7. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 5. oktobra rīkojumu Nr. 504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.−2017. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 158. nr.). Ministru prezidente Laimdota Straujuma Finanšu ministrs Andris Vilks (Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra rīkojums Nr.589) Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam kopsavilkums Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas balstās uz Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona stratēģiju "Veselība 2020" un ir izstrādātas, lai aktualizētu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam iekļauto situācijas raksturojumu, problēmu formulējumu, mērķus, politikas rezultātus, rīcības virzienos ietvertos uzdevumus1 un saskaņotu tos ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un jauno finanšu plānošanas periodu. Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekciju slimības: galvenokārt sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi. Neinfekciju slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana). Efektīvākā sirds un asinsvadu slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana, regulāra fiziska aktivitāte, veselīga uztura izvēle un adekvāta ķermeņa svara uzturēšana. Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, kā arī vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu. Taču vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību, par grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un profilakses pasākumiem bērnu traumatisma mazināšanai ir nepietiekamas. Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā potenciāli zaudētie mūža gadi (līdz 64 gadu vecumam) katru gadu pārsniedz 40 tūkstošus. Latvijā mirstība ārēju nāves cēloņu dēļ ir apmēram divas reizes lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. To ir iespējams novērst, veicinot apkārtējās vides drošību (piemēram, ceļu satiksmes, mājokļa drošību), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīvesveida paradumu un uzvedības ietekmi uz personas veselību. Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tomēr joprojām pastāv epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās izplatās ļoti ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvas un ilgtspējīgas veselības aprūpes nodrošināšanai ir antimikrobās rezistences uzraudzība un kontrole. Veselības aprūpes sistēmai nav pietiekama valsts finansiālā atbalsta, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, un tas būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamību. Veselības aprūpes sistēma risina ielaistas veselības problēmas, jo pacientiem ne vienmēr ir iespēja laikus vērsties pie ārsta. Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Līdz 2020. gadam paveicamais: - par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu (2020. gadā sasniegt 57 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm); - par 11 % samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu (līdz 64 gadu vecumam) rādītāju (2020. gadā sasniegt 5 300 uz 100 000 iedzīvotāju). Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi.