1. Article

1. (1)) DP ieguldījumu stratēģijas izklāsts tiek veidots uz PL ieguldījumu stratēģijas pamata, balstoties uz PL sniegto analīzi un piedāvātājiem risinājumiem. DP sniedz detalizētāku pamatojumu un piedāvāto risinājumu aprakstu, nodrošinot skaidrāku loģisko saikni starp Latvijas izaicinājumiem un KP fondu ietvaros finansējamām darbībām.
2. 1)) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim segt visiem galalietotāju maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un OIK, ieskaitot attiecīgi piemērojamo pievienotās vērtības nodokli;
3. (2)) Balstoties uz PL analizētiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, DP ietvaros tiek izvirzītas šādas vispārējas KP fondu attīstības prioritātes:
4. 2)) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu šādā apmērā: a) ja lietotāja mēneša patēriņš ir no 221 kWh/mēn. līdz 5269 kWh/mēn. (ieskaitot) (no 21 m³ līdz 500 m³ (ieskaitot)), tad 0,03045 euro (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli; b) ja lietotāja mēneša patēriņš ir virs 5275 kWh/mēn. (virs 500 m³), tad 0,02279 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli;
5. 3)) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim piemērot mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) šādā apmērā: a) ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedz siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh; b) ja pakalpojuma sniedzējs ir siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, vai pašvaldības iestāde: 1. starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu; 2. starpību starp 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu;
6. 1)) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;
7. 2)) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;
8. 4)) pensijas vecumu sasniegušās personām, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, it īpaši tām personām ar invaliditāti, kurām ir ļoti smaga invaliditāte, izmaksājot atbalstu 20 euro mēnesī periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 20 euro);
9. 3)) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;
10. 5)) ģimenēm, kuras audzina bērnus, izmaksājot atbalstu par katru bērnu 50 euro mēnesī periodā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 50 euro;
11. 6)) nodrošināt līdzvērtīgu atbalstu visās pašvaldībās zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu visa gada garumā, ne tikai mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri un personas ar invaliditāti, bet arī pārējās mājsaimniecībās, kuru ienākumi nedaudz pārsniedz šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.
12. 4)) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;
13. (1088)) Tehniskās palīdzības prioritāšu virzieni un to SAM palīdz sasniegt citu prioritāšu virzienos noteiktos mērķus, rezultātus un rādītājus.
14. 5)) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;
15. (1089)) Zemāk esošajā tabulā parādīta Tehniskās palīdzības saistība ar citiem prioritārajiem virzieniem.
16. 6)) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.
17. (3)) Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir uz pusi mazāks inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvars. Tas liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības.
18. 1)) pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovāciju (ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu);
19. 2)) zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums;
20. 3)) mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā;
21. 4)) nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte (pārāk mazs zinātnē nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne; fragmentēta zināšanu bāze);
22. 5)) pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu;
23. 6)) pārāk zems finansējums zinātnei un pētniecībai;
24. 7)) vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātni;
25. 8)) reģionāli monocentriska attīstība.
26. (4)) Papildus Eiropas Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums; to mēra kā zinātniskās publikācijas to 10% publikāciju skaitā, kuras ir visvairāk citētas, un Latvijas rādītājs ir tikai 4%, kas ir ievērojami mazāk par vidējo ES rādītāju. 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijas starptautisko zinātnisko publikāciju skaits ir pieaudzis par 399 un sasniedzis 1 247 publikācijas, no kurām 1 188 ir citējamas. Tomēr joprojām Latvijas zinātnieku publikāciju skaits ir zems. Laika periodā no 2003.–2012.gadam Scopus datu bāzē atrodamas 7 232 publikācijas, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju, kur 2003.–2012.gadu periodā Scopus datu bāzē ir atrodamas 14 791 publikācijas, no tām 2012.gadā – 2 211 publikācijas, un Lietuvu, kura 2003.–2012.gadā Scopus datu bāzē atrodamas 20 552 publikācijas, no tām – 2 708 publicētas 2012.gadā.
27. (5)) RIS3 uzsvērts, ka Latvijas straujākas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs un atbilstoša un zinoša cilvēkkapitāla. Bez atbilstoša cilvēkkapitāla Latvija nevar veidot un uzturēt mūsdienīgu zināšanu ekonomiku. Cilvēkkapitāla trūkums valstī ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos, bet arī neļauj efektīvi pielietot lielāko daļu jauno zināšanu, kas radītas citviet pasaulē. Bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē, tādēļ ir nepieciešama valsts iejaukšanās.
28. (6)) Inovācijas sistēmas nepilnības liecina, ka Latvijas ekonomikā dominē sistēmiskie tirgus izaicinājumi. Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem satricinājumiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, ko var panākt, palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas balstīta uz inovāciju.
29. (7)) Sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai RIS3 ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:
30. 1)) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;
31. 2)) izaugsmes nozares, kurās eksistē produkti vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību vai ir iespējams tādus radīt;
32. 3)) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā.
33. (8)) Lai īstenotu tautsaimniecības transformāciju un ieviestu RIS3 izvirzītās prioritātes, KP fondu investīcijas tiks virzītas inovāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādas inovāciju sistēmas veidošanai, kas veicina un sniedz atbalstu tehnoloģiskajam progresam tautsaimniecībā (RIS3 mērķis), izstrādājot risinājumus, kas primāri ir vērsti uz inovācijas sistēmas nepilnību un izaicinājumu novēršanu, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.
34. (9)) Latvijas situācijā stratēģija inovācijas sekmēšanai prioritāri vērsta uz atbalstu ekonomikas transformācijai, vienlaikus iekļaujot elementus no inovācijas sekmēšanas stratēģijām, kas vērstas uz zinātnes un tehnoloģiju virzītu izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstību2. Tādējādi tiek veidota konceptuāli jauna un kompleksa stratēģija, kas ietver un paredz sabalansētu un papildinošu atbalsta instrumentu kopumu. Vienlaikus jāveicina ne tikai tehnoloģisko inovāciju, bet arī netehnoloģisko inovāciju attīstība.
35. (10)) Izpildot ex-ante nosacījumu Nr.1.1. "ir jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā", ZTAI ir ietverta RIS3 – nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.
36. (11)) Priekšnoteikums KP fondu investīciju veikšanai 1.tematiskā mērķa ietvaros ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam3. Tādējādi tiks novērsta turpmāka P&A finansējuma fragmentēšana un nodrošināta KP ieguldījumu mērķtiecīga koncentrēšana atbilstoši RIS3 noteiktajam.
37. (12)) RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.
38. (13)) RIS3 uzdevums ir nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, atvērtā, pārskatāmā procesā, kurā tiks iesaistīts zinātnes, augstākās izglītības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes sektors un kas balstās uz uzņēmējdarbības atklājumu principiem, un investīciju mērķtiecīgu koncentrēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.
39. (14)) RIS3 mērķu sasniegšanai indikatīvi noteikti šādi galvenie atbalsta virzieni un instrumenti:
40. 1)) izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības integrācija (sadarbības un pārneses sistēmas inovācijas jomā stiprināšana);
41. 2)) nozaru inovācijas kapacitātes stiprināšana (inovācijas pieprasījuma stiprināšana);
42. 3)) zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes un atdeves palielināšana (zināšanu kapacitātes un inovācijas piedāvājuma stiprināšana);
43. 4)) nozaru izaugsmes, eksportspējas un iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs sekmēšana;
44. 5)) izglītības sistēmas pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai;
45. 6)) atbalsts publisko datu atkalizmantošanas pieauguma nodrošināšanai;
46. 7)) līdzsvarotas teritoriju attīstības veicināšana, radot priekšnosacījumus teritoriju attīstības potenciāla un resursu pilnvērtīgākai izmantošanai.
47. (15)) ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendācija nosaka nepieciešamību izstrādāt un īstenot efektīvu P&I politiku. Minētās rekomendācijas ieviešanai plānots īstenot šādas darbības: 1) pētniecības sistēmas stiprināšana, konsolidējot zinātniskās institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem, 2) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstīšana zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, ieviešot RIS3 un īstenojot ZTAI, 3) nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību P&A&I, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās, kā arī 4) RIS3 ietvaros izvirzīto attīstības prioritāšu regulāra pārskatīšana, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēle un monitoringa sistēmas izveide, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.
48. (16)) Lai risinātu iepriekšminētās identificētās problēmas, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības, un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, tam paredzot investīcijas 1., 2., 3. un 11.tematiskā mērķa (1., 2., 3. prioritārā virziena) ietvaros.
49. (17)) Tāpat KP fondu investīcijas tiks novirzītas, lai risinātu arī citus inovāciju sistēmas ietvaros identificētos galvenos izaicinājumus.
50. (18)) Lai stiprinātu jau esošo MVK bāzi un radītu jaunus MVK, plānots izveidot finanšu instrumentu klāstu atbilstoši ex-ante izvērtējumam, kur MVK nav optimāla pieeja finansējumam.
51. (19)) KP fondu investīcijas plānotas apstrādes rūpniecības saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstošas industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai, tādējādi veicinot apstrādes rūpniecības attīstību, tās produktivitātes pieaugumu un īpatsvaru Latvijas IKP. Atbalsta apjoms industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai 3.tematiskā mērķa ietvaros tiks analizēts vidusposma izvērtējuma ietvaros un tiks samazināts, ja netiks sasniegti plānotie rezultāti.
52. (20)) KP fondu investīcijas plānots novirzīt nodarbināto personu apmācībām ar mērķi stiprināt komersantu konkurētspēju, piemēram, nodrošinot apmācības par resursu efektivitāti un efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu.
53. (21)) Ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi specifisks atbalsts paredzēts valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un sociālā dialoga attīstībai, lai uzlabotu tiesu efektivitāti un mazinātu korupcijas izplatību. Atbilstoši ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām, tiesu efektivitāti plānots uzlabot, nodrošinot KP finansējumu pētījumu veikšanai, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, tāpat atbalsts paredzēts specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu īstenošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. KP fondu investīcijas tiks novirzītas atbilstošo valsts iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanai par korupcijas apkarošanu un novēršanu.
54. (22)) Tā kā RIS3 ietvaros IKT ir identificēta kā nozare ar nozīmīgu horizontālo ietekmi uz tautsaimniecību, proti, tā ir nozare, kas veido pamatu jauno – uz inovācijām balstīto-salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai, KP fondu investīcijas plānots novirzīt elektronisko sakaru infrastruktūras nodrošināšanai lauku teritorijās, kā arī publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūrā un datu pieejamībā un to izmantošanas iespēju nodrošināšanā, tādējādi nodrošinot, ka IKT nozares jaunajās iespējas un risinājumi sniedz lielāku ieguldījumu citu nozaru attīstībā, būtiski paaugstinot to darba efektivitāti (IKT izglītības un e-prasmju attīstība, plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumu un digitālā satura attīstība, pārrobežu sadarbība digitālā vienotā tirgus attīstībai, kā arī IKT pētniecības un inovācijas, uzticēšanās un drošības veicināšana).
55. (23)) Ir jānodrošina, ka ESI fondu atbalsts nerada būtisku ietekmi uz darba vietu zudumu, ja tas tiek sniegts lielajiem uzņēmumiem, to esošajās atrašanās vietās ES.
56. (24)) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja arī krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātības, izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk pasliktina demogrāfisko situāciju reģionos, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.
57. (25)) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, sliktais valsts ceļu stāvoklis un nepietiekamā dzelzceļa tīkla caurlaidība ierobežo ekonomikas tālāko attīstību.
58. (26)) Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, Latvija ir spējusi izmantot tās ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un noturēt savas līderpozīcijas starp Baltijas valstīm tranzīta kravu pārvadājumu un ostu apgrozījuma jomā.
59. (27)) Taču, neraugoties uz uzlabojumiem ceļu satiksmes drošības jomā, Latvijā bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem joprojām ir 1,6 reizes augstāks nekā vidēji ES.
60. (28)) Latviju raksturo sliktākā autoceļu stāvokļa kvalitāte Austrumeiropā, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Tāpat sliktā ceļu kvalitāte būtiski sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas.
61. (29)) Uzlabota transporta infrastruktūra ir līdzsvarotas ekonomiskas izaugsmes priekšnosacījums, jo tā var pozitīvi ietekmēt gan ražošanu, gan sasniedzamību dažādos attālumos (līmeņos) un līdz ar to arī nevienlīdzības samazināšanu.
62. (30)) Lai nodrošinātu starptautiska līmeņa efektīvu mobilitāti, ir nepieciešami uzlabojumi TEN-T tīkla infrastruktūrā gan autoceļos, gan dzelzceļa tīklos, un jānodrošina pilsētu savienojumi ar TEN-T tīklu. Tāpat ir būtiski nostiprināt Latvijas lielo ostu pieejamību un to darbības ietekmes uz vidi mazināšanu.
63. (31)) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.
64. (32)) Pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo pilsētvidi.
65. (33)) Pieaugot pasažieru un kravu apgrozījumam Rīgas lidostā, pieaug gaisa satiksmes negatīvā ietekme uz vidi.
66. (34)) Ņemot vērā aprakstītos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra tam paredzot investīcijas 7. tematiskā mērķa (6.prioritārā virziena) ietvaros.
67. (35)) KP fondu investīcijas transporta nozarē ir balstītas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, kas atspoguļo Latvijas redzējumu par konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, komodālu transporta sistēmu, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus.
68. (36)) KP fondu investīcijas transporta infrastruktūrā tiks koncentrētas uz ilgtspējīgu transportu un ierobežojumu novēršanu svarīgākajos infrastruktūras savienojumos atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm. Lielākais investīciju apjoms tiks novirzīts TEN-T tīkla savienojumu uzlabojumiem.
69. (37)) Elektrificējot un modernizējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazinātas dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstināta konkurētspēja, piesaistītas papildu kravas, samazinātas ārējās izmaksas un slodze videi, nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.
70. (38)) Tāpat investīcijas plānotas TEN-T autoceļu infrastruktūrā ar mērķi samazināt ceļu posmus, ko var raksturot kā sliktas vai ļoti sliktas kvalitātes, tādējādi uzlabojot Baltijas jūras reģiona līmeņa mobilitāti.
71. (39)) KP fondu investīcijas plānots novirzīt pilsētu savienojumiem ar TEN-T tīkliem, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un izveidotu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās.
72. (40)) Būtisku KP fondu finansējuma daļu plānots novirzīt reģionālo ceļu rekonstrukcijai, kas paredz pastiprinātus KP fondu ieguldījumus perioda sākumā. Plānošanas perioda otrajā pusē tie pakāpeniski tiks aizstāti ar valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot KP fondu investīciju ilgtspēju. Ņemot vērā ierobežotos resursus, ieguldījumu koncentrēšana notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros (9+21 modelis)4 ar mērķi radīt sinerģijas ar citām ESI fondu investīcijām, kas vērstas uz reģionu attīstību. Attiecīgi, rekonstruējamo valsts reģionālo autoceļu posmi ir noteikti, ievērojot reģionālās attīstības plānošanas 9+21 modeli un ņemot vērā:
73. 1)) autoceļu posmu tehnisko stāvokli;
74. 2)) satiksmes intensitātes uzskaites datus, vienlaikus modelējot iespējamo satiksmes intensitātes pieaugumu līdz 2020.gadam;
75. 3)) pakalpojumu sniedzēju (medicīniskās iestādes, izglītības iestādes, pasts, patēriņa preču tirdzniecība u.c.) izvietojumu;
76. 4)) sinerģiju ar citiem SAM;
77. 5)) komercdarbības attīstības iespējas.
78. (41)) Multimodālas transporta sistēmas attīstībai ES ārējās konkurences kontekstā nepieciešamas arī investīcijas lielajās ostās drošības līmeņa uzlabošanai un uzlabojumiem transporta tīkla sasaistei ar ostu teritorijām. Tāpat KP fondu investīcijas plānotas vides aizsardzības pasākumiem starptautiskajā lidostā "Rīga".
79. (42)) Atbilstoši PL stratēģijai un izaugsmes potenciāla analīzei būtiska ir ES padomes 2013.gadaun 2014.gada rekomendāciju ieviešana attiecībā uz enerģētiku un energoefektivitāti. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus atbilstoši PL 101.rindkopā minētajam.
80. (43)) RIS3 identificē energoefektivitāti un AER izmantošanu kā nozari ar nozīmīgu horizontālu ietekmi uz jaunu tautsaimniecības priekšrocību veidošanu. Zems energoefektivitātes līmenis rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus, savukārt šī līmeņa paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaikus radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi.
81. (44)) Lielākais potenciāls ar valsts īstenojamiem atbalsta instrumentiem enerģijas ietaupījumam pastāv ēku siltumapgādes, transporta un rūpniecības sektorā. Latvijā ir augsts tautsaimniecības energointensitātes līmenis (enerģijas patēriņš pret IKP, izteikts kg naftas ekvivalentā uz tūkst. EUR). 2011.gadā energointensitātes līmenis bija 323,3 kg naftas ekvivalenta uz tūkst. EUR jeb 2,2 reizes augstāks nekā vidēji ES. Laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam enerģijas patēriņš uz saražotas produkcijas vienību samazinājās par 13,7% (ES vidēji – par 14%).
82. (45)) Latviju raksturo augsta blīvi apdzīvoto vietu siltumapgādes centralizācijas pakāpe, vienlaikus daļa no centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir novecojušas. Tāpat arī dzīvojamo māju fondam ir ļoti zema energoefektivitāte. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami tiek izmantoti AER.
83. (46)) Papildus kā izaicinājums identificēts pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.
84. (47)) Vides acquis mērķu sasniegšanai jāturpina attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kā arī paplašināt atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā.5
85. (48)) Neraugoties uz ievērojamiem līdzšinējiem ieguldījumiem, atsevišķās teritorijās joprojām netiek pilnībā nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atbilstoši ES direktīvu prasībām, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti ilgtspējīgi.
86. (49)) Klimata pārmaiņu iespaidā pieaug jūras uzplūdu radīto plūdu ietekme uz Latvijas jūras krastu un lielo upju grīvām, skarot tuvumā esošās pilsētas. Plūdu rezultātā ir apdraudēta iedzīvotāju drošība, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
87. (50)) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par būtisku antropogēno slodzi uz dabas resursiem. Vides monitoringam nav atbilstoša tehniskā nodrošinājuma, lai īstenotu vides uzraudzību atbilstoši ES direktīvu prasībām.
88. (51)) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam6 norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019.gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem.
89. (52)) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, tam paredzot investīcijas 4., 5. un 6. tematiskā mērķa (4. un 5.prioritārā virziena) ietvaros.
90. (53)) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja. KP fondu investīcijas ir vērstas uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu un esošo dabas vērtību saglabāšanu – atkritumu pārstrāde, ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tāpat daļu KP fondu transporta investīciju plānots novirzīt uz pasākumiem ar tiešu pozitīvi ietekmi uz vidi – videi draudzīgs sabiedriskais transports un elektrotransports. Papildus DP ietvaros tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, kā arī energoefektivitātes un AER īpatsvaru palielinoši pasākumi.
91. (54)) Investīcijas energoefektivitātes pasākumos plānots veikt saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 noteikto, un ieguldījumus koncentrēt uz jomām, kurās ir lielākais ekonomiskais un tehniskais potenciāls panākt enerģijas patēriņa samazinājumu, proti, dzīvojamo ēku, publisko ēku un siltumapgādes sistēmu, kā arī apstrādes rūpniecības komersantu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šo pasākumu ietekmi uz stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto AER mērķi, tiks atbalstīta arī pāreja uz AER izmantošanu ēkās un centralizētajā siltumapgādē. Papildu atbalsts plānots pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas balstīts uz pašvaldību integrētām attīstības programmām.
92. (55)) Tā kā viens no lielākajiem enerģijas galapatērētājiem ir transporta nozare, investīcijas plānots novirzīt elektrotransportlīdzekļu tirgus izveides veicināšanai un videi draudzīga sabiedriskā transporta modernizācijai, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajiem principiem un stratēģiju.
93. (56)) Lai stiprinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, investīcijas plānots koncentrēt uz vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu apglabājamos atkritumos.
94. (57)) Lai mazinātu vides riskus no nesavāktiem notekūdeņiem un uzlabotu dzeramā ūdens apgādes sistēmu, KP fondu investīcijas plānots veikt aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nav visiem nodrošināta, kā arī apdzīvotās vietās ar CE zem 2000, kur notekūdeņi tiek nopludināti riska ūdens objektos. Uzsvars tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu.
95. (58)) Pieaugot plūdu riskiem klimata pārmaiņu rezultātā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt pasākumiem, kas mazinās jūras krastu eroziju un plūdu apdraudējumu. Vietās, kur jāizbūvē jaunas vai jāpaplašina esošās hidrotehniskās būves, prioritāri būs zaļās infrastruktūras risinājumi, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu. Tāpat atbalsts tiks sniegts meliorācijas sistēmu un hidrobūvju renovācijai lauku teritorijās, lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
96. (59)) Latvija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā (pārmitrājā) un ņemot vērā reljefa īpatnības, hidroloģisko režīmu un meteoroloģiskos apstākļus, iespējama netieša ietekme uz zonām, kas var ietekmēt Natura 2000, tāpēc plūdu risku novēršanas pasākumu ietvaros rekonstrukciju vai renovāciju neatbalstīs Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumos un dabas parka režīmu zonās (izņemot gadījumu, ja rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši Natura 2000 teritorijas vai aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), un mikroliegumos.
97. (60)) Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mazinātu antropogēno slodzi, KP fondu investīcijas plānots novirzīt darbībām, kas veicina īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu, pilnveidojot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru Natura 2000 teritorijās. Tāpat atbalsts plānots vides monitoringa un kontroles funkciju nodrošināšanai.
98. (61)) Veicot KP fondu investīcijas, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētajām attīstības stratēģijām, plānots rast jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem starptautiskas nozīmes dabas un kultūras objektiem, kas kalpos par pamatu saimnieciskās darbības aktivizēšanai un pakalpojumu dažādošanai konkrētās teritorijās, kas tajās veicinās nodarbinātību. Investīcijas ir plānotas degradēto teritoriju reģenerācijas un revitalizācijas pasākumiem, veicot ieguldījumus nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībā. Tādējādi sinerģijā ar pilsētas attīstības plānā paredzētām papildinošām aktivitātēm pieguļošajās teritorijās saimnieciskās darbības un sociālās iekļaušanas pasākumiem plānots revitalizēt konkrētās teritorijas.
99. (62)) Lai gan Latvijas bezdarba rādītāji ir pietuvinājušies ES vidējiem rādītājiem, valstī joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbs.
100. (63)) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES, un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.
101. (64)) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju7, kas norāda uz mērķtiecīga atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem, kā arī citām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām. Jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā pārsniedza ES vidējo līmeni, it īpaši 15–19 gadu vecuma grupā (58,8%).
102. (65)) Analizējot nabadzības cēloņus, konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir pamats darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no jaunreģistrētajām personām ar invaliditāti Latvijā nestrādā, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.
103. (66)) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, tiek noteikta attīstības prioritāte Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā, tam paredzot investīcijas 8. un 9.tematiskā mērķa (7. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.
104. (67)) KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.
105. (68)) Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai.
106. (69)) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām8, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību9.
107. (70)) Saskaņā ar RIS3, lai attīstītu inovācijas kapacitāti Latvijā, ir jānodrošina moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, t.sk. pētniecībā balstīta augstākā izglītība, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un RIS3 prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Prioritāri jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā.
108. (71)) Latvijā absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir viens no zemākajiem Eiropā (15,7% 2011.g., Eurostat). Lai attīstītu inovāciju kapacitāti un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu, jāpalielina skolēnu motivācija un interese par dabaszinātnēm, vienlaikus paaugstinot sasniegumu līmeni, nodrošinot kompleksu un savstarpēji papildinošu atbalstu visos izglītības līmeņos, tajā skaitā pilnveidojot izglītības saturu un tā organizāciju.
109. (72)) AII tīkls ir par plašu pašreizējai demogrāfiskajai situācijai. Šī iemesla dēļ ir spēcīga institūciju konkurence, zemas iestāšanās prasības AII un nepietiekama akadēmisko resursu sadale.
110. (73)) Latvijas augstākās izglītības sistēma ir fragmentēta, vērojama studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība. Augstākā līmeņa studiju programmas – maģistratūra un doktorantūra – nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, un studējošo skaits šajās nozarēs joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem.
111. (74)) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots, kas nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Padarot iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
112. (75)) Globalizācijas, IT attīstības un vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences, lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas. Lai veicinātu indivīda izpratnes veidošanos un prasmju attīstību, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana mācību procesā.
113. (76)) Darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam ir viens no būtiskākajiem strukturālā darbaspēka deficīta un bezdarba veidošanās iemesliem. Saimnieciskās darbības veicēju apsekojumu rezultāti liecina, ka atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums arvien spēcīgāk ietekmē ražošanas attīstības iespējas. Izteiktākas neatbilstības ir vērojamas vidējās kvalifikācijas profesijās, galvenokārt darbaspēka piedāvājuma samazināšanās dēļ.
114. (77)) Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, un nodarbināto skaits, kas pilnveido profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām ir neliels. Saskaņā ar darba devēju aptaujām jauniešu profesionālajā izglītībā iegūtās prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļā profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nevis profesionālās izglītības iestādēs.
115. (78)) Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tam paredzot investīcijas 10. tematiskā (8.prioritārā virziena) ietvaros.
116. (79)) KP fondu investīcijas tiks īstenotas saskaņā ar 2014.–2020.gada Izglītības attīstības pamatnostādnēm un vērstas uz augstākās, vispārējās, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības uzlabošanu, ievērojot RIS3 definētos mērķus un uzdevumus.
117. (80)) Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam un ievērojot ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par augstākās izglītības reformām, IZM turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu galveno mērķi – nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.
118. (81)) KP fondu investīcijas tiks novirzītas augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas stiprināšanai. Atbalsts plānots teritoriāli koncentrētas STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai, t.sk. pirmā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, profesionālās augstākās izglītības programmu attīstībai koledžās. Sinerģijā ar iepriekš minētajām investīcijām, lai stiprinātu augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, plānots KP fondu ieguldījums 1) studiju programmu attīstībā, vienlaikus mazinot to kopējo skaitu un veicinot starptautisko konkurētspēju, 2) augstākās izglītības iestāžu institucionālās un akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā koledžās. Augstākās izglītības iestāžu labākai pārvaldībai un starptautiskai konkurētspējai plānots atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.
119. (82)) KP fondu investīcijas paredzētas kompleksam atbalstam vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, t.sk. atbalstot dabas zinātņu kabinetu aprīkošanu un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.
120. (83)) KP fondu atbalsts plānots uz kompetencēm balstīta vispārējās izglītības mācību satura un metodikas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai, karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalstam, izglītojamo iekļaujošas un kompetenču un prasmju attīstošas izglītības attīstībai, kā arī minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamā atbalsta personāla un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.
121. (84)) Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013.gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā.
122. (85)) Profesionālās izglītības jomā KP fondu investīcijas paredzēts novirzīt profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību, kā arī darba vidē un praksē balstītu mācību attīstību profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības personāla kompetences paaugstināšanai un mācību satura un līdzekļu pilnveidei.
123. (86)) Pieaugušo izglītības jomā atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidei un kvalifikācijas ieguvei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, t.sk. paredzot atbalstu nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni.
124. (87)) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos, un īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un pašvaldībās. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai atsevišķās Pierīgas pašvaldībās. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam secināts, ka līdzšinējie reģionālās politikas pasākumi nav bijuši pietiekami veiksmīgi šo izaicinājumu risināšanā. Arī RIS3 līdzsvarota teritoriālā attīstība noteikta par vienu no attīstības prioritātēm, tādējādi skaidri norādot, ka reģionālā politika nav uzskatāma par resursu pārdales politiku, bet gan par būtisku ilgtspējīgas un gudras valsts ekonomikas attīstības elementu.
125. (88)) DP plānotie ieguldījumi teritorijās ir balstīti uz Latvijas reģionālās attīstības stratēģiju, kas noteikta Stratēģijā "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam. Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz attiecīgām politikas nozaru pamatnostādnēm, pašvaldību attīstības programmām, specializācijas stratēģijām un teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju sniegšanā, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
126. (89)) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālajās teritorijās tiks sniegts, pielietojot bottom-up (augšupvērstu) pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām.
127. (90)) Ņemot vērā apdzīvojuma struktūru, ekonomiskās attīstības tendences un reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto valsts teritoriālās attīstības modeli (9+21), jāparedz vietējā potenciālā balstīti, ilgtspējīgi un iekļaujoši atbalsta pasākumi gan deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru, gan 21 reģionālas nozīmes attīstības centra un to funkcionālo teritoriju attīstībai.
128. (91)) Pilsētvides atbalsta pasākumus ERAF Regulas 7.panta izpratnē Latvijā plānots ieviest deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros – Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils, izmantojot ITI ieviešanas mehānismu. Pilsētu teritorijas kopā aizņem 1,1% no valsts teritorijas un tajās dzīvo 51,1% Latvijas iedzīvotāju. Republikas pilsētās darbojas 69,7% no individuālo komersantu un komercsabiedrību kopskaita, tajās reģistrēti 39,6% no bezdarbnieku kopējā skaitā. Pašvaldību budžetā republikas pilsētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos veido 59,6%, bet demogrāfiskās slodzes rādītājs ir vidēji augstāks, nekā valstī kopumā – 553,8 darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā (valstī kopumā – 539,8). Pilsētvides attīstības jautājumi Latvijā nevar tikt skatīti atdalīti no reģionālās attīstības izaicinājumiem kopumā. Pilsētvides atbalsta instrumentiem jābūt virzītiem ne tikai uz vietēju un specifisku problēmu risināšanu, bet arī jāsniedz būtisks ieguldījums līdzsvarotā valsts attīstībā kopumā.
129. (92)) Latvijā pilsētu jeb attīstības centru attīstības jautājumi netiek nodalīti no reģionālās politikas, jo Latvija ir maza valsts, un Latvijas pilsētām ir nozīmīga loma visas valsts teritorijas attīstībā, īpaši līdzsvarotākas teritoriju attīstības veicināšanā. Pakalpojumu un darbavietu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā būtiska loma ir pilsētu un lauku partnerībai.
130. (93)) Plānoto pasākumu rezultātā tiks stiprināta pilsētu spēja būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu, un tiks samazināta nepieciešamība iedzīvotājiem pārcelties no citām pašvaldībām uz Rīgas apkārtni vai citām valstīm augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, jo tās būs pieejamas tuvējā attīstības centrā. Rezultātā tiks mazināta turpmāka nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanās Rīgas apkārtējās teritorijās. Tādējādi plānotie pasākumi sniegs ieguldījumu gan attīstības centru, gan visas valsts attīstībā.
131. (94)) KP fondu finansētie aktīvie nodarbinātības un sociālo pakalpojumu pasākumi, profesionālās un mūžizglītības pasākumi, kā arī vispārējās izglītības pasākumi un veselības aprūpes pasākumi ir pielāgoti konkrēto reģionu situācijai un darba tirgus vajadzībām. Tāpat investīcijas reģionālo ceļu sakārtošanā vērstas uz līdzsvarotu nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstību.
132. (95)) KP fondu atbalsts prioritāro virzienu ietvaros paredzēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (9+21), pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, piesārņoto un degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, atbalsts sociālo pakalpojumu veicināšanai, kā arī atbalsts vispārējās izglītības iestāžu attīstībai.
133. (96)) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām, kā arī iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm, sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, jāīsteno koordinēts pasākumu kopums, kas risinātu teritoriālās attīstības radītos izaicinājumus, attiecīgi DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriāla attīstība, indikatīvi paredzot ieguldījumus 3., 4., 6., 9. un 10.tematiskā mērķa (3., 4., 5., 8. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.
134. (97)) Liela daļa DP investīciju plānotas, ņemot vērā teritoriālo dimensiju un sasaistē ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, lai nodrošinātu pašvaldību un citu vietējo ieinteresēto pušu plašāku iesaisti un līdzatbildību, kā arī lai sekmētu investīciju savstarpējo sinerģiju un pēc iespējas efektīvāku izlietojumu attiecīgo konstatēto izaicinājumu risināšanā.
135. (98)) Īpaši ir uzsvērta deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru – lielo pilsētu – loma un īpašie pilsētu attīstības izaicinājumi, it sevišķi, attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības, vides un dabas resursu ilgtspējīgas vadības, kā arī saimnieciski efektīva, ilgtspējīga un vietējai ekonomikas vajadzībām un attīstības perspektīvām atbilstoša vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu.
136. (99)) Par galvenajiem kopīgajiem rīcības virzieniem nacionālo attīstības centru izaugsmē Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam izvirzīti investīciju piesaiste un tālredzīga uzņēmējdarbības vides uzlabošana, transporta infrastruktūras sakārtošana, investīciju teritoriālā koncentrēšana un teritoriju efektīva izmantošana, pakalpojumu "groza" attīstība (kultūra, veselība, sociālie pakalpojumi, izglītība, zinātne, jaunatne un sports), pašvaldību lomas un rīcības brīvības stiprināšana vietējās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanā. Ņemot vērā šos uzdevumus, tiek plānots veidot integrētu pilsētvides attīstības pieeju, kas ļautu DP paredzēto SAM ietvaros atbalstīt projektus ar skaidri demonstrējamu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, prioritizējot tādus risinājumus, kas ietver vides ilgtspējas vai resursu efektivitātes elementus un paredz ietekmi uz vairāk kā viena tematiskā mērķa rezultātu sasniegšanu. Kā uzsvērts RIS3 stratēģijā, viens no gudras un ilgtspējīgas izaugsmes atslēgas elementiem ir efektīva izglītības politikas, darba tirgum un attīstībai nepieciešamo prasmju un zināšanu plānošanas un veidošanas instrumentu efektīva integrācija kopējā izaugsmes stratēģijā gan nacionālā, gan vietējā līmenī. RIS3 stratēģijā īpaši uzsvērta arī enerģētikas un energoefektivitātes horizontālā loma ilgtspējīgā tautsaimniecības izaugsmē, konkurētspējas celšanā un darbavietu radīšanā, tādēļ pašvaldību integrētai attīstībai pieejamo instrumentu "grozā" iekļaujami arī energoefektivitātes risinājumi, kas labvēlīgi ietekmēs vidi un veicinās pašvaldību ekonomisko rīcībspēju. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.–6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai. Vienlaikus atbalsts paredzēts arī sociālās iekļaušanas un deinstitucionalizācijas jautājumu lokāliem risinājumiem. Paredzēts, ka pasākumi ne tikai tiešā veidā sekmēs DP un pašvaldību attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu, bet arī palīdzēs efektivizēt pašvaldību budžetus, lai risinātu tās vietējās vajadzības, kas atrodas ārpus DP mērķu ietvara.
137. (100)) Taču ieguldījumi deviņos nacionālas attīstības centros nav vienīgie, kas būs nozīmīgi pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Visi SAM DP ietvaros ITI ietvarā nav iekļaujami dažādu iemeslu dēļ, un tāpēc, ka vairākumā gadījumu tie tiks īstenoti kā tematiskie jeb nozaru politiku atbalsta pasākumi, kas nodrošinās attiecīgo nacionālo politiku stratēģisko mērķu īstenošanu, vienotu pakalpojumu standartu ieviešanu, spēcīgāku atbalsta koordināciju nacionālā līmenī.
138. (101)) Tabulā sniegta koncentrēta informācija par izvēlēto tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojumu. Izvērstāks investīciju prioritāšu pamatojums PL 1.3.2.tabulā "ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums".