4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Apstrīdētajās normās noteikta atbildība par tādu trokšņošanu, kas konkrētajos apstākļos traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību, bet nav saistīta ar normatīvajos aktos noteikto trokšņa normatīvu vai robežlielumu pārkāpšanu. Savukārt LAPK 167.1 pantā paredzēta atbildība par darbību, kas ne tikai rada troksni, bet arī pārsniedz konkrētu pieļaujamo akustiskā trokšņa normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, neatkarīgi no tā, vai apkārtējiem šis troksnis traucē. Tādējādi minētajās normās esot paredzēti dažādi administratīvie pārkāpumi. Apstrīdētajās normās paredzētais pārkāpums esot norobežojams arī no LAPK 167. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma - sīkā huligānisma. Atbildības par minēto pārkāpumu jēga un mērķis esot sodīt personu par necieņas izrādīšanu pret sabiedrību, traucējot tās mieru un kārtību, tomēr pārkāpuma objektīvā puse neesot obligāti saistāma ar trokšņošanu. LAPK nenosakot atbildību par apstrīdētajās normās paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, tāpēc Rīgas dome atbilstoši Pašvaldību likuma 43. panta pirmās daļas 4. punktam bijusi tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par apstrīdētajās normās paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Apstrīdētās normas neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības nodarboties ar komercdarbību un neliedzot tai atskaņot mūziku, bet nosakot atbilstošus un samērīgus uzvedības priekšrakstus, lai pasargātu apkārtējās personas no trokšņa, kas traucē to mieru, kā arī nodrošinātu šīm personām Satversmē noteiktās pamattiesības - tiesības uz īpašumu, privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību. Apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzēja ir saņēmusi normatīvajos aktos noteiktās atļaujas atskaņot mūziku, to neatbrīvojot no pienākuma ievērot apstrīdētajās normās noteikto aizliegumu trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību.