3. Article

1. 1)) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai) );
2. 2)) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu:
3. (412)) Lai nodrošinātu atkritumu saimniecības jomas infrastruktūras trūkumu un vajadzību analīzi un detāli izvērtētu 2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmās aktivitātes un to apjomu, VARAM ir iepirkusi pakalpojumu "2014.–2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums". Šī līguma ietvaros paredzēts:
4. 1)) sagatavot novērtējumu par atkritumu apjomu dinamiku, tajā skaitā prognozes laika posmam līdz 2020.gadam;
5. 2)) apkopot informāciju par izveidoto atkritumu savākšanas punktiem un atkritumu šķirošanas laukumiem un to skaitu Latvijas pašvaldībās, kā arī sagatavot priekšlikumus, par šo punktu un laukumu attīstības nepieciešamībām;
6. 3)) sagatavot izvērtējumu par esošām iekārtām atkritumu sagatavošanai, apglabāšanai vai reģenerācijai, atkritumu reģenerācijai un pārstrādei un to jaudām, iekļaujot informāciju par attiecīgajās iekārtās notiekošo procesu efektivitāti un esošo iekārtu potenciālām jaudām, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un iespējamo atbalstu no KP fondiem;
7. 4)) izvērtēt no no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas iespējas Latvijā un izmantošanas iespējas Latvijā un tuvākajās ārvalstīs;
8. 5)) novērtēt enerģijas ražošanā izmantojamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu un pieejamību, kā arī esošās un papildu nepieciešamās jaudas;
9. 6)) novērtēt ekonomiskos ieguvumus;
10. 7)) sniegt priekšlikumus par prioritāri atbalstāmām darbībām no KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem un par KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem finansēto projektu vērtēšanas kritērijiem.
11. (413)) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma palielinājumu par 24.03% attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā.
12. (414)) KF ieguldītās investīcijas veicinās to, lai ekonomiskajā apritē tiktu nodrošināta kvalitatīvu pārstrādātu materiālu izmantošana, kas savukārt sekmēs ekonomikas attīstību un izaugsmi. Atkritumu dalītas savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas attīstība nodrošinās arī nodarbinātības situācijas uzlabošanos, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības rezultātā radīsies jaunas darba vietas.
13. (415)) Atbalstot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību, atkritumu pārstrādes veicināšanu un iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas attīstību, kā arī piemērojot citas nacionālās iniciatīvas – paaugstinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu un uzlabojot normatīvos aktus atkritumu hierarhijas ieviešanas veicināšanai, tiks samazināts radīto atkritumu apjoms un sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums un palielināts otrreizēji pārstrādāto un reģenerācijai nodoto atkritumu īpatsvars, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu.
14. (416)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā, atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai), atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšana, tai skaitā, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumi.
15. (417)) Indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros pašvaldību paredzētas darbības, kas vērstas uz pašvaldību autonomo funkciju izpildi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, plānots īstenot atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.
16. (418)) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
17. (419)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.60
18. (420)) 5.3. ieguldījumu prioritāte: investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības.
19. (421)) 5.3.1. SAM: attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas.
20. (422)) SAM ietvaros tiek veicināta ES vides acquis direktīvu prasību izpilde, ieguldot investīcijas kanalizācijas tīklu paplašināšanā un rekonstrukcijā, NAI darbības uzlabošanā, kā arī dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai attiecīgi veicinot ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko lietojumu un mazināt vides piesārņojumu.
21. (423)) Ir plānots, ka ar ieguldītajām investīcijām ūdenssaimniecības pakalpojumos iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās ar CE lielāku par 2 000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība, paaugstināsies no 93% (pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu izpildes) līdz 97% katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE > 100 000, II grupa CE 10 000 – 100 000, III grupa CE 2000 – 10 000). Savukārt faktisko kanalizācijas pieslēgumu skaita īpatsvars pieaugs no 79% 2012.gadā līdz 92% 2023.gadā, izmantojot KP fondu līdzekļus un nacionālās likumdošanas iniciatīvas.
22. (424)) Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi.
23. (425)) SAM paredzēti pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.
24. (426)) Vēl arvien aglomerācijās nav rekonstruēta liela daļa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, izraisot vides piesārņojumu nolietotu kanalizācijas tīklu radīto noplūžu dēļ. Pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEK prasības, bet vēl 67 aglomerācijās būs jāveic ieguldījumi notekūdeņu savākšanas sistēmās, lai centralizēti tiktu savākti visi aglomerācijā radītie notekūdeņi. Iedzīvotājiem, it īpaši no sociālā riska grupām, nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.
25. (427)) Atbilstoši 2007.–2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP5 īpatsvars samazinājies no ~85% 2008.gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94% uz ~75% un kopējā fosfora – no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.–2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50%, salīdzinot ar 2007.gadu.
26. (428)) Lai veicinātu pieslēgumus pie centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām, saskaņā ar likumprojektu "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" ir plānots noteikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu izveidi lietotājs varēs apmaksāt pa daļām, vienojoties par to ar pakalpojumu sniedzēju, un vietējā pašvaldība, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma pieslēgšanai pie centralizētajām sistēmām. "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" (pēc apstiprināšanas Saeimā) noteiks prasības pakalpojumu lietotājam nodrošināt publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Likumprojektā ir arī dots deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības sistēmu lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.
27. (429)) Bez pieslēgumu izveides un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanas iekārtās, kuras rada papildu slodzi riska ūdensobjektiem, jo nenodrošina notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu no biogēnajiem elementiem, tai skaitā eitrofikāciju limitējošā biogēnā elementa – fosfora, nebūs iespējams nodrošināt arī riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. 24 aglomerācijās notekūdeņi tiek novadīti tieši riska ūdensobjektos, bet 11 aglomerācijās – riska ūdensobjektu sateces baseinos. Pēc 2015.gada vairākās aglomerācijās ar CE virs 2000 būs jāuzlabo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums – trešējā notekūdeņu attīrīšana. Arī 14 aglomerācijām ar CE 200 – 2000 nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jo to notekūdeņi tiek novadīti riska ūdens objektos. Turklāt riska statusa cēlonis ir notekūdeņos esošie biogēni. Riska cēloņi tika noteikti upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā, izvērtējot visu par ūdensobjektu pieejamo informāciju (gan ūdensobjekta stāvokli, gan iespējamos ūdensobjekta piesārņojuma avotus).
28. (430)) Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts pat līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.–2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas arī minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu nelieli ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši direktīvai EC 98/83/EC.
29. (431)) Ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu varēs, pirmkārt, atbalstīt notekūdeņu savākšanas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju tajās aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97%, un ar likumdošanas iniciatīvām un projektu īstenošanas noteikumiem stimulējot faktisko pieslēgumu veidošanu. Otrkārt, plānots nodrošināt notekūdeņu intensīvāku attīrīšanu, t.sk., lai nodrošinātu riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās ar CE zem 2000. Uzsvars tiks likts uz ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko saņemšanas iespēju uzlabošanu un notekūdeņu radītās vides slodzes samazināšanu tieši lielākajās aglomerācijās, kur iedzīvotāju skaita dēļ tiek radīti lielāki vides riski. Finansējums tiks novirzīts arī tām apdzīvotajām vietām ar CE 200 – 2000, kur nepieciešams uzlabot vides stāvokli šo apdzīvoto vietu ietekmētajos riska ūdensobjektos, kuru riska cēlonis ir notekūdeņos esošo biogēnu ieplūde no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un kuras ir noteiktas Upju baseinu apsaimniekošanas plānos.
30. (432)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: kanalizācijas tīklu paplašināšana un kvalitātes prasībām neatbilstošu kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, t.sk. māju kanalizācijas pievadu izbūve; notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošana; ūdensapgādes sistēmas attīstība dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai, sabiedrības informēšanas pasākumi.
31. (433)) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo slodzi uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos lielākajās apdzīvotajās vietās (it īpaši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros) un negatīvās dabiskā pieauguma un emigrācijas tendences, ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97 %. Aktivitātes tiks īstenotas prioritārā secībā, izvērtējot ekonomisko lietderību un demogrāfiskās tendences un ievērojot ietekmi uz vidi un riska ūdensobjektiem: