8. Article

Apstrīdētās normas noteic, ka komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki - pilnvarnieki, lietotāji - nomnieki (turpmāk visi kopā - īpašnieki) nodrošina piegulošo teritoriju kopšanu un tīrīšanu, t.i., zālienu nopļaušanu, ietves tīrīšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu, turklāt īpašnieku pienākums ir nodrošināt viņu nekustamajā īpašumā un tam piegulošajā teritorijā gājēju ietvju attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums izpaužas tādējādi, ka apstrīdētās normas uzliek viņam kā nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt un tīrīt savam īpašumam piegulošo teritoriju. No minētā pienākuma izpildes neviens neesot atbrīvots, un pašvaldība neesot paredzējusi atvieglojumus personām, kuras nespēj tām uzlikto pienākumu pildīt. Turklāt minētais pienākums esot nesamērīgs, jo konkrētajā gadījumā piegulošās teritorijas platība faktiski līdzinoties Pieteikuma iesniedzēja nekustamā īpašuma platībai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 1. - 8. lpp.). Tāpēc Satversmes tiesai jāizvērtē, vai apstrīdētajās normās noteiktais piegulošās teritorijas kopšanas un tīrīšanas pienākums ir atzīstams par Satversmes 105. pantā nostiprināto pamattiesību ierobežojumu. 8.1. Tiesības uz īpašumu ir nostiprinātas Satversmes 105. pantā, kas noteic: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs neapšauba apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta otrajam un ceturtajam teikumam. Tāpēc izskatāmās lietas ietvaros vērtējama apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. 8.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu). Satversmes 105. pants paredz, no vienas puses, valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču - no otras puses - valstij ir arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21. punktu). Tātad Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu, tādējādi nosakot šo pamattiesību izmantošanas robežas (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 11.2. punktu). 8.3. Pieteikuma iesniedzēja īpašumā ir zemesgabals un uz tā esošās būves - dzīvojamā ēka un palīgceltne (sk. lietas materiālu 3. sēj. 196. - 197. lpp.). Nekustamais īpašums atrodas blakus divu ielu krustojumam. No katras ielas puses īpašumam piegulst teritorija, kuras kopšana un tīrīšana ir Pieteikuma iesniedzēja pienākums saskaņā ar apstrīdētajām normām (sk. lietas materiālu 6. sēj. 27. - 30. lpp.). Apstrīdētās normas neliedz Pieteikuma iesniedzējam valdīt un lietot viņam piederošo nekustamo īpašumu. Tāpat tās neierobežo viņa iespējas rīkoties ar nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem, piemēram, atsavināt to citai personai. Tomēr apstrīdētās normas izvirza prasības, kas īpašniekiem, tostarp Pieteikuma iesniedzējam, ir saistošas tieši tāpēc, ka viņiem pieder nekustamais īpašums un līdzās tam atrodas piegulošā teritorija. Minētās prasības ir formulētas kā īpašnieka pienākums kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju. Apstrīdētās normas īpašniekam uzliek pienākumu, par kura izpildi īpašnieks ir atbildīgs neatkarīgi no tā, vai viņš pats kopj un tīra piegulošo teritoriju vai arī piesaista šim nolūkam citas personas. Apstrīdētajās normās noteiktais pienākums īpašniekam ir apgrūtinājums, jo tā izpilde ir saistīta ar fiziska darba ieguldījumu, laika patēriņu, nepieciešamo tehnisko līdzekļu iegādi un finansiāliem izdevumiem. Satversmes tiesa, izvērtējot likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību Satversmes 106. pantam, jau atzinusi, ka īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšana ir uzskatāma par pienākumu, ko uzliek īpašums (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 21. maija sprieduma lietā Nr. 2003-23-01 9. punktu). Tādējādi Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības iespējams ierobežot, ne vien sašaurinot personas īpašuma tiesību apjomu, bet arī uzliekot personai noteiktus ar īpašumu saistītus pienākumus. Apstrīdētajās normās minētais pienākums gulstas uz ikvienu personu, kurai pieder nekustamais īpašums Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras īpašumam blakus atrodas piegulošā teritorija. Pienākums kopt un tīrīt nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju ierobežo Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.