40. Article

1. Dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. 2. Šajā nolūkā, ievērojot attiecīgās starptautisko dokumentu normas, dalībvalstis nodrošina to, ka a) neviens bērns netiek turēts aizdomās, netiek apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā savas darbības vai bezdarbības dēļ, kas saskaņā ar attiecīgās valsts vai starptautiskajām tiesībām nav bijušas aizliegtas to izdarīšanas brīdī; b) ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās vai ir apsūdzēts par krimināllikuma pārkāpumu, ir vismaz šādas garantijas: i) bērns tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav likumīgi pierādīta; ii) bērns tiek uzreiz un tieši informēts par viņam izvirzītajām apsūdzībām, vajadzības gadījumā — ar viņa vecāku vai aizbildņu starpniecību, un viņam tiek sniegta juridiskā un cita piemērota palīdzība aizstāvības sagatavošanā un īstenošanā; iii) attiecīgais jautājums bez kavēšanās tiek izskatīts taisnīgā procesā kompetentā, neatkarīgā un objektīvā iestādē vai tiesā saskaņā ar likumu advokāta vai citas personas klātbūtnē, kas sniedz atbilstošu palīdzību, un, ja vien tas nekaitē bērna interesēm, ņemot vērā viņa vecumu un stāvokli, vecāku vai aizbildņu klātbūtnē; iv) bērns netiek piespiests dot liecības vai atzīt savu vainu; bērns var iepazīties ar apsūdzības liecinieku liecībām vai nu patstāvīgi, vai ar citu personu palīdzību un tiek nodrošināta aizstāvības liecinieku līdztiesīga piedalīšanās un uzklausīšana; v) ja tiek uzskatīts, ka bērns pārkāpis krimināllikumu, tad lai attiecīgais lēmums un jebkurš saistībā ar to veiktais pasākums būtu pārsūdzams augstākā kompetentā, neatkarīgā un objektīvā iestādē vai tiesā saskaņā ar likumu; vi) bez maksas tiek nodrošināta tulka palīdzība, ja bērns nesaprot lietoto valodu vai tajā nerunā; vii) tiek pilnībā respektēta bērna privātās dzīves neaizskaramība visās izmeklēšanas stadijās; 3. Dalībvalstis cenšas pieņemt tiesību aktus, noteikt procedūras, institūcijas un iestādes, kas tieši attiecas uz bērniem, kuri tiek uzskatīti par krimināllikuma pārkāpējiem, apsūdzēti vai atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā, tostarp a) noteikt minimālo vecumu, līdz kura sasniegšanai bērnus nevar saukt pie kriminālatbildības; b) ja nepieciešams un atzīts par vēlamu, attiecībā uz šādiem bērniem neuzsākt tiesvedību, ar noteikumu, ka tiek pilnīgi ievērotas cilvēktiesības un tiesiskās garantijas. 4. Ir jāparedz dažādi pasākumi attiecībā uz aprūpi, audzināšanu un uzraudzību, konsultācijām, probāciju, nodošanu audžuģimenē, vispārējās un profesionālās izglītības programmām, kā arī citi institucionāli risinājumi, lai nodrošinātu bērnu labklājībai, viņu stāvoklim un nodarījumam atbilstošu risinājumu.