10. Article

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Šīs Satversmes normas nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. [..] Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu." Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā garantētās tiesības uz īpašumu, tas ir, ekonomiskās intereses gūt peļņu no komercdarbības. Savukārt Rīgas dome norāda, ka apstrīdētās normas tieši neierobežo Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, jo neaizliedz peļņas gūšanas nolūkā atskaņot mūziku, ja vien tas netraucē apkārtējo personu mieru un iestāžu, organizāciju normālu darbību. Atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Līdz ar to visupirms ir nepieciešams noskaidrot Satversmes 105. panta pirmā teikuma saturu, proti, vai uz tiesībām veikt komercdarbību ir attiecināms Satversmes 105. pantā ietvertais jēdziens "īpašums". 10.1. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas. Arī dažādas ekonomiskās intereses, tostarp komercdarbības veikšana, ietilpst tiesību uz īpašumu saturā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu un 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.1. punktu). Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka, noskaidrojot Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, ir jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Tādējādi no Satversmes 105. panta pirmā un trešā teikuma izrietošās tiesības interpretējamas kopsakarā ar Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) prakse, kas ir obligāta, interpretējot Konvencijas normas, izmantojama arī attiecīgo Satversmes normu tulkošanai (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5. punktu). ECT norādījusi, ka ekonomiskās intereses, kas izriet no komercdarbības veikšanas, ir īpašums Konvencijas Pirmā protokola 1. panta izpratnē (sk. ECT 1989. gada 7. jūlija sprieduma lietā "Tre Traktorer Aktiebolag v. Sweden", pieteikums Nr. 10873/84, 53. punktu). Līdz ar to personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā. 10.2. Lai pārbaudītu, vai konkrētajā gadījumā ir ievērots Satversmes 105. panta pirmais teikums, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētajās normās ir paredzēts īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu arī tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 11.2. punktu). Atbilstoši ECT praksei iejaukšanās komercdarbības veikšanā ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu (sk. ECT 2007. gada 10. jūlija sprieduma lietā "Bimer S.A. v. Moldova", pieteikums Nr. 15084/03, 49. punktu). Tādējādi nepieciešams pārbaudīt, vai apstrīdētās normas paredz iejaukšanos komercdarbības veikšanā. Pieteikuma iesniedzējas statūtu 3. punkts (sk. lietas materiālu 1. sēj. 32. lpp.) apliecina, ka tās pamatdarbība ir restorāna un bāra pakalpojumu sniegšana. Lai nodrošinātu bāra darbību, Pieteikuma iesniedzēja mūzikas atskaņošanai dažādos laika posmos ir saņēmusi biedrību "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" un "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" apliecības par fona un deju mūzikas atskaņošanu un licences par tiesībām izmantot autoru darbus publiskā izpildītāju priekšnesumā, kā arī audio, radio, TV u.c. mehānisko ierakstu atskaņojumā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 33. - 37. lpp.). Tādējādi mūzikas atskaņošana ietilpst Pieteikuma iesniedzējas komercdarbībā. Apstrīdētās normas paredz atbildību par trokšņošanu, ja tā traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību. Administratīvo pārkāpumu protokoli Pieteikuma iesniedzējai sastādīti par apstrīdēto normu pārkāpšanu, tas ir, trokšņošanu, atskaņojot mūziku, 2012. gada 7. jūlijā un 31.augustā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 42. - 45. lpp.). Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības veikt komercdarbību. Tātad apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu.