6. Article

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija - norāda, ka akustiskā trokšņa ietekme uz cilvēka veselību ir aprakstīta Pasaules Veselības organizācijas Vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni un Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai (sk. Veselības inspekcijas informatīvos materiālus, pieejami: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis, aplūkoti 2014. gada 24. novembrī). Tā kā tieši pierādījumi par nakts trokšņa iedarbību uz veselību neesot viegli iegūstami, vadlīnijās izmantoti arī netieši pierādījumi - trokšņa iedarbība uz miegu un saistība starp miegu un veselību. Troksnis traucējot miegu gan tieši, gan netieši. Šo iedarbību iespējams novērtēt, jo pat ļoti zema līmeņa trokšņi miega laikā izraisot sirds ritma paātrināšanos, ķermeņa kustību un fizioloģiskās aktivitātes reakciju pastiprināšanos, miega stadiju un hormonu līmeņu maiņas. Reakcijas, kas liecina par pamošanos, biežāk esot novērojamas augstāku trokšņa līmeņu gadījumos. Pierādījumi par nakts trokšņa iedarbības efektiem (hipertoniju, miokarda infarktu, depresiju u.c.) esot ierobežoti, lai gan daži pētījumi ļaujot uz šo pierādījumu pamata modelēt bioloģiski ticamu trokšņa iedarbības ceļu. Vadlīnijas rekomendējot iedzīvotājus nepakļaut par 30 dB(A) lielākiem nakts āra trokšņiem. Šis līmenis esot galējā jeb maksimālā robeža, kas Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai noteikta, lai aizsargātu iedzīvotājus, tai skaitā jutīgās iedzīvotāju grupas, kuru uzskaitījums arī ir ietverts Nakts trokšņa vadlīnijās Eiropai.