11. Article

Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 23. punktu). Satversmes tiesa ir norādījusi: likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka pašvaldība ir tiesīga izdot saistošos noteikumus par "īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu". Turklāt nekustamais īpašums ir plašs jēdziens, un nekustamā īpašuma formas (veidi) var būt dažādas, piemēram, tas var būt gan dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, gan zemes īpašums, gan privātmāja. Nekustamais īpašums var piederēt kā fiziskajai, tā juridiskajai personai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 21. maija sprieduma lietā Nr. 2003-23-01 12. punktu). Līdz ar to pienākums kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju gulstas uz ikvienu īpašnieku neatkarīgi no viņam piederošā nekustamā īpašuma veida. Likums nenoteic, ka pienākums kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju būtu tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo privātmāju īpašniekiem, tostarp Pieteikuma iesniedzējam. Apstrīdētās normas nodrošina to, ka ikviens īpašnieks pilda viņam uzlikto piegulošās teritorijas kopšanas un tīrīšanas pienākumu - pļauj zālienu, tīra ietves un savāc atkritumus, kā arī attīra gājēju ietves no sniega un ledus, kaisa pretslīdes materiālu katru dienu līdz plkst. 8.00. No minētā pienākuma izpildes neviens īpašnieks nav atbrīvots. Turklāt Rīgas dome, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā ietverto deleģējumu, ir noteikusi administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu. Saistošo noteikumu Nr. 125 22. punkts paredz iespēju izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu tiem īpašniekiem, kuri nepilda apstrīdētajās normās noteikto pienākumu. Tātad pastāv arī piespiedu mehānisms, kas sekmē apstrīdētajās normās noteikto prasību ievērošanu. Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai katrs īpašnieks pienācīgi koptu un tīrītu savam īpašumam piegulošo teritoriju. Tas nodrošina pilsētvides sakoptību, kā arī novērš cilvēku veselības un satiksmes drošības apdraudējumus. Līdz ar to tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība. Tātad apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai.