laiku un nodarītos miesas bojājumus, ja tādi radušies pacientam vai ārstniecības personai. (9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama pacientu ierobežošana, izmantojot ierobežojošus līdzekļus. (10) Pacientam ir tiesības šā panta otrajā un sestajā daļā minētos ārsta lēmumus viena mēneša laikā apstrīdēt ārstniecības iestādes vadītājam, kurš iesniegumu izskata un lēmumu pieņem septiņu dienu laikā. Ārstniecības iestādes vadītāja lēmumu pacientam ir tiesības viena mēneša laikā apstrīdēt Veselības inspekcijā, kura iesniegumu izskata un lēmumu pieņem 20 dienu laikā. Veselības inspekcijas lēmumu pacientam ir tiesības viena mēneša laikā pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Rajona (pilsētas) tiesas spriedums nav pārsūdzams." 9. Izteikt XIII nodaļas nosaukumu un 74.pantu šādā redakcijā: "XIII nodaļa Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana vai to sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšana
  1. (2)) Ārsta palīgs profesionālās darbības ietvaros atbilstoši
  2. 1)) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības;
  3. 2)) tiesības saņemt un nosūtīt vēstules, saņemt pasta sūtījumus
  4. (2)) Ja pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu
  5. (3)) Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus
  6. (4)) Ārsts, individuāli izvērtējis katru gadījumu, var pieņemt
  7. (5)) Ja ārstniecības personai ir pamatotas šaubas, ka pie
  8. (6)) Gadījumos, kad pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku
  9. 1)) fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku pacienta
  10. 2)) mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežojošas saites
  11. 3)) medikamentu ievadīšana pacientam pret viņa gribu;
  12. 4)) ievietošana novērošanas palātā.
  13. (7)) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā pacientam drīkst
  14. (8)) Lēmumu par ierobežojošu līdzekļu piemērošanu pieņem ārsts
  15. (9)) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama pacientu
  16. (10)) Pacientam ir tiesības šā panta otrajā un sestajā daļā
In plain words
Grozījumi Ārstniecības likumā. (1) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību akreditētā ārsta palīga studiju programmā. (2) Ārsta palīgs savas kompetences ietvaros profesionāli un individuāli diagnosticē un ārstē slimības, kā arī sadarbībā ar ārstu nodrošina profilaktiskos pasākumus. 7. 68. pantā: septiņpadsmito daļu papildināt ar teikumu: "Lēmumu par to, vai pacientam bez viņa piekrišanas vēl sešus mēnešus turpināma psihiatriskā palīdzība psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai šī palīdzība pārtraucama, psihiatru konsilijs ir tiesīgs pieņemt atkārtoti, ievērojot šā panta kārtību." divdesmito daļu izteikt: "(20) Pacientam, kurš šā panta kārtībā ievietots psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ir tiesības ne biežāk kā vienu reizi divos mēnešos iesniegt rajona (pilsētas) tiesai (pēc iestādes atrašanās vietas) iesniegumu ar lūgumu pārskatīt lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez viņa piekrišanas." 8. Papildināt likumu ar 69.1 pantu: "69.1 pants. (1) Pacientam, kurš bez piekrišanas stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē, un pacientam, kuram ārstēšanās psihiatriskajā iestādē ir noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir: 1) Pacientu tiesību likumā noteiktās tiesības; 2) tiesības saņemt un nosūtīt vēstules un pasta sūtījumus, izmantot saziņas līdzekļus kontaktiem ārpus iestādes, tikties ar radiniekiem un citām personām, kā arī tiesības uz ikdienas pastaigu. Ārstniecības persona par šīm tiesībām nekavējoties informē pacientu viņam saprotamā formā, ņemot vērā vecumu, briedumu un pieredzi; ja nepieciešams, informāciju sniedz atkārtoti. (2) Ja pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citiem vai izrāda vardarbību pret citiem, ārsts ir tiesīgs aizliegt tikšanos ar radiniekiem un citām personām un ikdienas pastaigu. Aizliegumu nekavējoties atceļ, kad apdraudējums vairs nepastāv. Ārsts aizlieguma iemeslu un ilgumu atspoguļo medicīniskajā dokumentācijā. (3) Ministru kabinets nosaka to priekšmetu sarakstu, kurus iestādē aizliegts turēt un saņemt ar sūtījumiem. (4) Ārsts katrā gadījumā individuāli var pieņemt lēmumu, ka tikšanās ar radiniekiem un citām personām notiek ārstniecības personas klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ vai to lūdz apmeklētājs vai pacients. Lēmumu un pamatojumu atspoguļo medicīniskajā dokumentācijā. (5) Ja ārstniecības personai ir pamatotas šaubas, ka pie pacienta vai viņa mantās ir aizliegti priekšmeti, ārsts var pieņemt lēmumu par pacienta un viņa mantu pārmeklēšanu. Lēmumu un pamatojumu atspoguļo medicīniskajā dokumentācijā. Pacienta pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma ārstniecības persona. (6) Ja pastāv tiešs apdraudējums (pacients var nodarīt miesas bojājumus sev vai citiem vai izrāda vardarbību) un mutiska pārliecināšana nav devusi rezultātu, iestādē atļauts izmantot šādus ierobežojošus līdzekļus: 1) fiziska ierobežošana (fiziska spēka pielietošana kustību ierobežošanai); 2) mehāniska ierobežošana (ierobežojošas saites vai siksnas); 3) medikamentu ievadīšana pret pacienta gribu; 4) ievietošana novērošanas palātā. (7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā drīkst piemērot tikai pacientam, kas bez piekrišanas stacionēts iestādē, vai pacientam, kam ārstēšanās noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Tos drīkst piemērot arī tad, kad psihiatriskā palīdzība tiek sniegta bez piekrišanas, pirms pieņemts 68. panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša lēmums. (8) Lēmumu par ierobežojošu līdzekļu piemērošanu pieņem ārsts, un to īsteno ārstniecības persona. Piemērošana ir proporcionāla tiešajam apdraudējumam un to nekavējoties pārtrauc, kad apdraudējums vairs nepastāv. Ārsts medicīniskajā dokumentācijā atspoguļo: piemērošanas iemeslus, sākuma un beigu laiku, pacientam vai ārstniecības personai nodarītos miesas bojājumus (ja tādi radušies). (9) Pacientu ierobežošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (10) Pacientam ir tiesības otrajā un sestajā daļā minētos ārsta lēmumus mēneša laikā apstrīdēt iestādes vadītājam (kurš lēmumu pieņem septiņu dienu laikā). Vadītāja lēmumu mēneša laikā var apstrīdēt Veselības inspekcijā (kura lēmumu pieņem 20 dienu laikā). Inspekcijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams." 9. XIII nodaļas nosaukumu un 74. pantu izteikt: "XIII nodaļa. Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšana vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšana."
asdeadlinegovernmenthealthcarejoint-stockmkpharmaceuticalstax-authorityvid