18. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka stratēģiskais novērtējums nav pietiekami detalizēts un ir veikts formāli, turklāt pašvaldība neesot ņēmusi vērā Dabas aizsardzības pārvaldes un Pieteikuma iesniedzējas viedokli par papildu ekspertīzes veikšanas nepieciešamību, izvērtējot apbūves ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe". Tādējādi pašvaldība, pamatojoties uz nepilnīgu informāciju, teritorijas plānojumā pieļāvusi apbūves iespējas Akmeņraga meža daļās, kas teritorijas plānojumā apzīmētas ar indeksu M-3. Tāpat pašvaldība neesot apsvērusi Zaļkalna mežā atļautā mežaparka, kā arī LP-7 teritorijas izveides nepieciešamību un ietekmi uz dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa". Ar šādu savu rīcību pašvaldība esot pārkāpusi piesardzības principu. 18.1. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka mūsdienās efektīva vides aizsardzības sistēma nav iedomājama bez piesardzības principa ievērošanas. Stratēģiskais novērtējums ir procesuāls līdzeklis, ar kura starpniecību piesardzības princips tiek īstenots plānojumu pieņemšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu). Satversmes tiesa jau atzinusi, ka stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai samazināt plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā, izstrādājot plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir jākonsultējas ar sabiedrību un institūcijām, lai arī to viedokļi tiktu ievēroti, pieņemot plānojumu (sk. Novērtējuma likuma 3. panta 2. un 4. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka stratēģiskais novērtējums kā reglamentēta novērtēšanas procedūra balstāms uz šādiem pamatprincipiem: 1) plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas; 2) plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un - pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm; 3) vides pārskata secinājumus un apspriešanās rezultātus ņem vērā pirms plānojuma pieņemšanas; 4) pēc plānojuma pieņemšanas par to informē iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību un padara pieejamu visu attiecīgo informāciju; 5) pastāvīgi uzrauga plānojuma ietekmes būtiskos aspektus (veic to monitoringu), lai iespējami drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu ietekmi, ja plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos. Ja stratēģiskais novērtējums veikts, pieļaujot atkāpes no tā pamatprincipiem, var tikt pārkāpts piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes 115. pants (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.2. punktu). 18.2. Arī Aizsargājamo teritoriju likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka plānošanas dokumentam, kas atsevišķi vai kopā ar citu plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritoriju, veicams stratēģiskais novērtējums. Plānošanas dokumentu atļauts īstenot, ja tas neatstās negatīvu ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un nav pretrunā ar Natura 2000 teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem (43. panta piektā daļa). Ja plānošanas dokumenta īstenošana var negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritoriju, šo dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai (43. panta sestā daļa). Savukārt tad, ja Natura 2000 teritorijā atrodas Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, plānošanas dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai vides aizsardzības interesēs (43. panta septītā daļa), vai arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai un ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas (43. panta astotā daļa). Satversmes tiesa ir secinājusi: ja pienācīgi veiktā stratēģiskajā novērtējumā secināts, ka plānošanas dokuments neietekmē Natura 2000 teritoriju, plānošanas dokumentu var īstenot. Savukārt tad, ja, veicot stratēģisko novērtējumu, secināts, ka plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmēs Natura 2000 teritoriju, īpaši teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu aizsargājamo dabas teritoriju, bet arī uz tai piegulošajām teritorijām. Tomēr pastāv iespēja īstenot arī šādu plānošanas dokumentu, ja tam tiek sniegts īpašs pamatojums, norādot uz svarīgām sabiedrības vai vides aizsardzības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 17.3. punktu). Tātad, lai noteiktu, vai Pieteikuma iesniedzējas apgalvojumi par stratēģiskā novērtējuma neatbilstību normatīvajam regulējumam ir pamatoti, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai stratēģiskā novērtējuma procesā ir ievēroti stratēģiskā novērtējuma pamatprincipi, respektīvi, vai Vides pārskatā ir noteikta (identificēta) plānojuma iespējamā būtiskā ietekme uz vidi, vai notikusi apspriešanās ar sabiedrību un plānošanas procesā iesaistītajām iestādēm. Tāpat izvērtējams tas, vai pirms Pāvilostas novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas pienācīgi izvērtēta apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas ietekme uz Natura 2000 teritorijām, ievērojot šo teritoriju aizsardzības mērķus. 18.3. Ar Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumiem Nr. 394 "Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 394) dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" paredzēti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Atbilstoši Noteikumu Nr. 394 2. punktam dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko pelēko kāpu īpaši aizsargājamo biotopu - lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju, kā arī ar tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši aizsargājamo augu sugu (piemēram, smiltāja neļķes, sīpoliņu gundegas) un īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu (piemēram, lielā mārsilu zilenīša, stepes čipstes, smilšu krupja) aizsardzību. Tātad pašvaldībai, veicot stratēģisko novērtējumu, kā arī apstiprinot Pāvilostas novada teritorijas plānojumu, bija jāņem vērā dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" un ar to saistītie ierobežojumi un jāizvērtē, vai plānotajai darbībai nebūs negatīvas ietekmes uz Natura 2000 teritoriju un tajā esošajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, augu un dzīvnieku sugām. Vides pārskatā, ievērojot spriedumā lietā Nr. 2010-56-03 secināto, atzīts, ka, nodrošinot dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību, dabas liegumam piegulošajā Zaļkalna meža masīvā aizliegta apbūve. Lai uzlabotu vides stāvokli un organizētu apmeklētāju plūsmu, no dabas lieguma teritorijas to novirzot uz Zaļkalna meža teritoriju, kas ir daudz mazāk jutīga pret antropogēno ietekmi, tajā atļauts iekārtot mežaparka teritoriju. Vides pārskatā arī secināts, ka Zaļkalna mežs pēc tā novietojuma, ekoloģiskajām, kultūrvēsturiskajām un estētiskajām īpašībām ir piemērots rekreācijas un ekoloģiskās izglītošanas mērķiem. Līdz ar to, ņemot vērā VARAM rekomendācijas Zaļkalna mežu noteikt par vietējās nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, ieteikts šim mežam piešķirt vietējas nozīmes dabas parka jeb mežaparka statusu (sk. Vides pārskata 92.-93. lpp.). Tāpat Vides pārskatā secināts, ka Zaļkalna meža daļās, kas apzīmētas ar indeksu LP-7, atļautā izmantošana ir ugunskura un telšu vietu ar atpūtas soliņiem, galdiem, atkritumu tvertnēm un publiskām tualetēm izveidošanai, kā arī teritorijas labiekārtošanai nepieciešamās vienas mazēkas izvietošana, pievedceļu un autostāvvietu būvniecība. Vides pārskatā secināts, ka šādas teritorijas izveides gadījumā prognozējama labvēlīga ietekme uz vidi. Organizējot apmeklētāju plūsmu, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanu un izveidojot aprīkotu pieeju jūrai, tiekot samazināta izklaidus plūsma un kāpu izbradāšana. Līdz ar to tiekot būtiski samazināta antropogēnā slodze uz dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa" (sk. Vides pārskata 107. lpp.). Šīs Vides pārskata rekomendācijas pašvaldība ir ņēmusi vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīts, ka teritorijas plānojuma grafiskajā daļā ar M-1 apzīmētā Zaļkalna meža daļa pēc tās novietojuma, ekoloģiskajām, kultūrvēsturiskajām un estētiskajām īpašībām ir piemērota rekreācijas un ekoloģiskās izglītošanas mērķiem. Atbilstoši TIAN 328. punktam šajā meža teritorijā atļauts ierīkot mežaparku. Turklāt pašvaldība šo procesu sadalījusi vairākās kārtās. Pirmajā kārtā saskaņā ar dokumentu "Rekreācijas meža "Pāvilostas mežs" individuālais apsaimniekošanas plāns 2011.-2015. gadam" atļauts veikt plānotās teritorijas labiekārtošanas darbības: esošās piebrauktuves atjaunošanu, autostāvvietu ierīkošanu, atpūtas vietu un taku iekārtošanu (TIAN 328.1.1. punkts). Nākamajā kārtā plānots mežaparka teritorijai izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu un mežaparka projektu, kurā plānots precizēt Zaļkalna meža funkcionālo saikni ar dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa". Turklāt perspektīvajam mežaparkam paredzēts izstrādāt ekoloģisko un apsaimniekošanas plānu (TIAN 328.1.2. punkta 1-5. apakšpunkts). Tāpat TIAN noteic, ka mežaparka teritorijā aizliegta būvniecība, ja tā nav saistīta ar konkrētā parka funkciju nodrošināšanu un labiekārtošanu (TIAN 328.1.4. punkts). Savukārt no TIAN 471.4. punkta izriet, ka ar indeksu LP-7 apzīmētajās atpūtas vietās, kas Pāvilostas novada teritorijas plānojuma grafiskajā daļā paredzētas nobrauktuvēm pie jūras, atļauts ierīkot ar teritorijas labiekārtošanu saistītas būves un elementus (ugunskura un telšu vietas, pievedceļu un atklātu autostāvvietu teritorijas, pagaidu un saliekamos atpūtas elementus). Tādējādi pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādē attiecībā uz dabas liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošā Zaļkalna meža plānoto izmantošanu ir ievērojusi spriedumā lietā Nr. 2010-56-03 izdarītos secinājumus. Tāpat pašvaldība ir ņēmusi vērā gan Pieteikuma iesniedzējas, gan VARAM ieteikumus Zaļkalna mežu veidot par vietējās nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Vides pārskatā arī norādīts, ka, īstenojot teritorijas plānojumu, pēc teritorijas dabas vērtību izpētes un lokālplānojuma izstrādes Zaļkalna mežam plānots piešķirt vietējas nozīmes dabas parka jeb mežaparka statusu. Atbilstoši Aizsargājamo teritoriju likuma 5. pantam dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 71. lpp.). Turklāt no TIAN izriet, ka teritorijas plānojums nepieļauj Zaļkalna mežā tāda veida apbūvi, lai šo teritoriju varētu uzskatīt par apbūves teritoriju Noteikumu Nr. 240 izpratnē. Līdz ar to nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis, ka Pāvilostas novada teritorijas plānojumā atļautā Zaļkalna meža izmantošana pieļauj ar mežaparka teritorijas izveidi un apsaimniekošanu nesaistītu apbūvi. Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde savos viedokļos Satversmes tiesai norādījušas, ka pašvaldība, paredzot Zaļkalna mežā mežaparka, kā arī LP-7 teritorijas izveidi, nav pietiekami izvērtējusi paredzēto darbību negatīvo antropoloģisko ietekmi uz dabas liegumu "Pāvilostas pelēkā kāpa". No lietas materiāliem nav konstatējams, ka Valsts vides dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde teritorijas plānošanas procesā būtu norādījuši pašvaldībai uz Zaļkalna meža teritorijas plānotās izmantošanas negatīvajiem aspektiem. Arī no Pārskata secināms, ka nedz Valsts vides dienests, nedz Dabas aizsardzības pārvalde teritorijas plānojuma izstrādes laikā neiebilda pret šādu Zaļkalna meža daļas plānoto izmantošanu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 138.-157. lpp.). Turklāt Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā pārvalde izvērtēja pilnveidoto Pāvilostas novada teritorijas plānojuma redakciju un 2013. gada 11. martā sniedza pozitīvu atzinumu par to (sk. lietas materiālu 2. sēj. 117. lpp.). Pozitīvs atzinums sniegts arī 2013. gada 30. aprīlī, pēc atkārtotas Pāvilostas novada teritorijas plānojuma izvērtēšanas (sk. lietas materiālu 2. sēj. 118. lpp.). Līdz ar to nav atzīstams, ka pašvaldība būtu pārkāpusi tai ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu izvērtēt plānošanas procesā iesaistīto institūciju viedokļus. Pirms Pāvilostas novada teritorijas plānojuma apstiprināšanas pienācīgi izvērtēta arī apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās) izmantošanas ietekme uz Natura 2000 teritoriju. 18.4. Ar VARAM 2001. gada 30. marta rīkojumu apstiprināts dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plāns 1999.-2010. gadam (pieejams: http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Ziemupe-99.pdf). Tajā norādīts, ka īpatnējo dabas apstākļu dēļ nelielā teritorijā koncentrētas visas tipiskās piejūras ekosistēmas un līdz ar to šī teritorija piejūras biotopu daudzveidības ziņā ir unikāla. Tāpat norādīts, ka piekrastes ekosistēmas ir ļoti jutīgas pret mehānisko iedarbību, tāpēc dabas liegumā jāierobežo cilvēku kustība, jo nevar paredzēt, kādas sekas atstātu stihisks apmeklētāju skaita pieaugums (sk. dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plāna 2., 26. un 27. lpp.). Pieteikuma iesniedzējas iebildumi pret Akmeņraga meža plānoto izmantošanu ir saistīti galvenokārt ar to, ka šajā dabas liegumam "Ziemupe" piegulošajā teritorijā ir atļauta apbūve. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pašvaldība nav pietiekami apsvērusi šādas plānotās izmantošanas ietekmi uz Natura 2000 teritoriju. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Aizsargjoslu likums pieļauj apbūvi Akmeņraga meža teritorijā. Tomēr pašvaldībai, ņemot vērā to, ka līdzās šai apstrīdētajai teritorijai atrodas Natura 2000 teritorija - dabas liegums "Ziemupe", teritorijas plānošanas procesā ir jāvērtē, vai apstrīdētajā teritorijā veiktai būvniecībai nebūs negatīvas ietekmes uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 19.2. punktu). Novērtējuma likums paredz, ka stratēģiskais novērtējums veicams, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju (šajā gadījumā - teritorijas plānojuma redakciju) un informāciju, kas iegūta no kompetentajām iestādēm konsultāciju procesā, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tostarp no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (sk. Novērtējuma likuma 3. panta 2. punktu). Novērtēšanas procesa caurskatāmība un atklātība ir stratēģiskā novērtējuma pamatprincips, kas nodrošina ne tikai dažādu viedokļu uzklausīšanu, bet arī sabiedrības uzticēšanos plānošanas procesam (sk. Dalal-Clayton B., Sadler B. Strategic Environmental Assessment: A Sourcebook and Reference Guide to International Experience. London: Earthscan, 2004, p. 15). Sabiedrības līdzdalība dod iespēju iegūt informāciju par tiem negatīvās ietekmes aspektiem, kuri sabiedrību satrauc visvairāk un kuriem tādēļ būtu jāvelta papildu uzmanība stratēģiskā novērtējuma ietvaros. Novērtējuma likums arī paredz, ka vides pārskatā iekļaujama informācija, "ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes" (Novērtējuma likuma 23.4 panta pirmā daļa). Stratēģiskā novērtējuma ietvaros notikusī apspriede liecina, ka sabiedrības, citastarp arī Pieteikuma iesniedzējas, noraidošā attieksme pret apbūves pieļaujamību Akmeņraga meža daļās lielā mērā ir saistīta ar bažām, ka pašvaldība nav pietiekami izvērtējusi šādas atļautās darbības ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe". Arī Birojs Atzinumā Nr. 1 ieteicis Vides pārskatā detalizētāk izvērtēt teritorijas plānojumā ar indeksu M-3 apzīmētās Akmeņraga meža daļas atļautās izmantošanas ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe". Turklāt Birojs rekomendējis minētās plānotās darbības saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo vides pārvaldi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 177. lpp.). Izpildot šo Biroja ieteikumu, pašvaldība lūgusi Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo pārvaldi sniegt atzinumu par Pāvilostas novada teritorijas plānojumu. Kā jau iepriekš secināts, Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā pārvalde izvērtēja pilnveidoto Pāvilostas novada teritorijas plānojuma redakciju un 2013. gada 11. martā sniedza pozitīvu atzinumu par to (sk. lietas materiālu 2. sēj. 117. lpp.). Tāds pats pozitīvs atzinums sniegts 2013. gada 30. aprīlī, pēc Pāvilostas novada teritorijas plānojuma atkārtotas izvērtēšanas (sk. lietas materiālu 2. sēj. 118. lpp.). Savukārt paskaidrojumos Satversmes tiesai Valsts vides dienests norādījis, ka apstrīdētajā teritorijā atļautā viensētu apbūve 15 zemes īpašumos varot radīt negatīvu ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe" un ka pašvaldībai vajadzējis prasīt attiecīgās jomas eksperta atzinumu un sagādāt citus iepriekš veiktas izpētes datus, pirms tiek pieņemts lēmums atļaut apbūvi Akmeņraga mežā. Līdzīgus apsvērumus savā viedoklī Satversmes tiesai paudusi Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt Dabas aizsardzības pārvalde uzsvērusi, ka tikai tad, ja novērtēšanas procesā tiek iesaistīts sugu un biotopu eksperts, iespējams izpildīt Eiropas Komisijas vadlīnijās "Natura 2000 teritorijas apsaimniekošana. Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta nosacījumi" norādītās prasības attiecībā uz paredzētās darbības novērtēšanu. No Vides pārskata izriet, ka stratēģiskā novērtējuma procesā tā izstrādātājs ir vērtējis apbūves ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe". Izvērtējuma rezultātā secināts, ka viensētu veidošana Akmeņraga meža daļās neatstās negatīvu ietekmi uz dabas lieguma "Ziemupe" ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un aizsargājamiem biotopiem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 58.-59. lpp.). Līdz ar to, ciktāl stratēģiskais novērtējums attiecas uz apbūves ietekmes izvērtēšanu, nevar apgalvot, ka šis iespējamās būtiskās ietekmes aspekts nebūtu izvērtēts. Plānošanas jomu regulējošie normatīvie akti nenosaka pašvaldībai saistošu pienākumu teritorijas plānošanas procesā iesaistīt sugu un biotopu ekspertu. Uz šādu pašvaldības pienākumu teritorijas plānojuma izstrādes laikā nenorādīja arī plānošanas procesā iesaistītās institūcijas. Tātad Pāvilostas novada pašvaldības teritorijas plānojuma stratēģiskais novērtējums ir veikts un tā apspriešana notikusi atbilstoši normatīvajam regulējumam.