22. Article

Kā liecina izskatāmās lietas materiāli, Pieteikuma iesniedzēja bijusi atbildētāja divos tiesvedības procesos Latvijas šķīrējtiesā. Pirmajā tiesvedības procesā Latvijas šķīrējtiesa pieņēma spriedumu, ar kuru citastarp atzina, ka Pieteikuma iesniedzējas un Resort Management noslēgtā līguma divi punkti nav spēkā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 36. - 49. lpp.). Pieteikuma iesniedzējas pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka minētā šķīrējtiesas sprieduma izpilde neesot nepieciešama. Tādēļ šim šķīrējtiesas spriedumam nav paredzēta arī nekāda tiesas kontrole. Arī Tieslietu ministrijas pārstāve un Kalvis Torgāns šādu situāciju novērtēja kā "iespējamu likuma robu" vai kā "pretkonstitucionālu [likuma] robu" (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 21. un 29. oktobra sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 83. un 151. lpp.). Satversmes tiesa jau 2005. gada 17. janvāra spriedumā lietā Nr. 2004-10-01 norādīja, ka Civilprocesa likumā nav normu, kas noteiktu procedūru šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanai, pat ja netiek pieprasīta izpildu raksta izsniegšana (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 10. punktu). Minētais regulējums nedz Civilprocesa likumā, nedz arī Šķīrējtiesu likumā nav ietverts. Atsevišķos gadījumos tālab, lai šķīrējtiesas spriedums tiktu izpildīts, nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un lūgt izsniegt izpildu rakstu, un var būt arī tādas situācijas, kad šķīrējtiesas spriedums ir atzīstams vai izpildāms kādā ārvalstī. Tāpat Civilprocesa likums nenoteic, kas notiek ar šķīrējtiesas spriedumu tad, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa ir atteikusies izsniegt izpildu rakstu tā piespiedu izpildei. Šādā gadījumā personai nav nekādu tiesisku līdzekļu aizstāvībai pret, iespējams, prettiesisku šķīrējtiesas spriedumu, tas būtībā paliek spēkā un lietas dalībnieks var censties atkārtoti panākt tā izpildīšanu, piemēram, ārvalstī. Ņemot vērā citastarp arī pieaicināto personu norādītās šķīrējtiesu darbībā konstatētās problēmas un izpildu raksta izsniegšanas regulējuma trūkumus, starptautiski akceptētajam šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas institūtam Latvijā būtu sevišķi liela nozīme. Tāpēc Satversmes tiesa atkārtoti vērš Saeimas uzmanību uz nepieciešamību noteikt šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas pamatus un kārtību.