15. Article

15.1. Ja vien šis līgums netiek priekšlaicīgi izbeigts saskaņā ar šī panta 3. punkta noteikumiem, tas izbeidzas piecus gadus pēc tā spēkā stāšanās datuma. Vienu gadu pirms šā līguma izbeigšanās Puses pārskata tā īstenošanas rezultātus, pamatojoties uz 8. pantā minēto ikgadējo pārskatīšanas pasākumu rādītājiem, un izskata šīs sadarbības turpināšanas vai tālākas attīstības veidus un līdzekļus. Īpaši Puses izskata iespēju piešķirt Latvijas Republikas valdībai Aģentūras asociētā biedra vai dalībvalsts statusu. 15.2. Ja tiek nolemts sadarbību turpināt, šā līguma darbības termiņu var pagarināt ar Pušu savstarpēju rakstveida vienošanos. 15.3. Katrai Pusei ir tiesības vienpusēji izbeigt šo līgumu, paziņojot par to rakstveidā ne vēlāk kā vienu gadu pirms paredzētā izbeigšanās datuma, kas atbilst kalendārā gada beigu datumam. 15.4. Šā līguma izbeigšana neietekmē tās Pušu tiesības un pienākumus, kuriem paredzēta palikšana spēkā arī pēc Līguma izbeigšanas vai tā interpretēšanas, un ne tikai attiecībā uz šķīrējtiesas, konfidencialitātes, atbildības vai intelektuālā īpašuma tiesību klauzulām, bet arī vienošanām, kas noslēgtas šā līguma izpildes vajadzībām. Pēc šā līguma izbeigšanas Latvijas Republikas valdībai paliek spēkā saistības finansēt savu daļu no maksājumu asignējumiem, kas atbilst līgumam, ko tā budžeta ietvaros ir apstiprinājusi pašreizējam vai iepriekšējiem finanšu gadiem attiecībā uz ESVP. 15.5. Latvijas Republikas valdībai un Aģentūrai ir tiesības grozīt šā līguma noteikumus, savstarpēji vienojoties. Visi grozījumi, izņemot tos, kas veikti tikai pielikumos, stājas spēkā ar paziņojuma, ka abas Puses ir izpildījušas nepieciešamos iekšējos noteikumus, lai grozījumi stātos spēkā, datumu. Grozījumi, kas izdarīti tikai pielikumos, tiek izdarīti saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Parakstīts ......................................., ..................... divos oriģināleksemplāros latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Aģentūra nodrošina tulkojumus franču un vācu valodā. Latvijas Republikas valdības vārdā Eiropas Kosmosa aģentūras vārdā .......................................................................................... .......................................................................................... izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Eiropas Kosmosa aģentūras Ģenerāldirektora kabineta vadītājs Karlheinzs Kreuzbergs I Pielikums Eiropas Sadarbības valstu plāns (ESVP): Mērķi, noteikumi un kārtība I. Mērķi I.1. Vispārīgie ESVP mērķi Vispārīgais ESVP mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas valdību Aģentūras programmās un pasākumos un visefektīvākajā veidā sagatavoties iespējai nākotnē pievienoties ESA Konvencijai. I.2. Specifiskie ESVP mērķi a) Attīstīt sadarbību starp zinātnisko kopienu un pielietojumu izmantotājiem Latvijas Republikā un Aģentūras dalībvalstīs. b) Izveidot un stiprināt atbilstošo Latvijas Republikas valdības nozares kompetenci un kapacitāti ar mērķi nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu nozares piedalīšanos Aģentūras nākotnes programmās pēc pievienošanās tai. c) Nodrošināt netiešu pieeju ESA programmām un pasākumiem, kā arī iespēju pievienoties Aģentūras/ES programmām atbilstoši spēkā esošo juridisko dokumentu noteikumiem un nosacījumiem. d) Veicināt Latvijas Republikas valdības izpratni par Aģentūras organizāciju un Eiropas kosmosa produktu, standartu un procedūru funkcionēšanu. e) Nodrošināt saskaņotību starp dalībvalstu un Latvijas Republikas valdības programmām, piemēram, izvairoties no to nevajadzīgas dublēšanās. I.3. ESVP aptverto pasākumu jomas un kategorijas I.3.1. ESVP atver četras galvenās pasākumu kategorijas, kas definētas I.3.2. punktā, šādās piecās jomās: a) kosmosa zinātne, it īpaši kosmosa astronomija un astrofizika, Saules sistēmas pētniecība un Saules-Zemes fizika; b) zemes novērošana un šo pētījumu pielietojums, it īpaši vides monitorings, meteoroloģija, atmosfēras fizika un ģeodēzija; c) telekomunikācijas, it īpaši pakalpojumu demonstrācijas un satelītnavigācija; d) mikrogravitācijas pētījumi, it īpaši kosmosa bioloģijā un medicīnā, kā arī materiālzinātnē; e) Zemes segmenta inženierzinātne un pielietojums. I.3.2. ESVP aptver šādas pasākumu kategorijas: a) ar ESA izvēles programmām saistītās tehnoloģijas un iekārtas, kuru pastāvēšana nav kritisks nosacījums Aģentūras programmu īstenošanai. b) zinātniski projekti un/vai eksperimenti; c) datu izmantošana; d) atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). I.3.3. Detalizēts ESVP aptverto pasākumu apraksts tiek sniegts nepārtrauktas darbības piecgades plānā, ko pagarina katra piecu gadu perioda ceturtā gada beigās, ievērojot sarunas par Latvijas Republikas valdības un Aģentūras līguma atjaunošanu uz jaunu piecgades periodu, kas sākas piektā gada beigās. Piecgades plāna projektu apstiprina ESVP komiteja, un to var precizēt katru gadu, ievērojot turpmāk norādīto kārtību. II. Noteikumi un kārtība II.1. ESVP īstenošana II.1.1. Aģentūra izpilda ESVP atbilstoši tam paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, ja vien šajos Mērķos, noteikumos un kārtībā nav noteikts citādi. II.1.2. ESVP īstenošanas pārraudzībai un kontrolei tiek izveidota šim nolūkam paredzēta komiteja, turpmāk tekstā saukta "ESVP komiteja". Komitejas darba uzdevums un darbības kārtība ir aprakstīti II Pielikumā. II.1.3. Latvijas Republikas valdības jurisdikcijā esošas valsts iestādes ir tiesīgas saskaņā ar Aģentūras pieprasījumu un ar Latvijas Republikas valdības piekrišanu nodrošināt vienas vai vairāku pasākumu tehnisko atbalstu, kas veicams ESVP ietvaros; kur nepieciešams, šādu atbalstu apstiprina ar vēstuļu apmaiņu starp attiecīgo iestādi un Aģentūru, tā pārsūtāma zināšanai visām pārējām ESV un Aģentūras Padomei. II.1.4. Aģentūra nodrošina sava aprīkojuma un pakalpojumu pieejamību atbilstoši šā līguma 3.1. panta noteikumiem. Sevišķi jānodrošina Aģentūras elektroniskā pasta konkursu uzaicinājumu sistēmas (EMITS) pieejamība Latvijas Republikā reģistrētajiem uzņēmumiem ar šādiem nosacījumiem: a) tikai lasīšanas (read-only) pieeja Aģentūras programmām; b) pilnīga pieeja ESVP iekļautajiem pasākumiem, kā arī pieeja Aģentūras/ES programmām saskaņā ar spēkā esošo normatīvo dokumentu noteikumiem un nosacījumiem. II.2. ESVP saturs Pirms piecgades perioda pasākumu uzsākšanas Aģentūra izstrādā piecgades ESVP, balstoties uz ievades datiem, kas saskaņā ar turpmāk aprakstīto kārtību saņemti no Latvijas Republikas valdības un dalībvalstīm. II.2.1. Aģentūra konsultējas ar Latvijas Republikas valdību par tās vēlmēm attiecībā uz "nekritiskā ceļa tehnoloģiju" (non-critical path technology) II.2.2. Ievērojot Līguma 6. panta noteikumus, Aģentūra pēc tam izstrādā sākotnējo piecgades ESVP projektu, kas paredzēts apspriešanai katrā Programmas valdē un komitejā, un iesniedz to apstiprināšanai ar dalībvalstu vai iesaistīto dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu šādām Aģentūras komitejām un Programmu valdēm, ar mērķi apstiprināt to ESVP komitejā: a) atbilstošajām Aģentūras programmu valdēm: attiecībā uz Latvijas Republikas valdības iemaksām sistēmu un kosmosa kravas izstrādāšanas un/vai ekspluatācijas fāzēs vai "alternatīvas izstrādes tehnoloģijas" attīstībā, ko paredzēts veikt Aģentūras izvēles programmu ietvaros; b) Zinātnes programmas komitejai (ZPK): attiecībā uz Latvijas Republikas valdības iemaksām izstrādāšanas un/vai ekspluatācijas fāzē vai "alternatīvas izstrādes tehnoloģijas" attīstībā, ko paredzēts veikt Aģentūras zinātnisko projektu ietvaros; c) Nozares politikas komitejai (NPK): attiecībā uz atsevišķu Aģentūras tehnoloģiju ietvara plānā uzskaitīto tehnoloģiju izstrādāšanas iekļaušanu tās ESVP, ko uzņemas veikt Latvijas Republikas valdība, vai pēdējās veiktu "alternatīvas izstrādes tehnoloģijas" attīstību šajā jomā un MVU atbalstam paredzēto pasākumu veikšanu. Ja konkrētais ESVP pasākums ir ietverts to pasākumu lokā, kas definēti spēkā esošās vai topošās programmas Deklarācijas A. Pielikumā, tad attiecīgā Deklarācija vai Deklarācijas projekts tiek atbilstoši grozīts vai ar to tiek atzīta attiecīgā iemaksa ESVP. Nozares politikas komiteja arī izskata un ar visu dalībvalstu vienkāršu balsu vairākumu apstiprina ESVP nozares politikas aspektus pirms tās iesniegšanas apstiprināšanai ESVP komitejā. II.2.3. Pamatojoties uz attiecīgo komiteju un Programmu valžu apstiprinātajiem elementiem, Aģentūra sagatavo konsolidētu ESVP, ko iesniegt pārbaudei un apstiprināšanai ESVP komitejā. Šajā fāzē Latvijas Republikas valdība informē Aģentūru un ESVP komiteju par pasākumiem, ko tā vēlas atbalstīt, ņemot vērā Latvijas nozaru sasaisti ar ESA dalībvalstīm, kā arī iesniedz Aģentūrai apliecinājumu par plānotajām iemaksām konkrēto pasākumu finansēšanā. II.2.4. Pirms piecgades ESVP apstiprināšanas ESVP komitejā, visas izmaiņas piedāvāto pasākumu saturā, kuru veikšanu pieprasa ESVP komiteja, izņemot izslēgtos pasākumus, tiek nosūtītas izskatīšanai atbilstošajām komitejām un Programmu valdēm. Pēc izskatīšanas atbilstošās komitejas un Programmu valdes nosūta piedāvātās izmaiņas apstiprināšanai ESVP komitejā. II.2.5. Pēc tam, kad ESVP komiteja piecgades ESVP ir apstiprinājusi, Aģentūra uz šā ESVP bāzes sagatavo specifisku dokumentu, kurš turpmāk tekstā tiks saukts par ESVP hartu (atsauce 14.1 pantā), kas ļauj Latvijas Republikas valdībai sniegt finansiālu atbalstu ESVP. ESVP hartā ir ietvertas norādes uz Latvijas Republikas valdības finansējamajiem pasākumiem, kas definēti apstiprinātajā ESVP un norādīts atbilstošais Latvijas Republikas valdības finanšu ieguldījums, tostarp II.4 punktā minētā Aģentūras iekšējo izmaksu finanšu daļa, kopā ar atbilstošu indikatīvo sadalījumu un maksājumu grafiku. Aģentūra iesniedz ESVP hartu Latvijas Republikas valdībai parakstīšanai, bet pēc tam tā tiek nodota ESVP komitejai zināšanai. II.2.6. Šo piecu gadu periodā piecgades ESVP var pārskatīt un precizēt reizi gadā, lai iekļautu tajā Aģentūras piedāvātos jaunos pasākumus, par kuriem Latvijas Republikas valdība vai cita ESV ir izrādījusi interesi. ESVP ikgadējo pārskatu apstiprina attiecīgās Aģentūras komitejas un Programmu valdes. Ja iepriekšminētās procedūras rezultātā ESVP tiek pievienoti jauni pasākumi, Aģentūra izdara atbilstošus grozījumu ESVP hartā. Latvijas Republikas valdībai pienākums ir piekrist grozījumu rezultātā paaugstinātajai iemaksai, ja tāda paredzēta saskaņā ar atjauninātajā ESVP noteikto. II.3. Nozares politikas principi II.3.1. ESVP tiek balstīts uz garantēto ģeogrāfiskās atdeves koeficientu 1. Ģeogrāfisko atdevi aprēķina saskaņā ar Aģentūras Padomes pieņemto Rezolūciju par noteikumiem, kas nosaka ģeogrāfisko atdeves koeficientu aprēķināšanu (ESA/CXXXVIII/Res. 6 (Galīgā red.)). II.3.2. Definējot ESVP piecgades darba plāna saturu, kā arī jebkurus tā pārskatu rezultātus, tiek piemēroti šādi nozares politikas principi: a) konkurences neizjaukšana; b) papildināmība ar dalībvalstīs jau pastāvošajām kompetencēm; c) papildināmība ar apstiprinātajās ESA programmās notiekošajiem pasākumiem; d) ietekme uz pakalpojumu, kas izriet no Eiropas kosmosa aktīviem, attīstību; e) tehnoloģiskā vērtība pret Aģentūru, uzsverot: • inovāciju potenciālu • atbilstību Eiropas tehnoloģiskajam ietvara plānam un/vai Aģentūras nākotnes programmu veidošanas vajadzībām; f) impulss Eiropas rūpniecisko tīklu veidošanai; g) jaunu tirgu atvēršana konkurētspējīgiem piegādātājiem; h) MVU iesaistīšana. II.3.3. Šos kritērijus pielieto arī NPK, pārbaudot un pārskatot ESVP. II.4. Finanšu jautājumi II.4.1. ESVP tiek finansēts no ESV iemaksām, kas tiek veiktas saskaņā ar Aģentūras noteikumiem un kārtību un tiek formāli atzītas, Latvijas Republikas valdībai parakstot ESVP hartu atbilstoši II.2. punktā noteiktajai kārtībai. Latvijas Republikas valdība programmas vadības vajadzībām sedz Aģentūras iekšējās izmaksas pēc Hartā ietvertas ikgadējo iemaksu fiksētas likmes 7% apmērā, kas katru gadu tiek progresīvi palielināta ar mērķi sasniegt pilno izmaksu apmēru pēc piecgades ESVP perioda beigām. II.4.2. Minimālais finanšu iemaksas apmērs, kas nepieciešams jebkuras ESV dalībai ESVP uz pieciem gadiem, ir EUR 5 miljoni (pieci miljoni eiro) 2001. gada ekonomiskajos apstākļos. II.4.3. Darbus var uzsākt, tiklīdz viena ESV ir parakstījusi ESVP hartu. II.4.4. Latvijas Republikas valdībai ir tiesības laika gaitā palielināt savu iemaksu apmēru ESVP reizi gadā ar nosacījumu, ka šāds palielinājums nerada papildus izmaksas pārējām ESV. II.4.5. Gadījumos, kad ir noslēgti līgumi par līdzfinansējumu ar izvēlētu uzņēmumu vai citiem avotiem, Aģentūras iekšējo izmaksu sedzamo daļu aprēķina, pamatojoties uz kopējo līguma cenu, ja nepastāv cita vienošanās. II.4.6. Neskatoties uz Aģentūras Finanšu noteikumu 18. pantā minēto, jebkura finanšu gada beigās neizlietotā summa tiek automātiski pārcelta uz nākošo gadu. II.4.7. Katra ESVP piecgades perioda beigās Latvijas Republikas valdība veikto iemaksu daļa, kas nav tikusi iezīmēta attiecīgo darbu izpildei, tiek izlietota, lai finansētu pasākumus, kuru izpilde paredzēta nākošajā ESVP piecgades periodā, ja vien Latvijas Republikas valdība nav izteikusi citādu pieprasījumu. II.4.8. Šā līguma izbeigšanas gadījumā Latvijas Republikas valdības valdībai ir tiesības piešķirt jebkuru Latvijas Republikas valdības veikto iemaksu, kas nav izmantota ESVP ietvaros, citai Aģentūras programmai, kurā tā piedalās, ja kļūst par dalībvalsti vai asociēto biedru, vai arī to var izlietot citādi - pēc Latvijas Republikas valdības ieskatiem. II.5. Ar līgumiem saistītie jautājumi II.5.1. Aģentūra slēdz ESVP izpildei nepieciešamos līgumus saskaņā ar saviem noteikumiem un kārtību, piemērojot ESA līgumu vispārīgās klauzulas un nosacījumus, it sevišķi ievērojot, ka visiem līgumiem jābūt noslēgtiem EUR (eiro) valūtā. II.5.2. Aģentūras līgumu ietvaros uzņemtās saistības ierobežo pieejamais finansējums. Aģentūra neizsludina uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, ja attiecīgajiem pasākumiem pieejamais finansējums ir nepietiekams, salīdzinot ar darba plānā norādītajām izmaksu tāmēm. II.5.3 Parastajā kārtībā pasākumi tiek īstenoti, veicot atklāta iepirkuma procedūru tajā ESV, kura ir izteikusi interesi par attiecīgajiem pasākumiem. II.5.4. Līdzfinansēto pasākumu gadījumā Aģentūra saglabā pilnu uzraudzību pār izpildītāja plānotajiem un faktiskajiem izdevumiem, kā arī visa līguma izpildei paredzētā finansējuma izcelsmes avotiem. Nepieciešamības gadījumā tā var ietvert Aģentūras tiesības veikt auditu savā vārdā. II.5.5. Jebkurām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas izriet no aktivitātēm ar kosmiskajām kravām orbitālos lidojumos, kas ietverti ESVP pasākumos, piemēro Aģentūras noteikumus. II.6. Nobeiguma noteikumi II.6.1. Atkarībā no sadarbības projekta mērķiem Latvijas Republikas valdība ir īpašnieks aktīviem, kurus tā rada un finansē ESVP ietvaros, kā arī projekta izpildei iegādātajam aprīkojumam, programmatūrai un iekārtām, tomēr ievērojot Aģentūras līgumiem piemērojamos principus. II.6.2. Šajā I Pielikumā izdarītie grozījumi stājas spēkā tikai ar Pušu rakstveida piekrišanu. II Pielikums Eiropas Sadarbības valstu plāna komiteja (ESVP komiteja) Darba uzdevums un darbības kārtība A. Darba uzdevums ESVP komiteja, kas darbojas kopā ar Aģentūru, pārrauga un kontrolē ESVP izpildi atbilstoši Līguma I Pielikumā noteiktajiem Mērķiem, noteikumiem un kārtībai. Šajā nolūkā komiteja: 1. saņemot no Aģentūras Padomei pakārtotajām attiecīgajām iestādēm piekrišanas paziņojumu, ar vienkāršu ESV balsu vairākumu izvērtē un apstiprina ESVP Mērķu, noteikumu un kārtības II.2 punktā minēto piecgades ESVP projektu, kā arī jebkurus tā grozījumus; Tiesības balsot par piecgades ESVP tiek piešķirtas arī jebkurai potenciālai ESV, ar kuru ir parakstīts atbilstošs ESV līgums, taču tas vēl nav stājies spēkā. 2. atbilstoši ESVP komitejas darbības kārtības V. Nodaļai lemj par valodu, kurā tiek noturētas ESVP komitejas sēdes, šādu lēmumu pieņemot ar vienkāršu ESV balsu vairākumu; 3. reģistrē jebkuru parakstīšanos vai ESVP dalībnieku iemaksu paaugstināšanu, kas atspoguļota ESVP hartā; 4. saņem informāciju par ESVP Mērķos, noteikumos un kārtībā minētās Eiropas Sadarbības valsts jurisdikcijā esošās nacionālās iestādes nodrošināto tehnisko atbalstu; 5. apstiprina savus darba uzdevumus un darbības kārtību, kā arī jebkādus to grozījumus. B. Darbības kārtība