2. Article

1. (118)) Šajā sadaļā sniegta informācija par SAM, ar kuru palīdzību prioritāro virzienu ietvaros tiks īstenotas izvēlētās ieguldījumu prioritātēs noteiktās darbības. Izvērstāka vajadzību analīze ieguldījumiem izvēlētajās jomās, tematiskajos mērķos un prioritārajos virzienos sniegta PL 1.1. sadaļā "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze".
2. (942)) Sociālā aprūpe: Lai risinātu identificētos trūkumus un nepilnības sociālā darbā jomā, "Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam" paredz izveidot vienotu sistēmu, kurā katram pašvaldības sociāla dienesta klientam tiktu nodrošināts profesionāla sociālā darba speciālista vispusīgs sociālās situācijas izvērtējums un mērķtiecīgs atbalsts klienta sociālo problēmu risināšanā, piesaistot katrā gadījumā atbilstošus resursus.
3. (119)) 1.1.ieguldījumu prioritāte: uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi.
4. (943)) Atbalsts pārejai no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā nodrošinās neatkarīgas dzīves iespējas personām, kuras, saņemot atbilstošus atbalsta pakalpojumus, spēj iekļauties sabiedrībā. Atbalsts deinstitucionalizācijai ļaus būtiski samazināt vietu skaitu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās personām ar garīga rakstura traucējumiem (2013.gada sākumā no valsts budžeta tiek finansētas 4911 vietas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās). Vienlaikus pakalpojumu pieejamības paplašināšana dzīvesvietā būs vērsta uz tām personām, kas būtu pretendējušas uz aprūpes pakalpojumu saņemšanu institūcijā. KP fondu atbalsts plānots, ievērojot Eiropas Kopējās vadlīnijas par pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi un Rokasgrāmatu par Eiropas Savienības fondu izmantošanu, lai īstenotu pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi161. Pakalpojumu attīstības plānošanā tiks nodrošināta koordinēta pieeja, tai skaitā ar veselības tīklu attīstības plānošanu, un multisektorāla sadarbība ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
5. (944)) 2012.gadā iestādēs atradās 1793 bērni, kam būtu jānodrošina vieta ģimeniskā vidē. Latvijā alternatīvas vecāku aprūpei (aprūpei ģimenē) līdz brīdim, kad bērns varēs atgriezties pie saviem vecākiem, tiks adoptēts vai sasniegs pilngadību, ir aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ārpusģimenes aprūpes iestādē. 2012.gada beigās Latvijā bija 4083 aizbildņi, 325 adoptētāji un 582 audžuģimenes162. KP fondu ieguldījumi stiprinās alternatīvo ģimeņu kustību, pilnveidos ārpusģimenes aprūpes laikā bērnam sniegtos pakalpojumus, kā arī sekmēs ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs un jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes. Ņemot vērā, ka bērna pamešana novārtā, neatbilstoša aprūpe un vardarbība ģimenē ir viens no iemesliem bērna nonākšanai ārpusģimenes aprūpē, ir jāveic preventīvie pasākumi sabiedrības un speciālistu izpratnes maiņai. KP fondu ieguldījumi sekmēs speciālistu un sabiedrības izglītošanu, savukārt programmu izstrāde un īstenošana darbam ar riska situācijā esošām ģimenēm, t.sk. bērniem ar deviantu uzvedību, mazinās bērna pamešanu novārtā un neatbilstošas aprūpes risku.
6. (120)) 1.1.1.SAM: palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.
7. (121)) SAM ietvaros tiks palielināts valsts zinātnisko institūciju piesaistītā ārējā finansējuma apjoms un stiprināta pētniecības kapacitāte, ieguldot cilvēkresursos, zinātnisko institūciju sadarbībā ar industriju un augstākās izglītības institūcijām un P&A infrastruktūras attīstībā atbilstoši RIS3, Latvijas Zinātnes starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumam par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu, kā arī dots ieguldījums Latvijas zinātniskās un inovāciju kapacitātes celšanā, t.sk. attīstīta zinātniskā un tehnoloģiskā ekselence, veicināta cilvēkkapitāla atjaunotne, stiprināta zinātnisko institūciju starptautiskā sadarbība un konkurētspēja, sadarbība ar komersantiem, kuri rada un ievieš jaunus, zināšanu ietilpīgus un konkurētspējīgus produktus atbilstoši RIS3 noteiktajam.
8. (945)) Saskaņā ar VDEĀVK sniegto informāciju pirmreizējā invaliditāte bērniem līdz 18 gadu vecumam 2012.gadā tika noteikta 938 bērniem. Sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti jābūt vērstiem uz to, lai, pirmkārt, nodrošinātu nepieciešamo atbalstu bērnu ar invaliditāti integrācijai sabiedrībā un primāri – vispārējās izglītības sistēmā, kas nākotnē sekmētu viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos un palielinātu kvalitatīvas nodarbinātības iespējas. Otrkārt, sociālajiem pakalpojumiem jāsniedz iespēja arī šo bērnu vecākiem iesaistīties darba tirgū, mazinot ģimenes nabadzības risku, ienākumu līmeņa palielināšanos un vecāku dzīves kvalitātes uzlabošanos.
9. (946)) Veselības aprūpe: Identificēto trūkumu un nepilnību risināšanai veselības jomā, plānots attīstīt veselības tīklus prioritārajās163 veselības jomās, kā arī īstenot pasākumus veselības aprūpē, kas nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību dažādu sabiedrības veselības krīžu situācijās, tai skaitā ievērojot arī EK Padomes rekomendāciju Latvijai 2014.-2015.gadam "uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, kvalitāti un pieejamību". Veselības tīklu attīstības vadlīniju mērķis ir izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, uzlabojot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un samazinot vidējo laiku diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritārajās164 veselības jomās165 Latvijā, būtiski pilnveidot primāro veselības aprūpi slimību profilaksei un ārstēšanai.
10. (122)) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Latvijas īstenotās augstākās izglītības un zinātnisko institūciju institucionālās sistēmas reformas ir vērstas uz funkcionālu resursu konsolidāciju, uzlabojot to pārvaldību. To īstenošanā tiek ievērots AII un zinātnisko institūciju autonomijas princips, vienlaikus sniedzot atbalstu institūciju attīstībai un veidojot tādu normatīvo vidi, kas motivē AII un zinātniskās institūcijas konsolidēt to struktūras, attīstīt pārvaldības spēju un uzlabot sava darba izcilību, kā arī īstenot izvirzītos augstākās izglītības un ZTAI pamatnostādnēs definētos politikas mērķus, ņemot vērā RIS3 noteikto. Zinātnisko institūciju un augstākās izglītības reformas, lai arī SAM līmenī nodalītas, tomēr ir savstarpēji papildinošas, jo ir vērstas uz pētniecībā balstītas augstākās izglītības un zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares cilvēkkapitāla attīstību, kā arī Latvijas tautsaimniecības zināšanu absorbcijas spējas palielināšanu. Zinātnisko institūciju pārvaldības stiprināšanas aktivitātes tiek plānotas divās kārtās. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda noslēgumā tiek veikta strukturāla un/vai teritoriāla zinātnisko institūciju konsolidācija ap Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā labi novērtētajām zinātniskajām institūcijām un universitātēm kā zināšanu centriem, un uzsākti to administratīvās spējas stiprināšanas pasākumi. Pilotprojektu veidā tiks atbalstīti "reformu čempioni", proti, tās zinātniskās institūcijas, kas šobrīd izrāda iniciatīvu un ir veikušas nepieciešamos priekšdarbus, lai uzsāktu strukturālo reformu īstenošanu. Nākošajā periodā tiks atbalstītas tās institūcijas, kas būs sasniegušas atbilstošo līmenī, uzsākot nākamo kārtu. Lai motivētu institūcijas veikt nepieciešamos priekšdarbus, IZM veic virkni izmaiņu normatīvajā regulējumā, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts finansējums zinātniskajām institūcijām.
11. (123)) Lai gan līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora attīstībai, ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības kapacitātes stiprināšana, ievērojot NRP, ZTAI un RIS3 noteiktos inovācijas sistēmas izaicinājumus, sasniedzamos mērķus un izaugsmes prioritātes.
12. (947)) Latvijā veselības jomā pastāv nevienlīdzība sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, par ko liecina dažādu iedzīvotāju grupu atšķirīgie veselības rādītāji. Nabadzība ir faktors, kas ietekmē veselību, jo finanšu līdzekļu trūkums ir ļoti nozīmīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ierobežojošs faktors. 2012.gadā EU-SILC aptaujā 10,4% respondentu Latvijā atbildēja, ka nevar finansiāli atļauties medicīniskos izmeklējumus, kas ir augstākais rādītājs ES valstīs166, norādot, ka mājsaimniecības ar ar zemākiem ienākumiem ir vairāk pakļautas riskam nesaņemt medicīnisko palīdzību.
13. (948)) Primārā veselības aprūpes līmenī jānodrošina, lai konsultācijas slimību profilaksei ir pieejamas pie ģimenes ārsta, uzsverot darbu ar sociālās un teritoriālās atstumtības, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Prioritāro167 veselības jomu attīstības pamatā būs pacientu plūsmas sakārtošana un optimāla veselības aprūpes organizācija dažādos līmeņos (ģimenes ārsti, speciālisti u.c.) un tiks pievērsta liela uzmanība reģionālās nevienlīdzības mazināšanai kontekstā ar veselības aprūpes pieejamību. Katra veselības tīkla ietvaros attiecīgās ārstniecības iestādes uzņemsies pilnu aprūpes ciklu (t.i., profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, paliatīvo aprūpi, veselības veicināšanu, slimību profilaksi, rehabilitāciju u.c.).
14. (124)) Lai risinātu pašreizējos izaicinājumus P&A&I jomā un novērstu inovāciju sistēmas nepilnības, RIS3 izvirza divus prioritāros rīcības virzienus RIS3 mērķu sasniegšanai – (1) inovācijas kapacitātes stiprināšana (zināšanu bāzes attīstība un zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstība, jo īpaši dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas, lauksaimniecības zinātņu un IKT jomā), kas sekmētu nākotnes izaicinājumu risināšanu un iespēju izmantošanu, un (2) inovācijas sistēmas attīstība, kas uzņēmējdarbības atklājuma procesā palīdzētu identificēt šos izaicinājumus un koncentrētu resursus risinājumu izstrādei. Papildus ZTAI kā būtisku uzdevumu nosaka zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares efektīvu pārvaldību, mazinot pētniecības sistēmas sadrumstalotību un pārklāšanos un paaugstinot tās efektivitāti.
15. (125)) Atbilstoši RIS3 nepieciešams attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kur Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā – zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju jomās.
16. (949)) Uzlabojot agrīnas diagnostikas un ārstniecības pieejamību, tiks nodrošināts saslimstības pieauguma tempa samazinājums ilgtermiņā, samazināsies invaliditāte un priekšlaicīga mirstība.
17. (126)) Inovācijas kapacitātes veidošanā būtiska ir ne vien cilvēkresursu kapacitātes veidošana un to starptautiskā konkurētspēja, bet arī atbilstošas P&A infrastruktūras attīstība, vienlaikus nodrošinot, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir sabalansēti ar ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt uzsākto darbu P&A infrastruktūras uzlabošanā, kas, cita starpā, būtu pieejama studentiem un komersantiem, to mērķtiecīgi attīstot galvenajos valsts nozīmes zināšanu centros, ievērojot RIS3 stratēģiskos uzstādījumus un Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtējuma ieteikumus, lai integrētu un stiprinātu pētniecības sistēmu, sekmētu zinātnisko institūciju pārēju uz augstāku veiktspējas līmeni un novērstu P&A finansējuma fragmentāciju.
18. (950)) Sabiedrības novecošanās ir būtiskāks izaicinājums sociālo un veselības pakalpojumu jomās. Iedzīvotāju vidējā mūža ilguma palielināšanās pati par sevi nav uzskatāma par sociālo pakalpojumu pieprasījumu ietekmējošu faktoru, tomēr hronisko saslimšanu pieaugums, vispārējais iedzīvotāju veselības stāvoklis, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju zemais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits Latvijā168 rada risku, ka nākotnē pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem var palielināties. Tāpēc ir jānodrošina veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumi, īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, veicinot veselīgu dzīvesveidu, popularizējot veselīgus paradumus un stiprinot slimību profilaksi, tā uzlabojot iedzīvotāju veselības stāvokli.
19. (951)) Analizējot datus par ārstu nodrošinājumu reģionālajā griezumā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, secināms, ka Latvijā ir vienas no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā169. Savukārt, vidējais nodrošinājums ar māsām Latvijā, būtiski atpaliek no vidējiem ES valstu rādītājiem170. KP fondi ļaus uzlabot veselības aprūpes personāla sniegto pakalpojumu teritoriālo pieejamību lauku iedzīvotājiem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, lai savlaicīgi saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Plānojot veselības aprūpes cilvēkresursu attīstību, tiks akcentēti ambulatoro pakalpojumu sniedzēji, īpaši to piesaiste un attīstība reģionos, tāpat tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla reģionālā izvietojuma atšķirību mazināšana, uzlabojot pakalpojumu pieejamību attālākajos reģionos teritoriālās atstumtības mazināšanai.
20. (127)) Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā norādīts, ka Latvijas zinātniskās institūcijas ir vairāk orientētas uz nacionāla līmeņa problēmjautājumu risināšanu, dalību vietējas nozīmes konferencēs un vietējo zinātniskās sabiedrības komunikācijas kanālu izmantošanu, kas neveicina Latvijas zinātnieku starptautisko sadarbību un konkurētspēju.
21. (128)) Tāpat šajā izvērtējumā uzsvērts, ka kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, t.sk. nepieciešams pilnveidot zinātnisko institūciju pārvaldību, uzlabot zināntisko institūciju resursu izmantošanu un plānošanu. Vienlaicīgi pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, kas var kalpot par centriem sistēmas konsolidācijai un nākotnes investīcijām, attīstot mazāku skaitu zinātnisko institūciju ar spēcīgu kritisko masu un nozīmīgu starptautisko profilu, nodrošinot Latvijas pilnvērtīgāku iesaisti starptautiskajā zinātniskajā apritē.
22. (952)) 9.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalitātes vadības un atalgojuma noteikšanas sistēmas izveide pašvaldību sociālajos dienestos, sociālā darba programmu (metodiku) izstrāde un pilotēšana, sociālā darba speciālistu apmācība (t.sk. apmācību saturā integrējot vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumus), supervīzija, metodiskā vadība, profesionālās kompetences pilnveide, izvērtējuma veikšana, vadlīniju un profesionālās literatūras sagatavošana, sociālais darbs ar grupu, konsultatīvā punkta (kabineta) pakalpojuma izveide un īstenošana, kā arī speciālistu apmācība darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un darbam ar vardarbības ģimenē gadījumiem; nabadzības situācijas monitorings un pētījumi, t.sk. nodarbinātības kontekstā. Atbalstāmās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem sociālā darba jomā (Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, Sociālo darbinieku biedrību, u.c.), plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību, augstskolām kā pakalpojumu sniedzējiem.
23. (953)) 9.2.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: Sociālās politikas veidotāji, sociālā darba speciālisti, valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti, kuri saskaras ar vardarbības ģimenē gadījumiem un kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā; fiziskas un juridiskas personas, kuri sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālā riska situācijā esošas personas.
24. (129)) Efektīva zinātnisko institūciju pārvaldība, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu kritiskā masa un koncentrēta P&A infrastruktūra ir priekšnosacījums, lai investīcijas P&A&I būtu efektīvas, sekmētu starptautisko sadarbību un nodrošinātu pētniecības sasaisti ar industriju.
25. (130)) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.2.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.tematisko mērķi un 3.tematisko mērķi atbilstoši RIS3 noteiktajam.
26. (954)) 9.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: LM, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
27. (955)) 9.2.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
28. (131)) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar 8.1.1.SAM, kura ietvaros, savukārt, plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai un zinātnisko darbību veikšanai doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki. SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar programmas "Horizonts 2020" atbalstu, lai veicinātu ciešāku zinātnisko institūciju sadarbību ar industriju un stiprinātu starptautisko sadarbību atbilstoši ZTAI22, jo īpaši papildinātību ar "Horizonts 2020" izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas aktivitātēm (mērķsadarbības, tīklošanās un sadraudzības pasākumi, "Eiropas Pētniecības telpas katedras" iniciatīva (ERA-chairs)).
29. (132)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts pētījumu projektu (tajā skaitā pēcdoktorantūras pētījumu un zinātnisko grupu pētījumu) īstenošanai, kas sekmē zināšanu pārnesi tautsaimniecībā atbilstoši RIS3 izvirzītajām stratēģiskajām prioritātēm, inovāciju grantiem studentiem, jo īpaši STEM, medicīnas un radošo industriju jomās, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, sadarbības projektiem ar komersantiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku nozares problēmu risināšanai, Eiropas Pētniecības telpas bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādei un dalībai starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) infrastruktūras objektos, t.sk. atbalsts "Horizonts 2020" Nacionālā kontaktpunkta kapacitātes stiprināšanai, P&A infrastruktūras attīstībai atbilstoši RIS3 noteiktajām prioritātēm, zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanai, ieviešot zinātnisko institūciju darbības kvalitātes ārējā izvērtējuma rekomendācijas konkurētspējas palielināšanai starptautiskā līmenī un mērķtiecīgiem zinātnisko institūciju apvienošanās pasākumiem.
30. (956)) 9.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Ilgstošās aprūpes institūciju skaita samazināšanai un bērnu, bērnu ar invaliditāti un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanas institūcijās novēršanai – klientu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu sagatavošana, deinstitucionalizācijas plānu izstrāde, informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes maiņai, audžuģimeņu un aizbildņu skaita palielināšanai, ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošiem bērniem, VSAC klientu sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā, sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide un nodrošināšana personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīveisabiedrībā, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, individuālā budžeta modeļa izstrāde un ieviešana, speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai; atbalsta personu pakalpojuma izveide un ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem; rezultātu novērtēšana un klientu aptaujas. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, biedrībām un nodibinājumiem.
31. (957)) 9.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes; pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kā arī personas, kuras potenciāli var nonākt VSAC, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes locekļi.
32. (133)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: zinātniskās institūcijas.
33. (958)) 9.2.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni, LM, Sociālo pakalpojumu reģistrā reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēji.
34. (134)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
35. (135)) 1.2.Ieguldījumu prioritāte: Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.
36. (959)) 9.2.2. SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: Visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu. T.sk. sabiedrībā balstīti pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, Speciālistu apmācību saturā un informācijā sabiedrības attieksmes maiņai integrējami jautājumi par nediskrimināciju, t.sk. dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, etnisko piederību un dažādību.
37. (136)) 1.2.1.SAM: palielināt privātā sektora investīcijas P&A.
38. (960)) 9.2.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
39. (961)) 9.2.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Veselības tīklu attīstības vadlīniju, kas nosaka pacientu plūsmas kārtību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe un garīgā veselība) veselības jomu ietvaros, izstrāde un ieviešana, īpaši primārās veselības aprūpes atbalstīšanai, kā arī ar tām saistītās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kas ir atbildīga par vienotiem kvalitātes kritērijiem dažādos ārstniecības profilos, izstrāde un ieviešana. Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros paredzēts realizēt šādus galvenos pasākumus:
40. (137)) SAM ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi P&A, tāpat tiks pilnveidota intelektuālā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, kā arī radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam.
41. (139)) SAM ietvaros tiks palielināts inovatīvo komersantu īpatsvars ekonomikā, ar apmācībām un semināriem veicinot izpratni par inovācijām un motivējot uzsākt komercdarbību atbilstoši RIS3 noteiktajam.
42. 1)) veselības aprūpes tīkla attīstības plānošana, tai skaitā veselības pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras nodrošināšana, pacientu plūsmas plānošanas, veselības veicināšanas pasākumu plānošana, veselības aprūpes līmeņa izvēles kritēriji un veselības aprūpes klīniskās vadlīnijas;
43. 2)) nepieciešamās informācijas sistēmas identificēšana, paredzot risinājumu efektīvai informācijas apmaiņai starp veselības aprūpes līmeņiem un informācijas (datu) uzkrāšanai, analizēšanai, kvalitātes nodrošināšana;
44. (140)) KP fondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu sadarbības starp komersantiem un zinātniskajām institūcijām stiprināšanā, atbalsts tika sniegts praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, jo īpaši pētījumiem, kas veikti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, lai veicinātu zinātņietilpīgu produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi, un pētījumiem ar augstu komercializācijas potenciālu.
45. 3)) veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības plānošana, kas ietver arī cilvēkresursu apmācības un piesaistes reģioniem plānojumu, t.sk. darbam ar sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, atbilstoši veselības tīklu attīstībai. Pasākuma ietvaros tikts nodrošināta koordinēta multisektorāla sadarbība deinstitucionalizācijas un sociālās iekļaušanas kontekstā.
46. (141)) Tāpat, lai veicinātu privātā sektora investīcijas P&A&I, pilnveidotu pētniecības sektora izpratni par rūpniecības vajadzībām, kā arī veicinātu darbaspēka mobilitāti starp rūpniecības un pētniecības sektoriem, KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti seši kompetences centri, kas darbojas kā platformas zinātnieku un komersantu sadarbībai kopīgu rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Lai gan šobrīd ir samazinājušies ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A&I, tomēr publiskā un privātā sektora zinātniskajai sadarbībai ir liels izaugsmes potenciāls.
47. (962)) 9.2.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: Nacionālais veselības dienests, Veselības ministrija, Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, ārstniecības iestādes, pašvaldības.
48. (142)) Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešama jaunu produktu izstrāde, ko iespējams sasniegt veicinot ciešu, komerciālu sadarbību starp komersantiem un zinātni, līdz ar to arī privātā sektora interesi ieguldīt P&A&I.
49. (143)) Viens no NIP identificētajiem izaicinājumiem ir zema produktivitāte (vājš inovācijas sniegums), kas ietekmē Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas absorbcija mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos, arī privātā sektora ieguldījumi P&A darbībās 2012.gadā veidoja tikai 24% no kopējiem ieguldījumiem P&A. Lai uzlabotu produktivitāti, inovācijas process ir jāsasaista ar salīdzinošo priekšrocību veidošanu, it īpaši Latvijai identificētajos perspektīvajos produktu tirgos. Tāpēc īpaši svarīga ir valsts atbalsta palielināšana jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē, to ieviešanai ražošanā, kā arī komersantu motivācijas veicināšanā, tādējādi palielinot arī privātā sektora ieguldījumus. Augsts tehnoloģiskais risks, profesionālo iemaņu trūkums, nepietiekami pašu resursi, ierobežotas iespējas piesaistīt finanšu resursus, nepietiekams nodrošinājums, nestabila (vai negatīva) naudas plūsma un augstais risks ierobežo inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu ar straujas izaugsmes potenciālu attīstību23. Līdz ar to atbalsta instrumentiem jākoncentrējas uz izmaksu un riska mazināšanu, sadarbības veicināšanu un prasmju pilnveidošanu. Finansējuma nodrošināšana šādu komersantu attīstībai veicinās gan privātā sektora investīciju palielinājumu P&A&I darbībām, gan inovatīvu ideju īstenošanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijas tautsaimniecībā, palīdzot radīt produktus un tehnoloģijas ar augstāku pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.
50. (963)) 9.2.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Nacionālais veselības dienests.
51. (964)) 9.2.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
52. (144)) Latvijai raksturīgs arī zems P&A rezultātu komercializācijas līmenis un nepietiekama zinātnes un privātā sektora sadarbība. Komersantiem ir ierobežota pieredze un prasmes identificēt pētniecības produktu attīstības vajadzības ilgtermiņā un iesaistīties pētniecībā agrīnā stadijā. Lielākā daļa komersantu veikto pētījumu ir eksperimentālās izstrādes stadijā, kas ir ar zemu risku un ļoti tuvu ieviešanai tirgū, tādēļ interese sadarboties ar zinātniskajām institūcijām ir neliela. Līdz ar to jāizveido vienota tehnoloģiju pārneses platforma, kas nodrošina atklātu pieeju infrastruktūrai P&A un inovatīvu projektu īstenošanai. Vienlaicīgi pilnveidojama rūpnieciskā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicinot pētniecības rezultātu komercializāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī palielinot zinātnisko institūciju ienākumus no jaunradīto zināšanu komercializācijas, tās licencējot vai veidojot jaundibinātus komersantus.
53. (965)) 9.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe, garīgā veselība un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistīto) veselības jomu ietvaros, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (trūcīgās personas, bērni, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki171 u.c.), tai skaitā organizēti slimību profilakses pasākumi un informatīvie pasākumi par slimību profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, veselības veicināšanas koordinatoru un atbildīgo amatpersonu apmācības, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās, pētījumu veikšana u.c.
54. (145)) EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā uzsvērts, ka Latvijai ir jāuzlabo augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un jāreaģē uz vajadzību labāk saskaņot pētniecisko darbību ar vietējās rūpniecības nozares vajadzībām, vienlaikus nostiprinot rūpniecības nozares spēju īstenot P&A&I darbības.
55. (966)) 9.2.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši teritoriālās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (teritoriālās atstumtības riskam pakļautie – iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni).
56. (146)) RIS3 ietvaros veiktā pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi apstiprina iepriekšminēto, ka netiek nodrošināta pietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju institūcijām, augstāko izglītību un industriju, kā arī to, ka pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tāpēc nepieciešams risinājums zinātnisko institūciju sasaistei ar augstākās izglītības iestādēm un industriju.
57. (967)) 9.2.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: valsts pārvaldes iestādes, biedrības un nodibinājumi, ārstniecības iestādes, pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji.
58. (147)) Lai stiprinātu zinātnieku un komersantu sadarbību un veicinātu sadarbības iesakņošanos inovāciju sistēmā, ir svarīgi turpināt pirms pāris gadiem uzsākto darbu un nodrošināt atbalsta sniegšanu kompetences centriem, pārskatot un izvērtējot līdzšinējos atbalsta programmas ieviešanas nosacījumus, nodrošinot pētniecisko darbību veiksmīgāku saskaņošanu ar vietējo rūpniecības nozaru vajadzībām.
59. (148)) Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.
60. (968)) 9.2.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Tiks nodrošināta slimību profilakses, konsultēšana nelabvēlīgākā situācijā esošām iedzīvotāju grupām – personas ar invaliditāti, trūcīgās personas, vecāka gadagājuma cilvēki u.c. sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās personas; pasākumi, kas vērsti uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu, īpaši izdalot vīriešus kā mērķa grupu.
61. (969)) 9.2.4.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
62. (149)) Profesionālo prasmju pilnveidošana tiešā veidā sekmēs produktivitāti, veicinot ražošanas procesu optimizāciju, virzību uz resursu efektivitāti, efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu un inovāciju izstrādi un pārņemšanu.
63. (970)) 9.2.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārstniecības personu (ģimenes ārstu, speciālistu, māsu u.c.) piesaistīšanai darbam ārpus Rīgas: reģionālo komandējumu apmaksu segšana, pārcelšanās pabalsti (t.sk. mājokļa nodrošināšanai un īres maksas kompensācijai), apmācības u.c.
64. (150)) Augstāka produktivitāte un padziļinātas zināšanas sekmēs turpmāku specializāciju konkrētās jomās un nodrošinās atbilstību RIS3, tādejādi veicinot Latvijas iekļaušanos specifiskās globālās nišās.
65. (151)) SAM ietvaros atbalsts paredzēts arī resursu efektivitātes veicināšanai, tādējādi stiprinot arī vienu no ESSBJR prioritārajām jomām "MVK — veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVK izaugsmi".
66. (971)) 9.2.5.SAM indikatīvā mērķa grupa: Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.
67. (972)) 9.2.5. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības, ārstniecības iestādes, valsts pārvaldes iestādes.
68. (152)) Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja"ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.
69. (973)) 9.2.5.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
70. (153)) Paredzētie atbalsta pasākumi ietver visus produktu un tehnoloģiju izstrādes soļus: pētījumu veikšana -> projekta ekonomiskā un tehniskā priekšizpēte -> tehnoloģiju validēšana laboratorijā -> tehnoloģiju validēšana atbilstošā vidē -> tehnoloģiju demonstrēšana -> prototipa izstrāde -> produkta izstrāde -> produkta ieviešana ražošanā.
71. (974)) 9.2.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalifikācijas celšanas apmācību programmu izstrāde un ieviešana, ieskaitot specifisku prasmju pilnveidošanai, kas saistīta ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm četru prioritāro tīklu ieviešanai un COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu seku mazināšanai, tai skaitā, piemēram, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, sociālā darba speciālistiem (prasmēm sociālā pakalpojuma sniegšanas ietvaros identificēt nepieciešamību piesaistīt ārstniecības personālu) u.c. Veselības un sociālās jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi - neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem.
72. (1531)) Atbilstoši Latvijas Bankas 2020.gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.
73. (154)) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.1.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam.
74. (975)) 9.2.6. SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāls, sociālajā jomā strādājošie speciālisti un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji.
75. (155)) 1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid – 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.
76. (976)) 9.2.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VM.
77. (156)) 1.2.1.SAM indikatīvās mērķa grupas: komersanti, pašnodarbinātas personas, zinātniskās institūcijas, dažādas zinātnes un komersantu sadarbības platformas.
78. (977)) 9.2.6.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
79. (157)) 1.2.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.
80. (9771)) 9.2.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompensācijas ārstniecības personu (māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu u.c.) piesaistīšanai darbam ārstniecības iestādēs un atbalsts ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā.
81. (158)) 1.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbināto personu apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kā arī atbalsts inovācijas motivācijai ar informatīviem, izglītojošiem un konsultatīviem pasākumiem par inovāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanu; instrumenti un detalizētākas atbalstāmās darbības, t.sk., to savstarpējā sinerģija un demarkācija tiks noteiktas, ņemot vērā RIS3 monitoringa procesa rezultātus.
82. (9772)) 9.2.7.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības personas.
83. (9773)) 9.2.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija.
84. (159)) 1.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).
85. (9774)) 9.2.7.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
86. (160)) 1.2.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.
87. (161)) 2.1.ieguldījumu prioritāte: paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.
88. (978)) 9.3.ieguldījumu prioritāte: Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību, un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem.
89. (162)) 2.1.1.SAM: uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās.
90. (979)) 9.3.1.SAM: attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā.
91. (980)) Viens no veidiem, kā palīdzēt jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas, ir izveidot bērnu aprūpes iestādēs dzīvojošiem jauniešiem "jauniešu mājas". Tajās pusaudzim dota iespēja apgūt zināšanas un prasmes, kas ir būtiskas sekmīgai patstāvīgas dzīves uzsākšanai un pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā pēc pilngadības sasniegšanas. Tas vienlaikus arī samazina potenciālo risku jauniešiem turpmāk kļūt par sociālo dienestu klientiem, jo viņi ir apguvuši prasmes patstāvīgai dzīvei.
92. (163)) SAM ietvaros tiks uzlabota elektronisko sakaru tīklu pieejamība lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot attiecīgas infrastruktūras izbūvi, kur tā nav pieejama.
93. (164)) Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānots, ka tiks dubultots mājsaimniecību skaits lauku teritorijās, kurām pieejams platjoslas pakalpojums ar vismaz 30 Mbit/s ātrumu, ievērojami paplašinot to iedzīvotāju iespējas izmantot interneta un elektronisko pakalpojumu priekšrocības.
94. (981)) Ar savstarpēji papildinošu ESF un ERAF atbalstu tiks atbalstīts deinstitucionalizācijas process, tai skaitā izveidojot SOS Bērnu ciematiem līdzīgu pakalpojumu, nodrošinot ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu (vienā grupā uzturoties ne vairāk kā 8 bērniem) ārpus institūcijas vai kādas citas pašvaldības iestādes (integrējot sabiedriskā vidē).
95. (982)) Lai nodrošinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā, kā arī mazinātu riskus pašvaldībās dzīvojošu personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem nonākšanai ilgstošās aprūpes institūcijās, tiks veikti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā pašvaldībās, radot iespēju sniegt institūcijām alternatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Rezultātā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas atstājušas VSAC, tiks nodrošināta dzīvesvieta un atbalsta pakalpojumi pašvaldībā, kā arī tiks samazināts risks nonākt VSAC nepietiekama atbalsta pašvaldībā dēļ. Savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tiks radīta iespēja saņemt jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās.
96. (165)) Zemas ekonomiskās intereses teritorijās transporta tīkla attīstība veicinās komersantu interesi par pēdējās jūdzes24 attīstību, nodrošinot galalietotājiem stabilus un ātrus platjoslas pakalpojumus. Ņemot vērā, ka jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā ERAF finansētā projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros uzsākta sadarbība ar privātā sektora komersantu pakalpojumu nodrošināšanā galalietotājiem. 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un samazināta digitālā plaisa starp zemas un augstas ekonomiskās intereses teritorijām. Tādējādi tiks veicināta ne tikai elektronisko sakaru komersantu interese izvērst komercdarbību šādās teritorijās, bet arī vietējo komersantu ekonomiskā aktivitāte, izmantojot kvalitatīvu platjoslas pakalpojumu sniegtās priekšrocības (piekļuve e-pakalpojumiem, liela apjoma informācijas pārraide, e-komercijas attīstība u.c.). Rezultātā tiks nodrošināta paaugstināta mobilitāte lauku teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot attiecīgo teritoriju labklājību un komerciālo potenciālu.
97. (166)) IKT un to pielietošanas attīstība ir radījusi komercdarbības un sociālekonomisko vidi, kas ir tieši balstīta uz elektronisko sakaru tīklu kvalitāti un drošību. Izcila komercdarbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz komersantu vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. IKT izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī jauni elektronisko sakaru pakalpojumi, iekārtas un to izmantošanas veidi rada ievērojamu pārraidāmās informācijas apjoma pieaugumu elektronisko sakaru tīklos. Tādēļ tiks attīstīti nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli, jo tikai tie spēs nodrošināt lietotājiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, ērtumu un drošību27.
98. (983)) Lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu, tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma. Ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā (pašvaldību dienas aprūpes centros, atelpas brīža pakalpojumā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumos) atbalstīs to ģimeņu sociālo iekļaušanu, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, palielinās bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku.
99. (167)) Pētījuma28 ietvaros tika konstatēts, ka Latvijā 363 teritoriālajās vienībās (pagastos un novados, kuru sastāvā ir viens pagasts), t.i. 71,2% no Latvijas teritoriālajām vienībām, neviens elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem, izmantojot no optiskās šķiedras tīkla elementiem sastāvošus platjoslas piekļuves tīklus un nodrošinot datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.
100. (984)) 9.3.1.SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.2.2.SAM, kura ietvaros ar ESF atbalstu tiks izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni. Izvērtējot klientu individuālās vajadzības, esošo sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošinājumu un aprūpes institūciju pārveides iespējas, plāns paredzēs rīcības un arī nepieciešamos ieguldījumus pakalpojumu infrastruktūras attīstībai reģiona ietvaros. Savukārt sinerģijā ar ESF līdzfinansēto 9.1.4.SAM tiks iekārtotas telpas un iegādāts aprīkojums funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei.
101. (986)) SAM īstenošana ļaus nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomās, attīstot veselības aprūpē tehnisko nodrošinājumu un izveidojot infrastruktūru kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, SAM ietvaros notiks ciešā sasaistē ar 9.2.3.SAM, kura ietvaros izstrādātās prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijas noteiks katra aprūpes līmeņa kompetences un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, tai skaitā atrunājot nosacījumus pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai sociālās atstumtības un nabadzības riska grupām, un nosakot kritērijus un principus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un izvietojumam (kartējums). Vienlaicīgi 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātais kartējums174 nodrošinās izvietojuma ietvaru veselības attīstības tīkliem, nodrošinot ERAF un ESF SAM sasaisti prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu ietvaros. 9.2.3.SAM, 9.2.4.SAM, 9.2.5.SAM, 9.2.6. un 9.2.7.SAM ietvaros pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar teritoriālo aspektu, kas tiks izmantots prioritāro veselības jomu veselības attīstības tīklu detalizētā izstrādē, lai nodrošinātu, ka veselības pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti gan iedzīvotājiem pilsētās, gan lauku teritorijās, kā arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas tuvumā vai uzlabota pacientu piekļūšana augstākas specializācijas pakalpojumam no dzīvesvietas attālāk esošās iestādēs. Rezultātā tiks nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām.
102. (168)) Ņemot vērā minēto, ir nepieciešama platjoslas tīkla uzlabošana un digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformu veidošana, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, tostarp MVK konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju.
103. (169)) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī mijiedarbībā ar pašvaldību integrētājās attīstības programmās noteikto.
104. (987)) Sociālā aprūpe: 2012. gada beigās darbojās 40 valsts, pašvaldību un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes centri, un tajos uzturējās 1793 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, no tiem 364 bērni vecumā līdz 3 gadiem175.
105. (170)) 2.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās.
106. (988)) Plānoti ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, kas nodrošina bērnu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pāreju no ilgstošas aprūpes institūcijām uz dzīvi sabiedrībā. Vienlaikus tiks izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, lai palielinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem pašaprūpes spējas, uzlabotu komunikāciju un atvieglotu mācību procesu.
107. (171)) 2.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas teritorija, kurā neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s ("baltajās teritorijās").
108. (989)) Veselības aprūpe: Analizējot statistikas rādītājus176, var secināt, ka līdz šim veiktās veselības nozares reformas (tai skaitā izmantojot KP fondu investīcijas) uzlaboja sabiedrības veselības stāvokli, piemēram, standartizētie mirstības rādītāji uz 100 000 iedzīvotāju kopš 2008. gada ir samazinājušies (tai skaitā, no galvenajiem nāves cēloņiem – sirds un asinsvadu slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem, ārējiem nāves cēloņiem), neraugoties uz to, ka ekonomikas krīzes laikā tika samazināts valsts finansējums veselības nozarei. Veiktās reformas nodrošināja veselības nozares finansējuma restrukturizāciju pa aprūpes līmeņiem un ārstniecības iestādēm, savukārt ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursu attīstībā palīdzēja saglabāt pakalpojumu pieejamību un paaugstināt to kvalitāti. SAM ietvaros ir plānots turpināt uzsākto veselības nozares reformu ieviešanu un nodrošināt pēctecību, paaugstinot veselības nozares efektivitāti un produktivitāti.
109. (990)) Atbalsta ietvaros uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte, tiks uzlabota slimību savlaicīgas diagnostikas un ārstniecības pakalpojumu pieejamība, kā arī stiprināta ambulatorā (t.sk. primārā) un stacionārā aprūpe. Uzlabojoties kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, samazināsies iedzīvotāju saslimstība, invaliditāte un priekšlaicīga mirstība, tai skaitā īpaši pievēršot uzmanību pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai (tajā skaitā akcentējot vides pieejamības problēmu risināšanu) personām ar invaliditāti, lauku iedzīvotājiem, senioriem un citiem sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto grupu pārstāvjiem.
110. (172)) 2.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: informācijas sistēmu un e-pakalpojumu lietotāji – komersanti, iestādes un mājsaimniecības.
111. (991)) Prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības) veselības jomās, plānojot investīcijas atbilstoši veselības nozares vajadzību analīzei, tiks nodrošināta līdzšinējo investīciju pēctecība (tajā skaitā atbalstīta pāreja no stacionāriem uz ambulatoriem pakalpojumiem) un ilgtspēja. Papildus pakalpojumu stiprināšanai reģionālajās slimnīcās jāatbalsta arī vietējo stacionāro un ambulatoro pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, ievērojot izmaksu efektivitātes aspektu, tādējādi nodrošinot savlaicīgi pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, it īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām.
112. (173)) 2.1.1.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").
113. (174)) 2.2.ieguldījumu prioritāte: stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.
114. (992)) 9.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem –dienas aprūpes centru, grupu māju (dzīvokļu), specializēto darbnīcu izveide, labiekārtošana; sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, dienas aprūpes centru, atelpas brīža pakalpojuma infrastruktūras izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem; "jauniešu māju" izveide un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas; funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar pašvaldībām un biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.
115. (993)) 9.3.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un jaunieši, pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās vai kurām ir risks nokļūt institucionālā aprūpē, personas ar invaliditāti, personas ar prognozējamu invaliditāti, ģimenes, kurās ir bērns ar funkcionāliem traucējumiem.
116. (175)) 2.2.1.SAM: nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību.
117. (176)) Sabiedrībai un publiskajai pārvaldei nav iespējas pilnvērtīgi piekļūt informācijai, kas ir valsts rīcībā. Netiek nodrošinātas sabiedrības intereses uz atvērtu, demokrātisku pārvaldi.
118. (994)) 9.3.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: plānošanas reģioni, pašvaldības; valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"", institūcija, kas veic valsts deleģētus pienākumus tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu jomā. 15 300 000 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.
119. (995)) 9.3.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā pašvaldībās, "jauniešu māju" izveide, ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā) ārpus institūcijas, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, vides pieejamības ekspertu konsultācijas.
120. (177)) SAM ietvaros tiks uzlabota un pilnveidota publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūra, datu pieejamība un to izmantošanas iespējas, pilnveidoti publiskās pārvaldes procesi (ietverot pasākumus administratīvā sloga samazināšanai un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšanai). Tiks atvērti pārvaldes rīcībā esošie dati izmantošanai komercdarbībā, t.sk. jaunu inovatīvu biznesa ideju un produktu, biznesa automatizācijas produktu radīšanai, kas veicinās RIS3 aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus. Papildus jau esošajiem pakalpojumiem tiks nodrošināta jaunu, iedzīvotājiem un komersantiem nepieciešamu pakalpojumu pieejamība elektroniski.
121. (996)) 9.3.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
122. (178)) Lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānots nodrošināt nacionālo e-risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, tai skaitā izveidojot tehnoloģisko mašīntulkošanas bāzi.
123. (179)) Ieguldījumu rezultātā tiks palielināta publiskās pārvaldes darbības efektivitāte, gan uzlabojot datu pieejamību, gan elektronisko pakalpojumu saturu, uzlabota uzņēmējdarbības vide, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, uzlabojot iedzīvotāju e-prasmes, veidojot pieejamus un iedzīvotājiem lietošanai draudzīgus elektroniskos pakalpojumus, kā arī veicot ieguldījumus veselības, izglītības, tiesību, kultūras jomas attīstībai un pakalpojumu pieejamībai.
124. (997)) 9.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības aprūpes jomu ietvaros ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana (t.sk. telpu attīstība un aprīkošana) visos aprūpes līmeņos ieskaitot pakalpojumu kvalitātes sistēmas ieviešanu.
125. (180)) Investīciju virzieni ieguldījumu prioritātes ietvaros ir noteikti un tiks īstenoti saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam. Investīcijas tiks veiktas, lai palīdzētu sasniegt RIS3 mērķi.
126. (998)) 9.3.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības iestādes
127. (999)) 9.3.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: ārstniecības iestādes.
128. (181)) Latvijā nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos, un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Lai valsts pārvaldes datus padarītu tehniski, tiesiski un publiski pieejamus, tiks veidota un ieviesta IKT koplietošanas infrastruktūra valsts reģistros un pašvaldību rīcībā esošo datu nodošanai atkalizmantošanai, nodrošinot pašvaldību un valsts pārvaldes datu savstarpēju pieejamību un izveidots vienots, centralizēts datu katalogs, kā arī centralizēts datu izplatīšanas risinājums. Atbalsts plānots arī aktivitātēm, kas veicina atvērto datu pielietošanu jaunu un inovatīvu produktu radīšanai.
129. (1000)) 9.3.2.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: tiks veikti ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūrā, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumos personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem; tiks nodrošinātas vides pieejamības ekspertu konsultācijas.
130. (182)) Plānotās investīcijas publiskās pārvaldes elektronizācijai ietver arī e-veselības, e-izglītības, e-kultūras, e-iekļaušanas, e-labklājības, e-tieslietu un e-prasmju jomas attīstību, kā arī ievieš e-komercijas attīstībai nepieciešamos priekšnoteikumus.
131. (1001)) 9.3.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
132. (183)) Līdzšinējā attīstības periodā Latvijā procesu elektronizācija tika veikta fragmentēti, kā rezultātā uzņēmēji un iedzīvotāji bija spiesti sazināties ar vairākām iestādēm, lai saņemtu saturiski vienu pakalpojumu. Tiks atbalstīta tādu darbības procesu pārskatīšana un pilnveidošana, kuru elektronizācija līdzšinējā plānošanas periodā vēl nav veikta vai veikta nepietiekoši, ne tikai resora, bet arī starpnozaru sadarbības mērogā, kā arī, kur iespējams, to pārveidošana uz "tikai elektroniski".
133. (184)) Tiks atbalstīta izmaksu ziņā efektīva pakalpojumu elektronizācija (veselības, tieslietu, komercdarbības, vides aizsardzības u.c. jomās), kas tiks īstenota tikai vienlaikus ar pamatdarbības procesu pārbūvi un pilnveidošanu pārresoru skatījumā. Primāri tiks elektronizēti tie pakalpojumi, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem vai procesu efektivitātes paaugstināšanu (tiks ņemts vērā klientu bāzes novērtējums, pakalpojumu saņemšanas intensitāte un esošais administratīvais slogs). Plānots veikt, piemēram, kriminālprocesa digitalizāciju un administratīvā procesa digitalizāciju.
134. (1002)) Lai veicinātu informācijas un pieredzes apmaiņu, labās prakses un metožu pārņemšanu, kā arī sekmētu kopīgu risinājumu izstrādi un īstenošanu, atbalsts ESF starptautiskajai sadarbībai tiks sniegts prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte", "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" un "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros, atbilstoši elastīgajai pieejai (flexible approach), paredzot, ka darbības tiek integrētas SAM DP ietvaros.
135. (1003)) Starptautiskā sadarbība nodrošina plašas iespējas salīdzināšanai, rezultātu un ideju izvērtēšanai, vienotu standartu un normu noteikšanai, ekspertu piesaistei. Pieredzes apmaiņa, praktisko pieeju pārņemšana un integrēšana var sekmēt inovatīvu darbību izstrādi un īstenošanu. Kā arī starptautiskās sadarbības īstenošana stiprina un paaugstina iesaistīto institūciju un organizāciju kapacitāti sadarbības īstenošanā un kopīgu risinājumu formulēšanā.
136. (185)) Tiks attīstīti informācijas un datu pakalpojumi, ko var izmantot citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā e-biznesa un e-komercijas risinājumu attīstībā. E-rēķinu izmantošana ir uzskatāma par vienu no e-biznesa attīstību veicinošiem IKT investīciju aspektiem.
137. (1004)) Starptautiskās sadarbības izmaksas tikt noteiktas kā attiecināmas, jo īpaši izmaksas saistībā ar informācijas, pieredzes, rezultātu un labās prakses apmaiņu, kā arī papildu metožu attīstību un koordinētu vai kopīgu darbību. Atsevišķi ESF līdzekļi starptautiskajai sadarbībai nav iezīmēti, bet izmaksas, kas attiecas uz iepriekš minēto atbalstu starptautiskajai sadarbībai, tiks apstiprinātas līdz ar attiecīgo projektu īstenošanu, ja šādu līdzekļu nepieciešamība projektā tiks pietiekami pamatota. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, ESF projekta īstenotājam būs jāapliecina, ka konkrētās darbības nav tikušas vai netiek finansētas no citiem ES politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības.
138. (186)) Plānots veidot atbilstošu nacionālo infrastruktūru, lai nodrošinātu reģistru gatavību datu nodošanai pāri robežām, kā arī nodrošinātu pārrobežu procesu integrāciju, t.sk. paredzot šīs infrastruktūras mijiedarbību ar Eiropas centralizētajiem atvērto datu risinājumiem. Plānota arī pārrobežu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu sadarbību ar ES mēroga infrastruktūras elementiem. Izmantojot šos elementus tiks pastiprināti attīstīta pārrobežu sadarbība e-iepirkumu, e-Veselības, e-Tieslietu un komercdarbības jomās.
139. (187)) Valsts publisko datu infrastruktūras darbības nodrošināšanai plānots attīstīt vienotu, atbilstoši mākoņdatošanas principiem organizētu, publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu kompleksu, kas būs kā loģisks turpinājums jau 2007.–2013.gada periodā veiktajām investīcijām un kuru rezultātā plānots nodrošināta 150 elektronisko pakalpojumu, tai skaitā, publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu un publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu, sistēmu izveide vai modernizācija (t.sk. iekšlietu, izglītības, tieslietu, veselības, būvniecības, labklājības, zemkopības, vides aizsardzības, ārlietu, satiksmes, finanšu jomās). Attiecīgi 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks izveidotas informācijas sistēmu sadarbspējas platformas, kurās tiktu nodrošināta pilnvērtīga publisko datu elektroniska apmaiņa starp sistēmām, nodrošinot, ka jebkura no 17231 sistēmām var centralizēti saņemt no citām informācijas sistēmām tās darbībai nepieciešamo informāciju, t.sk., nepieciešamības gadījumā nodrošinot sistēmu un saskarņu modernizāciju. Būtiski ir arī palielināt iespējas pašvaldību informācijas sistēmu datus nodot valsts informācijas sistēmām un pašvaldību informācijas sistēmām datus iegūt no valsts informācijas sistēmām, nodrošinot publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu sadarbspēju ar pašvaldību informācijas sistēmām, organizējot racionālus un ērtus datu apmaiņas procesus; nodrošinot valsts reģistru attīstību, īstenot pašvaldību informācijas sistēmu nepieciešamos uzlabojumus.
140. (1005)) Starptautiskajai sadarbībai nav plānota īpaša uzraudzības un vadības struktūra. Tās īstenošanā un koordinēšanā tiks iesaistītas atbildīgās iestādes, sociālie partneri, kā arī nozaru sadarbības partneri.
141. (1006)) Lai veicinātu Baltijas jūras reģiona konkurētspējas paaugstināšanu, ilgtspējīgu attīstību un labklājības līmeņa celšanu reģionā, īpašs uzsvars paredzēts ESF starptautiskās sadarbības īstenošanai ESSBJR ietvaros. Papildinot citu ES politiku instrumentu ietvaros sniegto atbalstu, ESF līdzekļi sniegs ieguldījumu minētās stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanā, sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanā reģionā, īstenojot pasākumus prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte", "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" un "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros.
142. (188)) Katra centralizētā IKT platforma tiks veidota kā centralizēts IKT kopums ar mērķi nodrošināt viena vai vairāku funkcionāli saistītu IKT pakalpojumu centralizētu sniegšanu, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu. Šādu centralizētu platformu piemēri būs: loģiski vienota publiskās pārvaldes datu centra platforma, centralizēts atvērto datu katalogs ar datu izplatīšanas centralizētu funkcionalitāti, informācijas sistēmu sadarbspējas platforma, nodrošinot datu apmaiņu Latvijas ietvaros, kā arī pārrobežu datu apmaiņu, nozares līmeņa biznesa procesu, t.sk. informācijas resursu vadības platformas, e-adreses platforma, e-iekļaušanas platforma u.c. Vienotā publiskās pārvaldes WEB platforma nodrošinās sabiedrības iekļaušanu politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tādējādi attīstot e-iekļaušanas aplikācijas.
143. (1007)) LM 2013. gada septembrī iesniedza projekta pieteikumu ES Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmai (PROGRESS 2007–2013), lai piesaistītu finansējumu projektam "Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izveide iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai" (Latvia: Developing a Comprehensive Active Aging Strategy for Longer and Better Working Lives). 2013. gada decembrī saņemts EK paziņojums, ka projekta pieteikums ir apstiprināts. Projekta mērķis ir izstrādāt uz pierādījumiem balstītu Latvijas aktīvās novecošanās stratēģiju, kura, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās izmaiņas, veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju darba mūžu. Projekta ietvaros izstrādātās rekomendācijas plānots īstenot 7.3.2.SAM ietvaros. Savukārt 9.2.2.SAM paredzēts pārbaudīt, vai individuālo budžetu ieviešana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir dzīvotspējīga alternatīva, kas var aizvietot tradicionālo pakalpojumu sniegšanas modeli, palielināt klientu apmierinātību un dzīves kvalitāti un novērst jaunu klientu nonākšanu ilgstošās aprūpes institūcijās. Rezultāti tiks izmantoti ESF projektu īstenošanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā, samazinot aprūpes institūcijās esošo klientu skaitu, atbalstot institūcijām alternatīvu pakalpojumu nodrošinājumu dzīvesvietā.
144. (189)) E-veselības jomā 2007.–2013.gada plānošanas perioda izveidota e-veselības integrācijas platforma, kas ir pamats turpmākai veselības nozares informācijas sistēmu veiksmīgai un drošai integrācijai, kā arī sistēmas, kas būtiski pārveido esošos informācijas aprites procesus veselības nozarē apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.
145. (1008)) RIS3 ir ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu fokusēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai arī eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt. Viens no tās mērķiem ir inovāciju komercializācijas veicināšana (tostarp eko un sociālo inovāciju). Atbilstoši RIS3 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" SAM "Palielināt radošo industriju uzņēmumu konkurētspēju" ietvaros plānots sniegt atbalstu arī inovatīvu sociālu pakalpojumu izstrādei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās izmaiņas un sociālo problēmu risināšanu.
146. (190)) Ir izveidots vienotais e-veselības portāls, kurš nodrošinās iedzīvotājam ērtu piekļuvi saviem veselības datiem un ārstniecības personām – virtuālo darba vietu. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika likts uzsvars uz procesu pārveidi, risinājumu izveidi un integrēšanu, lai varētu uzsākt centralizētu, pilnvērtīgu darbu ar veselības nozares pārstāvjiem (slimnīcām, ārstniecības personām, u.c.), piedāvājot vienotus, drošus un savstarpēji integrētus risinājumus. Lai nodrošinātu izstrādāto informācijas sistēmu darbības tiesisko pamatu, tika izstrādāti MK noteikumi32. Noteikumi nosaka, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām pacienta datu elektroniska apstrāde veselības informācija sistēmā jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.
147. (191)) 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros plānots turpināt e-veselības risinājumu attīstīšanu un jaunu risinājumu izstrādi, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, kā arī risinātu problēmas, kas saistītas ar novecošanos. Plānoto aktivitāšu ietvaros iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem kļūs pieejami un izmantojami e-veselības risinājumi, kuru mērķis ir paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti un palielināt pacientu iesaisti veselības aprūpē. E-veselības risinājumi tiek plānoti, izstrādāti un attīstīti ņemot vērā gan esošos sabiedrības veselības izaicinājumus, piemēram, novecošanās, hroniskās saslimšanas, gan izvirzītos sabiedrības veselības mērķus, piemēram, pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazināt mirstību, u.c.
148. (1009)) Attiecībā uz ESF ieguldījumu 1.–7. tematiskā mērķa sasniegšanā, Latvija nav izvēlējusies veikt ieguldījumus sekundārajos ESF tematiskajos mērķos, koncentrējot ESF atbalstu 8.-11. tematiskajam mērķim, tādējādi nodrošinot maksimālu atbalstu nodarbinātības veicināšanai un ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā.
149. (1010)) 10.1.1.SAM: palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti.
150. (192)) Sekmīgai veselības aprūpes nodrošināšanai ES ietvarā plānots veicināt vienota ārstniecības personu identifikācijas un datu apmaiņas risinājuma ieviešanu ES dalībvalstīs. Uzmanība tiks pievērsta e-veselības risinājumu sadarbspējai un standartizācijai, t.sk. izmantojot ES projektu ietvaros izveidotos standartus un standartu ieviešanā iegūto labo praksi, atvērto un lietotāju ģenerēto datu izmantošanu. Efektīvai veselības aprūpei plānota individuāla aprūpes un veselīga dzīvesveida plāna izveide vienotajā e-veselības portālā, ar iespējām iedzīvotājiem sekot līdzi sava plāna izpildei un mērķu sasniegšanai.
151. (193)) E-veselības tālāka attīstība ir plānota šādos virzienos: medicīnā izmantoto medicīnas dokumentu standartizācija IKT un integrācija datu pieejamības veicināšanai un telemedicīnas attīstībai; IKT risinājumi veselības politikas plānošanai un analīzei, ārstniecības kvalitātes uzlabošanai; noteiktām slimību grupām veidoti risinājumi ārstniecības personām un pacientiem; kvalitātes rādītāju sagatavošana sistēmas ietvaros; stacionāro veselības aprūpes iestāžu darba efektivitātes pilnveidošana – veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu apmaksas sistēmas uzlabošana; kontrindikāciju, brīdinājumu moduļu izstrāde; pārrobežu sadarbības attīstība pacienta informācijas apmaiņai ar citām ES dalībvalstīm; e-veselības pakalpojumu un iespēju klāsta palielināšana iedzīvotājiem un vienotās e-veselības informācijas sistēmas drošības risinājumu turpmāka attīstība.
152. (1011)) Ņemot vērā 2007.–2013 gada plānošanas perioda izvērtēšanas pieredzi, ir identificējami vairāki jautājumi, kurus nepieciešams risināt 2014.–2020.gada plānošanas perioda kontekstā. Neskatoties uz to, ka Latvija ir viena no dažām ES dalībvalstīm, kurās ir reglamentēts process izvērtējumu rekomendāciju ieviešanai, tā funkcionalitātei ir traucējusi zema izvērtējumu rekomendāciju kvalitāte. Zemās izvērtējumu rekomendāciju kvalitātes pamatā ir bijuši gan strukturāli (augsta darbinieku mainība), gan institucionāli (funkciju un amata pienākumu sadalījums) faktori, kas ir ierobežojis valsts pārvaldes iespējas specializēties izvērtēšanas uzdevumu formulēšanā un tehnisko specifikāciju izstrādē. Tāpat arī pakalpojuma sniedzēju specializēšanās trūkums ar KP saistītos jautājumos bieži veicinājis vispārīgu secinājumu un pārāk vienkāršotu rekomendāciju un piedāvāto risinājumu izteikšanu, kā rezultātā nav bijusi iespējama mācīšanās no pieļautajām kļūdām.
153. (194)) 2007.–2013.gada periodā ir uzsākts darbs pie monolingvālā un paralēlo valodu korpusa izveides un tā integrēšanas e-pakalpojumu vidē. Lai veicinātu daudzvalodību digitālajā vidē, plānots izveidot tehnoloģisko bāzi un datorlingvistikas pētniecisko bāzi. Šim nolūkam tiks izveidots Latviešu valodas nacionālais korpuss, kas nepieciešams latviešu valodas datortehnoloģiju izstrādei, vārdnīcu izveidei, pētniecībai un attīstībai. Turpmāk tiks attīstītas un pielāgotas arī mašīntulkošanas tehnoloģijas, nodrošināta to integrēšana kopējā e-pārvaldes tehnoloģiskajā infrastruktūrā un ērta izmantošana, t.sk., paredzot mašīntulkošanas tehnoloģijas integrāciju ar CEF programmas ietvaros izveidoto mašīntulkošanas tehnoloģijas infrastruktūru (Digital Service Infrastructure on Automated Translation). Tiks attīstīta mašīntulkošanas kvalitāte, specializēto nozaru pārklājums un tulkošanas virzieni (piemēram, kultūras jomā).
154. (1012)) Ne mazāk svarīga mācība no 2007.–2013.gada plānošanas perioda ir nepieciešamība sasaistīt izvērtēšanu ar uzraudzības un plānošanas ciklu. 2007.–2013.gada izvērtēšanas plāna laika grafiks un veiktie izvērtējumi ir nodrošinājuši ierobežotu pierādījumu bāzi, uz kuru pamata varētu tikt veidota 2014.–2020.gada darbības programma. Tādējādi ne visos gadījumos ir bijis iespējams uzskatāmi demonstrēt ieguldījumu sasniegumus sabiedrībai. Izrietoši no saistošā regulējuma un iepriekšējās pieredzes, 2014.–2020.gada plānošanas periodā daudz lielāku uzmanību plānots veltīt izvērtēšanas procesa papildinātībai ar pārējiem KP fondu ieguldījumu īstenošanas cikla posmiem (plānošanu, ieviešanu, uzraudzību).
155. (195)) Investīcijas plānots turpināt arī e-izglītības risinājumu attīstīšanai. Turpmāk plānots attīstīt izglītības informācijas sistēmu, paplašinot tās funkcionalitāti (piemēram, pedagogu algu modelēšana, studentu reģistrs un absolventu nodarbinātības uzskaite darba tirgus analīzes un prognozēšanas vajadzībām) un veidojot integrāciju ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu datus un informāciju efektīvas izglītības politikas plānošanas un monitoringa sistēmai. IKT jomas investīcijas papildina plānotās investīcijas izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā (8.prioritārais virziens), kuru ietvaros plānoti ieguldījumi izglītības infrastruktūrā un aprīkojumā, tajā skaitā IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā, kā arī izglītības iestāžu metodiskā centra funkciju IKT jomā stiprināšanai, digitālo mācību materiālu izstrādei.
156. (1013)) SAM ietvaros paredzēts sniegt atbalstu 2014.–2020.gada izvērtēšanas plāna ieviešanai, iekļaujot tajā arī nozaru politikas izvērtējumus, kas līdz šim tikuši veikti nesaistīti. Izvērtēšanas plāna īstenošanas ietvaros paredzēts veikt pārdomātus nozaru specifiskus izvērtējumus, vērtējot KP fondu ieguldījumus, vienlaikus sasniedzot augstāku izvērtējumu kvalitāti.
157. (196)) E-tieslietu jomā, lai risinātu ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, nepieciešams attīstīt plašu mūsdienīgu uz IKT balstītu risinājumu pielietojumu tiesvedībā, kas pieejamos tiesu sistēmas resursus ļaus izmantot maksimāli efektīvi un būtiski tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.
158. (1014)) Rezultātā tiek sagaidīts, ka palielināsies to izvērtējumu rekomendāciju īpatsvars, kuras tiek pilnībā ieviestas.
159. (1015)) 10.1.2.SAM: paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem
160. (197)) Plānots nodrošināt efektīvu e-pakalpojumu un citu e-risinājumu izstrādi un ieviešanu iestādēs, kuru procesi nozīmīgi uzņēmējdarbības vides tiesiskuma un juridiskās noteiktības stiprināšanai un administratīvā sloga mazināšanai.
161. (1016)) Lai nodrošinātu KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā izvirzīto mērķu sasniegšanu, nepieciešams nodrošināt uz konkrētu rezultātu orientētu un izmaksu ziņā maksimāli efektīvu informācijas un publicitātes pasākumu realizēšanu. Lai arī kopumā publicitāte par KP fondiem iepriekšējā plānošanas periodā noritējusi veiksmīgi, par ko liecina arī pētījumu dati (respondenti, kuri uzskata ka nav pietiekama informācija par KP fondiem 2007.g. – 35%, bet 2012.g. – 21,3 %), ir vairāki jautājumi, kas uzlabojami jaunā plānošanas perioda ietvaros.
162. (198)) Izmeklēšanas un tiesvedības procesu e-lietas risinājuma ieviešana ir nozīmīgs priekšnoteikums tiesiskās informācijas pieejamības nodrošināšanā visai sabiedrībai kopumā - uzņēmējiem, privātpersonām un valsts pārvaldes iestādēm. Lai uzlabotu procesā iesaistīto iestāžu un personu sadarbību, mazinātu administratīvo slogu un risinātu ar lietu izskatīšanas ilgumu saistītās problēmas, nepieciešams ieviest elektronisku procesu (e-tiesvedība), nodrošināt iespēju iegūt pilnīgu informāciju par savu lietu tiešsaistē, nodrošināt automatizētu tiesu spriedumu apstrādi un to publicēšanu tiesu mājas lapā internetā, ieviest tiesvedības procesa kvalitātes monitoringu, izveidot centralizētu elektronisku arhīvu informācijas sistēmu datiem.
163. (199)) E-kultūras attīstībai ir būtiski nodrošināt, lai Latvijas kultūras mantojums pēc iespējas plaši un brīvi būtu pieejams vispasaules tīmeklī. Kultūras resursu digitalizācija ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā un attīstībā, tāpēc ir svarīgi IKT iespējas izmantot kultūras pieejamības veicināšanai, kultūras klātbūtnei globālajā tīmeklī, gan sekmējot kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un izplatīšanu plašākai sabiedrībai, gan arī veicinot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. 2007.–2013.gada periodā ir veikts ieguldījums kultūras mantojuma saglabāšanā, t.sk. izveidojot digitālās bibliotēkas e-pakalpojumus, izveidots Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs. Turpmāk tiks turpināts darbs pie kultūras mantojuma digitalizēšanas, un izveidotas publiski pieejamas digitālās kolekcijas, attīstīti saistītie e-pakalpojumi, kas pēc iespējas plaši nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma un kultūras satura resursu pieejamību sabiedrībai. Latvijas digitālā kultūras mantojuma saturu plānots iekļaut Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana un citos starptautiskajos kultūras resursos. Detalizētāka rīcība kultūras mantojuma digitalizācijas jomā plānota kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam33.
164. (1017)) Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā, turpmāk nodrošinot informāciju par KP fondiem iespēju robežās katrā pašvaldības teritorijā. 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika veiktas vairākas strukturālas reformas attiecībā uz komunikācijas funkciju nodrošināšanu, būtiski samazinot iesaistīto cilvēkresursu skaitu KP fondu komunikācijas nodrošināšanā. Tādējādi netika pilnībā nodrošināta komunikācijas aktivitāšu sabalansēta plānošana (KP fondu komunikācija tika nodrošināta nevienlīdzīgi, atkarībā no iestādes, savukārt citos gadījumos KP fondu informatīvie pasākumi pārklājās).
165. (200)) 2007.–2013.gada periodā Latvijā minimālā apmērā ir veikti pasākumi, kas vērsti uz iedzīvotāju un publiskās pārvaldes darbinieku izglītošanu un apmācību saistībā ar ERAF ietvaros izveidotajiem e-pakalpojumiem. Lai IKT iespējas tiktu izmantotas visefektīvāk un sniegtu maksimālo atdevi no ieguldītajām investīcijām, ir nepieciešami par e-iespējām informēti lietotāji. Saskaņā ar ES 2012.gada E-pārvaldes novērtējuma ziņojumu Latvijā pakalpojumus elektroniskā vidē neizmanto 58% iedzīvotāju, kā arī ir zema uzticēšanās šādu pakalpojumu drošībai, privātuma aizsardzībai34. Lai veicinātu SAM mērķa sasniegšanu, tiek plānota mērķtiecīga investīciju ieguldīšana izglītošanai un apziņas veidošanai par IKT sniegtajām iespējām dažādās dzīves situācijās, organizējot izglītojošas kampaņas un apmācības par e-iespējām, t.sk. investīcijas tiek plānotas komercdarbības veicēju izglītošanas aktivitātēs par e-komercijas risinājumu priekšrocībām un to izmantošanu komercdarbībā.
166. (1018)) Veicot ES fondu komunikācijas stratēģijas 2007.–2015.gadam izvērtējumu, tika identificēti vairāki trūkumi, kuri neļauj nodrošināt pilnīgu un izsekojamu informāciju par sasniegto progresu pārskata periodā. Pirmkārt, konstatēts mērķu un rezultātu sasaistes trūkums. Otrkārt, nav noteikts, kuri pasākumi un kuri izvirzītie rādītāji ir paredzēti attiecīgā mērķa sasniegšanai. Treškārt, stratēģijā ir noteikti iznākuma un ietekmes rādītāji, kuri ir nosaukti par rezultatīvajiem rādītājiem, bet iztrūkst sākotnēji noteiktu rezultāta rādītāju. Tādēļ nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu Komunikācijas stratēģijas izstrādi, kurā jānosaka precīzi izmērāmi un salīdzināmi dati, rezultatīvo radītāju plānošana jānodrošina gada ietvaros, tāpat jāpārskata stratēģijas mērķa grupas un to saikne ar plānotajiem rādītājiem.
167. (201)) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu un 3.prioritāro virzienu atbilstoši RIS3 noteiktajam.
168. (1019)) Stratēģiskie informācijas un publicitātes mērķi tiks definēti "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2014.–2022.gadam". Stratēģijas izstrādi paredzēts balstīt uz "2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes ex-post komunikācijas pasākumu izvērtējamā" gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām.
169. (1020)) Rezultātā tiks palielināta mērķauditoriju informētība par KP fondu finansējuma iegūšanas iespējām, fondu ieguldījumu un to pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā.
170. (202)) Plānotās investīcijas SAM ietvaros turpinās un papildinās KP fondu ieguldījumu iepriekšējos plānošanas periodos, kā arī papildinās KP fondu investīcijas, kas atbalsta MVK un tiesu darbības efektivitāti. Visi komersanti, neatkarīgi no to atrašanās vietas, varēs mijiedarboties ar valsts iestādēm bez došanās uz tuvāko pilsētu administratīvu procedūru kārtošanai, tādējādi nodrošinot tos pašus ieguvumus komersantiem, kuri veic komercdarbību pilsētu teritorijās. IKT iespējas uzlabos sabiedrības piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tai skaitā veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.
171. (203)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide un tām nepieciešamo informācijas sistēmu (t.sk. nozaru) modernizācija; t.sk. esošu saskarņu pārveidošana, modernizēšana un jaunu saskarņu izveide; semantiskā un tehnoloģiskā publiskās pārvaldes informācijas sistēmu savietošana; darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze, transformācija, optimizācija un elektronizācija izvēloties izmaksu ziņā efektīvus risinājumus vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai, kopīgu integrētu darbības procesu vai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai: t.sk. lietotāju atbalsta nodrošināšanas funkcionalitātes izveide publisko datu sniedzējiem un saņēmējiem; IKT iespēju izmantošanas paaugstināšana; pakalpojumu (t.sk. e-komercija) pielāgošana sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū; digitalizācija.
172. (1021)) Lai nodrošinātu izmaksu un rezultātu ziņā maksimāli efektīvu un sekmīgu KP fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā un orientāciju uz rezultātiem, plānots veikt vairākus izvērtēšanas pasākumus, kas skar visu KP fondu ieviešanas sistēmu, prioritāro virzienu ieviešanu un ar to saistītās problēmas, stratēģiska rakstura izvērtējumus par nozaru politikām, to savstarpējo mijiedarbību, kā arī analizēt jautājumus, kas aktuāli KP fondu projektu ieviešanas periodā.
173. (1022)) Plašākas pierādījumu bāzes izveidei un kopējo noteikumu regulas prasību izpildei, 2014.–2020.gada plānošanas perioda ietvaros paredzēts nodrošināt katra prioritārā virziena lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtēšanu, tos papildinot ar nozaru tematiskajiem izvērtējumiem un atsevišķiem nacionālās rīcībpolitikas izvērtējumiem. Katra konkrētā prioritārā virziena izvērtēšanas laiks tiks noteikts izrietoši no faktiskā ieviešanas progresa un brīža, kad sagaidāmi pirmie SAM rezultāti.
174. (204)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji35: valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūcijas.
175. (1023)) Tiek paredzēts, ka 2014.–2020.gada plānošanas periodā KP fondu ieguldījumu lietderība, efektivitāte un ietekmes izvērtēšana tiks veikta pastāvīgās izvērtēšanas ietvaros, izvērtēšanas laika grafiku sasaistot ar KP fondu ieguldījumu veikšanas laika grafiku, tādējādi nodrošinot izvērtējumu rezultātu izmantojamību turpmākai KP fondu ieguldījumu plānošanas un ieviešanas pilnveidošanai.
176. (205)) Projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").
177. (1024)) Pastāvīgās izvērtēšanas ietvaros plānošanas perioda sākumā, pirms KP fondu ieguldījumu uzsākšanas, paredzēta SAM sākotnējo novērtējumu veikšana ar mērķi uz iepriekšējās KP fondu ieviešanas pieredzes bāzes izstrādāt pamatotu un pārdomātu turpmāko KP fondu ieguldījumu veikšanu un prognozēt ieguldījumu sociālekonomisko ietekmi. Perioda vidū paredzēta ieguldījumu lietderības un efektivitātes izvērtēšana, ļaujot izdarīt secinājumus par ieviešanas mehānisma izmaksu efektivitāti un spēju sasniegt SAM iznākumus. Perioda noslēgumā, pēc ieguldījumu veikšanas, paredzēta noslēguma izvērtēšana, izvērtējot ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai uz izvērtēšanas rezultātu bāzes būtu iespējama turpmāka KP fondu ieguldījumu plānošana, nepieciešamības gadījumā tos pilnveidojot.
178. (206)) 2014.–2020.gada periodā primāri tiks atbalstīti tie projekti, kas:
179. (1025)) Ņemot vērā, ka 2007.–2013.gada plānošanas periodā līdzšinējie izvērtējumu rezultāti par KP fondu ieguldījumu ietekmi ir ierobežoti, 2014.–2020.gada plānošanas perioda sākumposmā paredzēta arī noslēguma izvērtēšana par 2007.–2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu ietekmi un izmaksu efektivitāti.
180. 1)) atbilst valsts vienotai IKT arhitektūrai36, prioritāri atbalstot tos projektus, kuri paredz realizēt vienotās arhitektūras būtiskos elementus;
181. (1026)) Izvērtējumu kvalitātes nodrošināšanai plānota regulāra un sistemātiska izvērtēšanā iesaistīto darbinieku apmācība izvērtēšanas jautājumos, nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm kvalitatīvu izvērtēšanas uzdevumu formulēšanā un izvērtējuma kvalitātes uzraudzību tā veikšanas laikā. Izvērtēšanas kapacitātes celšanas pasākumi ir būtiski gan izvērtējumu kvalitātes nodrošināšanai, gan rekomendāciju atbilstības nodrošināšanai politikas plānošanas un ieviešanas vajadzībām.
182. 2)) paredz tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem (administratīvā sloga samazināšanas, izaugsmes veicināšanas formā) vai publiskās pārvaldes procesu efektivitātes paaugstināšanu, ņemot vērā klientu bāzes novērtējumu, pakalpojumu saņemšanas intensitāti un esošo administratīvo slogu (pakalpojumiem ar summāri lielāko ietekmi uz sabiedrību un summāri lielāko slogu būs jāplāno un jāīsteno pakalpojumu sniegšanas un iestāžu sadarbības procesu pilnveide, izmantojot IKT iespējas), kā arī ņemot vērā pakalpojumu grupas, kuru sniegšana no pakalpojumu saņēmēja viedokļa būtu organizējama vienota procesa ietvaros, sadarbojoties vairākiem resoriem (šajā gadījumā iesaistītajām iestādēm būs jāizstrādā pilnveidoti pakalpojumu sniegšanas procesi, kas ietver iestāžu sadarbību un pakalpojuma daudzkanālu pieejamību), kā arī tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas var tikt izmantoti citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā.
183. (207)) MVK konkurētspējas veicināšanai plānotas investīcijas, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, komersantu attīstību un produktivitātes pieaugumu, sadarbību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū, nodrošinot konkurētspēju veicinošus faktorus, kas vērsti uz tiešu atbalstu saimnieciskajai darbībai (ERAF finansējums) un netiešu atbalstu, sekmējot komercdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību (ERAF finansējums), kā arī komercdarbības vides sakārtošanu (ESF finansējums), integrējot KP fondu ieguldījumus tematiskajos mērķos "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi".
184. (1027)) Balstoties uz Komunikācijas stratēģijā izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes ik gadu izstrādā ikgadēju komunikācijas plānu, tādā veidā nosakot katras iestādes prioritāros komunikācijas virzienus kalendārajā gadā. Pievērsta pastiprināta uzmanība iestāžu līdzvērtīgai komunikācijas nodrošināšanai, tādā veidā sasniedzot līdzsvarotu katras nozares izvirzīto mērķu sasniegšanu.
185. (208)) Tādējādi prioritārā virziena ietvaros paredzētais ESF un ERAF atbalsts sekmē ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, kā arī Stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP izvirzīto mērķu sasniegšanu MVK konkurētspējas uzlabošanā, veidojot sinerģiju un mērķētāku izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minēta PL 1.3.sadaļā (skat. "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi" aprakstā).
186. (1028)) Lai nodrošinātu komunikācijas aktivitāšu sabalansētu plānošanu, 2014.–2020.gada plānošanas periodā šī problēma varētu tikt daļēji risināta uz strukturālās reformas pamata – komunikāciju nodrošinās mazāks iesaistīto iestāžu skaits, komunikācija notiks centralizēti, būs vienkāršāka komunikācijas aktivitāšu administrēšana.
187. (1029)) 2014.–2020.gada plānošanas periodā tiks veikta KP fondu mājas lapas www.esfondi.lv pārveide, radot lietotājam draudzīgu un vienkāršu rīku, kas laika gaitā tikts papildināts ar interaktīviem rīkiem, tādā veidā uzlabojot informācijas pieejamību mājas lapas lietotājiem (potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, KP fondu vadībā iesaistītajām iestādēm).
188. (209)) 3.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību.
189. (1030)) 2014.–2020.gada plānošanas periodā komunikācijā plānots pēc iespējas izmantot jaunākos komunikācijas rīkus (Web risinājumus, mobilās aplikācijas u.c.), tādā veidā KP fondu komunikāciju padarot efektīvu, modernu un nodrošinot plašāku mērķauditoriju sasniegšanu.
190. (210)) 3.1.1.SAM: sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs.
191. (211)) SAM ietvaros tiks veicināta jaunu komersantu veidošana, esošu komersantu izaugsme un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums, kam būs tieša ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, produktivitātes kāpumu un inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu. Sekmīgai komercdarbības atbalsta sistēmas funkcionēšanai tiks nodrošināts ne tikai nepieciešamais finansiālais atbalsts, bet arī konsultatīvie pakalpojumi un apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstoša infrastruktūra, t.sk. telpas, tādējādi veicinot kopējo atbalsta pasākumu efektivitāti – samazinot saimniecisko darbību pārtraukušo uzņēmējdarbības uzsācēju īpatsvaru un nodrošinot finansējuma pieejamību dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Atbalsts veicinās ārējā finansējuma piesaisti un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.
192. (1031)) Tiks izstrādāti praktiski un KP fondu specifikai piemēroti internetā veidoti komunikācijas rīki, piemēram, projektu meklētājs jaunajam plānošanas periodam, atbalstīta vienotas KP fondu kartes izveide, kurā iekļauta informācija par projektiem, diskusiju forumi starp noteiktām grupām (t.i. starp fondu saņēmējiem, fondu pretendentiem) un diskusiju forumi noteiktos fondu apguves posmos (t.i. atskaišu sagatavošanas, audita, projektu noslēguma laikā). Potenciālajiem un esošajiem finansējuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai kopumā, tiks nodrošināta informācija par KP fondu iespējām, organizējot informatīvos pasākumus, un sniedzot konsultācijas.
193. (1032)) Tiks uzlabota apmaksāto preses publikāciju sagatavošanas kvalitāte, rakstu veidotājus nodrošinot ar kvalitatīviem informatīvajiem materiāliem, kontaktiem no projektu labuma guvēju vidus. Nepieciešamības gadījumā tiks veikta rakstu veidotāju apmācība.
194. (212)) 3.1.2.SAM: palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu.
195. (213)) SAM ietvaros tiks veicināts straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums, atbalstot jaunu straujas izaugsmes komersantu veidošanos un esošu turpmāku izaugsmi. Straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums sekmēs jaunu darba vietu radīšanu, konkurētspējas celšanu un ekonomikas straujāku izaugsmi. Lai veicinātu straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugumu, tiks nodrošināts specifisks konsultatīvs un finansiāls atbalsts, ņemot vērā to vajadzības. Atbalsts dos spēju piesaistīt ārējo finansējumu un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.
196. (1033)) Tiks nodrošināta kopēja mediju satura analīze, tādā veidā iegūstot rezultatīvo rādītāju monitoringu un kopējo informāciju par mediju toni attiecībā uz KP fondiem. Šāds monitorings šobrīd ir pārtraukts, šobrīd atsevišķas iestādes iepērk individuālus satura monitoringus, kuru izmantošana nav pietiekami aktīva. 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānota centralizēta monitoringa atjaunošana.
197. (214)) Visaptveroša komercdarbības atbalsta sistēma ir pamats ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei. Precīzi mērķēts atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu komercdarbības attīstībai un stiprināt tautsaimniecības konkurētspēju. Tā kā attīstības valstīm finanšu tirgus tradicionāli ir mazāk attīstīts kā attīstītajām valstīm, alternatīvi finansēšanas avoti papildus banku sektora piedāvātajam ir ļoti ierobežoti. Līdz ar to jaunu komersantu izveidei vai esošu attīstībai ir nepieciešami papildu mehānismi, lai novērstu pastāvošo tirgus nepilnību. Lai nodrošinātu sniegtā atbalsta efektivitāti, to ir nepieciešams papildināt ar konsultatīviem pakalpojumiem, it sevišķi attiecībā uz jaunizveidotiem komersantiem.
198. (1034)) 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots turpināt Komunikāciju vadības grupas sanāksmju organizēšanu (vismaz vienu reizi ceturksnī), dienas kārtībā iekļaujot organizatoriskos jautājumus, pieredzes apmaiņu – dalīšanos ar labās prakses piemēriem komunikācijas jomā, informācijas apmaiņa par jauninājumiem no EK darba grupām, kopīgi izstrādāt jautājumus skaidrojošas metodikas.
199. (215)) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā īstenotas finanšu instrumentu programmas, kurām pieejamais KP fondu finansējums sasniedza 161 milj. EUR, nodrošinot aizdevumu pieejamību komercdarbības uzsācējiem, komercdarbības attīstībai un paplašināšanai, attīstot riska kapitāla tirgu. Būtisks atbalsts komersantu konkurētspējas veicināšanai ir arī aizdevumu un eksporta garantiju nodrošināšana. Īstenotās atbalsta programmas ir veidotas un pielāgotas atbilstoši tirgus nepilnību analīzei finanšu pieejamības jomā, un to ieviešana pozitīvi ietekmēja tautsaimniecības attīstību, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad komercbankas praktiski apturēja jaunu aizdevumu izsniegšanu.
200. (1035)) Komunikācijas kvalitātes nodrošināšanai plānota regulāra un sistemātiska KP fondu komunikācijā iesaistīto darbinieku apmācība informēšanas un publicitātes jautājumos, nodrošinot darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm kvalitatīvu komunikācijas pasākumu plānošanā un realizēšanā. Komunikācijā iesaistīto speciālistu profesionalitātes celšanas pasākumi ir būtiski aizvien jaunu un inovatīvu risinājumu nodrošināšanai KP fondu komunikācijā.
201. (1036)) 10.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: izvērtējumu veikšana, izvērtējuma ziņojumu tulkošana, atbalsts dalības nodrošināšanai starpvalstu pētījumos par KP jautājumiem, atbalsts izvērtējumu izstrādei par nozares politikām kontekstā ar ex-ante nosacījumiem, atbalsts izvērtēšanas kapacitātes stiprināšanai, atbalsts metodisko dokumentu izstrādei KP fondu ietekmes un efektivitātes izvērtēšanai, atbalsts tematiskās izvērtēšanas konsultatīvās darba grupas funkciju nodrošināšanai.
202. (216)) Lai sekmētu dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanu, ir nepieciešams izveidot ilgtspējīgu mehānismu aizdevumu izsniegšanai. Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms komersantiem kopš 2008.gada turpina lēnām samazināties. Jaunu aizdevumu izsniegšanai bankas nosaka augstas nodrošinājuma prasības un tos piešķir uz īsu laika periodu, tādējādi atspoguļojot samazinātu riska toleranci un ierobežojot komersantu pieeju ilgtermiņa kapitāla investīcijām.
203. (217)) Lai vecinātu jaunu komersantu veidošanos un attīstītu jaunas komercdarbības aktivitātes, ir nepieciešams nodrošināt atbalstu komercdarbības uzsākšanai. Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas izvairās izsniegt mikrokredītus jaunām komercdarbības aktivitātēm un komercdarbības uzsācējiem, turklāt izvērtēšanas un administrēšanas izmaksas salīdzinājumā pret aizdevuma apjomu šādiem kredītiem ir augstas. Mikrokredīti tiek uzskatīti par augstāka riska aizdevumiem nodrošinājuma un informācijas trūkuma dēļ (piemēram, par komercdarbības uzsācēja, kurš plāno pirmoreiz uzsākt saimniecisko darbību, līdzšinējo darbību un kredītvēsturi).
204. (1037)) 10.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un to darbinieki; sadarbības partneri.
205. (1038)) 10.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.
206. (218)) Komercdarbības uzsākšanai būtiska ir atbalsta nodrošināšana konsultatīva atbalsta veidā, veicinot finanšu instrumentu atbalsta pasākumu efektivitāti un atbalstīto biznesa plānu dzīvotspēju. Ņemot vērā, ka dažādām sabiedrības grupām var būt atšķirīga pieredze un spējas komercdarbības uzsākšanas sākuma fāzē, būtiski ir sniegt finansējuma pieejamības papildinošos pakalpojumus (apmācības un konsultācijas) un finansējuma saņemšanas nosacījumus pielāgot potenciālo finansējuma saņēmēju, tai skaitā jauniešu, pirmspensijas vecumā esošo personu, bezdarbnieku, reģionos dzīvojošo personu un citu sociālo grupu vajadzībām, tādējādi nodrošinot, ka finansējums ir pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai neatkarīgi no komercdarbības uzsācēja sociālā stāvokļa.
207. (1039)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
208. (219)) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks finanšu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī, kas tādējādi ne tikai mazinātu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī sniegtu ieguldījumu uzņēmējdarbības un arī nodarbinātības aktivitātes rādītājos (t.sk, radītu jaunas darba vietas), palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi.
209. (220)) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un plānoto apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu līdz 3,6 miljr. EUR līdz 2020.gadam un produktivitātes kāpumu no 23,8 tūkst. līdz 30 tūkst., ir nepieciešams atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai.
210. (1040)) 10.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts informatīvajām kampaņām un publicitātei, atbalsts interaktīvajiem komunikācijas risinājumiem un web risinājumu nodrošināšanai, publicitātes izvērtējumu ziņojumu izstrādes iepirkšana, ikgadējo izvērtēšanas pārskatu (t.sk. drukātā formā) izstrādes iepirkšana, atbalsts komunikācijas kapacitātes stiprināšanai, atbalsts dalības nodrošināšanai starpvalstu komunikācijas grupās par KP fondu jautājumiem, atbalsts KP fondu komunikācijas vadības darba grupas funkciju nodrošināšanai.
211. (1041)) 10.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, sadarbības partneri, potenciālie finansējuma saņēmēji, sabiedrība kopumā.
212. (221)) Investīciju trūkums ir skaidrojams ar ilgu atmaksāšanās termiņu, augstu investīciju risku (specifiskas telpas konkrētam ražotājam), MVK nespēja ar pašu kapitālu finansiāli nosegt investīcijas vai piesaistīt ārējo finansējumu attīstības investīciju izmaksu segšanai. Saskaņā ar CSP datiem39 2009.–2011.gadu periodā Latvijā vidēji ik gadu tika radīti ap 20 jauni, straujas izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma apstrādes rūpniecībā, veidojot bāzi pieprasījumam pēc industriālajām telpām. ES fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā bija pastiprināta interese par industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Tā kopumā tika apstiprināti projekti par 77 000 m2 industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Projektu ietvaros ir plānots radīt 450 jaunas darba vietas, tā sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir ierobežota industriālo telpu pieejamība, tad ir nepieciešamas papildu investīcijas industriālo telpu un teritoriju rekonstrukcijā. 2014.gada 1.ceturksnī saskaņā ar Colliers40 International industriālo telpu tirgus apskatu īrei ir pieejami vien 3.3% no kopējās industriālo telpu platības (aptuveni 743 500 m2).
213. (1042)) 10.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.
214. (222)) Ir paredzēta resursu koncentrācija un uz mērķi orientēts atbalsts, proti, atbalsts mērķēts uz MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari, ievērojot nosacījumu, ka telpās tiks veikta saimnieciskā darbība prioritāri RIS3 jomās, projektu ietvaros nodrošinot, ka labuma guvēji ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozares un kuru ietvaros tiek radītas jaunas darba vietas ar atalgojumu, kas augstāks nekā vidēji nozarē, vienlaicīgi paredzot, ka finansējums tiks izmaksāts tikai, kad telpās tiks veikta saimnieciskā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs un izveidotas jaunas darba vietas. Atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai ir neatņemams atbalsta sistēmas elements, kas nodrošinās ievērojami lielāku biznesa inkubatoru un citu agrīnās stadijas atbalsta programmu efektivitāti, jo tiks novērsta nākamā komercdarbības attīstības posma tirgus nepilnība, palielinot atbalstīto uzņēmējdarbības uzsācēju un saimniecisko darbību turpinošo uzņēmumu īpatsvaru atbalsta programmās. Investīcijas apstrādes rūpniecības MVK attīstībā radīs pamatu inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu nākotnē.
215. (1043)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
216. (223)) Lai sekmētu jaunu komersantu veidošanos un nodrošinātu to dzīvotspēju, ir nepieciešams nodrošināt pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumus. Latvijā un pasaulē daudz jaundibinātu komersantu beidz saimniecisko darbību savas attīstības pirmajos gados, profesionālo iemaņu trūkuma un augsto risku dēļ tie nespēj piesaistīt ārējo finansējumu savu projektu un ideju attīstībai vai jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanai, kā arī to naudas plūsma ir ļoti nestabila (vai negatīva). Saskaņā ar Eurostat datiem 2009.gadā likvidēto uzņēmumu īpatsvars (% no kopējā aktīvo uzņēmumu skaita) vidēji ES-27 bija 10,32%, kamēr Latvijā šis rādītājs bija 14%. Komersanti bieži nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.
217. (1044)) 11.1.1. SAM: Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli
218. (224)) Balstoties uz KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda pieredzi, ieviešot darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori", KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir paredzēts samaksu inkubatora operatoriem veikt, ņemot vērā komersantu sasniegtos darbības rādītājus (piemēram, samaksātie nodokļi, piesaistītais ārējais finansējums). Tāpat, uzņemot komersantu inkubatorā, tiks izstrādāts katra komersanta inkubācijas plāns – nepieciešamie pakalpojumi un finansējums, sasniedzamie rādītāji, laika grafiks. Inkubatora operators šos rādītājus regulāri uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka inkubatorā notiek komersanta izaugsme un komersants atrodas inkubatorā tikai tik ilgi, kamēr tam ir nepieciešams atbalsts. Pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai tiks veidota atsevišķa nozares ekspertu komisija.
219. (1045)) Lai nodrošinātu gudru un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu NRP definētos mērķus un NAP 2020 izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei, kurus plānots sasniegt ar KP fondu ieguldījumu, jāīsteno efektīva KP fondu ieviešana. Tāpēc ir jāpilnveido KP fondu administrēšanas, uz rezultātiem vērsta, vadības un kontroles sistēma, kas balstīta uz drošas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes un partnerības principiem un rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem. 2007.-2013.gada plānošanas perioda izvērtējumā178 secināts, ka KP fondu vadības sistēma kopumā sekmīgi nodrošina to ieviešanas, vadības un uzraudzības funkciju, kā arī nodrošina iespēju reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un ekonomiskajā situācijā.
220. (225)) Jaunu ideju un esošu komersantu attīstībai ar strauju izaugsmes potenciālu ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu riska kapitāla veidā. Vērtējot privātā kapitāla un riska kapitāla investīciju attiecību pret IKP, Latvijas rādītājs 2012.gadā (0,009%,) ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja - 0,40 % (saskaņā ar EVCA datiem). 2014.gadā Latvijā darbojās tikai septiņi riska kapitāla fondi, no kuriem seši tiek daļēji finansēti no publiskajiem līdzekļiem.
221. (226)) Lai palielinātu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaundibinātu komersantu skaitu Latvijā ar strauju izaugsmes potenciālu, ir nepieciešams attīstīt tehnoloģiju akseleratorus. Atbalsts tehnoloģiju akseleratoriem tādu jaunu komersantu izveidei, kas vērsti uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, kā arī tehnoloģiski intensīvu ideju dzīvotspējas veicināšanai ir vērsts uz šādu mērķu sasniegšanu:
222. (1046)) KP fondu 2007.–2013.gada izvērtējuma rekomendācijas attiecībā uz fondu ieviešanas sistēmas efektivizāciju 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir saistāmas ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.
223. (1047)) Fondu vadības sistēma ietver plašu kontrolējošo institūciju klāstu finansējuma izlietojuma kontrolei, bet sistēmā iesaistīto iestāžu savstarpējā kontroļu koordinēšana ir vāja un kontroļu veicēji savstarpēji nepaļaujas cits uz cita vērtējumu. Kontroles pārsvarā bija vērstas uz izdevumu atbilstības kontrolēm, taču ir vairāk jākoncentrējas uz rezultātu uzraudzības un mērķu atbilstības kontrolēm, kā rezultātā 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības sistēma tiks veidota, optimizējot iestāžu savstarpējās kontroles un vairāk koncentrējoties uz rezultātu pārbaudēm.
224. 1)) panākt jaunu, uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu vērstu, ātri augošu komersantu izveidi;
225. (1048)) Tāpat Latvijai jāstiprina kapacitāte publisko iepirkumu, transporta un vides tehniskās specifikācijas, valsts atbalsta, krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas jomā. Lai to īstenotu, tiks veikti ieguldījumi attiecīgo iesaistīto darbinieku un ekspertu (gan valsts, gan nevalstiskā sektora), t.sk. UK dalībnieku, zināšanu uzlabošanā, kā arī jānodrošina kompetentu darbinieku un ekspertu pieejamība KP fondu administrēšanā.
226. 2)) nodrošināt AII studentiem iespējas iesaistīties saimnieciskajā darbībā;
227. (1049)) Lai samazinātu darbinieku augsto mainību, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem atsevišķās iestādēs sasniedz pat 25%, un nodrošinātu motivētu ekspertu piesaisti, nepieciešama efektīvāka un mērķtiecīga cilvēkresursu vadīšanas stratēģija.
228. 3)) nodrošināt finansējuma pieejamību visās komersantu izaugsmes stadijās;
229. 4)) piesaistīt privāto finansējumu agrīnam riska kapitālam.
230. (1050)) Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi. Nepieciešamības gadījumā Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots izmantot KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda efektīvas un maksimāli sekmīgas darbības programmu slēgšanas nodrošināšanai.
231. (227)) Ieguldījumu prioritāte ir papildinoša 1.prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un LAP 2020 apakšpasākumam 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju".
232. (1051)) Rezultātā tiks pilnveidota KP fondu administrēšanas sistēma, t.sk. nodrošinot ātrāku maksājumu aprites ātrumu, un mazināti administratīvie šķēršļi finansējuma saņēmējiem un KP fondu administrētājiem, tuvinoties vienas pieturas aģentūras modelim. Kā arī nodrošināta KP fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitātes celšana, lai īstenotu KP fondu plānošanu, ieviešanu, kontroli, uzraudzību un pēcuzraudzību.
233. (1052)) Ņemot vērā, ka KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēma funkcionē labi, nav plānotas būtiskas izmaiņas nākamajā periodā. Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots ieguldīt KP fondu attiecīgo vadības un kontroles sistēmas funkciju pilnveidošanā, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus atsevišķās jomās, tai skaitā novirzīt līdzekļus uzraudzības un pēcuzraudzības, kā arī vadības kontroles sistēmas atbalsta funkciju īstenošanā, ieskaitot atbalstu sadarbības partneriem kapacitātes celšanai, uzraudzības funkcijas veikšanai, kas veicinās efektīvāku KP fondu apguvi.
234. (228)) 3.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu, konsultācijas un apmācības. Vienlaikus tiks nodrošināti biznesa inkubatoru pakalpojumi (pirms-inkubācijas atbalsts, aizdevumi, konsultācijas, mentorings, semināri, atbalsts prototipu izstrādei u.c.), tai skaitā radošo industriju komersantiem un izveidota radošā inkubatora infrastruktūra. Papildus esošu MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstība.
235. (229)) 3.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori). Industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstības programmas mērķa grupa ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari.
236. (1053)) Lai nodrošinātu KP fondu iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanu un celšanu, tiks turpināts izmantot 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktos pasākumus, iestādēm nosakot tehniskās palīdzības finansējumu par Vispārējā regulā noteikto iestāžu (vadošā, sertifikācijas) funkciju veikšanu, tai skaitā vadības, uzraudzības, pēcuzraudzības un kontroles darbību veikšanai, kas palīdz iestādēm uzlabot, vienkāršot un nodrošināt KP fondu vadību un tās efektivitāti.
237. (1054)) Būtisks uzdevums vadības un kontroles sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, atbalstot institūciju kapacitātes paaugstināšanu un darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu. KP fondu administrēšanā iesaistītā personāla kapacitātes celšanai tiks veidots vienots cilvēkresursu attīstības plāns, nodrošinot vienotu pieeju apmācībām, izmantojot tai skaitā tiesībsargājošo institūciju zināšanas un pieredzi korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā un paplašinot sadarbību ar šīm iestādēm. Tādējādi tiek identificētas kopējas vajadzības, kompetences celšanas virzieni un tendences, izmantojot un stiprinot esošās zināšanas un kompetences.
238. (230)) 3.1.1.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts gan tiešā veidā, gan caur finanšu starpniekinstitūcijām).
239. (1055)) Vienlaikus tiks sniegts atbalsts sadarbības partneru kapacitātes stiprināšanai partnerības principa ietvaros (UK sastāvā esošie partneri), sniedzot atbalstu apmācībām ar mērķi pilnveidot partneru zināšanas KP fondu ieviešanā, uzraudzībā un korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā. Balstoties uz partneru kapacitātes paaugstināšanu, caur kuriem atbalsts, zināšanas un sadarbība tiks nodotas partneru organizācijām, īpaši tiks stiprināta un būtiski celta partneru loma un kapacitāte krāpšanas apkarošanas un pretkorupcijas jomā KP fondu ieviešanā. Korupcijas un citu risku mazināšanai tiks izstrādāta Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģija KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģija, kas t.sk. ietvers pretkrāpšanas un pretkorupcijas risku identificēšanas un mazināšanas pasākumus. Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijas KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģijas ietvaros plānotie pasākumi tiks finansēti no tehniskās palīdzības līdzekļiem..
240. (231)) 3.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.2.SAM par inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveides un attīstības veicināšanu un inovāciju motivācijas sekmēšanu, kā arī 13.1.1. SAM īstenošanu.
241. (1056)) Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to drošāku, uzticamāku, spējīgu reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.
242. (232)) 3.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts tiks sniegts inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaunu un straujas izaugsmes komersantu izveidošanai un esošu turpmāku izaugsmei, veicot riska kapitāla investīcijas, izsniedzot aizdevumus un nodrošinot tehnoloģiju akselerācijas pakalpojumus, kas ietver finansējuma pieejamību un mentoringu.
243. (1057)) Veicamo funkciju/pienākumu uzskaite un finansēšanas avots uzraudzības, pēcuzraudzības un 2007-2013.gada plānošanas perioda slēgšanas funkciju nodrošināšanai būs skaidri nodalīts ar rīkojumu un atrunāts darbinieka amata aprakstā, tādejādi nodrošinot skaidru pieeju attiecībā uz šo funkciju apjomu un finansēšanas avotu, izslēdzot dubultā finansējuma risku.
244. (233)) 3.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).
245. (1058)) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no viena perioda uz nākamo, pamatojoties uz 2007.–2013.gada plānošanas perioda secinājumiem, tiks nodrošināta efektīvāko risinājumu pielietošana 2014.–2020.gada plānošanas periodā, t.sk. labās prakses pārņemšana, mācīšanās no citām dalībvalstīm un personāla apmācība attiecīgajās jomās, kā arī veicot citas darbības, lai nodrošinātu DP definēto mērķu sasniegšanu.
246. (234)) 3.1.2.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts caur finanšu starpniekinstitūcijām).
247. (235)) 3.1.2.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, un piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. 3.1.2.SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2.SAM un 3.1.1.SAM par inovatīvu komersantu attīstības veicināšanu, kā arī MVK attīstības, īpaši apstrādes rūpniecībā sekmēšanu
248. (1059)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts KP fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, t.sk. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; apmācības KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts KP fondu plānošanas, vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai; KP fondu uzraudzībai; 2007.–2013.gada perioda pēcuzraudzībai; atbalsts kontroļu īstenošanai, t.sk finanšu kontroļu īstenošanai.
249. (1060)) Indikatīvā mērķa grupa: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri.
250. (236)) 3.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos.
251. (237)) 3.2.1.SAM: Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju.
252. (1061)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu plānošanā, vadībā, īstenošanā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes.
253. (1062)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
254. (238)) SAM ietvaros tiks veicināta MVK internacionalizācija:
255. (1063)) 12.1.1.: Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju.
256. 1)) kam būs tieša ietekme uz MVK produktivitāti;
257. 2)) kas sekmēs eksporta struktūras maiņu, eksporta apjoma pieaugumu;
258. (1064)) KP fondu 2007.–2013.gada izvērtējuma179 rekomendācijas attiecībā uz fondu ieviešanas sistēmas efektivizāciju 2014.–2020.gada plānošanas periodu ir saistāmas ar centralizācijas līmeņa palielināšanu, precīzāk nosakot operatīvo darbību procedūras īstenošanas iestādēm, labāk koordinējot aktivitātes, kas tiek veiktas kontroles funkcijas ietvaros.
259. (1065)) Lai sniegtu EK pārliecību par Latvijas deklarēto izdevumu likumību un atbilstību, Revīzijas iestādei jāspēj veikt revīzijas ar pienācīgu rūpību, atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem un visefektīvākā veidā, tai pat laikā iespējami samazinot pārbaudāmo iestāžu un finansējuma saņēmēju administratīvo slogu. Lai nodrošinātu minētās prasības, Revīzijas iestādes darbinieki tiek apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiek nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.
260. 3)) kas sekmēs inovāciju attīstību, zināšanu pārnesi un spējas iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos;
261. 4)) kas radīs jaunas darba vietas un augstas pievienotās vērtības produktus.
262. (1066)) Tāpat tiks stiprināta kapacitāte publisko iepirkumu, transporta un vides tehniskās specifikācijas, valsts atbalsta, krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas jomā, t.sk. tiks veikti ieguldījumi attiecīgo iesaistīto darbinieku un ekspertu (gan valsts, gan nevalstiskā sektora), t.sk. UK dalībnieku, zināšanu uzlabošanā, kā arī jānodrošina kompetentu darbinieku un ekspertu pieejamība KP fondu administrēšanā.
263. (1067)) Lai samazinātu darbinieku augsto mainību, kas saskaņā ar pieejamajiem datiem atsevišķās iestādēs sasniedz pat 25%, un nodrošinātu motivētu ekspertu piesaisti, nepieciešama efektīvāka un mērķtiecīga cilvēkresursu vadīšanas stratēģija.
264. (239)) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu ESSBJR identificēto, ar MVK attīstību saistīto problēmu risināšanā – sadarbības veicināšanā, tai skaitā komercdarbības veicināšanā sektoros ar augstu izaugsmes un inovācijas potenciālu, tai skaitā ekoinovāciju izstrādē.
265. (240)) Eiropas MVK internacionalizācijas ziņojumā kā divi būtiskākie iekšējie šķēršļi internacionalizācijai ir minēti (1) produktu un pakalpojumu cena un (2) augstās izmaksas internacionalizācijai. Tāpat NIP kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem identificē izmaksas, kas saistītas ar komersanta darbības paplašināšanu jaunos tirgos, proti, sadarbības partneru apzināšana ietver sevī salīdzinoši lielus finanšu līdzekļus, kuru atdeve ne vienmēr ir prognozējama, kas ierobežo iespējas paplašināt eksporta tirgus. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina gan izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, gan esošo produktu ražošanas izmaksas, palielinoties pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksām.
266. (1068)) KP fondu Vadības informācijas sistēma tiks pielāgota administratīvajām izmaiņām un tiks nodrošināts, ka datu apmaiņa starp finansējuma saņēmējiem un iestādēm, kas ir atbildīgas par ieviešanu un kontroli, līdz 2015.gada 31.decembrim būtu iespējams veikt elektroniski, kur iespējams. Projektu iesniedzējiem paliks iespēja iesniegt projektu pieteikumus un dokumentus gan papīra, gan elektroniskā veidā, bet tiks veikti dažādi pasākumi, lai palielinātu to projektu iesniedzēju skaitu, kas ar projektiem saistītos dokumentus iesniedz elektroniski. No veiktajiem sistēmas uzlabojumiem sagaidāms liels atdeves potenciāls administratīvā sloga mazināšanai, KP fondu administrēšanas vienkāršošanai, informācijas pieejamības un caurskatāmības uzlabošanai, tādējādi radot iespēju paātrināt mērķu sasniegšanu, samazinot izmaksas, un ļaujot koncentrēties uz rezultātiem.
267. (241)) Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspējas priekšrocību attīstību, tiks veicināta iekšējā un ārējā partnerība, ieiešana starptautiskajās ražošanas un piegādes ķēdēs, uzlabojot vadības prasmes, piesaistot ĀTI un aktīvi piedāvājot produktus globālajā tirgū. Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāku eksportējamo preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, ir jāorientējas nevis uz noteiktu nozaru atbalstu, bet uz atbalstu noteiktiem produktiem un nišām, kas sevī ietver prioritāšu maiņu un atbalstu eksporta veicināšanai par labu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un resursu efektīvu izmantošanu, tai skaitā atbalstot komersantus atslēgtehnoloģiju un inovatīvu zināšanu ietilpīgu pakalpojumu nozarēs, radošajās industrijās.
268. (1069)) Tehniskās palīdzības līdzekļi ļaus bez pārtraukumiem starp plānošanas periodiem turpināt darbu pie KP fondu vadības un kontroles sistēmas optimizācijas un vienkāršošanas, nodrošinot tās ilgtspēju un maksimālu atdevi. Nepieciešamības gadījumā Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots izmantot KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda efektīvas un maksimāli sekmīgas darbības programmu slēgšanas nodrošināšanai.
269. (2411)) 2020.gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē (t.sk. dažādu digitālo risinājumu izstrāde (mājaslapas, aplikācijas, internetveikali u.c. digitālie rīki, virtuālo komunikāciju platformu. izstrāde), kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām. Šajā kontekstā būtiska loma ir vizualizācijas materiālu izstrādei un virtuālajiem stendiem, kas nodrošina komersantu pilnvērtīgu un lietderīgu dalību tiešsaistes un hibrīdpasākumos. Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos. Ieilgstot COVID-19 ierobežojumiem kā papildus atbalsts ārvalstu eksporta tirgu apgūšanā komersantiem ir ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos, kā arī tirgus pētījumu veikšana mērķa tirgos.
270. (1070)) Rezultātā tiks izveidota vēl efektīvāka un pārliecinošāka KP fondu administrēšanas sistēma, t.sk. uzlabojot maksājumu pieprasījumu apstrādes ātrumu un mazināti administratīvie šķēršļi finansējuma saņēmējiem, un KP fondu administrētājiem, tuvinoties vienas pieturas aģentūras modelim kā arī nodrošināta KP fondu administrēšanā iesaistīto institūciju kapacitātes celšana, lai īstenotu KP fondu plānošanu, ieviešanu, t.sk. HP, kontroli, uzraudzību, revīziju un pēcuzraudzību.
271. (242)) Lai celtu produktivitāti, ir nepieciešams veicināt komersantu sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanos klasteros, kas, cita starpā, sekmētu inovāciju attīstību. Viena no klasteru veidošanas priekšrocībām ir spēja MVK apvienoties un nodrošināt nepieciešamā apjoma pakalpojumu vai preču piegādi, ko komersanti nespētu izpildīt, darbojoties atsevišķi. Klasteru iniciatīvu ietvaros būtiski ir pilnveidot komersantiem pieejamo pakalpojumu loku, tai skaitā veicinot efektīvāku biznesa pārvaldības modeļu ieviešanu un konsultatīvo atbalstu, lai sagatavotu komersantu darbības paplašināšanai ārējos tirgos un veiksmīgai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, tādējādi veicinot Latvijas MVK starptautisko konkurētspēju. Atbalsts klasteriem tiks sniegts, lai pilnveidotu to darbību atbilstoši Klasteru Izcilības Iniciatīvas (Cluster excellence initiative) ietvaros noteiktajiem klasteru kvalitātes un labas pārvaldības principiem. Klasteru iniciatīvu ietvaros atbalsts primāri tiks sniegts projektiem RIS3 jomās. Vienlaicīgi šāda veida atbalsts veicinās netehnoloģiskās, pieprasījuma un piedāvājuma inovācijas, komercdarbības modeļa inovācijas un ekoinovācijas, inovācijas pakalpojumu sektorā un dizainā, papildinot 1.prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" sniegto atbalstu. Šādu inovāciju attīstība līdztekus tehnoloģiskām inovācijām ir būtiska MVK un visas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.
272. (1071)) Lai nodrošinātu gudru un iekļaujošu izaugsmi, sasniegtu NRP definētos mērķus un NAP 2020 izvirzītos mērķus Latvijas izaugsmei, kurus plānots sasniegt ar KP fondu ieguldījumu, ir jāīsteno efektīva KP fondu ieviešana. Tāpēc jāpilnveido KP fondu administrēšanas, uz rezultātiem vērsta vadības un kontroles sistēma, balstoties uz drošas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes un partnerības principiem, kas rada pēc iespējas mazāku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem.
273. (1072)) Ņemot vērā, ka KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēma funkcionē labi, nav plānotas tās būtiskas izmaiņas nākamajā periodā. Tehniskās palīdzības līdzekļus plānots ieguldīt KP fondu attiecīgo vadības un kontroles sistēmas funkciju pilnveidošanā, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus atsevišķās jomās, tai skaitā novirzīt līdzekļus uzraudzības un pēcuzraudzības, kā arī vadības kontroles sistēmas atbalsta funkciju īstenošanā, ieskaitot atbalstu sadarbības partneriem kapacitātes celšanai uzraudzības funkcijas veikšanai uzraudzības komitejas ietvaros, kas veicinās efektīvāku KP fondu apguvi.
274. (243)) Klasteru iniciatīvas ietvaros tiks atbalstīta pasākumu koordinēšana, starptautiskās sadarbības veicināšana, atpazīstamības un mārketinga pasākumi, pakalpojumi klastera dalībniekiem (plānošanas un attīstības aktivitātes jaunām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem, marketings un aktivitātes, kas sekmē komerciālu sadarbību, resursu efektivitāti un produktivitātes uzlabojumus nozarē vai piegādes ķēdē u.c.), sadarbība ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā tirgus izpēte un nozares attīstības pētījumi, apmācības klasteru koordinatoriem.
275. (1073)) Fondu vadības sistēma ietver plašu kontrolējošo institūciju klāstu finansējuma izlietojuma kontrolei, bet sistēmā iesaistīto iestāžu savstarpējā kontroļu koordinēšana ir vāja un kontroļu veicēji savstarpēji nepaļaujas cits uz cita vērtējumu. Kontroles pārsvarā bija vērstas uz izdevumu atbilstības kontrolēm, taču ir vairāk jākoncentrējas uz rezultātu uzraudzības un mērķu atbilstības kontrolēm.
276. (244)) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012.gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014.gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem – darījumu un pasākumu tūrisms (MICE41), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Laikā, kad ceļotāji īpaši pārdomā nepieciešamību apmeklēt citas valstis, tieši starptautiska mēroga pasākuma apmeklēšana Latvijā var būt ceļotāja galvenā motivācija lēmuma pieņemšanai, lai ierastos Latvijā laikā, kad ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti. Tāpēc tiek identificēta atsevišķa pasākumu grupa- starptautiski kultūras un sporta pasākumi Latvijā, kur ir potenciāls attīstīt Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju. Atbalsts tiek sniegts starptautisku kultūras, sporta un starptautisku izstāžu pasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.
277. (245)) SAM turpinās KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" un 2.3.2.3.aktivitātes "Klasteru programma" ietvaros sniegto atbalstu. Klasteru programmu ieviesīs saskaņā Klasteru Izcilības Iniciatīvas labas pārvaldības principiem42.
278. (1074)) 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības sistēma tiks veidota, optimizējot iestāžu savstarpējās kontroles un vairāk koncentrējoties uz rezultātu pārbaudēm.
279. (246)) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" atbilstoši RIS3 noteiktajam un sasaistē ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.3. "Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība". SAM īstenošana papildinās arī 8.prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros plānotos mūžizglītības pasākumus.
280. (1075)) Lai nodrošinātu KP fondu iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanu un celšanu, tiks turpināts izmantot 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktos pasākumus, iestādēm nosakot tehniskās palīdzības finansējumu par Vispārējā regulā noteikto iestāžu (vadošā, revīzijas, sertifikācijas) funkciju veikšanu, tai skaitā vadības, uzraudzības, pēcuzraudzības un kontroles darbību veikšanai, kas palīdz iestādēm uzlabot, vienkāršot un nodrošināt KP fondu vadību un tās efektivitāti.
281. (247)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts klasteru attīstībai, kas ietver pasākumu koordinēšanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, atpazīstamības un mārketinga pasākumus, pakalpojumus klastera dalībniekiem, sadarbību ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā attiecībā uz tirgus izpēti un nozares attīstības pētījumiem, apmācībām u.c., kas stiprinās eksportspēju, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un nišu pakalpojumu attīstību. Lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju – MICE un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, kā arī, lai veicinātu ārējo tirgu apgūšanu, tiks nodrošinātas konsultācijas un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu investīciju piesaistei, atbalsts dalībai izstādēs (gan individuāli, gan nacionālos stendos, t.sk. arī tiešsaistes formātā ar virtuālo stendu Latvijā), konferencēs, dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās (atbalsts grantu veidā), atbalsts produkta vai komersantu akreditācijai, sertifikācijai, reģistrācijai, cita starpā, radošajās industrijās u.c.
282. (1076)) Lai efektivizētu Revīzijas iestādes darbību, tas darbinieki tiks apmācīti, motivēti, kā arī to rīcībā tiks nodots pienācīgs aprīkojums un IKT rīki.
283. (1077)) Efektīvākai KP fondu pārvaldībai, kā arī, lai mazinātu administratīvo slogu KP fondu finansējuma saņēmējiem, būtiski tiks uzlabota KP fondu vadības informācijas sistēma (KP VIS) un izveidota elektroniskās datu apmaiņas platforma (e-Kohēzija) informācijas apmaiņai starp KP fondu administrējošo iestādi un KP fondu finansējuma saņēmējiem. Elektroniskās datu apmaiņas platformu plānots izveidot un sākt lietot 2015.gada pirmajā ceturksnī. Platformu plānots izmantot arī projekta iesniegumu fāzē vienlaikus projekta iesniedzējam un/vai finansējuma saņēmējam dodot iespēju izvēlēties vai izmantot elektroniskās datu apmaiņas platformu vai arī iesniegt projektu papīra dokumentu veidā (izņemot publisko sektoru). Elektroniskās datu apmaiņas platforma no vienas puses nodrošinās efektivitātes pieaugumu projekta iesniedzējam/finansējuma saņēmējam un no otras puses KP fondu administrējošajām iestādēm ļaus novirzīt vairāk resursus sasniedzamo rādītāju uzraudzībai. Tiks izveidota droša un uzticama KP fondu vadības un kontroles sistēma, kas spēj reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.
284. (248)) Indikatīvā mērķa grupa: MVK, saimnieciskās darbības veicēji.
285. (249)) Projektu atlase: Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase"
286. (1078)) Būtisks uzdevums vadības un kontroles sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, atbalstot institūciju kapacitātes paaugstināšanu un darbinieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu. KP fondu administrēšanā iesaistītā personāla kapacitāte celšanai tiks veidots vienots cilvēkresursu attīstības plāns, nodrošinot vienotu pieeju apmācībām, izmantojot tai skaitā tiesībsargājošo institūciju zināšanas un pieredzi korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā un paplašinot sadarbību ar šīm iestādēm. Tādējādi tiek identificētas kopējas vajadzības un iespēju redzējums, kompetences celšanas virzieni un tendences, izmantojot un stiprinot esošās zināšanas un kompetences.
287. (250)) 3.3.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.
288. (1079)) Vienlaikus tiks sniegts atbalsts sadarbības partneru kapacitātes stiprināšanai partnerības principa ietvaros (UK sastāvā esošie partneri), sniedzot atbalstu apmācībām ar mērķi pilnveidot partneru zināšanas KP fondu ieviešanā, uzraudzībā un korupcijas un krāpšanas risku identificēšanā un novēršanā. Balstoties uz partneru kapacitātes paaugstināšanu, caur kuriem atbalsts, zināšanas un sadarbība tiks nodotas partneru organizācijām, īpaši tiks stiprināta un būtiski celta partneru loma un kapacitāte krāpšanas apkarošanas un pretkorupcijas jomā KP fondu ieviešanā. Korupcijas un citu risku mazināšanai tiks izstrādāta Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģija KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģija, kas t.sk. ietvers pretkrāpšanas un pretkorupcijas risku identificēšanas un mazināšanas pasākumus. Valsts krāpšanas apkarošanas stratēģijas KP fondiem un KP fondu riska vadības stratēģijas ietvaros plānotie pasākumi tiks finansēti no tehniskās palīdzības līdzekļiem.
289. (251)) 3.3.1.SAM: palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.
290. (1080)) Tiks pilnveidota KP fondu vadības un kontroles sistēma, padarot to drošāku, uzticamāku, spējīgu reaģēt uz ārējo apstākļu (budžeta samazinājums u.c. faktori) un iekšējās vides (prioritāšu izmaiņas, funkciju pārdale u.c. faktori) izmaiņām, vienlaikus nezaudējot koncentrēšanos uz noteiktajiem mērķiem un rezultātiem.
291. (252)) SAM ietvaros tiks uzlabota uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra un jaunradītas darba vietas, uzņēmējiem nodrošinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai attiecīgajās teritorijās.
292. (1081)) Lai īstenotu EK noteiktos principus attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas nodrošināšanu, prioritāro virzienu un SAM īstenojamo darbību ietvaros Tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanas, uzraudzības un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai un konsultēšanai nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un personu ar invaliditāti tiesību jautājumos neatkarīgi no to dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas, vecuma, kā arī vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai. Tehniskās palīdzības atbalsts tiks sniegts HP "Ilgtspējīga attīstība" koordinēšanai un KP fondu administrēšanā, ieviešanā, uzraudzībā un kontrolē iesaistītā personāla, UK dalībnieku un finansējuma saņēmēju izglītošanai.
293. (1082)) Veicamo funkciju/pienākumu uzskaite un finansēšanas avots uzraudzības, pēcuzraudzības un 2007.–2013.gada plānošanas perioda slēgšanas funkciju nodrošināšanai būs skaidri nodalīts ar rīkojumu un atrunāts darbinieka amata aprakstā, tādejādi nodrošinot skaidru pieeju attiecībā uz šo funkciju apjomu un finansēšanas avotu, izslēdzot dubultā finansējuma risku.
294. (253)) Atbalsts komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecības jomā, paredzēts 3.1.1.SAM ietvaros, tomēr analīze liecina, ka Latvijā ar tiešu atbalstu komersantiem vien nepietiek, ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecībā un inovatīvo komersantu attīstībā nepieciešams integrēts atbalsts, tai skaitā papildinošas neliela izmēra, specifiskas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveide, cita starpā, investējot inženiertehniskajās komunikācijās (elektrība, gāzes, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde). Teritorijās, kur nav atbilstošas publiskās infrastruktūras, nav iespējama arī uzņēmējdarbības attīstība. 3.3.1.SAM sniedz papildinošu atbalstu komersantiem, investējot publiskajā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajam, kur ir privātā sektora pieprasījums un kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām). Kopumā atbalsts 3.1.1SAM un 3.3.1.SAM ietvaros ir tieši saistīts ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A&I un ir vērsts uz apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšanu Latvijas IKP.
295. (1083)) Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no viena perioda uz nākamo, pamatojoties uz 2007.–2013.gada plānošanas perioda secinājumiem, tiks nodrošināta efektīvāko risinājumu pielietošana 2014.–2020.gada plānošanas periodā, t.sk. labās prakses pārņemšana, mācīšanās no citām dalībvalstīm un personāla apmācība attiecīgajās jomās, kā arī veicot citas darbības, lai nodrošinātu DP definēto mērķu sasniegšanu.
296. (254)) Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam ir uzsvērts, ka dati par saņemtajām nefinanšu investīcijām liecina, ka teritorijas ārpus Rīgas un tai apkārtējās teritorijas piesaista būtiski mazāk nefinanšu investīciju (2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 2 227 EUR uz vienu iedzīvotāju, bet Latgales plānošanas reģionā – vairāk kā divas reizes mazāks – 1 074 EUR). Vienlaikus LIAA apkopotie dati liecina, ka ļoti neliela daļa investoru no tiem, kuri sākotnēji ir izrādījuši interesi par iespējām investēt Latvijā, to ir izdarījusi (piemēram, 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%)). Tāpat periodā no 2011. līdz 2013.gadam 65–70% piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas nozīmes attīstības centriem (vienlaikus to vidū 2011. un 2012.gadā izteikti dominē Rīga). Viens no iemesliem, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciskā zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. Tādējādi jāsecina, ka pašvaldībām trūkst investoru vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā to ierobežotos resursus tādus nodrošināt.
297. (1084)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts KP fondu ieviešanas sistēmā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanai, t.sk. atalgojumam un kapacitātes un kvalifikācijas celšanas pasākumiem; apmācības KP fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm un sadarbības partneriem; atbalsts KP fondu plānošanas, vadības un kontroles sistēmas uzlabošanai; KP fondu uzraudzībai; KP fondu 2007.–2013.gada perioda pēcuzraudzībai, atbalsts revīzijas un kontroļu īstenošanai, t.sk finanšu kontroļu īstenošanai; atbalsts e-kohēzijas izveidei, attīstībai un administrēšanai; atbalsts horizontālās politikas koordinēšanai
298. (255)) Industriālo pieslēgumu izveides, jaudu palielināšanas, kā arī atbilstošo teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas ir augstas, kas kavē jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un paplašināšanos. Investīciju veicināšanai apstrādes rūpniecības komersantiem tiks sniegts integrēts atbalsts specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei. Īstenojot minētos pasākumus, tiks veicināta komersantu darbības paplašināšanās un produktivitātes pieaugums, radīta iespēja piesaistīt investīcijas, tai skaitā ĀTI, kā arī jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks dots stimuls kopējai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veicināta nodarbinātība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos.
299. (1085)) Indikatīvā mērķa grupa: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes un darbinieki; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.
300. (256)) Pasākumi komercdarbības uzsākšanas atbalstam ir jāskata kopā ar pasākumiem komercdarbības veicināšanai, reģionālajai attīstībai un apstrādes rūpniecības attīstībai. Atbalstot jaunu komersantu veidošanos un sniedzot tiem nepieciešamos konsultatīvos pakalpojumus komercdarbības uzsākšanas fāzē, tiek veicināta jaunu darbavietu radīšana un saglabāšana daudzu komersantu attīstībai kritiskajos darbības pirmajos gados. Reģionu sekmīgai attīstībai un to konkurētspējas priekšrocību izmantošanai ir būtiski atbalstīt komercdarbības uzsācējus dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā apstrādes rūpniecībā, radošajās industrijās un citās nozarēs, veidojot sabalansētu tautsaimniecības struktūru.
301. (1086)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: KP fondu plānošanā, vadībā, uzraudzībā un pēcuzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes; sadarbības partneri; KP fondu revīzijas iestāde.
302. (257)) 2012.gadā veiktā pašvaldību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par pašreizējo situāciju un nepieciešamo atbalstu industriālo zonu attīstībai liecina, ka esošās un/vai perspektīvās industriālās zonas ir visās pašvaldībās un katrā no tām ir brīvas platības, kas varētu tikt izmantotas jaunu industriālo zonu izveidei/esošo paplašināšanai.
303. (1087)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
304. (258)) Ņemot vērā stratēģisko vajadzību analīzi, kas ietverta NIP un NRP noteikto, kā arī pašvaldību veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātus, lai atbalstītu uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstību, radītu jaunas darbavietas un palielinātu eksporta izlaides apjomu, ir nepieciešama pašvaldību aktīvāka līdzdalība, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, īpaši izstrādājot atbalsta pasākumus arī ceļu un komunikāciju sakārtošanai (kā daļa no publiskās infrastruktūras).
305. (259)) Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.–2019.gadam definē, ka policentriskai attīstībai jānodrošina ilgtspējīga uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība. VARAM apkopotā informācija liecina, ka industriālo zonu attīstībai, t.sk. piesaistot ārvalstu, kā arī vietējos investorus, ir nozīmīga ietekme uz darbavietu radīšanu pašvaldībā – viens projekts var radīt pat 1–5% no darbavietām pašvaldībā. Pašreizējās tendences investīciju piesaistē reģionos ļauj secināt, ka nozīmīga problēma ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra uzņēmēju piesaistei, kā arī nepietiekama pašvaldību kapacitāte darbā ar uzņēmējiem. Līdz ar to tiks veicināta starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru kā reģionu attīstības virzītājspēku ekonomiskā izaugsme, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, darbavietu un pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai plašākas teritorijas iedzīvotājiem, tādējādi sekmējot starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmei nepieciešamās kritiskās masas veidošanu un nostiprināšanu.
306. (260)) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriskā attīstība" ietvaros tika atbalstīti projekti, kas paredzēja ieguldījumus, kas atbilda pašvaldību attīstības programmās noteiktajam, bet kas ne vienmēr pietiekami tika izvērtēti no funkcionālo teritoriju un privāto investīciju piesaistes aspekta. Līdz ar to KP fondu 20014.–2020.gada plānošanas periodā prioritāri plānots atbalstīt tos projektus:
307. 1)) kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām,
308. 2)) kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus,
309. 3)) kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).
310. (261)) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi", 5.prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un 8.prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši RIS3 noteiktajam. Ieguldījumu prioritāte ir savstarpēji papildinoša 3.1.1.SAM ietvaros plānotajām investīcijām industriālo telpu un teritoriju attīstībai, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, savukārt kā papildinošas darbības SAM pasākumiem būs arī Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2020.gada periodā finansētā projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam un LAP 2020 apakšpasākumu ietvaros paredzētās darbības atbilstoši SVVA stratēģijai, kā arī piekrastes teritorijās ar Rīcības programmas īpašo mērķi "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības jomās".
311. (262)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: investīcijas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai - nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei, nodrošinot papildinātību ar 3.1.1.SAM, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, tādējādi veicinot arī reģionu attīstību, komersantu attīstību kapacitātes paaugstināšanu, investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu.
312. (263)) Indikatīvās mērķteritorijas: investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t.sk., novada teritorijās ārpus attīstības centriem. 10 911 633 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.
313. (264)) Indikatīvā mērķa grupa: MVK.
314. (265)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus, kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).
315. (266)) Projektu atlasē un atbalsta pasākumu koordinēšanā ar citām investīcijām tiks iesaistīti pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām (īpaši komersantu ieguldījumu) un attīstības instrumentiem.
316. (267)) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.
317. (269)) 3.4.1.SAM: paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.
318. (270)) Ar KP fondu palīdzību plānots celt tiesu un tiesībsargājošo iestāžu personāla kompetences un prasmju līmeni, tādējādi arī nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu gan civillietās, gan krimināllietās. Ātra un efektīva tiesvedības procesa gadījumā tiek samazināts civillietās tiesvedības procesos "iesaldēto" (līdzekļi, par kuriem norit tiesvedība, piemēram, lai atgūtu parādu vai nodarītos zaudējumus) finanšu līdzekļu apjoms, kas pretējā gadījumā nav pieejams komersantiem.44 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") pirmās instances tiesās ir 304,3 milj. EUR, ko nevar ieguldīt komercdarbības attīstībā un izaugsmē. Šobrīd saskaņā ar likumu45 tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs tiek veidots autonomi no prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura, nepastāv vienota apmācību stratēģija. Trūkst vienotas likumu principu izpratnes un piemērošanas starp tiesu varu, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmai piederīgajām personām. Tāpat tiesu un tiesībsargājošo iestāžu un citu juridisko profesiju personu profesionālās zināšanas daudzos jautājumos ir nepietiekams, kas neveicina lietu ātru un kvalitatīvu izskatīšanu un personu uzticēšanos tiesām. Lai īstenotu ES Padomes 2013.gada un 2014.gada rekomendāciju izpildi un kopumā veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā, tiek plānots veidot vienotu apmācību tīklu tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionālas kompetences pilnveidei, ieviešot vienotas metodes un stratēģijas apmācību programmu īstenošanai.
319. (271)) Būtiska nozīme strīdu risināšanas sistēmā ir alternatīvajiem domstarpību risināšanas (ADR) veidiem, jo īpaši mediācijai un šķīrējtiesām. Strīdu alternatīvo risināšanas metožu izmantošana veicina sabiedrības locekļu spēju pašiem uzņemties atbildību par savu domstarpību risināšanu tiesiskā veidā, turklāt tās būtiski atslogo tiesu sistēmu, veicinot to, ka līdz tiesai nonāk tikai tie strīdi, kuru risināšanai ir nepieciešama valsts varas (tiesu varas) iesaistīšana. Līdz ar to tiek nodrošināta strīdu risināšanas vides sabalansētība, proti – salīdzinoši maznozīmīgus strīdus un strīdus, kur puses pašas ir var panākt risinājumu, ir iespējams ātri un efektīvi atrisināt ar ADR metodēm. Savukārt komplicētākas lietas paliek tiesas kompetencē.
320. (272)) Rezultātā tiks uzlabota to personu profesionālā kompetence, kuras nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, kas t.sk. ļaus samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.
321. (273)) 3.4.2.SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai.
322. (274)) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2%, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7% apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai,būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā.
323. (275)) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem.
324. (276)) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana.
325. (277)) Tiesu un tiesībsargājošo institūciju nodarbināto, t.sk. prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu, kuri nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, profesionālās kompetences paaugstināšana arī palīdzēs samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.
326. (278)) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu) un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.–2020.gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.–2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā.
327. (279)) 3.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plaša satura starpdisciplināru un specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu un apmācību īstenošanai, apmācību materiālu sagatavošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem), kā arī mācību materiālu sistēmas izveidei, pilnveidošanai un nepieciešamās datu bāzes izstrādei; tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācība un Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana; tiesu sistēmas izvērtējums, lai nodrošinātu uz pierādījumiem, secinājumiem un praksi balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, kā arī ar tiesu praksi, organizatorisko vadību u. c. jautājumiem saistīti pētījumi. Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.
328. (280)) 3.4.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki, tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, politikas veidotāji un politikas ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības, attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji), šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citu juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
329. (281)) 3.4.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Tiesu administrācija.
330. (282)) 3.4.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase" .
331. (283)) 3.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu, izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.
332. (284)) 3.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā.
333. (285)) 3.4.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde.
334. (286)) 3.4.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
335. (287)) Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir noteikta ES padomes 2013.gada rekomendācijā – attiecībā uz dzīvojamām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem, kā arī 2014.gada rekomendācijā – turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāti.
336. (288)) Prioritārā virziena ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai noteikto, kur energoefektivitātes paaugstināšana noteikta kā nacionāla prioritāte.
337. (289)) Prioritārā virziena ietvaros definētie SAM paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, AER izmantošanai un SEG emisiju apjoma mazināšanai. Tāpēc paredzēts īstenot gan ERAF, gan KF ieguldījumu prioritātes: KF un ERAF mērķi ir savstarpēji papildinoši, tādējādi šāda pieeja nodrošinās koncentrētu un mērķtiecīgu plānoto investīciju ieguldījumu prioritārā virziena ietvaros un kopējā resursu efektivitātes uzlabošanā.
338. (290)) Investīcijām aptverot dažādus ēku sektorus, centralizēto siltumapgādi, kā arī transporta nozari, un īstenojot gan ERAF, gan KF ieguldījuma prioritātes, tiks sniegts ieguldījums Latvijas nacionālā mērķa Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā sasniegšanā. Ņemot vērā, ka ēku energoapgādē lielu siltuma īpatsvaru nodrošina tieši centralizētas siltumapgādes sistēmas, kas izmanto fosilos kurināmā resursus, siltumenerģijas patēriņa samazinājums ēkās ļaus palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kā arī samazināt valsts kopējo SEG emisiju apjomu. Tāpat būtiski ir sekmēt vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, rekonstruējot jau esošās sistēmas un būvējot jaunas, kā arī veicināt industriālo ēku energoefektivitāti un veicinot ekonomiski pamatotu vietējo AER izmantošanu industriālās ēkās – šo mērķu sasniegšanu veicinās KF finansējums. Savukārt publisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai līdztekus valsts un privātām investīcijām paredzēts ERAF finansējums.
339. (291)) Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas Nr.2012/27/ES "Par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK" (ES Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada 14.novembris, L 315) 3.pantu ir paziņojusi valsts indikatīvo energoefektivitātes mērķi – sasniegt kopējo primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Latvija plāno īstenot pasākumus visos enerģijas piedāvājuma posmos – enerģijas ražošanā, piegādē un patēriņā. DP ietver pasākumus, kas vērsti uz enerģijas gala patērētājiem ar vislielāko energoefektivitātes potenciālu (tas ir ēkām) un nodrošina uzlabojumus siltuma ražošanā un centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātē. Turklāt saskaņā ar Latvijas valdības apstiprināto koncepciju ("Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos", MK 2013.gada 2.decembra rīkojums Nr.587) minētie pasākumi dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkās plānoti kā alternatīvie pasākumi, kurus paredzēts ieviest kombinējot ar valsts energoefektivitātes pienākumu shēmu, un šis risinājums notificēts EK Latvijas ziņojumā par Direktīvas 2012/27/ES 7.panta prasību ieviešanu.
340. (292)) 4.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos.
341. (293)) 4.1.1.SAM: veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.
342. (294)) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atbalstīta pāreja uz AER. Investīcijas energoefektivitātē sniegs būtisku ieguldījumu, samazinot enerģijas patēriņu, iekšzemes kopprodukta radīšanai.
343. (295)) SAM īstenošana ļaus uzlabot apstrādes rūpniecības konkurētspēju – rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Neraugoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu turpmāka sadārdzināšanās ietekmē vairākas ekonomikā būtiskas nozares. Koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka energoefektivitāte būtiski atšķiras starp vienas nozares komersantiem. Līdz ar to atbalsta nepieciešamība ir vērtējama komersantu līmenī.
344. (296)) SAM īstenošanai paredzētais KF līdzfinansējums veicinās saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, kā arī sekmēs vides un ekonomisko ilgtspēju un resursu efektivitāti, ņemot vērā, ka enerģijas izmaksas ir tās, kuras atšķiras atkarībā no valsts, tai skaitā ņemot vērā izmantoto enerģijas resursu veidu. Tāpat saistībā ar apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumu līdz 3,9 mljrd. EUR – augs kopējais pieprasījums pēc energoresursiem, attiecīgi tiks radīta būtiska ietekme uz visu enerģētikas politiku Latvijā. Līdz ar to arvien vairāk pieaugs nepieciešamība pēc risinājumiem energoefektivitātes jomā.
345. (297)) Mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātei un vietējo, lētāko AER resursu izmantošana pašpatēriņam rūpniecības nozarē samazinās izdevumus par energoresursiem, veicinot gan nozares ilgtspēju un konkurētspēju, gan draudzīgumu videi.
346. (298)) NIP enerģijas izmaksu sadārdzinājums ir noteikts kā kritisks šķērslis Latvijas konkurētspējai vidējā termiņā, jo identificējams risks cenas priekšrocības uzturēšanai pie nosacījuma, ka paredzams dažādu resursu izmaksu sadārdzinājums. Pie nosacījuma, ka izejvielu bāze saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas šajā reģionā, ir viena un tā pati, līdz ar to izmaksu kāpums būs līdzvērtīgs visiem saimnieciskās darbības veicējiem, būtiski būs izvērtēt enerģijas resursu izmaksu kāpuma ietekmi uz cenas priekšrocības saglabāšanu.
347. (299)) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā nav īstenoti pasākumi energoefektivitātes veicināšanai komersantiem, bet finansējums šādu darbību īstenošanai bija pieejams KPFI programmu ietvaros. Lai efektīvāk izmantotu publisko finansējumu un risinātu finanšu pieejamības tirgus nepilnības, saimnieciskās darbības veicējiem atbalsts iekārtu un ražošanas tehnoloģiju nomaiņai turpmāk primāri sniedzams, izmantojot finanšu instrumentus un pamatojoties uz dzīvotspējīgiem biznesa plāniem, savukārt energoefektivitātes pasākumu īstenošana apstrādes rūpniecības ēkās ir jākoncentrē pārsvarā uz ražotņu energoefektivitātes palielināšanu un efektīvu AER elektrības un siltumenerģijas ražošanas, kā arī ūdens sildīšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kas ir paredzētas pašpatēriņam. Ieviešot atbalsta mehānismu tiks regulāri apkopota informācija par uzstādītajām AER jaudām un sasniegto ietaupījumu energoresursu patēriņā atbalstītajos projektos.
348. (300)) SAM ieviešanā plānots izmantot aizdevumu ar daļēju pamatsummas dzēšanu. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Veiksmīgai atbalsta instrumenta izveidei ir būtiski mācīties no 2007.–2013.gada plānošanas periodā citās ES valstīs, it īpaši Baltijas valstīs, ieviesto finansēšanas modeļu piemēriem un veiksmēm. 2007.–2013.gada plānošanas periodā Latvijā tika noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, un tas nodrošinājis, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu pret investīcijām. Būtiski, ka arī turpmākās investīcijas šajā sektorā tiek veiktas, izmantojot šādu pieeju.
349. (301)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana), jaunu un efektīvu AER elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas un ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.
350. (302)) Indikatīvā mērķa grupa: apstrādes rūpniecības komersanti.
351. (303)) Indikatīvie finanšu instrumenti: tiks vērtēta iespēja 4.1.1.SAM īstenošanai izmantot finanšu instrumentu.
352. (304)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
353. (305)) 4.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā.
354. (306)) 4.2.1.SAM: veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās.
355. (307)) SAM ieviešanas rezultātā tiks uzlabota energoefektivitāte valsts un dzīvojamo ēku sektorā, samazinot siltumenerģijas patēriņu un nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu.
356. (308)) Investīcijas nodrošinās ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju ilgtspējīgai izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai ievērošanu energoefektivitātes jomā, kā arī Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteiktā pienākuma izpildi – sākot no 2014.gada ik gadu renovēt 3% centrālās valdības ēku, lai nodrošinātu to atbilstību minimālām energoefektivitātes prasībām. Tāpat atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantam, projektējot ēku, tiek izvērtētas iespējas izmantot augstas efektivitātes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, kas nodrošina Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu prasību izpildi, un to uzstādīšana ir ekonomiski pamatota.
357. (309)) Valsts ēku renovācija nodrošinās publiskā sektora ēku vadošo lomu piemēra demonstrēšanā un sekmēs ēku energosertifikāciju saskaņā ar direktīvām 2010/31/ES un 2012/27/ES, savukārt investīcijas mājokļu sektora energoefektivitātes paaugstināšanai ir būtiskas resursu efektivitātes un kopējās labklājības veicināšanai. SAM ietvaros paredzētā valsts īpašumā vai izmantošanā esošu un dzīvojamo ēku energoefektīva renovācija ir būtiska plašai mērķa grupai visā Latvijas teritorijā. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods un ierobežotie līdzekļi kavē energoefektivitātes pasākumu veikšanu valsts īpašumā esošajās ēkās, kā arī kavē daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās.
358. (310)) SAM īstenošanas rezultātā samazināsies siltumenerģijas patēriņš apkurei, samazinot mājsaimniecību izdevumus enerģijai – pie esošā labklājības līmeņa Latvijā tā tiek patērēta apmēram divas reizes vairāk kā vidēji ES, pie tāda paša labklājības līmeņa, līdz ar to mājsaimniecības Latvijā par enerģiju tērē lielāku daļu no sava budžeta nekā vidēji ES. Ņemot vērā Cost-optimal pētījuma rezultātus un EM veiktos aprēķinus, apkures patēriņš pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas dzīvojamās un publiskās ēkās vidēji sasniedz 90 kWh/m2gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiks noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energoefektivitātes novērtējumā veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā. Ēku energoefektivitātes novērtējumus veiks neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, izmantojot ēku energoefektivitātes aprēķina metodi saskaņā ar Direktīvām 2010/31/EU un 2012/27/EU.
359. (311)) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu AER izmantošanas veicināšanā. Ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.
360. (313)) SAM ieviešanas rezultātā tiks samazināts siltumenerģijas patēriņš pašvaldību ēkās.
361. (314)) Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums attiecībā uz valsts ēku renovāciju, savukārt atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes veicināšanai plānojams atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.
362. (315)) Investīcijas veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kā rezultātā samazināsies pašvaldību izdevumi par siltumapgādi. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus var novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.
363. (316)) Vienlaikus pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās; arī šādi risinājumi sekmēs pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus pašvaldību ēku renovācijai, veicot lokālās siltumapgādes infrastruktūras rekonstrukciju, tiks nodrošināts atbalsts ilgtspējīgai resursu izmantošanai.
364. (317)) Jau 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei - daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, - kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. KP fondu programmu ietvaros līdz šim renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas).
365. (318)) Joprojām izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60–70% no Latvijas ēku sektora – dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju, kuru kopplatība ir 38 milj. m2. Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, un tiem ir zems energoefektivitātes līmenis. Kopējās nepieciešamās investīcijas renovācijai ir ap 5,3 miljr. EUR.
366. (319)) Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumu. Pēc piederības statusa Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamā platība (3%) veido 280 tūkst. m2.
367. (320)) Gan publisko, gan dzīvojamo ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji, un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Ņemot vērā, ka vairumam ēku Latvijā joprojām ir ļoti zemi energoefektivitātes rādītāji, prioritāri jāsamazina to enerģijas patēriņš. Tādējādi veicamo pasākumu kopums ēkās ir jāvērtē kompleksi, un piemērojamie risinājumi, piemēram, saules kolektoru vai lokālas AER izmantojošas apkures un ūdens sildīšanas sistēmas izmantošana, ir atkarīgi no ēkas energoefektivitātes līmeņa, paredzamā investīciju atmaksāšanās perioda un izmantotā siltumenerģijas piegādes veida.
368. (321)) Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteikto, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu energoresursu izmantošanas ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldību ēkās un AER izmantošanai publiskajā infrastruktūrā plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, energopakalpojumu (ESCO) sniedzējiem. Atbilstība pašvaldības integrētas attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai pašvaldību ēku energoefektivitātes projektiem.
369. (322)) Attiecīgi prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz pašvaldību izdevumu samazināšanu un pašvaldības iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu izmaksas veidojošo komponenšu pārskatīšanu.
370. (323)) 4.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts un dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.
371. (324)) 4.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: dzīvojamo māju īpašnieki, valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības uz attiecīgo ēku ir nostiprinātas uz valsts vārda un ēku izmanto valsts pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības un nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), energopakalpojumu sniedzēji (ESCO)48.
372. (325)) 4.2.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: SAM atlases kārtas "Energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās ēkās" īstenošanai tiks vērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentu un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESCO). Šāda mehānisma izmantošana ļaus radīt ilgtermiņa risinājumu dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumu veikšanai, tā kā būs iespēja reciklēt KP fondu finansējumu vairākkārtīgi. Attiecīgi ilgtermiņā tiks renovēta lielāka proporcija no dzīvojamā fonda ēkām. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteikts - augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, lai nodrošinātu, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu un enerģijas galapatērētāju izmaksu samazinājumu pret investīcijām.
373. (326)) 4.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām tiks veikta pašvaldību ēku renovācija un rekonstrukcija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji un ventilācijas sistēmas), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.
374. (327)) Atbalsta demarkācija ar 4.3.1.SAM, kas paredz atbalstu centralizētajām siltumapgādes sistēmām – atbalsts 4.2.2.SAM tiks sniegts tikai lokālajām siltumapgādes sistēmām.
375. (328)) 4.2.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija. 15 696 829 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.
376. (329)) 4.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, energopakalpojumu sniedzēji (t.sk. ESCO)49.
377. (330)) 4.2.2.SAM projektu atlase: investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu. Īpaši tiks vērtēta projektu ilgtspēja, nodrošinot, ka atbalsts tiks sniegts tikai tādai infrastruktūrai, par kuras turpmāko pielietojumu ir skaidrs attīstības stratēģijās nostiprināts redzējums.
378. (331)) Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan arī pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētajiem. Tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja kvalitātes kritēriju noteikšanā ar 4.2.1.SAM
379. (332)) 4.2.1.SAM un 4.2.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
380. (333)) 4.3.ieguldījumu prioritāte: veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali.
381. (334)) 4.3.1.SAM: veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.
382. (335)) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte centralizētās siltumapgādes sistēmās, un veicināta AER izmantošana.
383. (336)) Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei. SAM īstenošana tiks līdzfinansēta no KF, kas paredz ieguldījumus enerģētikā gadījumos, ja tie ir videi draudzīgi, sekmē energoefektivitāti un AER izmantošanu. AER izmantošana siltuma ražošanai ir cieši saistīta ar centralizētās siltumapgādes energoefektivitāti. Investīcijas centralizētās siltumapgādes sistēmā sniegs būtisku ieguldījumu AER 40% īpatsvara sasniegšanai 2020.gadā. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo AER siltumjaudu vismaz 143 MW, no tiem – 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie no privātiem resursiem. Primāri tiks atbalstīta pāreja no fosilajiem resursiem uz AER un AER siltumavotu modernizācija un būvniecība ar augstu efektivitāti.
384. (337)) Plānoto investīciju rezultātā tiks uzlabota centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte, vienlaikus papildinot investīcijas ēku energoefektivitātē. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei ir jāimportē – 2011.gadā 62,9% katlumājās izmantoja dabasgāzi. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami izmantoti AER. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk kā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem.
385. (338)) Arī KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā tika īstenota atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas zudumu mazināšanai un AER izmantošanai, atbalstot vairāk kā 300 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanu. Lai sasniegtu rezultātus, ir būtiski turpināt investīcijas šajā jomā. 2004.–2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet KP 2007.–2013.gada plānošanas periodā – 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
386. (339)) Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km, no kuriem 676 km ir Rīgas siltumtīkli. Pēdējos gados veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos Rīgā samazināt līdz 13%, kamēr citās siltumapgādes sistēmās siltumenerģijas zudumi sasniedz pat 30%. Pilnībā no šiem zudumiem un izdevumiem izvairīties nav iespējams, un to izmaksas sedz siltumenerģijas lietotāji. Tādēļ viens no svarīgākajiem virzieniem efektivitātes paaugstināšanai aizvien ir siltumenerģijas piegādes zudumu samazināšana.
387. (340)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: rekonstrukcija siltumavotu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER izmantošanu centrālapkurē, t.sk. tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība ar mērķi samazināt enerģijas zudumus (lai samazinātu kurināmā patēriņu uz vienu MWh) vai samazināt patērētā fosilā kurināmā apjomus (lai samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa) vai paaugstināt AER katlumāju efektivitāti.
388. (341)) Indikatīvā mērķa grupa: siltumenerģijas lietotāji.
389. (342)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: energoapgādes komersanti, kas nodarbojas ar siltumapgādi.
390. (343)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešana: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
391. (344)) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".
392. (345)) 4.4.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).
393. (346)) 4.4.1.SAM: attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.
394. (347)) Īstenojot SAM, tiks izveidoti ETL ātrās uzlādes punkti, tādējādi veicinot elektromobilitātes attīstību Latvijā.
395. (348)) ES Baltā50 grāmata paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt "tradicionālās degvielas" automobiļu izmantošanu pilsētas transportā, līdz 2050.gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās un līdz 2030.gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) izpildei arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei gan attiecībā uz elektromobilitāti, gan arī citām alternatīvajām degvielām. Saskaņā ar starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem ir paredzams, ka līdz 2050.gadam iekšdedzes transportlīdzekļus pakāpeniski aizstās jaunās tehnoloģijas51, tai skaitā ETL. Investīcijas SAM ietvaros tiks veiktas atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam izvirzītajām prioritātēm, ļaujot nodrošināt elektromobilitātes attīstībai nepieciešamo vienotu nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un nodrošinot sinerģiju un papildinātību ar jau veiktajām un plānotajām nacionālā finansējuma un KPFI investīcijām elektromobilitātes attīstībai.
396. (349)) Veicinot ETL izmantošanu transporta sektorā, tiks paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā un samazināts piesārņojums, kā arī mazināts fosilās degvielas importa apjoms. Transporta jomā vislielāko piesārņojumu rada vieglais pasažieru transports – 73% no kopējā apjoma. Tas ir izskaidrojams ar transporta līdzekļu skaita pieaugumu, ko tikai daļēji kompensē transporta līdzekļu efektivitātes palielinājums, jo jauno transporta līdzekļu iegādes ziņā Latvija ievērojami atpaliek no ES valstīm un attiecīgi Latvijā ir lielākais vidējais transporta līdzekļu vecums starp ES valstīm, proti, 16 gadi, likumsakarīgi novedot pie liela emisiju daudzuma uz kilometru – 176,9 g CO2.
397. (350)) ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvo autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā arvien vairāk tiks izmantoti ETL, palielināsies to turpmākas attīstības potenciāls, veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināsies piesārņojums. Tīkla vadības operatora programmatūra nodrošinās visu uzlādes sistēmas darbību.
398. (351)) Šobrīd Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patērētās elektroenerģijas ziņā ir salīdzinoši augsts – pateicoties lielajam elektrības īpatsvaram, kas tiek saražots, izmantojot HES (3627 GWh, kas bija 53% no kopējās AS "Latvenergo" saražotās elektroenerģijas 2012.gadā), Latvija Eiropā ieņem trešo vietu aiz Norvēģijas un Zviedrijas ar 33,1% atjaunojamās enerģijas kopējā enerģijas patēriņā. Taču no transportā izmantotās enerģijas Latvijā tikai 3% ir videi draudzīgā atjaunojamā enerģija, un Latvija ievērojami atpaliek no, Latvijai Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteiktā un saistošā 10% mērķa, kas jāsasniedz līdz 2020.gadam. ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvu autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā tiks veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināts piesārņojums, pakāpeniski sabiedrībai aizstājot piesārņojošos iekšdedzes dzinēju transporta līdzekļus.
399. (352)) Funkcionējoša uzlādes tīkla esamība ir būtisks priekšnoteikumus ETL skaita pieaugumam – kamēr ETL ir salīdzinoši maz, uzlādes infrastruktūras izveide ir komerciāli neizdevīga, tādēļ būtiskas ir publiskās investīcijas. Lai panāktu ETL veiksmīgu ienākšanu Latvijas automobiļu tirgū un to pozīciju nostiprināšanu, salīdzinot ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, jāpanāk būtisku šķēršļu novēršana vai to negatīvās ietekmes mazināšana; nacionālās uzlādes infrastruktūras izveide ir galvenais ETL nodrošinošais pasākums, kas padarīs iespējamu ETL lietošanu visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši pašreizējiem datiem, ETL spēj nobraukt vidēji no 80 līdz 150 km no pilnas uzlādes, tāpēc, ņemot vērā esošo ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir būtisks ETL attīstību kavējošs iemesls.
400. (353)) Savukārt ETL uzlādes staciju tīkla operators ir svarīgākā infrastruktūras sastāvdaļa, lai nodrošinātu ETL uzlādi Latvijas teritorijā. Operatora galvenās funkcijas ir saistīt viedās uzlādes stacijas ar datubāzu sistēmu, kas atļauj uzlādes staciju lietošanu un uzrauga to aktivitāti.
401. (354)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionāla līmeņa ETL uzlādes infrastruktūras un to vadības operatoru centra programmatūras izveide.
402. (355)) Indikatīvā mērķa grupa: ETL lietotāji.
403. (356)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam noteiktajam, SM ar tiesībām deleģēt uzdevumu izpildi citām juridiskām personām.
404. (357)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
405. (358)) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".
406. (359)) 4.5.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).
407. (360)) 4.5.1.SAM: attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.
408. (361)) SAM ieviešanas rezultātā tiks veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana. Īstenojot SAM, rezultāts būs pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.
409. (362)) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.
410. (363)) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.
411. (364)) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs valstspilsētās – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās valstspilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.
412. (365)) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.
413. (366)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: valstspilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī un Rīgā – jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Valstspilsētās, kurās nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.
414. (367)) Indikatīvās mērķteritorijas: valstspilsētas.
415. (368)) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.
416. (369)) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 40% no SAM plānotā finansējuma.
417. (370)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
418. (371)) Projektu atlase: Skat. pielikumu "Projektu atlase".
419. (372)) Lai palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti un ietekmi uz vides aizsardzību, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, prioritārā virziena ietvaros paredzēts sniegt ERAF un KF atbalstu, vienlaikus apvienojot ieguldījumu prioritātes, kas noteiktas tematisko mērķu "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību" un "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros, ņemot vērā, ka īstenojamās plānotās darbības ir cita citu papildinošas un nodrošinās iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību vērstas darbības, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Tādējādi tiks nodrošināti koncentrētāki un mērķtiecīgāki plānoto investīciju ieguldījumi DP 1.sadaļā definēto problēmu risināšanai.
420. (373)) 5.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas.
421. (374)) 5.1.1.SAM: novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās (KF).
422. (375)) Plūdu un erozijas rezultātā izraisītie postījumi nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina vides piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, būtiski ir samazināt plūdu riskus pilsētām, infrastruktūras, kultūrvēsturiskiem un saimnieciskās darbības objektiem, lai nodrošinātu labvēlīgu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Veicot SAM paredzētās darbības, tiks panākts klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudēto pilsētu iedzīvotāju skaita samazinājums pilsētās.
423. (376)) SAM plānotie pasākumi mazinās jūras krastu erozijas un upju plūdu rezultātā izraisīto apdraudējuma ietekmi gan uz nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, Liepājas NAI, gan ceļu posmiem, gan uz apdzīvotajām vietām, piemēram Ogri. Attiecīgi tiks samazināts plūdu un erozijas apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā, tiks saglabāta vides kvalitāte un nodrošināta sabiedriski nozīmīgu vietu un infrastruktūras objektu aizsardzība.
424. (377)) Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība" noteikto problēmu risināšanu.
425. (378)) 5.1.2. SAM: samazināt plūdu riskus lauku teritorijās (KF).
426. (379)) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.
427. (380)) Plānotie pasākumi samazinās plūdu apdraudējumu hidrobūvju aizsargātajās un potamālajām upēm pieguļošajās platībās, kas vienlaikus ļaus veicināt uzņēmējdarbības attīstību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ieguldītās investīcijas papildus palielinās dabas teritorijas vērtību un pievilcīgumu, kā arī stimulēs to produktīvo izmantošanu.
428. (381)) Klimata pārmaiņu problēmas ar katru gadu kļūst arvien nopietnākas, un to ietekme dažādos reģionos ir atšķirīga. Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās plūdu apdraudējums, un novērojama pastiprināta krastu erozija. Plūdu un krastu erozijas gadījumi var nodarīt bīstamus postījumus, proti, var tikt appludināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ekosistēmu darbību.
429. (382)) Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkst. ha pavasara palu vai vasaras - rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas (t.sk. katastrofāli – ap 100 tūkst ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeņi apdraud cilvēku radītās materiālās vērtības, veselību un dzīvību.
430. (383)) Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Applūšanas riska teritorijas visvairāk sastopamas potamālo, jeb samērā lēzeno upju posmos. Plūdu laikā, īpaši ledus sastrēguma rezultātā tiek appludinātas lielas apdzīvotas, vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi53. Ar Daugavas HES kaskādi saistītā bīstamība ir tieši saistīta arī Rīgas HES inženieraizsardzības būvju – sūkņu staciju iespējamo avārijas situāciju (force major) potenciālo ietekmi Rīgas un Ogres teritorijās un to tuvējā apkārtnē, kas nenovēršamas gruntsūdeņu celšanās rezultātā novedīs pie plūdiem. Šobrīd Rīgas HES ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju – sūkņu staciju spēka un vadības instalācijas ir jau kalpojušas 25 gadus, līdz ar to fiziski un morāli novecojušas, kas rada draudus apkārtējai sabiedrībai un videi54.
431. (384)) Būtiska problēma ir arī jūras krastu noskalošanās. Jūras uzplūdu rezultātā katru gadu tiek noskalotas jūras piekrastes teritorijas. Jūras krasta kopgarums Latvijā ir ap 496 km, no kuriem jūras uzplūdu tieši ietekmētās platības jūras krastu zonās ir kopumā ap 130 km garumā ar dažādu joslas platumu no 200 m līdz pat 1500 m. Vētru pastiprināšanās rezultātā jau pašlaik 25% no 496 km garās jūras piekrastes notiek intensīva krastu noskalošanās, gadā vidēji noskalojot aptuveni 20 ha zemes. Baltijas jūras līmenis līdz 2100.gadam celsies par vismaz 18 cm. Līdz ar to ir apdraudēti gan nozīmīgi infrastruktūras objekti, piemēram, Liepājas un Engures NAI, Užavas bāka, Kuivižu osta, ceļu posmi, gan apdzīvotas vietas.
432. (385)) Esošā kritiskā situācija norāda uz vitālo nepieciešamību uzsākt pretplūdu un krasta erozijas pārvaldības pasākumus. Galvenais uzdevums šo pasākumu īstenošanai ir riska novēršana vai samazināšana blīvi apdzīvotu vietu un piesārņojošu darbību veicošu objektu teritorijās. Tādējādi tiks novērsta vai samazināta ar iepriekš minētājiem riskiem saistītā nelabvēlīgā ietekme, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Pasākumi samazinās arī virszemes ūdensobjektu iespējamā piesārņojuma risku un krasta erozijas procesus jūras, upju, ezeru un HES uzpludinājumu krastos.
433. (386)) Par īpaši apdraudētajām teritorijām un tāpēc par prioritārām vietām aizsardzības pasākumu plānošanai tiek uzskatītas visas teritorijas, kuras kā visapdraudētākās izvērtētas plūdu novērtēšanas plānā, Daugavas HES kaskāde, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasts. Kā galvenie apdraudējuma kritēriji tiek atzīti iepriekš notikuši nopietni plūdi, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas joprojām turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā vai pat lielākā apjomā, ja netiek veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai. Saskaņā ar šo klasifikāciju nepieciešams finansējums plūdu apdraudētām teritorijām, kurās atrodas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) izbūvētas vai izbūvējamas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (piemēram, Rīga, Daugavpils un Liepāja)55.
434. (387)) Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumu, ir paredzēti pasākumi blīvi apdzīvoto vietu un salīdzinoši nelielā teritorijā koncentrēto iedzīvotāju un infrastruktūras objektu aizsardzībai. Ievērojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu lomu plūdu un erozijas riska mazināšanā, zaļās infrastruktūras izveide būs primārais risinājums vides risku mazināšanai vietās, kur to pielietošana ir tehniski un ekonomiski iespējama un efektīva. Tomēr zaļās infrastruktūras risinājumi nav piemērojami situācijās, kad klimata pārmaiņas un to izraisītās ārkārtējās dabas parādības jau apdraud izveidoto infrastruktūru (piemēram, esošās NAI applūšana vai daļēja ieskalošanas jūrā, izraisot ievērojamu vides piesārņojumu). Lai veicinātu zaļās infrastruktūras pielietošanu un attiecīgu projektu ieviešanu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks noteikts projekta iesniedzēja pienākums iesniegt sagatavotu analīzi par izvēlēto risinājumu, zaļās infrastruktūras pielietošanas iespējām konkrētās teritorijas plūdu risku mazināšanai un alternatīvu izvērtējumu, t.sk., par iespējām izmantot zaļo infrastruktūru kā papildinošu risinājumu tradicionālajiem risinājumiem (infrastruktūras būves), ņemot vērā faktu, ka zaļā infrastruktūra pilnībā neizslēdz citu risinājumu iespējamību, bet drīzāk tos papildina.
435. (388)) Atbalsts paredzēts plūdu risku un krastu erozijas samazināšanai, primāri izvērtējot ekosistēmu pakalpojumus un zaļās infrastruktūras izmantošanas iespējas, hidrotehnisko būvju izveidei, paplašināšanai un rekonstrukcijai pilsētu un apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus ar vislielāko potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju labklājībai un veselībai, kā arī erozijas risku mazinošus pasākumus:
436. 1)) Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai ar blīvu apdzīvotību (indikatīvi – Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre, Jelgava u.c.) aizsardzības pasākumi pret applūduma risku, kas citā starpā ir saistīts ar jūras uzplūdiem vai upju gultnes piesērējumu, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām, pretplūdu aizsardzības pasākumi, t.sk. zaļās infrastruktūras pielietošana, hidrotehnisko būvju un aizsargbūvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība;
437. 2)) Baltijas jūras Kurzemes piekrastē esošo sabiedriski nozīmīgu objektu aizsardzības pasākumi, objektus ietekmējošo erozijas un applūšanas risku novēršanai un jūras krastu aizsardzībai.
438. (389)) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.– 2015.gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021.gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.–2015.gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.–2021.gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015.gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves – aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.
439. (390)) 5.1.1.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir jūras krastu erozijas samazināšanas pasākumi, virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras (t.sk. atbilstoša zaļā infrastruktūra) būvju sakārtošana un attīstīšana, plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzība, veicot gan esošo hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, gan jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecību un zaļās infrastruktūras izveidi atbilstoši plūdu riska pārvaldības plāniem.
440. (391)) 5.1.1.SAM mērķteritorija – plūdu apdraudētās teritorijas, kā arī krasta erozijas apdraudētās apdzīvotās vietas un publiskās infrastruktūras objekti.
441. (392)) 5.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji – pašvaldības, iestādes vai komersanti, kuriem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem ir jānodrošina pretplūdu pasākumi, kas noteikti Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, un kuru saimnieciskā darbība nav izraisījusi plūdu draudus. Īstenojamajām pretplūdu aktivitātēm jābūt saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem plūdu risku pārvaldības jomā. Ievērojot paredzēto darbību un pasākumu nozīmīgumu teritoriālā kontekstā, SAM mērķu īstenošana tiek plānota ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību integrētājām attīstības programmām.
442. (393)) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju – Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju – pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.
443. (394)) 5.1.2.SAM mērķteritorija – plūdu apdraudētās Latvijas lauku teritorijas un vietas ar risku publiskajai infrastruktūrai. Ievērojot plānoto darbību specifiku.
444. (395)) 5.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji – valsts iestādes un kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes pretplūdu būves un nodrošina pretplūdu pasākumus Latvijas lauku teritorijā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētas darbības plānots īstenot mijiedarbībā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām, pastiprinātu uzmanību pievēršot kritiski apdraudētajām teritorijām un nodrošinot ieguldīto investīciju efektīvāko atdevi.
445. (396)) 5.1.1.SAM, 5.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes un atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.56
446. (397)) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
447. (398)) 5.2.ieguldījumu prioritāte: investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības; vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana.
448. (399)) 5.2.1.SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.
449. (400)) SAM paredzētas darbības veicinās vides acquis prasību izpildi atkritumu jomā (piemēram, Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK utt.), it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi.
450. (401)) Ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi – palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē – SAM paredz atkritumu saimniecības attīstību, ieguldot investīcijas dalītas atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā, atdalot pārstrādājamo iepakojumu, kā arī veicinot atkritumu apstrādes un pārstrādes jaudas palielināšanu Latvijā un no atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanu un tā turpmāku izmantošanu enerģijas ražošanai.
451. (402)) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:
452. 1)) uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošina:
453. 2)) problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem).
454. (403)) Latvija daudzos aspektos neizpilda vides acquis atkritumu jomā (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK) prasības, it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi. 2010.gadā bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11% (direktīvā noteiktais mērķis – 65%). Sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010. gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 16,2% (direktīvā noteiktais mērķis – 50%), savukārt radītais iepakojums apjoms ir 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92% (direktīvā noteiktais mērķis – 55%). Attiecībā uz nolietotajiem transportlīdzekļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, 2010.gadā tika saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas, savukārt pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma (direktīvā noteiktais mērķis nolietotajiem transportlīdzekļiem ir 95% un elektroniskajiem un elektronisko iekārtu atkritumiem – 85%). Laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītās savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām, it īpaši attiecībā uz Direktīvā 2008/98/EK, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2012/19/EK, kā arī Direktīvā 1999/31/EK noteikto apjomu. Tomēr, ir plānots, ka 2022. gadā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas jomas direktīvu prasību izpilde 100% apmērā attiecībā uz atsevišķu atkritumu veidu pārstrādi un reģenerāciju. Lai sasniegtu minētos mērķus, normatīvajos aktos pārņemti ES noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei, kā arī tiks izmantoti KP fondu līdzekļi, kas ļaus nodrošināt daļu no šo mērķu īstenošanas apjomiem. Lai pilnībā sasniegtu direktīvu prasības, ir izstrādāta valsts politika, kas, tostarp, noteikta Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, kas paredz piesaistīt gan komersantu, gan pašvaldību ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos ir noteikta atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība attiecībā uz direktīvās noteikto mērķu izpildi, tajā skaitā, īstenojot paplašināto ražotāja atbildību. Ražotāja atbildība ir noteikta par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri). Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiski instrumenti, piemēram, DRN par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju. Ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt atbildību un, iespējams, administratīvos sodus par direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī jākontrolē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām.
455. (404)) Latvija ir izpildījusi Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un to atkritumiem izvirzītās savākšanas un pārstrādes prasības, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerācijas un pārstrādes prasības atbilstoši Direktīvai 2012/19/EK. Latvija jau šobrīd izpilda arī Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķi, kopumā pārstrādājot 333 tūkst. tonnu jeb 94,7% no 2012.gadā Latvijā būvniecībā savākto atkritumu apjoma, apglabājot 6813 tonnas minēto atkritumu.
456. (405)) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apmērā eksportēts papīra un kartona iepakojums,papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla atkritumu eksports – 75% no savāktā58, jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām (ar KP fondu atbalstu ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums, kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi. 2010.gadā pārstrādāti 16,2% mājsaimniecības un tiem līdzīgu atkritumu, 2011.gadā – 17,8 % un 2012.gadā – 18,4% šo atkritumu59.
457. (406)) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai un pārstrādei izmantojamās metodes ir noteiktas MK noteikumos par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Plāna darbības laikā no valsts puses tiks veicināta:
458. 1)) atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošana, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, it īpaši attiecībā uz mājsaimniecību un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (loģistika);
459. 2)) bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde;
460. 3)) atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, ja turpmākā atkārtotā izmantošana būs zināma;
461. 4)) atkritumu sagatavošana pārstrādei vai reģenerācijai;
462. 5)) esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšana;
463. 6)) jaunu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu izveide, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.
464. (407)) Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.–2020.gadam noteikto netiks atbalstīti tādi atkritumu pārstrādes veidi, kas saistīti ar atkritumu uzglabāšanu pirms citu pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanas, ja nebūs apliecinājuma tam, ka minētā pārstrāde un reģenerācija tiešām notiks.
465. (408)) Tas palīdzētu izmantot atkritumus kā resursu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai, samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu un atkritumu eksporta īpatsvaru.
466. (409)) Pārstrādājamo atkritumu plūsmas prioritārā secībā ir sekojošas: