21. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku. Likumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Lai atzītu apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Izskatāmajā gadījumā apstrīdēto normu pret Pieteikuma iesniedzēju ir piemērojusi vispārējās jurisdikcijas tiesa. Apstrīdētās normas piemērošanas sekas bija izpildu raksta izsniegšana Latvijas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, kā arī tiesu izpildītāja uzsāktās izpildu darbības. Tātad, lai novērstu apstrīdētās normas radītās nelabvēlīgās sekas, apstrīdētā norma attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ir atzīstama par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.