23. Article

Saskaņā ar OCTA likuma 2. pantu šā likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Likumdevējs ir tieši noteicis maksimāli izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kuru sedz apdrošinātājs vai LTAB tad, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums. Taču tad, ja trešā persona uzskata, ka tai radīti zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, tā atbilstoši OCTA likuma 15. panta otrajai daļai ir tiesīga vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā un pieprasīt šo zaudējumu atlīdzināšanu. Līdz ar to likumdevējs normatīvajā regulējumā ir noteicis kārtību, kas ļauj trešajai personai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, saņemt atlīdzinājumu par tai ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Tomēr Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertais jēdziens "tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu" nav interpretējams tādējādi, ka tikai apdrošinātājs vai LTAB izmaksā personai atbilstīgu atlīdzinājumu. Ja cietusī persona uzskata, ka apdrošinātāja vai LTAB izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nav atbilstīga, tā ir tiesīga pieprasīt zaudējumu atlīdzinājumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tātad atbilstīgu atlīdzinājumu par cietušajai personai radītajiem zaudējumiem, tostarp nemateriālajiem zaudējumiem, var noteikt vispārējās jurisdikcijas tiesa. Arī vairākas pieaicinātās personas ir paudušas uzskatu, ka normatīvais regulējums, neraugoties uz Noteikumos Nr. 331 ietvertajiem apdrošināšanas atlīdzības apmēra ierobežojumiem, ļauj cietušajai personai saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 6. - 20. lpp. un 47. - 56. lpp.). Var secināt, ka likumdevējs ir paredzējis tiesisku mehānismu, kas ļauj personai aizsargāt savas nepamatoti aizskartās tiesības un saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunkts un 7. punkts neierobežo Satversmes 92. panta trešajā teikumā noteiktās pamattiesības personām, kurām apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā radušies nemateriālie zaudējumi. Līdz ar to Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunkts un 7. punkts atbilst Satversmes 92. panta trešajam teikumam.