24. Article

Augstākās tiesas pieteikumos norādīts, ka Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunkts un 7. punkts neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam, jo tajos noteiktie apdrošināšanas atlīdzības apmēri esot neadekvāti zemi un neatbilstot ES direktīvās OCTA jomā noteiktajām prasībām (sk. lietas materiālu 1. sēj. 2. - 8. lpp. un 130. - 135. lpp.). Saskaņā ar Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunktu apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas - vidēja smaguma miesas bojājumu - dēļ bija no 120 līdz 290 euro (zaudējumu rašanās laikā - no 80 līdz 200 latiem). Šā sprieduma 21. punktā jau secināts, ka Ministru kabinets ir izdevis Noteikumu Nr. 331 3. punktu, 5.5. apakšpunktu un 10. punktu, pārkāpjot OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu, kurā noteiktais apdrošinātāja atbildības limits ir balstīts uz Direktīvā 72/166/EEK, Direktīvā 84/5/EEK un Direktīvā 90/232/EEK noteikto. Minētais secinājums ir attiecināms arī uz Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunktu, kas neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, jo paredz ievērojami mazāku apdrošināšanas atlīdzības apmēru, nekā noteikts minētajās direktīvās, kuru prasības ir iestrādātas OCTA likumā un norādītas tajā ietvertajā informatīvajā atsaucē. Savukārt Noteikumu Nr. 331 7. punkts paredzēja apdrošināšanas atlīdzības apmēru par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves dēļ 150 euro (laikā, kad tika uzsākta civillietas izskatīšana, - 100 latu) apmērā. Augstākā tiesa, izskatot civillietu, kurā tai būtu jāpiemēro Noteikumu Nr. 331 7. punkts, konstatēja, ka tai nepieciešams lūgt EST prejudiciālu nolēmumu par Direktīvas 72/166/EEK 3. panta un Direktīvas 84/5/EEK 1. un 2. panta interpretāciju. EST spriedumā lietā C-277/12 atzina, ka OCTA apdrošināšanai jāsedz atlīdzība par nemateriālajiem zaudējumiem, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo radiniekiem, ciktāl šī atlīdzība saskaņā ar pamatlietā piemērojamām dalībvalsts tiesībām ir paredzēta saistībā ar apdrošinātās personas civiltiesisko atbildību. Turklāt OCTA apdrošināšanas atlīdzība par nemateriālajiem zaudējumiem (nemateriālo kaitējumu) nedrīkst būt mazāka par to, kāda noteikta Direktīvā 84/5/EEK (sk. lietas materiālu 1. sēj. 36. - 49. lpp.). Direktīvā 84/5/EEK noteikts, ka apdrošināšanas obligātais apjoms par miesas bojājumiem, ja ir tikai viens cietušais, ir vismaz 350 000 euro. Savukārt šīs direktīvas 1. panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt šā mazākā apjoma vietā mazāko apjomu 500 000 euro apmērā par miesas bojājumiem, ja viens prasījums attiecas uz vairākiem cietušajiem, vai par miesas bojājumiem un kaitējumu īpašumam - vispārēju mazāko apjomu 600 000 euro apmērā par prasījumu neatkarīgi no cietušo skaita vai kaitējumu veida. Tātad Noteikumu Nr. 331 7. punktā ietvertais nemainīgais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par sāpēm un garīgām ciešanām ir ievērojami mazāks nekā Direktīvā 84/5/EEK noteiktais minimālais atbildības limits. Tā kā OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais regulējums izriet no minētās direktīvas prasībām, var secināt, ka Ministru kabineta noteiktais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves dēļ neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam apdrošinātāja atbildības limitam. Līdz ar to Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunkts un 7. punkts neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam.