19. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Saeima uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētajam pamattiesību ierobežojumam Satversmes 116. panta izpratnē ir leģitīms mērķis: mazināt vispārējās jurisdikcijas tiesu noslogojumu, ierobežot pušu iespējas kavēt šķīrējtiesas procesu un nodrošināt pušu strīda ātru izšķiršanu. Līdzīgi tiesas sēdē izteicās arī Pieteikuma iesniedzējas pārstāvis, proti, apstrīdētajā normā paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesvedības procesa efektivitātes veicināšana (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 21. oktobra sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 9. un 26. lpp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka strīdu izskatīšana šķīrējtiesā samazina vispārējās jurisdikcijas tiesu noslogotību un nodrošina strīdu ātru un efektīvu izskatīšanu. Pie šķīrējtiesas procesa priekšrocībām pieder tā salīdzinoši ātrākā gaita, šķīrējtiesnešu profesionāla specializācija, nolēmuma galīgums, iespēja vienoties par procesu, kas ir atšķirīgs no vispārējās jurisdikcijas tiesas procesa, kā arī konfidencialitāte (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 8. punktu). Tiesu noslogotības mazināšana un procesuālās ekonomijas veicināšana var būt leģitīms pamattiesību ierobežojuma mērķis, un tad ierobežojums tiek noteikts Satversmes 116. pantā minētā nosacījuma - aizsargāt citu cilvēku tiesības - labad (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 12.2. punktu). Tādējādi apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību aizsardzība.