4. Article

Noteikt šādus valsts pētījumu programmu uzdevumus: 4.1. 1.1. programmā: 4.1.1. izstrādāt Latvijas klimata un enerģētikas politikas ilgtermiņa (līdz 2030. gadam) ietvara ieviešanas instrumentu zinātniski metodoloģisko pamatojumu un sagaidāmās ietekmes novērtēšanas metodes un lietot tās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas un atjaunojamo energoresursu mērķu sasniegšanas indikatīvo izmaksu novērtēšanai, tai skaitā veicot izmaksu novērtējumu tautsaimniecības nozaru griezumā un atsevišķi izvērtējot emisiju tirdzniecībā iesaistītos un neiesaistītos sektorus; 4.1.2. izstrādāt metodoloģiski, tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus Latvijas elektroenerģijas sistēmas attīstībai, piedāvājot elektroapgādes un elektrotīklu drošuma, kvalitātes un vieduma nākotnes scenārijus; 4.1.3. sagatavot kompleksu pētījumu par atjaunojamās enerģijas dažādu resursu ieguves un izmantošanas inovatīvajām tehnoloģijām; 4.1.4. izstrādāt priekšlikumus izmaksu efektīviem risinājumiem energoefektivitātes mērķa, tai skaitā nulles enerģijas, gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, ieviešanai, virzoties uz zema oglekļa ekonomiku un uzlabojot apkārtējās vides stāvokli; 4.1.5. izpētīt bezizmešu (ūdeņraža) un mazu izmešu (biodegvielas, bioenerģijas) ieguves inovatīvās tehnoloģijas un sagatavot priekšlikumus to uzglabāšanai, kvalitātes nodrošināšanai un kontrolei, kā arī izmantošanai Latvijā; 4.1.6. novērtēt biogāzes ražošanas potenciālu atkritumu pārstrādes nozarē; 4.1.7. izpētīt un sagatavot priekšlikumus par klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām Latvijas energosektora attīstības kontekstā; 4.1.8. izpētīt Latvijas pašvaldību energoplānošanas attīstības tendences, tai skaitā labās prakses piemērus, nepieciešamo tīklošanos, un sagatavot priekšlikumus nākotnes attīstības scenārijiem; 4.1.9. izpētīt Latvijas industrijas energoietilpību un to ietekmējošos faktorus un izstrādāt priekšlikumus un konkurētspējīgus tehnoloģiskus risinājumus Latvijas industrijas energoefektivitātes palielināšanai; 4.2. 1.2. programmā: 4.2.1. izpētīt vēja, straumju un viļņu režīmu, kā arī sedimentācijas procesus Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un, modelējot scenārijus, novērtēt izmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē un šo izmaiņu ietekmi uz krasta eroziju un piekrastes biotopiem, kā arī izstrādāt straumju, viļņu un vēja režīma un sedimentācijas izmaiņu prognozi atbilstoši nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem un ekonomiski pamatotus ieteikumus rīcībai, lai novērstu negatīvās ietekmes un sagaidāmos riskus; 4.2.2. noskaidrot barības ķēžu funkcionēšanas izmaiņas Latvijas jūras ūdeņu biotopos un ar tiem saistītajās piekrastes ekosistēmās, novērtējot produktivitātes, biomasas un enerģijas pārnesi un to ietekmējošos vides faktorus, svarīgāko biotopu nozīmi piekrastes sistēmu "ezers–upe–jūra" barības ķēdēs un to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, novērtējot barības ķēžu efektivitāti, kvantificējot iespējamās izmaiņas atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem un veicot izmaiņu ekonomiskās ietekmes novērtējumu; 4.2.3. izpētīt funkcionālo saikni starp bioloģisko daudzveidību un svešo sugu radīto ietekmi Latvijas ūdeņu un sauszemes ekosistēmās, izvērtējot svešo sugu izplatību, izplatīšanās tendences, veicot svešo sugu radītās bioloģiskās daudzveidības zaudējumu un ieguvumu analīzi, izstrādājot un novērtējot svešo sugu izplatības un populāciju attīstības scenārijus atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem, kā arī izstrādājot rīcības ieteikumus; 4.2.4. izstrādāt zinātniski pamatotu modelēšanas rīku tautsaimniecību aptverošas klimata politikas veidošanai un lietot to vidēja un ilgtermiņa (2030. un 2050. gadam) integrēto attīstības scenāriju izstrādei un modelēšanai, kas nodrošina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju prognožu izstrādāšanu starptautiskās emisiju inventarizācijas detalizācijas līmeņos; 4.2.5. veikt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru integratīvās ietekmes novērtējumu vides politikas mērķu nodrošināšanai un izstrādāt tehniski un ekonomiski pamatotus priekšlikumus un pasākumus, tai skaitā negatīvās integrētās ietekmes ierobežošanai, ja tāda tiek konstatēta; 4.2.6. izstrādāt tehniski un ekonomiski pamatotus risinājumus (tostarp novērtējot ekosistēmu pakalpojumus) pilsētvides, sabiedrības veselības un civilās drošības risinājumiem klimata pārmaiņu radīto ekstremālo klimata parādību (piemēram, karstuma viļņi, plūdi, vējuzplūdi, vētras, stipras lietavas) risku un seku mazināšanai un novēršanai; 4.2.7. izpētīt saimnieciskās darbības (dažādu saimniekošanas modeļu) ietekmi uz ekosistēmas pakalpojumiem (tai skaitā bioloģisko daudzveidību) un izstrādāt modeļus, lai, saglabājot ekonomisko efektivitāti, novērstu vai minimizētu ekosistēmas pakalpojumu degradēšanos ilgtermiņā; 4.2.8. izpētīt sugu populāciju un biotopu stāvokli ietekmējošos faktorus, tai skaitā noskaidrot ierobežojošos faktorus un kvantificēt to ietekmi, noskaidrot sugu un biotopu saistību (biotopu tipiskās sugas, īpaši aizsargājamo sugu atkarība no specifiskām dzīvotnēm, sugu dzīvotņu matemātiski apraksti), izvērtēt retās un apdraudētās augu sugas in–situ un ex–situ saglabāšanai; 4.2.9. izvērtēt lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas potenciālu, veikt iespējamo emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, un sagatavot ieteikumus politikas plānošanai emisiju samazināšanas jomā; 4.2.10. pilnveidot laba ūdens stāvokļa un tā ilgtspējīgai izmantošanai nepieciešamo Latvijas hidroģeoloģisko modeli ar datiem un funkcijām, kas apraksta pazemes ūdeņu mijiedarbību ar hidrogrāfisko tīklu (upes, ezeri); 4.3. 2.1. programmai: 4.3.1. radīt un izpētīt jaunus, lietojamus un konkurētspējīgus nanomateriālus un to lietošanu nanotehnoloģijās, tai skaitā grafēna nanoslāņu iegūšanu un lietošanu, nanonesējus un mikronesējus zāļu mērķtiecīgam transportam; 4.3.2. radīt un izpētīt jaunus, lietojamus un konkurētspējīgus materiālus, tai skaitā plāno (nano) slāņu pārklājumus, kvantu punktus un nanovadus elektroluminiscentiem gaismas avotiem un nanostrukturētus kompozītmateriālus kaulu un audu implantiem; 4.3.3. nanokompozītu materiāli augsti efektīviem termoelektriskajiem ģeneratoriem nelietderīgi zaudētās siltumenerģijas rekuperācijai; 4.3.4. radīt un izpētīt daudzfunkcionālus materiālu un kompozītu biomateriālus; 4.3.5. izstrādāt metodes materiālu mikro, nano mēroga īpašību diagnostikai un kvalitātes uzlabošanai; 4.3.6. radīt zināšanas par gaismas vielas mijiedarbībām ar fokusu uz kvantu fenomeniem ar iespējamu izmantojumu jaunajās sensoru un metroloģijas tehnoloģijās, izstrādāt optiskos magnētiskā un elektriskā lauka sensorus, izveidot un eksperimentāli aprobēt jaunas optisko biosensoru sistēmas vides un pārtikas produktu kvalitātes operatīvam monitoringam; 4.3.7. izstrādāt jaunus organiskās fotonikas materiālus un uz tiem bāzētas starotāju un fotouztvērēju maketierīces; 4.3.8. attīstīt inovatīvas mikroskopijas un hologrāfijas metodes mikrodaļiņu, nanodaļiņu un šūnu sistēmu izpētei un monitoringam; 4.3.9. izstrādāt tehnoloģiski jaunu optisko sistēmu liela lauka apstarošanai un vāju fotonu plūsmu uztveršanai, izstrādāt un izgatavot precīzus optisko iekārtu modeļus; 4.4. 2.2.1. programmai: 4.4.1. izveidot viedo sensoru un to tīklu inovatīvas aparatūras un programmatūras platformas kiberfizikālo sistēmu attīstībai, tai skaitā uz ikdienas lietotāju orientētas programmēšanas pieejas; 4.4.2. attīstīt tehnoloģijas e-pakalpojumu un e-medicīnas datu pārraides un apstrādes risinājumu drošības un pieejamības paaugstināšanai; 4.4.3. izpētīt un izstrādāt kiberfizikālās sistēmas to izmantošanai medicīnā un telemedicīnā – profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā; 4.4.4. izstrādāt un izpētīt viedo sensoru un to tīklu tehnoloģiju pielietojumus viedās transporta sistēmās; 4.4.5. izstrādāt uz ontoloģijām balstītas tīmekļa videi pielāgotas modelēšanas tehnoloģijas un rīkus zināšanu analīzei; 4.4.6. izpētīt un izstrādāt semantiskā tīmekļa tehnoloģijas zināšanu formalizācijai, vairākkārtējai izmantošanai un koplietošanai; 4.4.7. izstrādāt un eksperimentāli aprobēt jaunas attēlošanas un attēlu apstrādes tehnoloģijas, tai skaitā biometrijai un audu stāvokļa kvantitatīvam novērtējumam; 4.4.8. radīt inovatīvas biofotonikas tehnoloģijas neinvazīvai (tai skaitā bezkontakta) klīniskai diagnostikai un monitoringam, izstrādāt jaunas koncepcijas, metodiku un algoritmus un īstenot tās eksperimentālās maketierīcēs un klīniski aprobēt; 4.4.9. izstrādāt efektīvas inverso problēmu analītiskās risināšanas metodes un algoritmus, kas orientēti uz mūsdienu datu paralēlās apstrādes tehnoloģiju lietojumiem; 4.4.10. izstrādāt pilsētu drošības monitoringa un modelēšanas risinājumus, izmantojot augstas veiktspējas datu apstrādes tehnoloģijas; 4.4.11. izstrādāt ūdens apgādes sistēmas kvalitātes kontroles modeli aizsardzībai pret apzinātu vai neapzinātu bakterioloģisko piesārņojumu; 4.5. 3. programmā: 4.5.1. akcentējot ar sabiedrības novecošanos un dzīvesveida pārmaiņu tendencēm saistītos jautājumus, veikt augstvērtīgus starpdisciplinārus pētījumus un radīt jaunas zināšanas veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā, veselības uzraudzībā, slimību profilaksē, diagnostikā un ārstniecībā, īpaši to attiecinot uz šādām Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti visvairāk apdraudošām slimībām: 4.5.1.1. sirds, asinsvadu un metabolās slimības; 4.5.1.2. onkoloģiskās slimības; 4.5.1.3. bērnu un infekcijas slimības; 4.5.1.4. psihiskās slimības; 4.5.2. izmantojot Latvijā radītās zināšanas, pētniecības infrastruktūru un tehnoloģijas, integrētas pētniecības platformas darbības ietvaros nodrošināt sabiedrības veselības, medicīnas, farmācijas un biomedicīnas metožu izmantošanu jaunu profilakses, diagnostikas, ārstniecības un aprūpes līdzekļu un tehnoloģiju izstrādei un lietošanai iedzīvotāju veselības uzlabošanā; 4.5.3. izstrādāt un ieviest izmaksu efektīvas tehnoloģijas un inovatīvas pieejas klīniskajā praksē Latvijas iedzīvotāju veselības uzlabošanai un slimību profilaksei; 4.6. 4.1. programmā: 4.6.1. izstrādāt zinātnisko pamatojumu vienvecuma saimnieciski nozīmīgu sugu (priežu, egļu, bērzu) mežu audzēšanas modelim auglīgajās meža ekosistēmās, sagatavot pamatojumu normatīvo aktu izmaiņām modeļa praktiskai lietošanai; 4.6.2. noskaidrot Latvijas četru galveno saimnieciski izmantojamo koku sugu (priede, egle, bērzs, apse) augstvērtīgo apaļo kokmateriālu (zāģbaļķu un finierkluču) ekonomiskās vērtības samazināšanos uzglabāšanas ietekmē atkarībā no uzglabāšanas sezonas, sagatavošanas veida, uzglabāšanas vietas, caurmēra, mizas nobrāzuma laukuma un klimatiskajiem apstākļiem; 4.6.3. izvērtēt vietējo koksnes resursu mobilizācijas iespējas ilgtspējīgai un sezonāli vienmērīgai kokapstrādes uzņēmumu nodrošināšanai ar apaļajiem kokmateriāliem; 4.6.4. izpētīt koksnes materiālu konkurētspējas palielināšanas iespējas būvniecībā, uzlabojot koksnes ilgizturības īpašības ar pārklājumiem un modifikācijas paņēmieniem, kā arī izmantojot zema enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošas tehnoloģijas; 4.6.5. novērtēt lapkoku koksnes bezatlikuma izmantošanu Latvijas ekonomikai nepieciešamu produktu iegūšanai, izmantojot progresīvas ķīmiskās un termiskās priekšapstrādes metodes un mūsdienīgas pētniecības iekārtas; 4.6.6. meklēt risinājumus produktu kompleksai izstrādei no mizām un koksnes komponentiem ar sintētiskiem vai rūpnieciskiem analogiem salīdzināmām vai labākām īpašībām un plašu lietošanas spektru dažādās tautsaimniecības nozarēs, paātrinot un ekonomiski uzlabojot tehnoloģiskos procesus; 4.6.7. izpētīt zemes dzīļu resursus, tai skaitā dziednieciskos, un izstrādāt jaunus konkurētspējīgus produktus; 4.7. 4.2. programmā: 4.7.1. izpētīt augsnes ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģijas augkopības produktu ražošanai ar veselībai nozīmīgu bioloģiski aktīvo vielu nodrošinājumu un izstrādāt skrīninga metodes ķīmisko un bioloģisko risku novērtēšanai pārtikas izejvielās; 4.7.2. izvērtēt ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma – iegūt datus par slāpekļa un fosfora izskalošanos (no dažādām augsnēm, no dažādi izmantotām, mēslotām u. tml. zemēm), kā arī izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par mēslojuma normām atkarībā no izskalošanās, augsnes akumulācijas spējas atkarībā no nokrišņiem, noteikt slāpekļa savienojumu zudumus un izmantošanu (atkarībā no mēslojuma un tā izkliedes un iestrādes veida); 4.7.3. izpētīt bioloģiskos procesus Latvijā plašāk audzēto augļkoku un ogulāju ilgtspējīgai audzēšanai, augļu uzturvērtības un kvalitātes nodrošināšanai; 4.7.4. izvērtēt vietējās izcelsmes (it īpaši 'Latvijas brūnā govs' un 'Latvijas baltā cūka') lauksaimnieciskās ražošanas rezultātā iegūtās lopkopības produkcijas piemērotību izmantošanai "nišas" produktu ražošanā (tai skaitā lopkopībā, veterinārmedicīnā, dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas kvalitātes paaugstināšanai); 4.7.5. izstrādāt tehnoloģiskos risinājumus sāls, cukura un tauku satura (tostarp transtaukskābju) samazināšanai pārtikas produktos, maksimāli saglabājot pārtikas produktu derīguma termiņu, kā arī izstrādāt jaunus pārtikas produktus speciālām mērķa grupām un dažādot sortimentu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiski aktīvo vielu saglabāšanai pārstrādes procesos un ražošanas tehnoloģisko palīglīdzekļu (tai skaitā pārtikas piedevu) aizstāšanai pārtikas produktos; 4.7.6. izstrādāt risinājumus lauksaimniecības un pārtikas ražošanas blakusproduktu un to bioloģiski aktīvo sastāvdaļu lietojumam pārtikas produktu ieguvei ar augstu pievienoto vērtību ("nišas" produkti) un jaunu lopbarības piedevu ieguvei, analizējot to veselīgumu un funkcionalitāti; 4.7.7. iegūt jaunas zināšanas un sagatavot datus par indikatorbaktēriju Escherichia coli, patogēno mikroorganismu un Staphylococcus aureus (tostarp meticilīnrezistento Staphylococcus aureus), kas izolēti no liellopiem un cūkām, rezistences pret antibiotikām attīstību un šo rezistento mikroorganismu radīto apdraudējumu cilvēku veselībai un analizēt antimikrobiālās rezistences attīstības sasaisti ar antibiotiku lietošanu novietnēs, lietošanas apjomiem, kā arī ar saimniecību lielumu; 4.8. 5.1. programmai: 4.8.1. veikt zinātniskus pētījumus, kas sniedz atbildes uz aktuāliem izglītības norišu problēmjautājumiem un rada pasaulē atzītas zināšanas par likumsakarībām, kas ar tiem saistītas, kā arī sniedz ieteikumus izglītības politikas veidošanai, arī ilgtspējīgas attīstības jomā; 4.8.2. izpētīt un izstrādāt starpdisciplināru saturu specializētajos priekšmetos (tai skaitā veselībā, mūzikā, sportā) un ieteikumus tā ieviešanai izglītības politikā un procesā; 4.8.3. izpētīt mācību saturu un procesus un izstrādāt inovatīvas mācīšanas metodes un tehnoloģijas, kas veicina STEM priekšmetu un valodu apguvi inovāciju kultūras veidošanai visos izglītības līmeņos; 4.9. 5.2.1. programmai: 4.9.1. veikt zinātniskus pētījumus, lai rastu atbildi uz aktuāliem sabiedrības norišu problēmjautājumiem (ekonomikā, inovācijās, demogrāfijā, sabiedrības pārvaldē, tiesībās, reģionālajā attīstībā) un iegūtu pasaulē atzītas zināšanas par likumsakarībām saistībā ar šiem jautājumiem; 4.9.2. izpētīt inovāciju un uzņēmējdarbības procesus dažādos tautsaimniecības sektoros un Latvijas potenciālu zināšanu ekonomikas veidošanai un sniegt priekšlikumus inovācijas attīstībai, tai skaitā vērtējot Latvijas diasporas potenciālu zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un inovāciju veicināšanā, un sniegt priekšlikumus šī potenciāla izmantošanai tautsaimniecības restrukturizācijai atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijas vadlīnijām; 4.9.3. izpētīt Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesus un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā; 4.9.4. izpētīt ar sabiedrības atjaunošanos saistītos procesus un faktorus, tai skaitā Latvijas diasporas attīstības procesus, izstrādāt ilgtermiņa attīstības prognozes un priekšlikumus pasākumiem, kas sekmē Latvijas sabiedrības atjaunošanos un diasporas saikni ar sabiedrības norisēm Latvijā; 4.9.5. izpētīt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai; 4.9.6. izpētīt Latvijas sabiedrības vērtīborientāciju un faktorus (tostarp Eiropas un globālos), kas to ietekmē, sniedzot priekšlikumus par pasākumiem, kas mazinātu anomiju sabiedrībā un veicinātu efektīvāku sabiedrības funkcionēšanu, kā arī valsts un nācijas ilgtspējīgai pastāvēšanai nozīmīgu vērtību pārmantošanu sabiedrībā; 4.9.7. izpētīt pēckrīzes politiskos un sociālos procesus Latvijā un to ietekmi uz sabiedrību, tās institūcijām un valsts tiesībām, sniegt priekšlikumus valsts un sabiedrības pārvaldības, kā arī sabiedrības integrācijas, saliedētības un pilsoniskās līdzdalības, jo īpaši jauniešu līdzdalības, attīstībai; 4.9.8. izpētīt kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesus Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā; 4.9.9. izpētīt Latvijā eksistējošās sociālās inovācijas formas, tās ietekmējošos faktorus un potenciālu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības un drošumspējas stiprināšanā un sniegt priekšlikumus pasākumiem tās attīstībai; 4.9.10. izpētīt sociālās apziņas izmaiņu ietekmi uz ekosistēmas pakalpojumu izmantošanas ilgtspējīgu nodrošinājumu; 4.9.11. attīstīt starpdisciplināru pieeju identificēto jautājumu izpētē un sasaisti ar rīcībpolitiku valsts politiskās sistēmas, tautsaimniecības, izglītības, kultūras, vides un citās valsts pārvaldes jomās; 4.10. 6. programmai: 4.10.1. noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē, pētīt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas praksi Latvijas reģionos un izstrādāt konceptuālus modeļus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, attīstībai un pārmantošanai. Identificēt kultūras mantojuma un kultūrainavu vērtību kā būtisku nacionālās identitātes sastāvdaļu un izstrādāt metodiku tās saglabāšanai un pārvaldībai Latvijas pašvaldībās. 5