2. Article

Katru gadu nitrātu monitoringu veic arī atsevišķos monitoringa punktos pārējā Latvijas teritorijā, lai novērtētu ūdens kvalitātes ilglaicīgas pārmaiņas un nodrošinātu papildu informāciju par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz piesārņojumu ar nitrātiem visā valstī. Šajā nolūkā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus: 2.1. virszemes ūdens paraugus ņem 4–12 reizes gadā, bet pazemes ūdens paraugus – ne retāk kā reizi gadā; 2.2. aptver tādus virszemes ūdeņu monitoringa posteņus, kas: 2.2.1. atrodas vietās, kur upes šķērso valsts robežu, un kas ir iekļauti Eurowaternet un citos starptautiskos novērojumu tīklos; 2.2.2. atrodas virszemes ūdensobjektos, kuros izkliedētā piesārņojuma dēļ pastāv risks nesasniegt atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus; 2.2.3. atrodas lielo upju grīvās un ūdensobjektos, kur virszemes ūdeni izmanto dzeramā ūdens ieguvei, izmantojot ūdensapgādes sistēmu; 2.3. pazemes ūdens paraugus ņem visos Vides monitoringa programmā ietvertajos monitoringa posteņos.
asenvironmentgovernmentjoint-stockmktax-authorityvid
Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma, 2. Article · AI Martins