1. Article

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1050), izskatot ekonomikas ministra izvirzītā pārstāvja Rīgas ostas valdē Arta Stuckas 2014. gada 19. novembra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra padomnieka amatu, konstatēja: 1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu; 1.2. saskaņā ar likuma 7. panta 5.1 daļu likuma 4. panta 2.3 daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1.2.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā; 1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu; 1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta pirmo daļu valsts amatpersonai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu; 1.4. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta 5.1 daļas 4. punktu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas ostas valdes locekļa amatu savienot ar ekonomikas ministra padomnieka amatu; 1.5. ņemot vērā šā rīkojuma 1.2.4. apakšpunktā minēto, Rīgas ostas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar ekonomikas ministra padomnieka amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.6. saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 2. pantu Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darbavietu radīšanu; 1.7. saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta otrajā daļā noteikto ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas: 1.7.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem; 1.7.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā; 1.7.3. savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu; 1.7.4. savas kompetences ietvaros kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam; 1.7.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību; 1.7.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā; 1.7.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem; 1.7.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"; 1.8. atbilstoši Likuma par ostām 7. panta trešajai daļai ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas: 1.8.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam; 1.8.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju; 1.8.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru; 1.8.4. ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā izstrādā un apstiprina finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē; 1.8.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai; 1.8.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti; 1.8.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai; 1.8.8. savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem; 1.8.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā; 1.8.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu; 1.9. atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. Likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir brīvostas valde; 1.10. Artis Stucka pilda ekonomikas ministra padomnieka pienākumus. Ekonomikas ministra padomnieka darba pienākumos ietilpst valsts pārvaldes, likumdošanas un juridiskie jautājumi, darbs ar Ministru kabineta un Saeimas kompetencē esošajiem jautājumiem, kā arī atbalsta sniegšana ekonomikas ministra izvirzīto prioritāšu īstenošanai. Ekonomikas ministra padomnieka pienākumi tiek pildīti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" noteikto Ekonomikas ministrijas kompetences jomu.