5. Article

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 1. pantā ietvertos jēdzienu "troksnis" un "vides troksnis" skaidrojumus, par trokšņa avotiem ir uzskatāmi arī dažādi izklaides objekti (klubi, restorāni, publiskie pasākumi u.c.). Troksnis pēc sava rakstura varot būt gan pastāvīgs, gan nepastāvīgs. Ievērojot dažādos trokšņa avotus un raksturu, esot iespējams atsevišķi nošķirt ar sabiedriskās kārtības traucēšanu saistīto troksni (trokšņošanu). Esot jāņem vērā, ka ar sabiedriskās kārtības traucēšanu saistītā trokšņa novērtēšana ir sarežģīta, jo tam salīdzinājumā ar satiksmes un rūpniecisko darbību radītajiem trokšņiem neesot tik pastāvīga rakstura un to varot samērā ātri pārtraukt, kā arī atkal radīt. Līdz ar to esot būtiski, lai papildus trokšņa novērtēšanas kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets, pastāvētu alternatīvi sabiedrisko kārtību traucējoša trokšņa novēršanas pasākumi. Konkrētajā gadījumā par tādu varot uzskatīt LAPK 167. pantā paredzēto administratīvo atbildību. Attiecībā uz Noteikumu Nr. 80 15. punkta redakciju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM), savas kompetences ietvaros izvērtējusi Rīgas domes 2009. gada 19. jūnija saistošos noteikumus Nr. 174 "Grozījumi Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā"", 2009. gada 28. jūlija vēstulē Rīgas domei ir izteikusi iebildumu un lūgusi svītrot grozījumu 13. punktu, jo administratīvā atbildība par sabiedriskā miera traucēšanu un akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu jau paredzēta attiecīgi LAPK 167. un 167.1 pantā. Tāpat RAPLM, savas kompetences ietvaros izskatījusi Rīgas pašvaldības policijas 2009. gada 18. augusta vēstuli par RAPLM 2009. gada 28. jūlija vēstulē Rīgas domei sniegto atzinumu, ar 2009. gada 28. oktobra vēstuli ir lūgusi Rīgas domi svītrot arī Noteikumu Nr.80 4.1. punktu.