13. Article

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pienākums kopt un tīrīt nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju esot noteikts bez jebkādiem apjoma ierobežojumiem. Otrkārt, Pieteikuma iesniedzējs maksājot nekustamā īpašuma nodokli, kas nonākot pašvaldības budžetā. Treškārt, apstrīdētās normas neparedzot atvieglojumus gadījumos, kad personas nespēj veikt tām uzlikto pienākumu. Pieteikuma iesniedzēja gadījumā apstrīdētajās normās noteiktais pienākums esot īpaši nesamērīgs, jo viņa īpašumam piegulošās teritorijas platība esot gandrīz tikpat liela kā viņa īpašuma platība (sk. lietas materiālu 1. sēj. 1. - 8. lpp. un 2. sēj. 53. - 59. lpp.). 13.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "pašvaldībām, saistošajos noteikumos nosakot publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi - nodrošināt sakoptu pilsētvidi (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 21. maija sprieduma lietā Nr. 2003-23-01 14. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai labums, ko iegūst sabiedrība no apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma, ir lielāks par īpašnieka tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. 13.2. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otro daļu šā likuma 15. pantā noteikto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde ir cieši saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo līdzekļu apjomu, ko veido arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Pašvaldība izstrādā savu budžetu un lemj par tā līdzekļu izlietojumu atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas normām. Nevar piekrist Pieteikuma iesniedzējam, ka pašvaldībai būtu jātīra un jākopj viņa nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija tāpēc vien, ka viņš maksā nekustamā īpašuma nodokli. Par pašvaldības autonomās funkcijas pienācīgu izpildi atbildīga ir pašvaldība, nevis personas, kurām pieder nekustamais īpašums pašvaldības administratīvajā teritorijā. Īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju pašvaldība var noteikt tikai ar tādu regulējumu, kas nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi - nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Tātad likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktais deleģējums nav interpretējams tādējādi, ka pašvaldība drīkstētu savas autonomās funkcijas izpildi pilnībā uzlikt īpašniekiem. Ja pašvaldība izvēlējusies savas autonomās funkcijas izpildi uzlikt īpašniekiem, tai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā. Arguments, ka pašvaldības budžetā tās autonomo funkciju izpildei vispār nav paredzēti vai arī ir paredzēti nepietiekami līdzekļi, nav atzīstams par iemeslu tam, lai pašvaldība varētu vispār atteikties no līdzdalības piegulošo teritoriju kopšanā un šo pienākumu neierobežotā apjomā uzlikt īpašniekiem. Satversmes tiesas uzdevums nav norādīt pašvaldībai, kādam jābūt atbilstošākajam risinājumam, jo tā izvēle ir pašvaldības ziņā. Pašvaldības kompetencē ir lemšana par to, kādā kārtībā tās administratīvajā teritorijā tiks izpildīta likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā pašvaldības autonomā funkcija. Taču nepieciešama ir pašvaldības līdzdalība savas autonomās funkcijas īstenošanā. Izvēloties atbilstošāko risinājumu, pašvaldībai ir jāizvērtē visi apstākļi, tostarp sabiedrības intereses un īpašnieku tiesību ierobežojuma samērīgums. Pašvaldībai būtu jāizvērtē, piemēram, kā tā ar savā rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem varētu atbalstīt īpašniekus piegulošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā. Pašvaldībai vajadzētu apsvērt, vai ir iespējams personām noteikt atvieglojumus. Tāpat pašvaldībai, reglamentējot īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju, būtu jāizvērtē iespēja noteikt platību, uz kādu šis pienākums attiecas. Tātad būtiska ir pašvaldības līdzdalība apstrīdētajās normās noteiktā pienākuma izpildē, kaut arī līdzdalības veidi var būt dažādi. 13.3. Rīgas dome norāda, ka tā savulaik devusi iespēju savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem lūgt, lai tā palīdz nodrošināt apstrīdētajās normās noteiktā pienākuma izpildi ziemas periodā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 40. - 44. lpp.). Taču šādu atbalstu pašvaldība sniegusi tikai vienu reizi un tam bija izņēmuma raksturs. Izvērtējot citās lielākajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī - pieņemto normatīvo regulējumu, kas attiecas uz piegulošo teritoriju kopšanas kārtību, var secināt, ka arī tajās nekustamā īpašuma īpašniekiem noteikts pienākums kopt un tīrīt viņu īpašumam piegulošo teritoriju. Šā pienākuma izpildes kārtība un atbildība par tā neizpildi ir reglamentēta dažādi, taču katras minētās pilsētas pašvaldība ir paredzējusi savas līdzdalības mehānismu, kas mazina īpašniekiem radīto apgrūtinājumu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 52. - 65., 76. - 123., 130. - 134., 137. - 141. lpp.; 4. sēj. 59. - 60. lpp. un 5. sēj. 74. - 91. lpp.). Pašvaldības noteikušas atvieglojumus, piemēram, personām, kuras veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nespēj izpildīt tām uzlikto pienākumu. Atsevišķās pašvaldībās atvieglojumi īpašniekiem noteikti sociālās palīdzības ietvaros. Savukārt citviet ir detalizēti reglamentēts īpašnieka pienākuma - kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju - apjoms, paredzot noteiktu kopjamās piegulošās teritorijas platumu no īpašuma robežas (sk. lietas materiālu 3. sēj. 52. - 65., 76. - 123., 130. - 134., 137. - 141. lpp.; 4. sēj. 59. - 60. lpp. un 5. sēj. 74. - 91. lpp.). Tātad citās lielāko Latvijas pilsētu pašvaldībās noteiktā kārtība paredz ne vien īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šā pienākuma izpildē. Lietā apkopotie materiāli un Saistošie noteikumi Nr. 125 neliecina par to, ka Rīgas dome būtu apsvērusi un ieviesusi savas līdzdalības mehānismu, lai mazinātu apgrūtinājumu, kuru īpašniekiem rada apstrīdētajās normās noteiktais pienākums. Tā kā īpašniekiem netiek sniegts atbalsts piegulošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā, apstrīdēto normu prasības nav samērīgas ar sabiedrības gūto labumu. Tādējādi apstrīdētās normas, ciktāl normatīvais regulējums neparedz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem piegulošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā, neatbilst Satversmes 105. pantam.