32. Article

1. Dalībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības uz aizsardzību pret ekonomisko ekspluatāciju un jebkādu darbu, kas var būt bīstams vai traucēt izglītības apguvi, vai arī kaitēt viņa veselībai vai fiziskai, intelektuālai, garīgai, morālai un sociālai attīstībai. 2. Dalībvalstis veic likumdošanas, administratīvus, sociālus un izglītošanas pasākumus, lai nodrošinātu šā panta noteikumu īstenošanu. Šajā nolūkā, ņemot vērā citu starptautisko dokumentu attiecīgās normas, dalībvalstis jo īpaši a) nosaka minimālo vecumu vai minimālos vecumus pieņemšanai darbā; b) paredz prasības attiecībā uz darba dienas ilgumu un darba apstākļiem; c) paredz attiecīgus sodus vai citas sankcijas, lai nodrošinātu šā panta efektīvu piemērošanu.