4. Article

Ņemot vērā ES fondu plānošanas periodu 2014.-2020.gadam, izvērtēta iespēja veikt iepirkumu www.latvija.lv funkcionalitātes paplašināšanai, kas paredz iespēju, ka katrs uzņēmums reģistrējoties portālā redzētu savas aktīvās licences un to termiņus, uzņēmējiem tiktu izsūtīti atgādinājumi tās atjaunot (minētais saistāms ar oficiālās e-adreses iniciatīvas īstenošanu). Pasākuma īstenošana esošā iesaistīto institūciju budžeta ietvaros.8.6. "Informē vienreiz" principa integrēšana valsts uzraugošajās iestādēsŠobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības. Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt "informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas valsts uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem. Līdzīga prakse ir Igaunijā visi dati, ko uzņēmējs iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs, VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti uzņēmējam atkārtoti. VARAM 2013.gadā apzināta citu valstu pieredze "informē vienreiz" principa integrēšanai, t.sk. 14.10.2013. notika videokonference ar Igauniju (RIK, Centre of Registers and Information Systems - atbildīgā iestāde, kas atbild par inovatīviem un integrētiem risinājumiem Igaunijas e-pārvaldē) par viņu pieredzi un labo praksi "Best practices for reducing administrative burdens", kā viņi ieviesuši "informē vienreiz" principu savā valstī. Vienlaikus VK 2014.gada 2.pusgadā plāno izsludināt iepirkumu "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām", pētījuma īstenošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.pusgadam Nepieciešams sagatavot un nodrošināt iepirkuma "Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām" virzību un norisi, un izvērtējot pētījuma rezultātus un priekšlikumus turpmāk nepieciešamajiem pasākumiem, kas paredz novērst uzņēmējiem atkārtotas informācijas sniegšanas saistības valsts pārvaldes iestādēs, uz tā pamata attiecīgi izstrādāt un MK iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa praktiskai ieviešanai uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās. Nepieciešams: 1. ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs. 2. izstrādāt informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai. Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu uzņēmējus kontrolējošās valsts pārvaldes institūcijās, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. 1.01.07.2015.2.01.10.2015. VK, VARAM sadarbībā ar EM, TM, FM1. Ņemot vērā VK veiktā pētījuma "Pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte" rezultātus, sagatavots vērtējums par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs.2. Izstrādāts un noteiktā kārtībā iesniegts MK informatīvais ziņojums, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs, paredzot nākotnes uzdevumus principa praktiskai ieviešanai. Iekļauts Plāna 2013-2014.gadam 9.2.pasākums precizētā redakcijā.Informatīvā ziņojuma aktu sagatavošana VARAM, TM, VK, FM budžeta ietvaros8.7. E-paraksta izmantošanas pieejamības veicināšanaElektronisko identifikācijas karšu eID un e-paraksts ieņem nozīmīgu lomu e-pakalpojumu nodrošināšanai. Ja bāze pakalpojumu pieejamībai netiek izveidota, t.i. ikvienam nav pietiekamā apjomā pieejami parakstīšanās un autentifikācijas, jeb identitātes apliecināšanas līdzekļi elektroniskajā vidē, īstenotie pasākumi e-pakalpojumu aprites veicināšanai nesasniegs savu mērķi. Droša e-paraksta pielietojumam ikdienas uzņēmējdarbības procesos pastāv vairākas būtiskas barjeras. Viens no būtiskākajiem elektroniskās vides attīstības apgrūtinājumiem ir maksa par e-paraksta izmantošanu. Lai gan eID kartē ir iekļautas 120 bezmaksas parakstīšanās reizes, kas jāizmanto piecu gadu laika periodā, šis skaits ir nepietiekams, īpaši juridisko personu dokumentu apritē. Savukārt, citu droša e-paraksta veidu virtuālā e-paraksta un LVRTC izsniegto e-paraksta viedkaršu, izmantošana ir maksas pakalpojums. Ņemot vērā eID kartēs iekļauto ierobežoto bezmaksas e-parakstīšanās reižu skaitu, gan valsts iestādes, gan privātais sektors joprojām kūtri izmanto elektroniskās vides priekšrocības un dokumentu aprite norit papīra formātā, kā dēļ tiek nelietderīgi izlietoti valsts pārvaldes resursi (resursi papīra dokumenta privātpersonai sagatavošanai un klientu apkalpošanas centru uzturēšanai ir lielāki, kā elektroniska dokumenta sagatavošanai un apstrāde), gan arī uzņēmēju laika un naudas resursi, kas ietekmē arī tautsaimniecības produktivitāti un Latvijas starptautisko konkurētspēju Baltijas un pasaules mērogā. Jāatzīmē, ka "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" nosaka darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt plašāku eID iekļaušanu e-autentifikācijas mehānismos, bezmaksas e-paraksta ieviešana un plašāka e-paraksta pielietošana. Nepieciešams: 1. uzsākt īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai. Minētā pasākuma īstenošanas rezultātā tiktu veicināta e-pakalpojumu aprite, kas tādējādi mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. 01.01.2016.SM sadarbībā ar VARAM, IEM, PMLPUzsākts īstenot nepieciešamos pasākumus, kas paredz e-ID kartē neierobežotu paraksta reižu skaitu, ņemot vērā "Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam" noteikto darbības virzienu valsts IKT pārvaldības veicināšanai. Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam noteiktā budžeta ietvaros.Rīcības virziens mērķa sasniegšanai9. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana9.1. Klusēšanas piekrišanas principa ieviešana tiesu ekspertu sertifikācijāTiesu ekspertu likuma 5. pants nosaka pienākumu personai, kas vēlas veikt tiesu ekspertīzi, saņemt eksperta sertifikātu. Atbilstoši MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" noteiktajai kārtībai tiesu eksperta kandidāts iesniedz noteiktus dokumentus pārbaudījuma kārtošanai, lai iegūtu tiesu eksperta sertifikātu. Tiesu ekspertu padome mēneša laikā informē kandidātu, vai viņš ir pielaists pārbaudījuma kārtošanai. Kandidāts kārto pārbaudījumu, pēc kura Tiesu ekspertu padome pieņem lēmumu par tiesu eksperta kvalifikācijas piešķiršanu kandidātam, pamatojoties uz pārbaudījuma vērtējumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Tiesu ekspertu padome izsniedz sertifikātu. Tiesu ekspertu reģistrs ir pieejams arī TA mājaslapā www.ta.gov.lv. Nepieciešams: 1. izstrādāt grozījumus Tiesu ekspertu likumā, kas paredz ieviest klusēšanas piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā kandidātu dokumentu izskatīšanā un Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu (pozitīva lēmuma gadījumā piemērojot klusēšanas piekrišanas principu un nosakot, ka 10 darbdienu laikā pēc pārbaudījuma padome pieņem lēmumu); 2. izstrādāt grozījumus MK 10.07.2008. noteikumos Nr. 427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", kas paredz ieviest klusēšanas piekrišanas principu tiesu ekspertu sertificēšanas procesā Tiesu ekspertu padomes lēmuma paziņošanā par sertifikāta izsniegšanu. Minētā pasākuma ieviešana mazinātu uzņēmējiem nepieciešamos resursus (laiks, izmaksas) administratīvo formalitāšu kārtošanā ar valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. 31.12.2016.TM