24. Article — Koordinācijas institūcijas padome

Lai nodrošinātu efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, MK izveido koordinācijas institūcijas padomi. Koordinācijas institūcijas padome ir koleģiāla institūcija, kura: 1) izskata un pirms apstiprināšanas saskaņo koordinācijas institūcijas izstrādātos vadlīniju projektus publiskas personas kapitāla daļu pārvaldības jomā; 2) izvērtē koordinācijas institūcijas atzinumu par 26.pantā minēto kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē; 3) izskata koordinācijas institūcijas atzinumu par 26.panta sestajā daļā minēto kapitālsabiedrības darījumu, ja valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) nepiekrīt koordinācijas institūcijas sagatavotajam atzinumam un valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome ir lūgusi šo jautājumu izskatīt koordinācijas institūcijas padomē, un sniedz valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei vērtējumu par minēto atzinumu; 4) sniedz priekšlikumus koordinācijas institūcijai par citiem ar publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību saistītiem jautājumiem. Koordinācijas institūcijas padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina MK. Koordinācijas institūcijas padomes locekļi par darbu padomē atlīdzību nesaņem. IV1 nodaļa Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums pēc to finansējuma avotiem un tām noteiktajiem mērķiem(Nodaļa 14.11.2024. likuma redakcijā, kas sāk darboties 16.11.2024.) 24.1 pants. Publiskas personas kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc to finansējuma avotiem Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nosaka, ka publiskas personas kapitālsabiedrība atkarībā no tās finansējuma avotiem ietilpst vienā no šādām grupām: 1) komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura nav iekļauta vispārējās valdības sektorā un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā nepārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā; 2) no publiskas personas atkarīga nekomerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā; 3) no publiskas personas atkarīga komerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kura neatbilst 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Publiskas personas kapitālsabiedrības meitas sabiedrības ietilpst tajā pašā grupā, kurā ietilpst mātes sabiedrība, izņemot gadījumu, kad meitas sabiedrība finansēta pēc atšķirīgiem principiem. Mainoties finansējuma avotiem vai izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā 7. pantā noteiktajā kārtībā, kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas. 24.2 pants. Publiskas personas kapitālsabiedrības mērķu noteikšana Dokumentu, kas detalizē kapitālsabiedrības attīstības virzienus, vispārējos stratēģiskos, finanšu un nefinanšu mērķus, un sniedz skaidrojumu par publiskas personas iecerēm, ko tā noteiktā periodā vēlas īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā, apstiprina dalībnieku (akcionāru) sapulce. Kapitāla daļu turētājs sagatavo gaidu vēstuli triju mēnešu laikā pēc tam, kad publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija pieņēmusi lēmumu par līdzdalības iegūšanu vai saglabāšanu publiskas personas kapitālsabiedrībā vai publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā, ja tā saglabāta publiskas personas izšķirošā ietekmē vai noteikti vai aktualizēti kapitālsabiedrības vispārējie stratēģiskie mērķi. Gaidu vēstulē ietver informāciju par: 1) kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežām; 2) kapitālsabiedrības augsta līmeņa finanšu un nefinanšu mērķiem sasaistē ar vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem; 3) publiskas personas iecerēm, ko nepieciešams īstenot ar līdzdalību kapitālsabiedrībā noteiktā periodā, tostarp informāciju par nozaru politikas dokumentos ietvertajiem uz konkrēto kapitālsabiedrību attiecināmajiem mērķiem; 4) paredzamo kapitālsabiedrības attīstības virzienu un kapitāla daļu turētāja finanšu iecerēm; 5) nefinanšu mērķiem, kuru sasniegšanai attiecīgi paredz piešķirt publiskas personas finansējumu vai nodrošināt citus finansējuma avotus, un ieceres vai kvalitātes standartus attiecībā uz publiskas personas uzdevumu izpildi, ja nav noslēgts deleģēšanas līgums; 6) kapitālsabiedrības iekļaušanu attiecīgajā grupā, ievērojot 24.1 panta pirmajā daļā noteikto; 7) citu informāciju, ja nepieciešams. Valsts kapitāla daļu turētājs pirms gaidu vēstules apstiprināšanas saņem koordinācijas institūcijas atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstules satura atbilstību trešās daļas noteikumiem, kapitālsabiedrībai noteiktajiem vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un pietiekamību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādei. Ja kapitāla daļu turētājs nav nozares ministrija, tad valsts kapitāla daļu turētājs saņem tās atzinumu, kurā sniegts vērtējums par gaidu vēstulē norādītajiem nefinanšu mērķiem un to atbilstību nozares politikas mērķiem. Kapitāla daļu turētājs var aktualizēt gaidu vēstuli, ja ir mainījušās kapitāla daļu turētāja ieceres vai nozares politikas mērķi vai ja to ierosina nozares ministrija, publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kapitālsabiedrības padome vai valde. Ja publiski privātā vai privātā kapitālsabiedrībā publiskai personai pieder kapitāla daļas, kas nenodrošina izšķirošo ietekmi, publiskas personas kapitāla daļu turētājs pēc līdzdalības iegūšanas vai saglabāšanas šādā kapitālsabiedrībā izstrādā un nosūta kapitālsabiedrībai priekšlikumu par gaidu vēstules apstiprināšanu dalībnieku (akcionāru) sapulcē.