4. Article

1. (1090)) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares. Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e- pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī 2014.–2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020 pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām, kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
2. (455)) KP fondu finansējums palīdzēs nodrošināt ES prasību ieviešanu un valsts Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju, tai skaitā nodrošināt ūdeņu monitoringu (ķīmisko vielu, tai skaitā prioritāro vielu monitoringu ūdens vidē un biotā un bioloģiskās kvalitātes monitoringu) atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām un, izstrādājot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, izmantot virszemes, jūras ūdeņu un pazemes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam vides monitoringa rezultātus. Tāpat monitoringa aktivitāšu ieviešana palīdzēs nodrošināt vides kontroli savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju, t.sk. kartogrāfisko informāciju, par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus.
3. (456)) Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota sabiedrības vides apziņa un zaļā domāšana, kā arī jāattīsta sabiedrības izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā. 2014.–2020.gada plānošanas periodā būtiska nozīme ir arī vides informācijas, tostarp vides monitoringa kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā.
4. (1091)) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.
5. (1092)) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības, kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL 1.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība".
6. (457)) Sabiedrības līdzdalības veicināšana ir integratīvs un iesaistošs pasākumu komplekss, kas ne tikai veido sabiedrības izpratni par vidi, bet arī nodrošina sabiedrības iesaistīšanos vides aizsardzības jautājumu risināšanā un attīstīta vides jautājumus par prioritāti līdzsvarotā attīstībā. Ar pasākumu kompleksu tiek saprasta tematiskās informācijas pieejamības nodrošināšana, t.sk., par KP fondu investīcijām vides jomā, attieksmes veidošana, izglītošana, pielietojot neformālās apmācību un prasmju apguves metodes, tādējādi veicinot KP fondu projektu īstenošanas rezultātu sasniegšanu un faktisku pielietošanu. Īpaša nozīme šo pasākumu ieviešanā tiek paredzēta vides izglītības centru aktivizēšanai.
7. (458)) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus, tiek plānotas sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes un nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru67 pilnveidošana. Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota visas sabiedrības un konkrētu mērķgrupu izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību valstij būtisku attīstības, tajā skaitā infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā un videi draudzīgas rīcības īstenošanā. Plānojot un īstenojot vides izglītības un sabiedrības līdzdalības pasākumus, maksimāli izmantojami jau funkcionējošie mehānismi iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai vides jautājumu risināšanā, tai skaitā iesaistot vietējās kopienas. Pasākumi būs tematiski saistīti ar tām prioritātēm vides pārvaldībā Latvijā, kas saistītas ar ES direktīvu prasību pārņemšanu un ES politiku uzstādījumu īstenošanu vides, klimata un dabas aizsardzības jomās. Sabiedrības līdzdalības veicināšanai paredzēti šādi prioritārie pasākumi: sabiedrības informēšanas, izglītošanas pasākumi un iesaistes aktivitātes – vides izglītības programmas, projekti, kampaņas, konferences un diskusijas nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī sadarbībā ar valsts, pašvaldību un zinātnes institūcijām, nevalstisko un privāto sektoru, un ekspertiem, videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju demonstrēšana, videi draudzīgā dzīvesveida popularizēšana, veidojot interaktīvu vides komunikāciju un veicinot plašas sabiedrības iesaistīšanos un informatīvo materiālu nodrošinājumu šādās jomās:
8. (1093)) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.
9. 1)) KP fondu investīcijas vides aizsardzībā un projektu rezultātu lietošana;
10. (1094)) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.
11. 2)) klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;
12. (1095)) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem, prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības, energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.
13. (1096)) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2., 8.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot, kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā, ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa 2020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM, kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās identificēto problēmu risināšanu.
14. 3)) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saglabāšana;
15. (1097)) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas – KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas 7.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt sekojošus posmus:
16. 4)) videi draudzīgo AER ieguves un izmantošanas attīstība;
17. 5)) resursu efektivitāte (dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, atkritumu slodzes samazināšana, energoefektivitāte);
18. 1)) pašvaldības integrēto attīstības programmu saskaņošana – nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;
19. 6)) zaļais iepirkums un zaļais patēriņš;
20. 2)) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;
21. 3)) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana – pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases ieviešanu;
22. 7)) zema oglekļa ekonomika;
23. 4)) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.
24. 8)) sabiedrības informēšana par vides politikas izstrādi un ieviešanu;
25. (1098)) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās – nacionālas nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj. apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP 4.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".
26. 9)) nevalstiskā sektora līdzdalības veicināšana noteiktu vides jautājumu risināšanā kā mediatoram vides komunikācijai ar citām mērķa grupām un sabiedrību kopumā, ar mērķi pilnveidot videi draudzīgas dzīves modeli.
27. (1099)) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu Nr.577207, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.
28. (459)) 5.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.
29. (1100)) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot gan nacionālo, gan ES finansējumu.
30. (460)) 5.4.1.SAM indikatīvā mērķteritorija – Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas68. 5.4.1.SAM kā mērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi.
31. (1101)) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.
32. (461)) 5.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir vides monitoringa un kontroles sistēmu tehniskā nodrošinājuma iegādes un infrastruktūras attīstība, kartogrāfiskā materiāla izstrāde un iegāde, nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana, sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes aktivitātes, dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde.
33. (1102)) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL 3.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.
34. (462)) 5.4.2.SAM mērķteritorija – Latvijas teritorija un tās ekskluzīvā ekonomiskā zona saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem jūras vides aizsardzības un pārvaldības jomā.
35. (1103)) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM, kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu iesniegumu atlases kritērijus
36. (463)) 5.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: institūcijas un kapitālsabiedrības, kas veic vides monitoringu un kontroli, kā arī vides informācijas apkopošanu, apstrādi un uzkrāšanu, nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centri, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, plānošanas reģioni. Īpaša sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ar pašvaldībām tiek plānota vides izglītības jautājumu risināšanā.
37. (464)) 5.4.1.SAM, 5.4.2.SAM un 5.4.3.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.69
38. (465)) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
39. (466)) 5.5.Ieguldījumu prioritāte: saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.
40. (467)) 5.5.1.SAM: saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.
41. (468)) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu71 attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.
42. (469)) Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne vien kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība, bet arī jaunu funkciju attīstība kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošināta objektu dziļāka integrācija vietējā ekonomikas struktūrā (sadarbībā ar komersantiem) ar mērķi veicināt to finansiālo patstāvību, un mazinot slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.
43. (470)) Investīcijas vērstas uz to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu šobrīd nepietiekoši izmantotās kultūras un dabas mantojuma teritorijas un objektus, padarot tos pievilcīgākus un pieejamākus, kā arī paplašinot to saturisko piedāvājumu un rodot tiem jaunas funkcijas, lai veicinātu to kvalitatīvu izmantošanu. Investīcijām kultūras un dabas mantojumā ir tieša ietekme uz kultūras un dabas tūrisma izaugsmi, kas ilgtermiņā rada sociālu un ekonomisku labumu.
44. (471)) Baltijas jūras piekraste ir nozīmīga gan kā ekonomisko aktivitāšu teritorija, gan vienlaikus ir starptautiski atzīta un pieprasīta teritorija ar unikālu dabas un kultūras mantojumu, kuras potenciāls ir apzināts, bet netiek pilnvērtīgi izmantots. Piekraste kalpo arī par Latvijas vizītkarti un sadarbības platformu ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.
45. (472)) Investīcijas paredzētas teritorijās ar pilnvērtīgi neizmantotu attīstības potenciālu – kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietās ar izcilām kultūras un dabas vērtībām, izņemot Natura 2000 tīklā Latvijā iekļautās teritorijas, kurās ieguldījumi tiks veikti 5.4.1.SAM ietvaros, un esošām apmeklētāju plūsmām, kas ir identificējamas, integrēti skatot Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Stratēģijas "Latvija 2030" telpiskās attīstības perspektīvu, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam72, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam73 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam74. Teritoriālā koncentrācija nodrošinās, ka investīcijas tiks veiktas teritorijās, kurās dabas un kultūras mantojuma attīstībai ir lielākā potenciālā ietekme uz reģionālās attīstības, vietējās izaugsmes, komercdarbības, nodarbinātības un izaugsmes veicināšanu. Investīcijas kultūras un dabas mantojuma objektos var papildināt atbalsts 3.2.1.SAM ietvaros pakalpojumu eksportam tūrisma jomā75.
46. (473)) Investīcijas tiks veiktas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības attīstības programmu, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot ne tikai attiecīgā kultūras un dabas mantojuma objekta attīstību, bet arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā. Nosacījums investīcijām kultūras mantojuma objektos ir arī attiecīgā objekta investīciju atdeves ilgtermiņa darbības stratēģija, kas pamato pieprasījumu objektā nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, neradot papildu finanšu slogu pašvaldībai un valstij. Investīcijām objektos jāatbilst nosacījumiem, ka sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objekta uzturēšanas izmaksām.
47. (474)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: uz attīstības programmām balstīta, nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu un saistītās infrastruktūras atjaunošana, pārbūve un restaurācija, jaunas infrastruktūras būvniecība ar mērķi pilnveidot kultūras un dabas mantojuma objektā nodrošinātos pakalpojumus, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi.
48. (475)) Indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam76, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam77 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam integrēti iezīmētās kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietas ar izcilām kultūras un dabas vērtībām un esošām apmeklētāju plūsmām, tajā skaitā Baltijas jūras piekrastē.
49. (476)) Indikatīvā mērķa grupa: pašvaldības, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVK), iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi.
50. (477)) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
51. (478)) 5.6.Ieguldījumu prioritāte: veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus.
52. (479)) 5.6.1.SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.
53. (480)) Rīgā ir pieejamas brīvas teritorijas (apkaimes) ar ievērojamu izaugsmes un attīstības potenciālu, ko raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kvalitatīva infrastruktūras bāze vai labi priekšnosacījumi tās izveidei, privātā sektora interese un pašvaldības gatavība investēt šajās teritorijās, bet kurās iespējamo attīstību un investīciju ieplūdi kavē tādi faktori kā slikti sociālekonomisko vidi raksturojošie parametri (salīdzinot ar vidējiem rādītājiem pilsētā) – augsts bezdarba līmenis, noziedzība, zemi iedzīvotāju vidējie ieņēmumi, zema esošā uzņēmējdarbības aktivitāte, augsta degradēto objektu un teritoriju78 koncentrācija.
54. (481)) SAM ietvaros tiks revitalizētas un attīstītas šādas pilsētas teritorijas, veicināta ekonomiskā un sociālā aktivitāte, novērsta to turpmāka degradācija, rekonstruējot un izveidojot maza mēroga sabiedriskus objektus (piemēram, integrētus kultūras, darījumu tūrisma un sporta objektus), kas kalpos par katalizatoru attiecīgās teritorijas attīstībai, papildinot un veicinot citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu, kā arī veicinās komercdarbību, nodarbinātību un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos attiecīgajās teritorijās.
55. (482)) SAM ietvaros tiks atbalstīta tādu degradēto teritoriju attīstība, kuras kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālā līmenī atbilstoši nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
56. (483)) Lai nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā 5.6.1.SAM ietvaros, teritorijas revitalizācijas projektos attīstot publisko infrastruktūru tiks nodrošināta maksimāla šīs infrastruktūras multifunkcionalitāte, multimodalitāte un veicināta to finansiālā pašpietiekamība un atvērtība komercdarbībai un vietējām kopienām. Sabiedriska objekta izveide radīs sinerģiju un nodrošinās objekta apmeklējuma pieaugumu. Tūristu piesaiste minētajiem objektiem radīs multiplikatora efektu pakalpojumu sektora MVK attīstībā, radot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un papildu pieprasījumu sabiedriskā transporta jaunas kapacitātes attīstībai.
57. (485)) SAM īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta videi draudzīga un vides ilgtspēju veicinoša teritoriāla izaugsme un jaunu darbavietu radīšana, revitalizējot pilsētvidi un reģenerējot degradētās teritorijas, ņemot vērā, ka saskaņā ar VARAM 2013.gadā veikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzi tika konstatēts, ka Latvijā pašlaik ir 5826 ha degradētās teritoriju platības, kuru attīstību pašvaldības novērtēja kā perspektīvu. No 5826 ha degradētajām platībām tiek plānots revitalizēt 471 ha jeb 8,08 % degradēto teritoriju. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, un tādējādi tiks novērsti piesārņojuma riski vai likvidēti esošie vides piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. SAM tostarp ļaus veicināt Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam izvirzīto pakalpojumu piedāvājumu attīstības mērķu sasniegšanu.
58. (486)) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri jeb pilsētas ir teritorijas, kurās jau šobrīd koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, t.sk. AII un ekonomiskā aktivitāte. Tas nozīmē, ka plānojot attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš vides kvalitātes aspektam.
59. (487)) Degradēto teritoriju atjaunošana, kas balstīta integrētā stratēģiskā plānojumā, uzlabos pilsētas telpisko, publiskās ārtelpas, sociālās un darījumu vides struktūru. Tiks veicināta gan Rīgas pilsētas, gan revitalizējamo teritoriju turpmākā sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanās, t.sk. sekmēta jaunu darbavietu veidošanās, paplašināta sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, uzlabotas vides perspektīvas un sociālā drošība.
60. (488)) Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav uzsākama bez mērķtiecīgas intervences un ievērojamiem ieguldījumiem tās revitalizācijā. Veicot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiks pievērsta vides kvalitātes veidošanai un uzturēšanai, kā arī kultūras vērtību iedzīvināšanai (plašākā nozīmē). Teritorijas reģenerācijas procesā tiks nodrošināts līdzsvars starp sociālajiem, vides un ekonomiskajiem attīstības faktoriem gan teritorijā kopumā, gan to veidojošajos objektos atsevišķi, ņemot vērā ilgtermiņa un īstermiņa vajadzības. Investīcijas veicamas, ievērojot arī attiecīgā objekta ilgtermiņa darbības stratēģiju, kas pamato pieprasījumu objekta nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu. Veicot mērķtiecīgu intervenci attiecīgajās teritorijās, arī apkārtesošie komersanti tiks motivēti attīstīties, papildinot pakalpojumu klāstu un uzlabojot to kvalitāti un pieejamību.
61. (489)) Vienlaikus investīcijām jānodrošina arī atbilstība stratēģijas "Eiropa 2020" un nacionāla līmeņa attīstības prioritātēm, kas noteiktas NAP 2020 un citos plānošanas dokumentos. Piemēram, Eiropas darba kārtībā Kultūrai darba plānā 2011.–2014.gadam norādīts, ka kultūras objektiem ir stratēģiska nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās.
62. (490)) Ieguldījumi pilsētvides revitalizācijā 5.6.1.SAM ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar NAP 2020 noteiktajām prioritātēm, pašvaldību attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" 2014.–2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem. Tiks veikta izpēte, lai noteiktu piemērotākās teritorijas, kurās varētu veikt šādas investīcijas, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu SAM rezultātus.
63. (491)) 5.6.2.SAM ietvaros prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību attiecīgo teritoriju daļu vides kvalitātes uzlabošanu. Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam noteikto, atbalstu pilsētvides kvalitātes paaugstināšanai plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, kurus īsteno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. Uz 2014.gada 31.decembri visām pašvaldībām, kas paredzētas kā atbalsta saņēmējas, ir apstiprinātas aktuālas attīstības programmas 2014.–2020.gada periodam, vai arī to izstrādi ir plānots pabeigt tuvākajā laikā.
64. (492)) Rīgas pilsētā ir identificētas vairākas potenciālās atbalstāmās teritorijas, kurās ir plānotas un jau veiktas ievērojamas investīcijas, sabiedriskas infrastruktūras izveide ar kultūras vai sporta funkciju šajās teritorijās ne tikai papildinās jau veiktās un plānotās investīcijas, bet galvenokārt nodrošinās apmeklējuma pieauguma kritisko apjomu un teritorijā sniegto publisko pakalpojumu attīstību un pieejamību, kas nepieciešams, lai panāktu būtiskas izmaiņas attiecīgo teritoriju izmantošanā. Revitalizācijas pasākumu ietvaros papildus sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai tiks uzlabota attiecīgās teritorijas vides kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.
65. (493)) Lai veicinātu Rīgas revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētas degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī tiktu rekonstruēta un attīstīta maza mēroga sabiedriskā infrastruktūra.
66. (494)) Investīcijas plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu, ieskaitot degradēto teritoriju komunikāciju pieslēgumus kopējām pilsētu komunikāciju tīklam) saskaņā ar pašvaldību integrētas attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas. Sekmējot pilsētu attīstību, svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.
67. (495)) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3.panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5.panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecasuz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur.
68. (496)) 5.6.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajiem sabiedriski nozīmīgajiem objektiem un prioritāri atbalstāmo degradēto teritoriju revitalizēšanai, veikt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.
69. (497)) 5.6.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīgas pilsētas degradētās apkaimes.
70. (498)) 5.6.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, investori, tūristi.
71. (499)) 5.6.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: projektus plānots realizēt sadarbībā starp pilsētas pašvaldību (t.sk. tās uzņēmumiem), valsts pārvaldes iestādēm (t.sk. valsts kapitālsabiedrībām), kā arī investoriem un attīstītājiem.
72. (500)) 5.6.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
73. (501)) 5.6.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalstu plānots sniegt integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto (deprived areas) teritoriju79 atjaunošanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra), t.sk. attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ēku būvniecību/rekonstrukciju un aprīkojumu (ierobežotā apjomā). Latgales plānošanas reģionā investīcijas plānotas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Atbilstība integrētai pašvaldības attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai. Nacionālās nozīmes centri veic projektu definēšanu atbilstoši ERAF Regulas 7. Panta noteiktajam par integrēto pilsētvides attīstību un kas noteikti kā pašvaldību prioritārie projekti saskaņā ar pašvaldības specializāciju, vienlaikus ir saistīti ar degradēto teritoriju atjaunošanu un sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu attiecīgajā teritorijā.
74. (502)) 5.6.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.
75. (503)) 5.6.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālās teritorijas (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldības, īpaši Latgales reģiona pašvaldības). EUR 92 138 673 indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.
76. (504)) 5.6.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019. gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai, īpaši Latgales reģiona pašvaldībām. Noteikta apjoma finansējumu varēs izmantot tikai attīstības centru un to funkcionālo teritoriju sadarbības projektiem. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas būs noteikti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, t.sk. attīstības centriem nosakot potenciālos sadarbības projektus ar tās funkcionālo teritoriju un savstarpēji saskaņojot to. Projektus, kuriem finansējumu plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atlasīs deviņas pilsētas, kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri un jau sākotnēji, izstrādājot vai aktualizējot savas attīstības programmas, iekļaus potenciālo projektu sarakstu, attiecīgi Reģionālās attīstības koordinācijas padome (sadarbības un koordinācijas mehānisms), kuras sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas – pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības, kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas, saskaņos izstrādātās vai aktualizētās attīstības programmas. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.
77. (505)) Lai nodrošinātu tematisko demarkāciju starp ieguldījumiem 5.6.1. un 5.6.2.SAM ietvaros, atbalsts 5.6.1.SAM vērsts uz degradēto teritoriju sakārtošanu kultūras un sporta pakalpojumu attīstības nolūkā, savukārt 5.6.2.SAM atbalstu plānots sniegt pašvaldību prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanu.
78. (506)) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.
79. (507)) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un labas kvalitātes transporta un loģistikas pakalpojumus, kas nodrošina darbavietas un pienesumu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumam, prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" ietvaros jākombinē gan KF, gan ERAF atbalsta pasākumi, veicinot ilgtspējīgu un efektīvu rezultātu sasniegšanu. Ieguldījumi prioritārā virziena ietvaros plānoti atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, kā arī, lai papildinātu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas, nodrošinot to ilgtspēju. No ESI fondiem plānotās investīcijas ceļu infrastruktūrā tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam.
80. (508)) KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.
81. (509)) 6.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T (KF).
82. (510)) 6.1.1.SAM: palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti.
83. (511)) Īstenojot SAM, tiks uzlabots drošības līmenis ostās, un novērsti vājo punktu radītie ierobežojumi TEN-T transporta infrastruktūras darbībā.
84. (512)) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana,jūras transporta infrastruktūras, t.sk., ostas kuģošanas ceļa padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN - T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību.
85. (513)) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.
86. (514)) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai, un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām.
87. (515)) 6.1.2.SAM: veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga".
88. (516)) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.
89. (517)) Lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams turpināt lidostas "Rīga" infrastruktūras modernizēšanu un attīstību, kas saistīta ar ietekmes uz vidi mazināšanu un drošības prasību paaugstināšanu atbilstoši pieaugošajam lidojumu, pasažieru un kravu skaitam.
90. (518)) Lai samazinātu lidostas darbības negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinot lidostas infrastruktūras sakārtošanu un pilnveidojot energoefektivitāti, tiks veikta otras ātrās nobrauktuves izbūve, kas ļaus samazināt gaisa kuģu manevrēšanai ar ieslēgtiem dzinējiem nepieciešamo laiku un gaisa kuģu dzinēju radīto CO2 emisiju apjomu un trokšņa piesārņojumu. Tāpat plānots veikt ieguldījumus lidostas tehnisko un darbībai nepieciešamo ēku rekonstrukcijā, paaugstinot ēku energoefektivitāti, samazinot siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas (tai skaitā arī CO2 emisijas), kas kaitīgas videi un cilvēka veselībai, ka ari ieguldījumi tehniskajā aprīkojumā. Ieguldījumi publiskās daļas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā un ielu rekonstrukcijā samazinās piesārņojošo vielu emisijas no lietusūdeņiem lidostas teritorijā. Uguņu ierīkošana peronu manevrēšanas ceļu ass līnijās nodrošinās, ka sliktas redzamības laika apstākļos gaisa kuģi varēs ātri nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu, un tādejādi mazinot gaisa kuģu sastrēgumu, kuri gaida uz nolaišanos, kas savukārt sekmēs gaisa kuģu radīto CO2 emisiju samazinājumu gaisā. Veicot apgaismojuma nomaiņu lidostas teritorijā tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš un CO2 emisiju apjoms. Savukārt nodrošinot lidlauka turpmāku uzlabošanu atbilstoši CAT II standartiem tiks uzlabota gaisa kuģu kustības drošība pie nelabvēlīgiem (samazinātas redzamības) laika apstākļiem.
91. (520)) SAM īstenošanas rezultātā tiks samazināti sastrēgumi uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, un novērsti infrastruktūras pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā.
92. (521)) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.
93. (522)) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā, un izveidota nepārtraukta pilsētas maģistrāle ziemeļu – dienvidu virzienā, kravas transports tiks novirzīts no lielu sabiedrisku objektu tuvumā esošām ielām, kā arī tiks samazināts ceļu satiksmes negadījumu konfliktpunktu skaits.
94. (523)) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))
95. (524)) 6.1.4.SAM: pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu.
96. (525)) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti infrastruktūras pārrāvumi pilsētās, un radīts alternatīvs maršruts tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.
97. (526)) Pilsētu maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, pieaugošā privātā un kravas transporta intensitāte ir faktori, kas nosaka investīciju nepieciešamību maģistrālo ielu tīkla izveidei. Sabiedriskā transporta nodalīšana no kravu transporta kustības, tranzītkravu nodalīšana no pilsētas centra ir galvenie šo maģistrālo ielu uzdevumi, saglabājot pilsētu satiksmes funkcionalitāti.
98. (527)) Investīciju rezultātā tiks veicināta lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrēta sasaiste TEN-T tīklā; tādējādi attīstot pilsētu tranzītmezgla funkcijas, paaugstinot maģistrālo ielu caurlaides spējas, uzlabojot transporta plūsmas vidējo ātrumu un saīsinot pārvietojoties nepieciešamo laiku, vienlaikus veicinot ekoloģiskās un dzīves vides kvalitātes uzlabošanos pilsētas iedzīvotājiem. Minēto rezultātu sasniegšana, nosakot atbilstošus projektu iesniegumu atlases kritērijus, kā arī rādītājus, tiks nodrošināta projektu līmenī. Lai nodrošinātu transporta jomas ex ante nosacījumu izpildi atbilstoši PL noteiktajam tiks izstrādāts projektu saraksts, kura ietvaros tiks veikts novērtējums par 6.1.4.SAM ietekmi uz maģistrālo ielu caurlaides spēju un laika ietaupījumu.
99. (529)) Īstenojot SAM, tiks uzlabota to valsts galveno autoceļu kvalitāte, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.
100. (530)) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā konstatētās problēmas, laika periodā no 2014.–2020.gadam tajā ir jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi, t.sk. valsts galveno autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, par 80% tiks samazināti valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars.
101. (531)) Nozīmīgs ieguvums no kvalitatīva autoceļu tīkla ir valsts konkurētspējas ievērojama paaugstināšanās. Labā kvalitātē uzturēts autoceļu tīkls nodrošina valsts ekonomikas funkcionēšanu un veicina attīstību, nodrošina iespēju pārvietoties iedzīvotājiem, pārvietot preces un sniegt pakalpojumus par iespējami zemākām izmaksām, kā arī tas ir nozīmīgs satiksmes drošības faktors un veicina tūrisma attīstību.
102. (532)) Investīciju rezultātā rekonstruētie ceļi ļaus nodrošināt trūkstošo sasaistes posmu ar TEN-T tīklu attīstību, savukārt kvalitatīva transporta infrastruktūra samazinās tās uzturēšanas izmaksas. Investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, t.sk. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības kā arī ļaus samazināt pārvietošanās ilgumu.
103. (533)) Kompleksas investīcijas ieguldījumu prioritātes ietvaros vērstas uz visaptverošu transporta sistēmas attīstību, sniedzot ieguldījumu videi draudzīgākas un efektīvākas transporta sistēmas izveidei. Investīcijas visos SAM plānotas, lai stratēģiski papildinātu un turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ar KP fondu atbalstu īstenotās aktivitātes trūkumu novēršanai TEN-T tīkla infrastruktūrās, tajā skaitā īstenotos projektus Rīgas un Rīgas ostas integrēšanai TEN-T tīklā, investīcijas Rīgas brīvostā un lidostā "Rīga".
104. (534)) KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros Latvijas lielajās ostās īstenoti projekti ostas akvatorijas padziļināšanai, piestātņu būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī kompleksam saistītās infrastruktūras inženiertīklu būvniecībai. Tomēr joprojām tiks novērsti vājo punktu ierobežojumi TEN-T tīkla infrastruktūras darbībā, kas ostu gadījumā īpaši attiecas uz vāji attīstītu ūdens transporta un sauszemes transporta savienojumu, tāpēc SAM ietvaros investīcijas paredzētas publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu piekļuvi gan no jūras, gan sauszemes puses. Investīcijas lielajās ostās tiks vērstas uz piesārņojuma mazināšanu ūdens transporta sektorā, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums. Detalizēta informācija par ostu vajadzībām minēta ostu izvērtējuma ziņojumā81.
105. (535)) Lidostā "Rīga" KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidosta "Rīga" no saviem līdzekļiem ir uzsākusi īstenot projektu, kas saistīts ar kapacitātes palielināšanu; papildus minētajam, atbilstoši EK nostājai82, 6.1.2.SAM ietvaros starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēts risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu. Lai sasniegtu plānotos rezultātus attiecībā uz lidostas "Rīga" attīstību, jāveic kompleksi ieguldījumi lidostas attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā un materiāltehniskajā bāzē, lai vienlaikus tiktu sekmēta klimata politikas mērķu sasniegšana, atbilstoši pieaugošajiem apgrozījuma apjomiem.
106. (536)) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.
107. (537)) Pilsētu transporta infrastruktūras sasaistes TEN-T tīklā ietvaros tranzītmezgla funkciju attīstīšanai jāveic nozīmīgāko transporta infrastruktūras posmu attīstība un integrēšana TEN-T tīklā, lai paaugstinātu caurlaides spējas, uzlabotu transporta plūsmas ātrumu un saīsinātu brauciena laiku, vienlaikus uzlabojot ekoloģisko un dzīves vides kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem.
108. (538)) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi – pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Investīcijas valsts autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus un transporta koridorus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.
109. (539)) 6.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības.
110. (540)) 6.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga, Ventspils un Liepāja.
111. (541)) 6.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Lielo ostu pārvaldes.
112. (542)) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:
113. 1)) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" – manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;
114. 2)) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.
115. (543)) 6.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: pasažieri, kravu un pasažieru pārvadātāji, visu transporta veidu satiksmes dalībnieki.
116. (544)) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.
117. (545)) 6.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
118. (546)) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.
119. (547)) 6.1.3.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.
120. (548)) 6.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldība, pašvaldības uzņēmumi.
121. (549)) 6.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: jaunu maģistrālo ielu, maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīklu elementiem (alternatīvu kravas ceļu izbūvi, rekonstrukciju vai modernizāciju).
122. (550)) 6.1.4.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālās nozīmes attīstības centri.
123. (551)) 6.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM, pašvaldības.
124. (552)) 6.1.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā rekonstrukcija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.
125. (553)) 6.1.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.
126. (554)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
127. (555)) 6.2.ieguldījumu prioritāte: attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus (KF).
128. (556)) 6.2.1.SAM: nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.
129. (557)) Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.
130. (558)) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))
131. (559)) Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.
132. (560)) Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta visu pasažieru kategoriju, t.sk. pasažieru ar īpašām vajadzībām, droša un ērta apkalpošana uz pasažieru platformām un stacijas ēkās.
133. (561)) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm.
134. (562)) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.
135. (563)) Investīcijas SAM ietvaros plānotas, lai nodrošinātu KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā veikto investīciju ilgtspēju, stratēģiski papildinot īstenotos projektus sliežu ceļu rekonstrukcijai, ritošā sastāva modernizēšanai, pasažieru infrastruktūras modernizēšanai u.c.Vienlaikus investīcijas nodrošinās sinerģiju ar CEF ietvaros plānoto Rail Baltica projektu (detalizētākā informācija PL 2.1.apakšsadaļā "Atbalsta koordinācija")
136. (564)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide.
137. (565)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš".
138. (566)) Lielie projekti: N/A.
139. (567)) (Svītrots Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))
140. (568)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.
141. (569)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
142. (570)) 6.3.ieguldījumu prioritāte: pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai (ERAF).
143. (571)) 6.3.1.SAM: palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.
144. (572)) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota valsts reģionālo ceļu pieejamība un to kvalitāte.
145. (573)) Lai novērstu valsts reģionālo autoceļu tīklā konstatētās problēmas, kas ir minētās PL un DP 1.1. sadaļā, ir jāveic valsts reģionālo autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu īpatsvars tiks samazināts par 50%.
146. (574)) Reģionālo ceļu rekonstruēšana ļaus palielināt iedzīvotāju mobilitāti, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstības kontekstā ļoti nozīmīgs ir sasniedzamības jautājums – iespēja nokļūt līdz darbavietām un pakalpojumiem. Laba ceļu kvalitāte ļaus samazināt iedzīvotāju izdevumus, kas saistīti ar neapmierinošu ceļu infrastruktūru.
147. (575)) Tāpat reģionālajiem ceļiem ir būtiska papildinoša nozīme TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla attīstībā, jo tie nodrošina piekļuvi ne tikai visaptverošajam, bet arī pamattīklam. Attiecīgi uzlabojot reģionālo autoceļu stāvokli, tiks sniegts ieguldījums viena no EK izvirzītajiem mērķiem sasniegšanā – panākt, lai lielākajai daļai Eiropas iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem ceļā līdz šim tīklam nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.
148. (576)) Lai novērstu valsts reģionālajā autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.–2020.gadam jāveic reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi – ceļu pārbūve un modernizācija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Projekti tiks atlasīti pēc tādiem kritērijiem kā satiksmes intensitāte, autoceļa tehniskais stāvoklis, potenciāla ietekme uz sasniedzamības uzlabošanu, sezonālie ierobežojumi kravas izmantošanai. Tāpat tiks ņemts vērā pakalpojumu sniedzēju izvietojums un sinerģija ar citiem SAM. Investīcijas valsts reģionālo autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.–2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas, un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.
149. (577)) Risinot sasniedzamības uzlabošanas jautājumus, prioritāte ir nodrošināt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamību no apkārtējās teritorijas. Ievērojot stratēģijā "Latvija 2030" noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Līdz ar to policentriskas attīstības veicināšana nozīmē līdztekus Rīgas attīstībai sekmēt stratēģijā "Latvija 2030" definēto starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centru kā reģionu izaugsmes virzītājspēku attīstību, paaugstinot infrastruktūras, cilvēkresursu un reģionu un pašvaldību institucionālo kapacitāti, kā arī nodrošinot pievilcīgu, kvalitatīvu un radošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem. SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu. SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.
150. (578)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: to valsts reģionālo autoceļu pārbūve, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu.
151. (579)) Indikatīvās mērķteritorijas: stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldību teritorijas.
152. (580)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.
153. (581)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam, kuras skar demogrāfiskie, sociālie, nabadzības un diskriminācijas riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai.
154. (582)) PL 1.1. un 1.3.sadaļā definēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai darba tirgus jomā KP fondu ieguldījumus plānots veikt tematiskajā mērķī "Veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti". ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildei un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai prioritārā virziena ietvaros plānotas ESF investīcijas, kas vērstas uz izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minētas PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti).
155. (583)) 7.1.ieguldījumu prioritāte: nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei.
156. (584)) 7.1.1.SAM: paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.
157. (585)) Saskaņā ar EM vidēja termiņa prognozēm83 darbaspēka pieprasījums turpinās pieaugt. Sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2012.gadu, varētu palielināties par 5,6% jeb aptuveni 49,7 tūkst., kas absorbēs daļu pašreizējo darba meklētāju. Tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses, to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, no otras – darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas.
158. (586)) Ar ESF atbalstu plānots nodrošināt, ka 2014.–2020.gada periodā ik gadu ap 7% no prognozētā darba meklētāju skaita tiek iesaistīti profesionālās pilnveides vai tālākizglītības programmās, iegūstot vai paaugstinot kvalifikāciju darba tirgū pieprasītās jomās, vai pēc konkrēta darba devēja pieprasījuma, t.sk. darba vietā, savukārt 10–15% no prognozētā darba meklētāju skaita gadā piedalās neformālās izglītības programmās, apgūstot darba tirgū pieprasītas prasmes. Pasaules Bankas pētījuma84 ietvaros tika vērtēta NVA īstenoto programmu efektivitāte. Tika secināts, ka visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem būtiski uzlabo darba tirgus iznākumu – gan drīz pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā. Savukārt, konstatētās atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem starp programmu veidiem tiks ņemtas vērā, turpmāk veidojot apmācību pasākumu piedāvājumu.
159. (587)) Rezultātā tiks palielināta bezdarbnieku darbiekārtošanās pēc atbalsta saņemšanas, mazinot konstatētās neatbilstības starp bezdarbnieku prasmēm, kvalifikāciju un darba tirgus prasībām.
160. (588)) 7.1.2.SAM: izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru.
161. (589)) Vidējā un ilgtermiņa prognozes ir pamats, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Noteiktu nodarbinātības politikas problēmjautājumu risināšanai līdzšinēji ir izveidotas un darbojas vairākas specializētas grupas (piemēram, nozaru ekspertu padomes), tomēr politikas veidotāji atzīst sistēmiska un koordinēta risinājuma nepieciešamību, kas ietver arī strukturētas pierādījumu bāzes sagatavošanu un piemērošanu. Īstenojot pasākumus konkrētā SAM ietvaros, tiks izveidots sadarbības ietvars, kas nodrošinās savlaicīgu un saskaņotu valsts institūciju, biedrību un nodibinājumu un sociālo partneru savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, it īpaši izglītības jomā, lai nodrošinātu sabalansētu darba tirgus attīstību ilgtermiņā. Savukārt sinerģijā ar 2.tematiskā mērķa atbalstu plānota infrastruktūras atbalsta elementu ieviešana – IT platformas izveide, darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas elementu saskaņotas un koordinētas darbības nodrošināšanai (interaktīva Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu analīzes un karjeras plānošanas instrumenta izveide un sasaiste ar NVA Nodarbinātības barometru)86.
162. (590)) SAM papildinās 7.1.1.SAM, jo apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācības, tiks noteiktas atbilstoši prognozētajam darba tirgus pieprasījumam. NVA karjeras konsultanti un nodarbinātības aģenti tiks apmācīti lietot un interpretēt prognožu rezultātus ikdienas darbā ar klientiem. SAM sniegs ieguldījumu 10. tematiskā mērķa sasniegšanā, jo uz prognožu rezultātiem tiks balstīts gan pieaugušo izglītības programmu piedāvājums, gan profesionālās un augstākās izglītības programmu piedāvājums, lai salāgotu darbaspēka piedāvājumu un darbaspēka pieprasījumu. Tāpat prognožu rezultāti būs izmantojami karjeras attīstības atbalsta pasākumos vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
163. (591)) Lai nodrošinātu ieguldījumu efektivitāti, plānota ADTP pasākumu regulāra izvērtēšana un pilnveide.
164. (592)) Rezultātā tiks izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, to sasaistot ar Nodarbinātības barometru un nodrošinot informāciju un analīzi par situāciju un tendencēm darba tirgū.
165. (593)) Stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanas kontekstā Latvijas PL izvirzītā mērķa sasniegšanai plānoti politikas virzieni gan darbaspēka piedāvājuma, gan darbaspēka pieprasījuma pusē. Bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas palielināšana darba tirgū, t.sk. prasmju pilnveidošana, ir galvenais Latvijas nodarbinātības politikas elements darbaspēka piedāvājuma puses stiprināšanai.
166. (594)) Savlaicīgas informācijas pieejamība par darba tirgus situāciju un vakancēm ES veicinās darbaspēka mobilitāti un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, tādējādi sniedzot tiešu ieguldījumu stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšanā.
167. (595)) Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES uzsāktās reformas ietvaros EURES nacionāla līmeņa aktivitāšu finansēšana no 2014.gada tiek paredzēta, izmantojot ESF atbalstu ar darbaspēka mobilitāti saistītās informācijas un konsultāciju nodrošināšanai gan klātienē, gan interneta vidē darba meklētājiem un darba devējiem Latvijā un ES.
168. (596)) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019.gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.
169. (597)) 7.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: NVA reģistrēti bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni.
170. (598)) 7.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA.
171. (599)) 7.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
172. (600)) 7.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatoriskā ietvara un sadarbības modeļa apzināšana un izveide (izpēte, organizāciju un ekspertu tīkla izveide), Web bāzētas IT platformas izveide, ADTP pasākumu efektivitātes novērtējums, darba tirgus iestāžu darbinieku apmācības, informācijas nodrošināšana EURES ietvaros.
173. (601)) 7.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: izglītības, nodarbinātības un sociālās politikas veidotāji un īstenotāji, darba tirgus dalībnieki.
174. (602)) 7.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, EM (atbildīgā institūcija par darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu, darba tirgus konjunktūras analīzi un prognozēšanu).
175. (603)) 7.1.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
176. (604)) 7.2.ieguldījumu prioritāte: jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu.
177. (605)) 7.2.1.SAM: palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros.
178. (606)) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir – 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā90 ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs). Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk – NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes). Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem.
179. (607)) Ieguldījumus 7.2.1. SAM papildinās 8.3.3. SAM "Palielināt NEET jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā", tā ietvaros identificējot, aktivizējot un motivējot tos jauniešus, kas nav reģistrējušies NVA, reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, bet nepiedalās vai neizmanto NVA pasākumus vai nav pieteikušies jauniešu garantijas klienta statusa saņemšanai. Tādējādi, jaunieši, kas 8.3.3. SAM ietvaros tiks aktivizēti un reģistrēsies NVA, varēs saņemt atbalstu dalībai nodarbinātības vai apmācību pasākumos 7.2.1. SAM ietvaros.
180. (608)) Atbalsta demarkācija ar citu SAM ietvaros plānotajiem nodarbinātības, izglītības, motivācijas un iekļaušanas pasākumiem tiks noteikta pēc dalībnieku vecuma.
181. (609)) Rezultātā jaunieši tiks iesaistīti apmācībās un būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai būs iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un Jauniešu garantiju.
182. (610)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (individuālās konsultācijas un grupu nodarbības), karjeras konsultācijas (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesijā vai jomā), ADTP pasākumu īstenošana, tai skaitā, darba tirgū pieprasītas profesionālās un neformālās izglītības programmas, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darbavietas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem (t.sk. ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem), t.sk. specifisku pakalpojumu sniegšana mērķa grupas bezdarbniekiem ar invaliditāti, piemēram, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi personām ar invaliditāti; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanai; sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana, t.sk. arodizglītības programmas otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena mācību gada laikā, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei pusotra mācību gada laikā un izglītības programmas, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un karjeras atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās izglītības veicināšanai. Ievērojot jaunieša intereses un vajadzības, atbalstāma dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (t.sk. darbnīcas jauniešiem), kā arī atbalsts reģionālajai mobilitātei un motivācijas programmu īstenošanai. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem; komersantiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi.
183. (611)) Indikatīvā mērķa grupa: jaunieši līdz 29 gadu vecumam (ieskaitot), prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā 15–24 gadi (ieskaitot) un jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti.
184. (612)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, VIAA.
185. (613)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
186. (614)) 7.3.ieguldījumu prioritāte: darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām.
187. (615)) 7.3.1.SAM: uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos.
188. (616)) Atbilstoši Valsts darba inspekcijas nelaimes gadījumu statistikas analīzei (2010.–2012.gads) smago un letālo nelaimes gadījumu skaits bīstamo nozaru uzņēmumos veido lielāko daļu no kopējā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita (vidēji 76%), kā arī aptuveni 66% no visiem negadījumiem notiek tieši bīstamo nozaru uzņēmumos (pēc NACE klasifikatora A – Lauksaimniecība, C – Apstrādes rūpniecība, F – Būvniecība, G – Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, H – Transports un uzglabāšana), salīdzinot ar smago un letālo negadījumu skaitu visās nozarēs kopā.
189. (617)) SAM vērsts uz darba drošības uzlabošanu, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir augsta nelaimes gadījumu iespējamība un ir liels smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti parāda, ka no darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību viedokļa riska grupa attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumos ir mikro un mazie uzņēmumi, kur uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz 24 situācija ir pasliktinājusies. Tādējādi, atbalsta ietvaros uzmanība vairāk tiks pievērsta uzņēmumiem, kuros nodarbināto skaits ir līdz 50 nodarbinātajiem (mikro, MVK). Monitoringa sistēma ļaus veikt situācijas analīzi par darba apstākļiem un riskiem uzņēmumos, dažādām slēptās nodarbinātības formām, kā arī tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un darba aizsardzības nodrošināšanu
190. (618)) Rezultātā tiks nodrošināta labāka darba aizsardzības prasību ievērošana bīstamo nozaru uzņēmumos, darbinieki ilgāk saglabās vietu darba tirgū, uzlabosies darba tiesību un darba aizsardzības situācija uzņēmumos, paaugstināsies preventīvās kultūras līmenis, samazināsies pārkāpumu skaits uzņēmumos un nelaimes gadījumu skaits darba vietās.
191. (619)) 7.3.2.SAM: paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.
192. (620)) Gados vecāki (t.i. vecumā 50 gadi un vairāk) bezdarbnieki ir lielākā riska grupa reģistrēto bezdarbnieku vidū. Šīs grupas īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā pieaug – 2010.gada beigās tas veidoja 10,5%, 2011.gada beigās – 12,3%, bet 2012.gada beigās jau 13,4%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits vecumā virs 50 gadiem 2012.gada decembra beigās bija 37 753 bezdarbnieki, un 56% no tiem bija ilgstošie bezdarbnieki. Pasaules Bankas īstenotā pētījuma94 ietvaros tika izdalītas specifiskas grupas ar individuāliem riska faktoriem, kas tiek saistīti ar augstu bezdarba un nestabila darba risku: personas, kas tradicionāli tiek asociētas ar grūtībām iekļauties darba tirgū; grupas, kas parasti netiek saistītas ar darba tirgus problēmām un uz ko netiek koncentrēta nodarbinātības politika. Trīs no specifiskajām grupām veido gados vecākas personas ar hroniskām slimībām, kas jau līdz šim ir uzskatīta par riska grupu. Tomēr augsts bezdarba risks pastāv arī tādu vecāku personu vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt.
193. (621)) LM 2013.gada septembrī iesniedza projekta iesniegumu EK (VP/2013/009), lai izstrādātu aktīvas novecošanās stratēģiju. 2013.gada 9.decembrī saņemts paziņojums par projekta apstiprināšanu, tā rezultāti būs pieejami 2015.gadā, un ESF atbalsts būs pieejams rekomendāciju īstenošanai.
194. (622)) ESF atbalsts plānots gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšanai, cilvēkresursu attīstības plānošanai, informatīvi konsultatīvam atbalstam saimnieciskās darbības veicējiem ar mērķi sekmēt gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū. Plānotais atbalsts papildina, vienlaikus nodrošinot atbalsta demarkāciju pēc mērķa grupas, 10.tematiskā mērķa ietvaros īstenojamos mūžizglītības pasākumus, kas paredz atbalstu t.sk. gados vecāku cilvēku iesaistei mūžizglītībā. Par papildinošiem uzskatāmi arī 9.2.4.SAM un 9.2.5.SAM, kas paredz veselības veicināšanas un slimību profilakses, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, t.sk. gados vecākiem cilvēkiem, tādējādi paildzinot arī nodarbināto darbspēju saglabāšanu.
195. (623)) Rezultātā tiks pārbaudīti un īstenoti risinājumi, kas sekmē gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū.
196. (624)) Monitoringa veikšana ļauj sekot darba tiesību, darba aizsardzības un nodarbināto (it īpaši jauniešu un gados vecāko darbinieku) situācijai nozarēs, uzņēmumos, tendencēm un problēmām darba tirgū. Plānotais monitorings palīdzēs noteikt atbilstošus pasākumus situācijas uzlabošanai, kā arī savlaicīgi veikt grozījumus normatīvajos aktos un plānot nozares politiku ilgtermiņā, kā arī veikt preventīvas darbības.
197. (625)) Saskaņā ar Eurostat datiem gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis (vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem) Latvijā 2003.–2012.gada periodā pārsniedz ES vidējo līmeni, izņemot 2010.gadu, kad Latvijas sniegums pazeminājās līdz ES vidējam rādītājam. Tomēr, ņemot vērā augsto ekonomiskās aktivitātes līmeni, arī bezdarba līmenis gados vecākiem iedzīvotājiem (50–64 g.) Latvijā pārsniedz ES vidējo līmeni, 2012.gadā pat divas reizes. 2012.gadā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā bija 14,3%, kamēr ES vidējais rādītājs bija 7,4%. Preventīvie un izpratni par daudzveidīgu vecuma grupu potenciālu veicinoši pasākumi veidos esošo un potenciālo darba tirgus dalībnieku, jo sevišķi bīstamo nozaru darba devēju un nodarbināto izpratni par darba drošību, drošām darba metodēm un kvalitatīvām darba vietām.
198. (626)) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, atbalsts (kolektīvā formātā) iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai, t.sk. kolektīvajām pārrunām starp darba devējiem un darba ņēmējiem , situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.
199. (627)) 7.3.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: Darba devēji un darba ņēmēji (it īpaši bīstamajās nozarēs), izglītības iestāžu audzēkņi, darba aizsardzības speciālisti, Valsts darba inspekcija.
200. (628)) 7.3.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Valsts darba inspekcija.
201. (629)) 7.3.1. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
202. (630)) 7.3.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšana, cilvēkresursu attīstības plānošana, informatīvi konsultatīvs atbalsts darba devējiem, lai sekmētu gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū (veselīgas novecošanās, drošu darba metožu, elastīgu darba formu, personāla politikas un karjeras plānošanas u.c. jautājumos); prasmju pilnveidošanas pasākumi; darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana, starppaaudžu pieredzes nodošanas pasākumi (mentorings); izmēģinājumprojekts –sistēmas izveide, kas sekmētu tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju tajā pašā nozarē vai radniecīgā nozarē. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar uzņēmumiem, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, Sociālās integrācijas valsts aģentūru, pētniecības iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, Valsts darba inspekciju.
203. (631)) 7.3.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: Gados vecākas nodarbinātas personas, darba devēji.
204. (632)) 7.3.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: darba devēju organizācijas vai to apvienības; NVA.
205. (633)) 7.3.2. SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: informatīvi konsultatīvs atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, lai sekmētu gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū, darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana; izmēģinājumprojekts –sistēmas izveide, kas sekmētu tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju.
206. (634)) 7.3.2. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
207. (635)) Lai mazinātu augstākās izglītības sistēmas un studiju programmu fragmentāciju, stiprinātu augstākās izglītības institūciju stratēģisko specializāciju un labāku pārvaldību, nodrošinātu bērniem un jauniešiem kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamību, uzlabotu profesionālās izglītības pieejamību un atbilstību darba tirgus vajadzībām, t.sk. attīstot darba vidē balstītas mācības un sadarbību ar uzņēmumiem programmu īstenošanā un profesionālās izglītības iestāžu pārvaldībā, kā arī pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci, nepieciešami ESF un ERAF ieguldījumi, kas papildinātu valsts un pašvaldību finansējumu un paplašinātu pieejamos atbalsta instrumentus. Ieguldījumus profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības institūciju materiāltehniskās bāzes pilnveidei plānots veikt, ievērojot RIS3 noteiktos mērķus un izaugsmes prioritātes. Atbalsts ieguldījumiem augstākajā izglītībā tiks skatīts kontekstā ar AII attīstības stratēģijām, kas izstrādātas vai pilnveidotas, ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas 2014.gadam, studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējuma96 un zinātnes ārējā izvērtējuma secinājumus un rekomendācijas. Lai nodrošinātu indivīda profesionālo un sociālo prasmju atbilstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tiks veicināta uzņēmējspēju un e-prasmju attīstīšana visos izglītības līmeņos.
208. (636)) Tiks nodrošināts ESF un ERAF atbalsta mērķtiecīgums un papildinātība, sekmējot stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP 2020.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu un ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, veidojot sinerģiju un mērķtiecīgi risinot PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums" un "Ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā" aprakstā) definētās problēmas.
209. (637)) 8.1. ieguldījumu prioritāte: Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru
210. (638)) 8.1.1.SAM: palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu
211. (639)) Latvijas augstākās izglītības resursi ir fragmentēti, nav attīstīta šo resursu koplietošana, tajā skaitā ar zinātniskajām institūcijām. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem, nepietiekami tiek izmantotas e-risinājumu iespējas studijās un pētniecībā. Bibliotēku resursi kvalitatīvai studiju programmu īstenošanai ir nepietiekami (salīdzinājumā ar labākajiem ārvalstu standartiem). Zinātnisko pētījumu datu bāzu pieejamība ir nepietiekama akadēmiskajam un pētniecības darbam. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu informatīvajā ziņojumā (2013.gads)97 kā viens no virzieniem darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības risināšanai ir uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.
212. (640)) Augstskolu strukturāliem pārveidojumiem, lai konsolidētu studiju programmas vai apvienotu vairāku augstskolu resursus, ir nepieciešami kapitālieguldījumi, jo pašreizējā fragmentētā infrastruktūra, it īpaši Rīgā, ir būtisks šķērslis kopējas teritoriāli koncentrētas studiju telpas izveidošanai. Investīcijas veicinātu resursu konsolidāciju un koplietošanu, nodrošinot papildinātību ar 2007.–2013. gada perioda ieguldījumiem augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūrā.
213. (641)) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija ar prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānotajām investīcijām cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā. 8.1.1.SAM ietvaros plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai, kuru ietvaros tiek veikta arī zinātniskā darbība doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji attiecīgi būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki, tādējādi nodrošinot demarkāciju ar 8.1.1.SAM.
214. (642)) Plānots, ka 8.1.1.SAM rezultātā tiks izveidota teritoriāli koncentrēta un uzlabota studiju un zinātniskā darba bāze STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, virzienos.
215. (644)) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots un nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju atbilstošai kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu pakāpju izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Latvijas demogrāfiskās prognozes ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados. Padarot izglītības iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
216. (645)) Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.–2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Kvalitatīvas un resursu efektīvas izglītības pieejamības nodrošināšanai nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības kvalitatīva pakalpojuma pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus.
217. (646)) Saskaņā ar IZM datiem šobrīd 27,97% vidusskolu skolēnu skaits 10.–12.klasē kopā nepārsniedz 50. Ir maināms vispārējās izglītības iestāžu skaita proporcionālais sadalījums pa izglītības pakāpēm, vispārējās vidējās izglītības (10.–12.klase) piedāvājumu pamatā koncentrējot reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, stiprinot sākumskolas izglītības pakalpojuma pieejamību (1.–6.klase) pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī atbalstot profesionālās izglītības programmu integrāciju vispārējā izglītībā, iestāžu konsolidācijas rezultātā.
218. (647)) KP fondu 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada plānošanas periodā vispārējās izglītības iestādes ir saņēmušas atbalstu atsevišķu infrastruktūras elementu uzlabošanai. ERAF atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās aptvēra 27,8% no visām vispārējās izglītības iestādēm (72% no visām vidusskolām), 69% vispārējās izglītības iestāžu saņēma atbalstu informatizācijai (datortehnikas iegādei) un 4,46% izglītības iestāžu pielāgošanai izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Papildus, vispārējās izglītības iestādes ir saņēmušas atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, fasāžu renovācijai un teritoriju labiekārtošanai ERAF un KPFI ietvaros. KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānots attīstīt trūkstošos infrastruktūras elementus, rezultātā radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, it īpaši vidējās izglītības posmā.
219. (648)) Statistikas dati liecina, ka 45% no kopējā vispārizglītojošo izglītības iestāžu esošo sporta zāļu skaita ir nepieciešama rekonstrukcija vai renovācija. Šo skolu skolēniem nav iespējas pilnvērtīgi nodarboties ar sportu, līdz ar to netiek nodrošināts kvalitatīvs un pilnvērtīgs izglītības process valstī, un ilgtermiņā tas rada negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību. Līdz ar to komplekss atbalsts izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai ietver arī sporta zāļu rekonstrukciju vai renovāciju.
220. (649)) 8.1.2.SAM ietvaros plānots komplekss atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, balstoties uz pašvaldības vai pašvaldību apvienību izglītības attīstības stratēģijām, koncentrējot resursus un uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi.
221. (650)) Rezultātā tiks palielināts izglītojamo skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide.
222. (652)) Profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām, kā arī racionāla un mērķtiecīga pieejamo finanšu resursu izmantošana ir būtiska tautas saimniecības struktūras pilnveidošanai. Ņemot vērā EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes99, tuvākajā nākotnē vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu skaitu tautsaimniecības attīstībai, līdz 2020.gadam jāpalielina proporcija starp vispārizglītojošo skolu skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem līdz 50/50. Profesionālās izglītības pievilcības un konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams komplekss atbalsts profesionālās izglītības mācību vides, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, modernizēšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm.
223. (653)) 2014.–2020. gada plānošanas periodā plānots turpināt profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, modernizāciju. Plānots nodrošināt mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai, atbalstu piešķirot tādu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, kas nesaņēma atbalstu struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013.gadam, tādu profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas pilnai pabeigtībai, kurām ir profesionālās izglītības kompetences centra statuss un kuras ir izveidotas, reorganizējot vairākas profesionālās izglītības iestādes, kā arī jaunu, reģiona ekonomiskās attīstības vajadzībās balstītu profesionālās izglītības programmu izveidei. Informācija par modernizētajām profesionālās izglītības programmās 2007.–2013.gada plānošanas periodā un vajadzībām ir atspoguļota 6.pielikumā "ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā".
224. (654)) Rezultātā palielināsies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta profesionālas izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai.
225. (656)) Koledžās studējošo skaits ik gadu pieaug100, kas norāda uz to, ka koledžas kā AII ieņem svarīgu vietu augstākās izglītības sistēmā, to piedāvātā izglītība kļūst atpazīstama un pieprasīta darba tirgū. Gandrīz katrs sestais cilvēks, kas studē Latvijas augstākās izglītības institūcijās, studē koledžās. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu informatīvajā ziņojumā (2012.gads, 2013.gads) kā viens no priekšlikumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai norādīta nepieciešamība palielināt profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājumu, kā arī uzsvērts, ka turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez profesionālās kvalifikācijas.
226. (657)) Ņemot vērā, ka koledžas līmeņa izglītības programmas ir īsākas par augstskolās īstenotajām, koledžas spēj ātrāk reaģēt uz darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām darba tirgū un nodrošina absolventu augstāku nodarbinātību (2011.gadā tādu personu īpatsvars, kas ieguvuši 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību un tajā pašā gadā reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, ir tikai 1,1%).
227. (658)) Ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kā arī līdzšinējos ieguldījumus koledžu studiju bāzes attīstībā, īpaši stiprināmas koledžas, kas īsteno gan 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, gan profesionālās vidējās izglītības programmas, nodrošinot pēctecību starp abām izglītības pakāpēm.
228. (659)) Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, programmās, t.sk. saistītajās vidējās profesionālajās izglītības programmās, tiks veikta koledžu ēku renovācija vai rekonstrukcija, un aprīkojuma modernizācija. Tāpat ir nepietiekams koledžu nodrošinājums ar mūsdienīgu datortehniku – 65% valsts koledžu datortehnika ir 10 un vairāk gadus veca.
229. (660)) Veikto investīciju rezultātā tiks palielināts koledžu skaits ar uzlabotu studiju un zinātniskā darba bāzi STEM 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.
230. (661)) Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas – maģistratūra un doktorantūra – nav pietiekami produktīva vide mācībām un pētniecībai, tajā skaitā sadarbības īstenošanai ar uzņēmējiem un studentu biznesa ideju attīstībai. Tiks turpināta modernizēt augstskolu darba telpas, lai nodrošinātu mūsdienīgus studiju un pētniecības apstākļus un veicinātu AII tīkla resursu koncentrāciju un izglītības pieejamību, tajā skaitā radot vairāk STEM studiju vietu. Atbalstu infrastruktūras modernizācijai plānots piešķirt, nodrošinot studiju un zinātniskā darba bāzes teritoriāli telpisko koncentrāciju.
231. (662)) Par sadrumstalotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu liecina fakts, ka 2011./2012.mācību gadā 26% vispārizglītojošo skolu bija mazāk par 100 skolēniem, 19% skolās skolēnu skaits bija no 101 līdz 150 skolēniem, savukārt 16% skolās – 151–250 skolēni. Statistikas dati liecina, ka laikā kopš 2010. gada pieaug pirmsskolas vecuma bērnu skaits – 2009./2010. m.g. bija 72 111 pirmsskolas vecuma bērni, 2010./2011. m.g – 75 979 bērni, savukārt 2011./2012. m.g. – 77 795 bērni, līdz ar to, sākot no 2017. gada palielināsies bērnu skaits pamatizglītības pakāpē. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.–6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides uzlabošanai.
232. (663)) Prognozētais izglītojamo skaita samazinājums rezultējas nepieciešamībā pārstrukturizēt vispārējās izglītības iestāžu tīklu, attiecīgi svarīga loma ir sakārtotu dienesta viesnīcu pieejamībai.
233. (664)) Lai nodrošinātu eksakto un dabaszinātņu priekšmetu apguves (matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību) kvalitātes paaugstināšanu pamatizglītībā, un ievērojot to, ka līdzšinējie KP fondu ieguldījumi dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai tika veikti vidusskolās, KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānota dabaszinātņu kabinetu modernizēšana pamatskolās (7.–9.klase). Papildus plānots, ka mācību metodiskais nodrošinājums tiks veidots elektroniskajā vidē vienlaikus ar inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.
234. (665)) Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, atbalsts plānots valsts ģimnāzijām metodisko funkciju stiprināšanai īpaši STEM un IKT jomā .
235. (666)) Papildus, ņemot vērā izglītojamo skaita samazināšanos un tā ietekmes rezultātā iestāžu konsolidācijas tendences, tiks turpināta profesionālās izglītības iestāžu padotības maiņa, apvienojot (integrējot) tās ar vispārējās izglītības iestādi. 2007.–2013.gada plānošanas periodā ERAF atbalsta ietvaros tika izveidotas četras šādas izglītības iestādes.
236. (667)) Veicot ieguldījumus infrastruktūrā un īstenojot 8.3.1.SAM un 8.3.2.SAM darbības, tiks sekmēta skolēnu mācību sasniegumu pozitīvā dinamika, un samazināts priekšlaicīgas skolu pamešanas gadījumu skaits. Atbalstot metodiskā darba pilnveidi, t.sk. STEM un IKT jomā vispārējā izglītībā valsts ģimnāzijās, tiks veicināta izglītojamo mācību sasniegumu paaugstināšana, un nodrošināts atbalsts mācību, pētnieciskajam un izziņas darbam. Papildus tiks veicināta vispārējās izglītības iestāžu t.sk. speciālās izglītības iestāžu, pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši pilnveidotajam vispārējās izglītības saturam.
237. (668)) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam jāpaaugstina profesionālās izglītības prestižs un pievilcība. Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm vidējā izglītības pakāpē palielināsies speciālistu deficīts tādās tematiskajās grupās kā inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (galvenokārt metālapstrādes, mašīnzinību un kokapstrādes jomās), dabas zinātnes, matemātika un IT, kā arī pakalpojumi (galvenokārt viesnīcu un restorānu pakalpojumu, transporta pakalpojumu un personu un īpašuma aizsardzības jomās). Lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu prestižu un nodarbināto prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, tiek modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra prioritārās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās.
238. (669)) Koledžas piedāvā elastīgas, salīdzinoši īsā laikā (2–3 gadi) apgūstamas profesionālās izglītības programmas, kas spēj sniegt operatīvus un kvalitatīvus risinājumus tautsaimniecības vajadzību un darba tirgus interesēs. Latvijā arī pie relatīvi neliela studējošo skaita pastāv objektīvi faktori, kas nosaka un arī turpmāk noteiks tādu koledžas līmeņa programmu pastāvēšanas nepieciešamību, kurās speciālistu sagatavošana notiek atbilstoši valsts vai darba devēju konkrētam pasūtījumam; speciālistu sagatavošana notiek tautsaimniecības nozarēs, kas atzītas par prioritārām. Lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu darba tirgus prasībām atbilstošā vidē, tiks modernizēta infrastruktūra koledžās, kuras īsteno STEM pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas.
239. (670)) Balstoties uz KP fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda veiktajām investīcijām augstākās izglītības, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības infrastruktūrā, tiek plānotas investīcijas izglītības infrastruktūras turpmākā modernizācijā KP fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā. Lai nodrošinātu ERAF investīciju izmantošanas efektivitāti un mērķtiecīgumu, tika izstrādāts Rīcības plāns izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādei, kas iekļauts PL 11.pielikumā. Kartējuma izstrādes ietvaros tiks nodrošināta visu izglītības līmeņu ieguldījumu infrastruktūrā analīze, sniedzot vajadzību izvērtējumu. Ņemot vērā 2007.–2013.gada plānošanas perioda veikto investīciju novērtējuma rezultātus, var tikt precizēta darbības programma, tai skaitā bāzes vērtības.
240. (671)) Ieguldījumu prioritātes ietvaros tiks nodrošināta ERAF un ESF investīciju savstarpēja papildinātība vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Nodrošinot modernu mācību vides infrastruktūru atbilstošu jaunajam izglītības saturam vispārējā un profesionālajā izglītībā, plānots maksimāli efektīvi sasniegt plānotos rezultātus izglītības pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, kā arī agrīnas mācību pamešanas gadījumu skaita mazināšanai – t.i., 8.1.2.SAM papildinās 8.3.1.SAM un 8.3.2.SAM; 8.1.3.SAM papildinās 8.5.1.SAM, 8.5.2.SAM un 8.5.3.SAM. Pieaugušo izglītības īstenošanai tiek plānots izmantot esošo infrastruktūru (izglītības iestādes, tai skaitā profesionālās izglītības kompetenču centrus). Savukārt augstākajā izglītībā 8.1.1.SAM un 8.1.4.SAM ietvaros veiktās ERAF investīcijas AII infrastruktūrā papildinās 8.2.1.SAM, 8.2.2.SAM, 8.2.3.SAM ietvaros veiktās ESF investīcijas AII ar mērķi konsolidēt un efektīvi izmantot pieejamos resursus, stiprināt izcilību studiju programmās, kā arī stiprināt akadēmiskā personāla kapacitāti un AII pārvaldību. 8.1.2 SAM plānotie ieguldījumi STEM mācību priekšmetu apguvē – dabaszinātņu kabinetu modernizācija pamatizglītībā (7.-9.klase), inovatīvu IKT risinājumu ieviešana mācību procesā, kā arī atbalsts metodisko funkciju īstenošanai valsts ģimnāzijās, t.sk. STEM jomās, vienlaikus nodrošinās sinerģiju ar 8.1.1. SAM, kas ir vērsts uz STEM studiju virzienu attīstību. 8.1.2 SAM īstenošanā tiks nodrošināta sinerģija arī ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju" un Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai finansētajām prioritātēm.
241. (672)) 8.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts teritoriāli koncentrētas studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai AII stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, iekārtu un aprīkojuma iegādei (t.sk. tālmācības rīku, IKT risinājumu, programmatūras, bibliotēku resursu iegādei, kā arī pieejai datu bāzēm) STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.
242. (673)) 8.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: AII.
243. (674)) 8.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstskolas, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, studiju programmas.
244. (675)) 8.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
245. (676)) 8.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts mācību vides infrastruktūras uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs dažādās izglītības pakāpēs, ievērojot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijas, un paredzot iespēju pašvaldībām pretendēt uz vienu vai vairākiem šādiem investīciju veidiem, lai kompleksā veidā sakārtotu izglītības iestāžu tīklu attiecīgajā teritorijā: atbalsts dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai pamatizglītības programmas īstenošanai (7.–9.klase); mācību vides uzlabošanai integrētās izglītības iestādēs (apvienojot vispārējās izglītības iestādi un profesionālās izglītības iestādi), t.sk. mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei; integrēto izglītības iestāžu, nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolu un valsts ģimnāziju dienesta viesnīcu sakārtošanai; nacionālas nozīmes vidusskolu un valsts ģimnāziju infrastruktūras izveidei un modernizācijai; inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolās un valsts ģimnāzijās; metodisko funkciju attīstībai, t.sk. STEM un IKT jomā, valsts ģimnāzijās; vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei, izglītības iestāžu, kas īsteno izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai, kā arī mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācija.
246. (677)) 8.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestādes.
247. (678)) 8.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības un to apvienības. 58 131 500 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.
248. (679)) 8.1.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar skolēnu demogrāfiju, vispārējās izglītības iestāžu piepildījumu, pašvaldību attīstības specializāciju, vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.
249. (680)) 8.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, infrastruktūras, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, izveidei un sakārtošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk. infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.
250. (681)) 8.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālās izglītības iestādes.
251. (682)) 8.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības. 5 711 177 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.
252. (683)) 8.1.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.
253. (684)) 8.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plānots koledžu, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas, ēku renovācijai un aprīkojuma modernizācijai atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.
254. (685)) 8.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: koledžas.
255. (686)) 8.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: koledžas, kas īsteno STEM, sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas
256. (687)) 8.1.4.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
257. (688)) 8.2.ieguldījumu prioritāte: augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.
258. (689)) 8.2.1.SAM: samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu
259. (690)) Latvijā vērojama augstākās izglītības studiju programmu pārlieka dublēšanās un fragmentācija, ko apliecina studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels studiju programmu skaits. Laika posmā no 2006.gada līdz 2012.gadam, samazinoties studējošo skaitam par 28%, piedāvāto studiju programmu skaits salīdzinājumā ar 2006./2007. ak.g. sākumu (616 programmas) 2012./2013. ak.g. sākumā ir pieaudzis līdz 912 programmām.
260. (691)) Studiju programmu ārējā izvērtējumā101 uzsvērtas studiju programmu kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas problēmas, t.sk. doktorantūras līmenī. Vērojamas krasas kvalitātes atšķirības studiju virzienu ietvaros, vienlaikus kā kopīgi trūkumi norādīti neskaidri definēti programmu mērķi, studiju iznākumi, novērojama programmu dublēšanās, resursu nevienmērīga pieejamība un sadrumstalotība, nav attīstīta resursu koplietošana, maz attīstīta kopīgo studiju programmu īstenošana. Nereti AII no darba devēju puses tiek pārmesta nepietiekama spēja veidot tādu izglītības programmu saturu, kas varētu nodrošināt uzņēmumu vajadzībām atbilstošu rezultātu. Tas ietekmē iespēju nodrošināt kvalitatīvu, pieprasītu, tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu mūžizglītības un tālākizglītības produktu veidošanu.
261. (692)) Studiju programmu kvalitātes novērtējumā secināts, ka bakalaura un īpaši maģistra līmeņa studenti netiek pietiekami iesaistīti praktiskos projektos un zinātniskos pētījumos, nepietiekami piedalās zinātniskajās konferencēs, īpaši STEM studiju virzienos. Valstī ir pārāk daudz līdzīga satura doktora studiju programmu, kas ir drauds to pastāvēšanai ilgākā laika periodā. Šī iemesla dēļ studiju programmas nav pietiekami koncentrētas uz lielāku ieguldījumu zinātniskajos pētījumos, uz lielāku devumu Latvijas rūpniecības un tautsaimniecības attīstībai.
262. (693)) 2012./2013.akad. gadā ārvalstu studentu īpatsvars veidoja 3,7% no kopējā studējošo skaita, kas vērtējams kā neliels. Migrācijas sistēma Latvijā attiecībā uz ārvalstu studentiem ir uzskatāma par liberālu102, attiecīgi nelielo ārvalstu studentu skaitu lielā mērā ietekmē tas, ka Latvijā nav pietiekams skaits kvalitatīvu studiju programmu angļu valodā.
263. (694)) Investīcijas studiju programmu attīstībā vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģiju, kas tostarp ietver pārvaldības pilnveidi (t.sk. studiju virzienu padomju darba efektivitātes paaugstināšanu un kopīgo doktorantūras skolu attīstību), akadēmiskā personāla attīstības plānu, programmu saturisko konsolidāciju studiju virzienu ietvaros. 8.2.1.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.2.SAM un 8.2.3.SAM, balstoties uz AII visaptverošu attīstības stratēģiju.
264. (695)) Veicot investīcijas, tiks uzlabota augstākās izglītības studiju programmu kvalitāte un konkurētspēja, konsolidējot un attīstot AII īstenotās studiju programmas, veidojot kopīgas doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES valodās.
265. (696)) 8.2.2.SAM: stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās.
266. (697)) Studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju, zinātnisko darbību un tautsaimniecību. Pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu (zems atalgojums un obligāta latviešu valodas prasība); notiek akadēmiskā personāla "novecošanās", mācībspēku sastāva atjaunošana un nomaiņa un iesaiste tālākizglītībā ir nepietiekama; ir nepietiekama zinātniskās darbības intensitāte un augstākās izglītības sasaiste ar tautsaimniecību un zinātniskajām institūcijām.
267. (698)) AII joprojām nav izvērsta un mērķtiecīga akadēmiskā personāla attīstības plāna jauno pasniedzēju un ārvalstu pasniedzēju piesaistei, esošo pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanai. Nepietiekamās akadēmiskā personāla svešvalodas zināšanas negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti, īpaši augstākās izglītības modernizācijas un internacionalizācijas kontekstā.
268. (699)) Investīcijas akadēmiskā personāla stiprināšanā vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģiju, kas tostarp ietver pārvaldības pilnveidi (t.sk. studiju virzienu padomju darba efektivitātes paaugstināšanu un kopīgo doktorantūras skolu attīstību), akadēmiskā personāla attīstības plānu, programmu saturisko konsolidāciju studiju virzienu ietvaros. 8.2.2.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.1.SAM un 8.2.3.SAM, balstoties uz AII visaptverošu attīstības stratēģiju.
269. (700)) Investīciju rezultātā tiks stiprināts AII akadēmiskā personāla cilvēkkapitāls.
270. (701)) 8.2.3.SAM: nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institucijās.
271. (702)) Augstskolu stratēģiskajā vadībā maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, t.sk. pašvaldības un nozaru asociācijas. Augstskolu savstarpējā sadarbība studiju programmu īstenošanā un pētniecībā ir vāji attīstīta. Augstskolu pārvaldības spēja ir neatbilstoša izvirzītajiem institucionālās izcilības mērķiem.
272. (703)) Studiju satura pārvaldības mehānisma efektivitāte vērtējama kā nepietiekama – 2013./2014.akad.gadā augstskolās un koledžās kopā ir 901 studiju programmas, kas tiek vadītas studiju programmu līmenī ar nepietiekamu darba devēju un nozares profesionāļu iesaisti to pārvaldībā.
273. (704)) EK darba dokumentā par 2012.gada NRP ieviešanas progresā uzsvērts, ka Latvijā vērojama nepietiekama sadarbība starp augstāko izglītību un darba devējiem. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam norādīts, ka augstskolu stratēģiskajā vadībā ir maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, tajā skaitā pašvaldības un nozaru asociācijas. Ir jāstiprina studiju virzienu padomju darbs, palielinot darba devēju lomu un studiju programmu satura attīstībā iesaistot attiecīgās nozares profesionāļus, lai veicinātu studiju programmu satura kvalitāti, saikni ar darba tirgu un prakses iespējām, tajā skaitā attīstot studiju virzienu pamata programmas un lemjot par studiju programmu konsolidāciju.
274. (705)) AII ir objektīvāk jānovērtē savs darbs, lielāku uzmanību veltot SVID analīzei un tās rezultātiem. Bez optimālas ieinteresēto pušu pārstāvniecības AII pārvaldībā, kas vienlaikus būtu līdzsvarota ar akadēmiskās brīvības aizsardzības iespējām, mūsdienu apstākļos nebūs iespējams panākt lielāku objektivitāti tajās aktivitātēs, kas nosaka AII darbības kritisku novērtēšanu un pilnveidošanu.
275. (706)) Pārskatāms ir augstskolu filiāļu skaits un vērtējama to integrācija augstskolās – lai gan filiāles nodrošina augstākās izglītības pieejamību reģionos, ne vienmēr tajās ir pietiekama mācību bāze un nodarbināti augstākās kvalifikācijas mācībspēki, vērtējams filiāļu studiju programmu piedāvājums un to pārklāšanās reģiona ietvaros. Arī Studiju programmu ārējā izvērtējumā106 uzsvērta atšķirīgā kvalitāte filiālēs. Balstoties uz individuālu izvērtējumu, vērtējama arī koledžu integrācija augstskolās.
276. (707)) Investīcijas AII pārvaldības pilnveidei vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģijām, kas izstrādātas, ievērojot veicamos pārvaldības uzlabojumus valsts budžeta līdzekļu piešķīruma saņemšanai pilnveidotā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ietvaros. 8.2.3.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.1.SAM un 8.2.2.SAM.
277. (708)) Investīciju rezultātā tiks ieviesti pārvaldības uzlabojumi, kas noteikti AII attīstības stratēģijā, t.sk. attīstot stratēģiskās partnerības ar zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru augstskolu un studiju procesa pārvaldībā un studiju programmu īstenošanā.
278. (709)) 8.2.4.SAM: nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei
279. (710)) Eiropas Padomes (2013.gada) rekomendācija Latvijai nosaka izveidot neatkarīgu akreditācijas aģentūru. Lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes kultūras108 attīstību atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, veicinātu Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību, vienlaikus palielinot uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai, ESF finansējumu plānots novirzīt nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijai, lai iekļūtu EQAR reģistrā ir jānodrošina institucionālā atbilstība (organisational eligibility) un atbilstība (pēc būtības) ESV standartiem un vadlīnijām.
280. (711)) Investīciju rezultātā plānots izveidot institūciju Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām.
281. (712)) Kopējai augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanai, modernizācijas un internacionalizācijas veicināšanai ir būtiski uzlabot akadēmiskā personāla kompetenci, veicināt ārvalstu pasniedzēju piesaisti darbam Latvijas AII, kā arī nodrošināt, ka AII 20% no kopējā studiju programmas apjoma īsteno kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav valsts valoda110.
282. (713)) Lai novērstu doktorantūras studiju programmu fragmentāciju un veicinātu darba tirgus prasībām atbilstošu kvalificētu augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu, plānots attīstīt starpaugstskolu kopīgās doktorantūras studiju programmas.
283. (714)) Kā uzsvērts studiju programmu ārējā izvērtējumā111, ieteicams veidot plašākus augstākās izglītības konsorcijus ar mērķi izmantot labākā akadēmiskā personāla pieredzi, labāko infrastruktūru, ieviešot labas pārvaldības praksi, attīstīt starptautisko sadarbību un veicināt Latvijas augstākās izglītības eksportspēju.
284. (715)) Globalizācija, ekonomikas integrācija un lielāka mobilitāte augstākās izglītības jomā palielināja nepieciešamību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārpus tās valsts robežām, kurā tā iegūta. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam paredz izveidot starptautiski konkurētspējīgu nacionālo augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūciju un atbalsta pasākumus tās iekļūšanai EQAR kā akreditācijas institūcijai ne vēlāk kā līdz 2018.gadam. Nacionālo aģentūru plānots izveidot 2015.gadā, izveides izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. EQAR aģentūras izmantošana akreditācijā veicinās augstākās izglītības kvalitātes kultūras attīstību112 atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, vienlaikus palielinās uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un tajā iegūtajiem diplomiem, kā arī palīdzēs veidot kontaktus ar partneriem ārvalstīs, tādejādi sekmējot starptautisko sadarbību.
285. (716)) Augstākās izglītības resursu sadrumstalotības un kvalitātes problēmu risināšanai plānotas savstarpēji papildinošas ESF un ERAF investīcijas ar mērķi konsolidēt un efektīvi izmantot pieejamos resursus, stiprināt izcilību studiju programmās, jo īpaši augstākā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmās, sekmējot vairākām augstskolām kopīgu doktorantūras studiju programmu izveidi, un izveidot eksportspējīgas studiju programmas ES valodās ārvalsts studentu piesaistei, kā arī stiprināt akadēmisko personālu un AII pārvaldību, un sniedzot atbalstu nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.
286. (717)) 8.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kopīgo doktorantūras studiju programmu, studiju programmu ES valodās un pedagoģijas studiju programmu izstrāde, aprobācija un akreditācija, tai skaitā akreditācijas izmaksu segšana starptautiskajās profesionālajās organizācijās; izstrādāto un akreditēto studiju programmu starptautiskā publicitāte. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.
287. (718)) 8.2.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas.
288. (719)) 8.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: AII, tai skaitā koledžas.
289. (720)) 8.2.1.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
290. (721)) 8.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārvalsts pasniedzēju piesaistei; atbalsts akadēmiskā personāla kompetenču un prasmju pilnveidei, t.sk. stažēšanās uzņēmumos; jauno pasniedzēju piesaiste, atbalstot doktorantu akadēmisko darbu augstākās izglītības institūcijā. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.
291. (722)) 8.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: akadēmiskais personāls, ārvalstu pasniedzēji un doktoranti.
292. (723)) 8.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas.
293. (724)) 8.2.2.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
294. (725)) 8.2.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: AII attīstības stratēģiju ieviešana: atbalsts attīstības stratēģiju izstrādei, pilnveidei un to ārējam novērtējumam; atbalsts studiju virzienu padomju darbam, tostarp veicot studiju programmu satura pārstrukturizāciju un aktualizāciju, studiju programmu konsolidāciju; atbalsts AII iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitātes paaugstināšanai atbilstoši standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, tostarp personāla atalgojuma un promocijas sistēmas ārējam novērtējumam un sistēmas pilnveidei; atbalsts e-risinājumu, t.sk. e-koplietošanas mehānismu un starpinstitūciju sadarbības risinājumu, attīstībai; atbalsts augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanai.
295. (726)) 8.2.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: AII, tai skaitā koledžas.
296. (727)) 8.2.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas, Izglītības un zinātnes ministrija.
297. (728)) 8.2.3.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase"
298. (729)) 8.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un personāla apmācībai.
299. (730)) 8.2.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.
300. (731)) 8.2.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.
301. (732)) 8.2.4.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase"
302. (733)) 8.3.ieguldījumu prioritāte: priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības.
303. (734)) 8.3.1.SAM: attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu
304. (735)) Vispārējā izglītībā līdz 2020.gadam tiks uzlabota izglītības kvalitāte un atbilstība mūsdienu prasībām, ieviešot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Mācību satura un metožu pilnveide ir īpaši svarīga pamatizglītības beigu posmā un vispārējās vidējās izglītības pakāpē (7.-12.klase), lai veicinātu darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi.
305. (736)) Rezultātā tiks aprobēts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē.
306. (737)) 8.3.2.SAM: palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai
307. (738)) OECD PISA 2006., 2009. un 2012.gada rezultāti rāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, nodrošinot NAP 2020 uzstādīto mērķi (zemākie kompetenču līmeņi lasītprasmē 2017.gadā – 15%, 2020.gadā – 13%) un stratēģijā "Eiropa 2020" uzstādītos mērķus – līdz 2020.gadam nodrošināt, ka šajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem.
308. (739)) Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un iekļaušanas kompleksu pasākumu piedāvājums, kas t.sk. veicinātu sabiedrības izpratni par viņu ierobežojumiem un vajadzībām. Svarīga ir izglītojamo individuālo spēju attīstība un talantu pilnveide, veicinot mācību sasniegumu paaugstināšanos un motivāciju turpināt izglītības ieguvi un sekmēt pāreju uz nodarbināmību.
309. (740)) Skolās tiek pievērsta nepietiekama uzmanība bērnu dažādo mācīšanās vajadzību apmierināšanai. Skolās tiks attīstītas sistēmas agrīnai mācīšanās grūtību noteikšanai un jāsniedz atbalsts šo grūtību novēršanai, tā sekmējot vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem. 2007.–2013.gada plānošanas perioda 1.2.2.4.1.apakšaktivitātes113 ietvaros tika izstrādāta atbalsta sistēma sociālās atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs, t.sk. atbalstot pozitīvu uzvedību, īstenojot sociāli emocionālo audzināšanu un vienaudžu mācīšanos lasītprasmes apguves veicināšanai. Atbalsta sistēmas aprobācijā tika iesaistītas 25 izglītības iestādes visos Latvijas reģionos, t.sk. divas profesionālās izglītības iestādes. Sociālās atstumtības mazināšanas programmas ietvaros tika sniegts vispusīgs atbalsts visiem iesaistīto izglītības iestāžu bērniem un jauniešiem, minimizējot tādus izglītības apguvi kavējošus faktorus, kā mācīšanās grūtības, mācīšanās traucējumi, ģimenes atbalsta trūkums, sociāli-emocionālas problēmas, veicinot starpinstitucionālu sadarbību, iesaistot problēmu risināšanā pašvaldību iestādes, vecākus.
310. (741)) Sekmīgai individualizētas pieejas ieviešanai skolā svarīgs arī atbalsts pedagogu un atbalsta personāla kompetences pilnveidei, t.sk. uzņēmējspēju, IKT prasmju attīstībai, kā arī vardarbības problemātikas risināšanai. Pedagoga izglītība un profesionalitāte būtiski ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, to apliecina Latvijas pieredze, OECD PISA un TALIS starptautiski salīdzinošie izglītības pētījumu rezultāti. Liela loma ir pedagogu spējai motivēt skolēnus sadarboties un veicināt skolēnu pozitīvu saskarsmi. Negatīvi Latvijā tiek vērtētas pedagogu prasmes paaugstināt skolēnu mācību motivāciju (23% uzskata par drīzāk vai ļoti vājām), skolēnu savstarpēju sadarbību, prasmes veidot starpdisciplināru mācību saturu (19%), problēmrisināšanas kompetence (19%), svešvalodu prasmes (19%), kritiskā domāšana (18%).
311. (742)) Rezultātā, sniedzot kompleksu atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, atbilstošam un kompetentam personālam, tiks nodrošināta izglītības pakalpojuma daudzveidība, uzlabojot bērnu un jauniešu kompetences un mācību sasniegumus.
312. (743)) 8.3.3.SAM: attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
313. (744)) Saskaņā ar CSP datiem, 2013.gadā Latvijā dzīvoja 308,4 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem, to skaitā 243,2 tūkst. bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem, t.i., 12% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. CSP dati liecina, ka 2013.gadā aptuveni 142,8 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija neaktīvi (pārsvarā tie bija skolēni vai studenti, kas studēja pilna laika klātienē un nestrādāja), 21,5 tūkst. jauniešu meklēja darbu, bet 67,1 tūkst. jauniešu bija darba ņēmēji un 4 tūkst. jauniešu bija pašnodarbinātie. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā pēdējos gados pieauga NEET jauniešu īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem – no 11,4% 2008.gadā līdz 14,9% 2012.gadā, kamēr ES-28 vidējais rādītājs 2013.gadā bija zemāks – 13,0%, bet vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem NEET jauniešu īpatsvars 2013.gadā bija 15,6%.
314. (745)) Saskaņā ar CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultātiem 2014.gada 1.ceturksnī Latvijā 23,6 tūkst. jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nestrādāja, nemācījās un neapguva arodu, tomēr tikai 8 tūkst. no tiem bija reģistrēti NVA kā bezdarbnieki.
315. (746)) Līdz šim ir īstenoti vienīgi fragmentāri pasākumi NEET jauniešu atsevišķu problēmu risināšanai, tādēļ nepieciešams darbu ar NEET jauniešiem sistematizēt, t.i., īstenošanā iesaistīt pašvaldības, biedrības un nodibinājumus (īpaši, jauniešu organizācijas), kā arī citas institūcijas (piemēram, jauniešu centrus, darba devēju organizācijas, probācijas dienestus, policiju, izglītības iestādes, sporta iestādes, uzņēmumus, nozaru asociācijas u.c.), izstrādāt vienotas vadlīnijas darbam ar šiem jauniešiem, kuras aptver plašu resocializācijas pasākumu kopumu, kas vērsts uz NEET jaunieša prasmju attīstību, kā arī apmācīt darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju pārstāvjus, lai nodrošinātu atbalstu pēc vienotas metodoloģijas un augstā kvalitātē.
316. (747)) Ar ESF atbalstu tiks īstenoti NEET jauniešu reintegrācijas pasākumi, piemērojot kompleksu pieeju centienos sasniegt, motivēt un strādāt kopā ar jaunieti, lai attīstītu tā prasmes, kas veicinātu iesaisti mācībās, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Turklāt tiks nodrošināta dažādu jomu pārstāvju iesaistīšanās šajā procesā, lai NEET jaunietis saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un individuālajām vajadzībām atbilstošu atbalstu.
317. (748)) Īstenojot atbalsta pasākumus NEET jauniešiem 8.3.3.SAM ietvaros, tiks nodrošināta savstarpēja papildinātība, tai skaitā informācijas un pieredzes apmaiņa.
318. (749)) Rezultātā tiks attīstītas NEET jauniešu prasmes un veicināta to iesaiste izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
319. (750)) 8.3.4.SAM: samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus
320. (751)) 2013.gadā atbilstoši Eurostat datiem skolu nepabeigušo jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars Latvijā bija 9,8%115.
321. (752)) 2012.gadā laukos no 18–24 gadus veciem jauniešiem mācības priekšlaicīgi pameta 13,8 %, pilsētās 8,8 %. No kopējā priekšlaicīgi skolu pametušo skaita 6,2 % bija sievietes, 14,5 % vīrieši116.
322. (753)) OECD PISA 2012 rezultāti parāda sakarību starp izglītojamo sociālekonomisko stāvokli un mācību sasniegumiem. Īstenotā izglītības iestāžu tīkla optimizācija un ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis var radīt izglītības pieejamības risku un palielināt PMP gadījumu skaitu.
323. (754)) Kā norādīts EK ziņojumā117, PMP ir saistīta ar mācīšanās grūtībām, diskrimināciju, vienaudžu noraidījumu, ierobežotu pieejamību izglītībai un nepietiekamu reģionālo mobilitāti. Pašvaldību sociālie dienesti kā nozīmīgākās jauniešu problēmas min motivācijas trūkumu mācīties, iesaistīties brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs, kam seko uzvedības un socializācijas problēmas, mācību kavējumi, nepietiekama vecāku uzraudzība, finanšu trūkums un zems izglītības līmenis118.
324. (755)) Plānots izstrādāt preventīvo un intervences pasākumu plānu PMP risku grupu izglītojamiem, tai skaitā izvērtējot ikdienējo un neformālo mācīšanos kā nozīmīgu instrumentu pašapziņas un mācību motivācijas veidošanai. Esošā PMP monitoringa sistēma, un analīze par PMP iemesliem nav pilnīga. Paredzēts atbalsts izglītības iestādēs nereģistrēto obligātā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaites sistēmas pilnveidei, tai skaitā sasaistei ar augstāko, pieaugušo un interešu izglītību. Ir veikti uzlabojumi Valsts izglītības informācijas sistēmā attiecībā uz PMP datu uzkrāšanu un tiek pilnveidots attiecīgais normatīvais regulējums, nosakot atbildību attiecībā uz datu uzkrāšanu un mācību kavējumu novēršanu skolas, pašvaldības un valsts līmenī.
325. (756)) 2014.–2015.gadā tika veikti vairāki pētījumi, kas ļāva identificēt PMP problēmā iesaistīto pušu viedokli par nepieciešamajiem preventīvajiem un intervences pasākumiem. Rezultāti liecina, ka izglītības iestāžu pārstāvju un jauniešu viedokļi atšķiras: pirmie kā būtiskāku PMP riska faktoru minēja vecāku nepietiekamu iesaisti bērnu audzināšanā, bet jauniešu vērtējumā lielāka nozīme ir faktoriem, kas saistīti ar skolas vidi, tai skaitā motivācijas trūkums mācīties. Izglītības iestāžu darbinieku vērtējumā nepieciešama lielāka pašvaldības iesaiste PMP riska gadījumos, papildu ekonomiska rakstura atbalstam skolēniem un atbalstam skolas personālam konfliktējošu attiecību risināšanai. 8.3.4. SAM ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija ar 8.3.3. SAM, kurā paredzēts atbalsts NEET jauniešiem (tai skaitā NEET jauniešu iesaistei izglītībā (arī pēc pārtraukuma)), ar 8.3.5. SAM, kurā paredzēts karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, ar 8.3.2. SAM, kurā paredzēts atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, un ar 8.3.1. SAM, kurā paredzēts attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu.
326. (757)) 8.3.5.SAM: uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs
327. (758)) Karjeras atbalsta politika un karjeras pakalpojumu nodrošināšana indivīdam netiek ieviesti kā horizontāla sistēma, kas saista izglītību, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. No 2006.gada izveidota karjeras atbalsta sadarbības padome (iesaistot IZM, LM, EM, un LDDK pārstāvjus), kas darbojas kā starpnozaru informācijas apmaiņas un konsultatīva institūcija.
328. (759)) Karjeras atbalsts LM kompetences ietvaros virzīts uz personu nodarbinātības veicināšanu un sociālo iekļaušanu, atbalstot konkrētas mērķa grupas vecumā no 15 gadiem (bezdarbnieki, jaunieši u.c.).
329. (760)) No 2008.gada karjeras izglītības jautājumi ir iekļauti vispārējās izglītības mācību priekšmetu saturā120, kā arī ir pieejami ārpusstundu pasākumos (ēnu dienas, ekskursijas, interešu pulciņi u.c.) un konsultāciju veidā.
330. (761)) Karjeras atbalsts profesionālās izglītības iestādēs pieejams individuālu konsultāciju veidā, organizējot atvērto durvju dienas, pasākumus karjeras izaugsmes iespēju apzināšanai izvēlētajā nozarē un izvēlētās nozares iepazīšanai.
331. (762)) No 2012.gada pedagoģisko darbinieku sarakstā ir iekļauts pedagoga karjeras konsultanta amats. Vispārējā izglītībā pedagogu-karjeras konsultantu skaits palielinājies no 66 2012./2013.m.g. līdz 87 2013./2014.m.g. no 807 vispārizglītojošām skolām, savukārt profesionālajā izglītībā 2013./2014.m.g. nodarbināti 11 karjeras konsultanti (no 66 profesionālās izglītības iestādēm). Minētās skolas ir izstrādājušas karjeras pasākumu plānu vai programmu, kura ir integrēta visā skolas izglītības procesā.
332. (763)) VIAA izstrādā informatīvos un metodiskos materiālus skolotājiem un organizē mācību un pieredzes apmaiņas pasākumus karjeras atbalsta speciālistiem jaunu metožu apguvei izglītojamo konsultēšanā, darbā ar vecākiem jauniešu karjeras izvēles jautājumos un informatīvus seminārus par tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm un izmaiņām nodarbināto kvalifikācijas prasībās.
333. (764)) Karjeras atbalsts palīdz izglītojamajiem saprast savas intereses un spējas un izdarīt izvēli saistībā ar mācībām un turpmāko profesionālo karjeru. Īstenojot karjeras pasākumus, panāktas pozitīvas izmaiņas karjeras atbalsta nodrošināšanā, tomēr sadarbība, karjeras pakalpojumu klāsts un to pieejamība izglītības iestādēs joprojām ir nepietiekoša.
334. (765)) Lai nodrošinātu sistemātisku un kvalitatīvu karjeras atbalsta pakalpojumu pieejamību, nepieciešams attīstīt metodoloģisko atbalstu, uzlabot starpinstitucionālo koordināciju, pilnveidot pedagogu, karjeras konsultantu kompetences gan karjeras pasākumu īstenošanai, gan komunikācijai, t.sk. ar darba devējiem un NVA, gan informācijas apstrādē.
335. (766)) SAM ietvaros plānots atbalsts karjeras pakalpojumu pasākumu izstrādei, karjeras izglītības attīstībai un pakalpojumu pieejamības paplašināšanai un dažādošanai vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā.
336. (767)) Rezultātā tiks nodrošināti sistemātiski karjeras atbalsta pasākumi izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
337. (768)) 8.3.6.SAM: ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu
338. (769)) Latvijā pastāv vairāki izglītības kvalitātes novērtēšanas procesi, neveidojot vienotu sistēmu. No 1999.gada ir ieviesta vienotā valsts pārbaudes darbu sistēma un tiek veikta statistiskās informācijas apkopošana vispārējai (3., 6., 9., 12.kl.) un profesionālajai izglītībai (3., 4.kurss, t.sk. profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti) aktuālos jautājumos. Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu (skolu) līmenī izglītības kvalitāte no 2005.gada tiek vērtēta skolas darbības kvalitātes novērtēšanas kontekstā (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes), organizējot akreditācijas procesu – tiek veikta attiecīgo izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija un to vadītāju atestācija. No 2009.gada notiek pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana (78% pedagogu ir ieguvuši vienu no piecām kvalitātes pakāpēm). Pašreizējā situācijā objektīvi novērtēt izglītības kvalitāti un konkurētspēju palīdz starptautiskie izglītības pētījumi, kuros Latvija piedalās (OECD PISA, OECD TALIS).
339. (770)) Latvijā nav noteikti valsts mērogā vienoti, izmērāmi un konkrēti izglītības kvalitātes rādītāji, kas radītu iespēju vienotā sistēmā veikt daudzpusīgu vērtējumu par izglītības kvalitāti katrā izglītības iestādē un valstī kopumā. Lai sekmētu izglītības politikas pilnveidošanu, izglītības kvalitātes novērtēšanai jābalstās uz sistemātisku, ilgstošu un nepārtrauktu metodiski pamatotu informācijas apkopošanu. Tādēļ jāizveido un jāievieš izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kas balstās uz informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa skolēnu sasniegumu un citu skolas raksturojošu indikatoru mērīšanu, kā arī centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un skolu akreditācijas, pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu. Lai nodrošinātu iespēju salāgot dažādus pētījumus, SAM ietvaros plānots sniegt atbalstu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai.
340. (771)) Lai nodrošinātu efektīvas uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas veidošanu, ar ESF atbalstu tiks izveidots un ieviests izglītības kvalitātes monitorings, paredzot atbalstu izglītības pētījumiem, monitoringa instrumentu izstrādei, monitoringa īstenošanai, rezultātu analīzei un ieteikumu izstrādei. Lai noteiktu Latvijas izglītības kvalitāti, kā arī salīdzinātu to ar citām valstīm, ir jānodrošina Latvijas dalība starptautiskajos pētījumos.
341. (772)) Rezultātā tiks izveidots un ieviests mācību rezultātu monitorings.
342. (773)) Izglītības kvalitāti visos izglītības līmeņos nosaka izglītības saturs, kas veicina indivīdu zināšanu, kompetenču un prasmju attīstību un nostiprināšanu, profesionāli un kompetenti mācībspēki, kas nodod šo izglītības saturu izglītojamiem, mūsdienīga izglītības vide un izglītības process, kas veicina satura uztveri un apguvi, kā arī iekļaujošas izglītības princips, kas paredz vienādu iespēju neatkarīgi no izglītojamo vajadzībām un spējām, mantiskā, sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģijas un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, dzīvesvietas un nodarbošanās pieejamā, cienošā un atbalstošā vidē, iedzīvināšanu. Kompetenču pieejā balstītais mācību saturs, īpaši matemātikā un dabaszinātnēs, tam piemērota skolotāju mācību metodika un modernizēta mācību vide veicinās skolēnu motivāciju mācīties un samazinās priekšlaicīgas skolas pamešanas gadījumu skaitu.
343. (774)) Lai nodrošinātu karjeras atbalsta pieejamību, karjeras attīstības atbalsta sistēmas ietvaros plānots pilnveidot karjeras izglītības informatīvo un metodisko bāzi, nodrošināt pedagodu, karjeras konsultantu tālākizglītību; nodrošināt karjeras konsultācijas izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī īstenot citus karjeras atbalsta pasākumus sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sadarbībā ar augstskolām skolēnu motivācijas un intereses par dabaszinātnēm palielināšanai, kā arī mazinātu profesiju stereotipus un paaugstinātu jauniešu motivāciju apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums. Karjeras izglītības atbalsta pieejamības uzlabošanai plānots piemērot šādus galvenos principus: 1) karjeras izglītība un karjeras atbalsta pasākumi izglītojamajiem ir pieejami izglītības iestādē, 2) karjeras izglītību un atbalsta pasākumus nodrošina izglītības iestādes personāls, ja nepieciešams, piesaistot karjeras konsultantus, 3) karjeras izglītība un atbalsta pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar vietējo kopienu un darba devējiem.
344. (775)) PMP problēmas risināšanai tiks nodrošināta kompleksa pieeja, īstenojot gan uz individuāliem, gan uz institucionāliem faktoriem vērstas darbības. Plānotie preventīvie un intervences pasākumi, kā arī pasākumi izglītojamiem, kas tikko atgriezušies izglītības sistēmā, izglītības pieejamībai un PMP mazināšanai nodrošinās: 1) to, ka PMP riska grupā esošs izglītojamais turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un absolvē to, vai iegūst darba tirgū izmantojamu kvalifikāciju; 2) jauniešu iesaistīšanos aktivitātēs ārpus formālās izglītības, tai skaitā aktivitātēs un interešu izglītības pasākumos, ko organizē jauniešu NVO un tās NVO, kas veic darbu ar jaunatni, lai jaunietis sekmīgi iekļautos gan izglītības sistēmā, gan darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Minētie pasākumi papildina tematiskā mērķa "Sociālā iekļaušana, nabadzības un jebkāda veida diskriminācijas apkarošana" ietvaros paredzētos pasākumus. Tiks nodrošināta arī savstarpējā papildinātība un demarkācija ar FEAD un valsts atbalsta programmām 1.–4.klases izglītojamiem (brīvpusdienas). Atbalsta pasākumi mērķa grupas identificēšanā tiks nodrošināti, pašvaldības institūcijām sadarbojoties ar izglītības iestāžu speciālistiem, tai skaitā ievērojot attiecīgās pašvaldības paredzēto atbalstu un nodrošinot savstarpēju papildinātību.
345. (776)) Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta, pašvaldību (skolu) līmenī tiek veikti pasākumi, lai izglītojamie atgrieztos izglītības iestādē, tāpēc pamatizglītības pakāpē PMP izglītojamo īpatsvars ir ļoti neliels, pašvaldībām ir ierobežotas iespējas sniegt atbalstu jauniešiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, bet mācības pamet vidējās izglītības pakāpē.
346. (777)) Izglītības iestādēm attīstot individualizētu izglītības pakalpojuma piedāvājumu sadarbībā ar vecākiem, un nevalstiskajām organizācijām, tiks veicināta sadarbības mehānisma veidošanās ilgtermiņā, kā arī PMP gadījumu skaita samazināšanās.
347. (778)) Lai apzinātu un motivētu (t.sk. piesaistot mentorus) tos mērķa grupai atbilstošos NEET jauniešus, kas nav reģistrēti NVA un neapmeklē izglītības iestādi (priekšlaicīgi pametuši mācības), tiks izmantots pašvaldībās izveidotais institucionālais ietvars darbam ar jaunatni, pašvaldībām piesaistot to teritorijā esošās jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumus, kuriem ir pieredze darbā ar jaunatni, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Atbalsta sistēmas ietvaros jauniešiem tiks nodrošināts individuāls atbalsts (t.sk. izmantojot neformālās un informālās izglītības metodes), attīstot to prasmes, kas veicinātu šo NEET jauniešu iesaisti mācībās, NVA īstenotajos pasākumos, nodarbinātībā, nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
348. (779)) 8.3.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompetenču pieejā pilnveidotā vispārējās izglītības (t.sk. pirmsskolas, speciālās un iekļaujošās izglītības) satura aprobācija, metodiku un mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, izstrāde un aprobācija; atbalsts mācīšanās traucējumu diagnostikas izstādei un aprobācijai. Vispārējās izglītības satura, metodiku un mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, izstrādē integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības. Tiks veikta atsevišķu mācību līdzekļu un metodiku izstrāde vai pielāgošana izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.
349. (780)) 8.3.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: Valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un pārraudzību.
350. (781)) 8.3.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, izglītības iestādes, komersanti.
351. (782)) 8.3.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
352. (783)) 8.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts izglītojamo kompetenču attīstošas izglītības un iekļaujošas izglītības pasākumu īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs, t.sk. atbalsta pasākumi izglītojamo talantu atklāšanai un izkopšanai, kā arī izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem; atbalsts nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanai un pasākumiem jauniešu ar īpašām vajadzībām iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, t.sk. mācīšanās traucējumu diagnosticēšana; atbalsts iesaistīto pedagogu kompetences pilnveidei, t.sk. uzņēmējspēju, IKT, u.c. kompetenču un prasmju attīstībai, kā arī labās prakses apmaiņai individualizētas mācību pieejas īstenošanā. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu tiks nodrošināta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā atbilstoša pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšana un atbalsta personāla nodrošināšana; izglītojamo kompetenču un prasmju attīstība atbilstoši individuālām vajadzībām un interesēm, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma; pedagogu tālākizglītībā integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem izglītības pakalpojuma nodrošināšanai dažādām personām vai personu grupām.
353. (784)) 8.3.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestādes.
354. (785)) 8.3.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības vai to apvienības, izglītības iestādes, biedrības un nodibinājumi, VISC.
355. (786)) 8.3.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
356. (787)) 8.3.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts to NEET jauniešu apzināšanas, motivēšanas un aktivizēšanas pasākumiem, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu; NEET jaunieša profilēšana, individuālas pasākumu programmas izstrādāšana katram iesaistītajam NEET jaunietim, individuālas pasākumu programmas īstenošana un uzraudzība. Kompensējošie individuālā atbalsta pasākumi neietvers atbalstu, kas tiks sniegts darbības programmas FEAD īstenošanai Latvijā 2014.-2020. gadā ietvaros.
357. (788)) 8.3.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kas var būt reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki (ir atteikušies piedalīties un nav izmantojuši nevienu no piedāvātajiem atbalsta pasākumiem, kas noteikti individuālajā darba meklēšanas plānā vai ir pārtraukuši bezdarbnieku dalību bezdarbnieku apmācību pasākumos, subsidētajā nodarbinātībā, pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā" un nav iesaistīti citos NVA atbalsta pasākumos). Kompensējoši pasākumi NEET jauniešiem tiks nodrošināti neatkarīgi no dzimuma, invaliditātes vai etniskās piederības. Tiks īstenoti neformālās un informālās izglītības pasākumi, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma.
358. (789)) 8.3.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.
359. (790)) 8.3.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
360. (791)) 8.3.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts individuālā PMP riska mazināšanas plāna izstrādei un īstenošanai PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem (tai skaitā speciālistu konsultācijas, mentoru piesaiste, konsultācijas mācību priekšmetos); atbalstošas skolas vides veidošana (tai skaitā informatīvs un izglītojošs atbalsts pedagogiem un pašvaldību speciālistiem problēmsituāciju risināšanai, informatīva kampaņa vecāku informētības līmeņa paaugstināšanai un iesaistei, interaktīva rīka nodrošināšana izglītības iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai); izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem; atbalsts jauniešu NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, organizēto ārpus formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu īstenošanai, jauniešu projektiem un PMP mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs; atbalsts PMP rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai; vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai.
361. (792)) 8.3.4.SAM indikatīvā mērķa grupa:
362. (793)) 8.3.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Izglītības kvalitātes valsts dienests.
363. (794)) 8.3.4.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
364. (795)) 8.3.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: karjeras izglītības atbalsta pasākumu īstenošana izglītības iestādēs, tajā skaitā karjeras konsultāciju nodrošināšana izglītojamajiem visos Latvijas novados un republikas pilsētās, kā arī atbalsts izglītojamo profesionālās meistarības konkursu organizēšanai un dalībai starptautiskajos konkursos; atbalsts karjeras pakalpojuma plāna izstrādei un aprobācijai, t.sk. metodisko un informatīvo materiālu izstrādei; atbalsts karjeras pedagogu vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs profesionālās kompetences pilnveidei.
365. (796)) Metodisko un informatīvo materiālu saturā, kā arī karjeras pedagogu apmācībā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības, nodrošinot pakalpojumu dažādām personām vai personu grupām. Metodisko materiālu izstrādē un pasākumu īstenošanā iekļauti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.
366. (797)) 8.3.5.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās, t.sk. speciālās, un profesionālās izglītības iestādes.
367. (798)) 8.3.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VIAA, vispārējās, t.sk. speciālās un profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības.
368. (799)) 8.3.5.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
369. (800)) 8.3.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: izglītības kvalitātes monitoringa izstrāde un ieviešana visos izglītības līmeņos, atbalstot nacionālo pētījumu veikšanu un dalību starptautiskos izglītības pētījumos.
370. (801)) 8.3.6.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts institūcijas, kas ir atbildīgas par izglītības satura izstrādi, pārraudzību, izglītības kvalitātes novērtēšanu, kā arī starptautisko pētījumu īstenošanu izglītības un zinātnes politikas jomā.
371. (802)) 8.3.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: IZM ar tiesībām deleģēt padotības iestādei.
372. (803)) 8.3.6.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
373. (804)) 8.4.ieguldījumu prioritāte: formālas, neformālas un ikdienējas mācīšanās pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu.
374. (805)) 8.4.1.SAM: pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci.
375. (806)) Saskaņā ar CSP datiem 2013.gadā 31% no nodarbinātajiem bija ar zemu izglītības līmeni – pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vispārējo vidējo izglītību.121 Atsevišķās profesijās vērojams atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkums (IT nozarē, programmētāji), citur vērojams darbaspēka pārpalikums (pārvaldes darbinieki, tirdzniecības aģenti), tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošo izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos122. Turklāt saskaņā ar CSP datiem123 Rīgas reģionā 2013.gadā nodarbinātības līmenis sasniedza 62,8%, bet Latgalē tas bija tikai 51,5%.
376. (807)) Lai samazinātu strukturālā bezdarba risku pēc EM datiem124, līdz 2020.gadam profesionālā tālākizglītība nepieciešama ~20% (120 tūkst.) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni. Pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem, bet mazkvalificēta darbaspēka pieprasījums samazināsies par 1/4 daļu.
377. (808)) Pēc CSP apsekojuma datiem 2011.gadā kā kavējošus faktorus līdzdalībai mācībās iedzīvotāji minēja izmaksas (53%), laika grafiku (35,0%) un ģimenes apstākļus (30,8%). Būtiskas atšķirības vērojamas arī reģionālajā griezumā –35,7% Rīgas reģiona un 17,3% Pierīgas reģiona pieaugušie iesaistījušies dažādos formālās un neformālās izglītības pasākumos. Pieaugušo izglītības pasākumos 2013.gadā iesaistīti 11% iedzīvotāju ar augstāko izglītību un tikai 2,7% iedzīvotāji ar pamatizglītību vai bez tās.
378. (809)) Lai novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju, nepieciešams attīstīt kompetences formālā izglītībā, kā arī ārpus formālās izglītības visa mūža garumā.
379. (810)) Pieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas puses: pašvaldības, nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, īstenojot mācības noteiktām mērķa grupām. Lai novērstu atbildību un funkciju sadrumstalotību, izstrādāts pieaugušo izglītības politikas modelis, kas paredz konsultatīvās padomes izveidi, tajā ietverot pieaugušo izglītībā iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvjus, kas nodrošinās kopējo sistēmas pārraudzību. Pieaugušo izglītības pārvaldību katra savā jomā īstenos trīs ministrijas – IZM, EM un LM.
380. (811)) Mācības tiks veiktas strādājošo konkurētspējas un darba produktivitātes paaugstināšanai, nodrošinot efektīvu un ātru atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei. Mācības tiks īstenotas sadarbībā ar nozaru asociācijām, nodrošinot, iegūto prasmju un zināšanu atbilstību darba tirgus vajadzībām un straujām tehnoloģiju izmaiņām, paaugstinot nodarbināto karjeras izaugsmi gan vienas nozares ietvaros, gan starp dažādām nozarēm.
381. (812)) Investīciju rezultātā tiks palielināts nodarbināto iedzīvotāju skaits, kas paaugstinājuši kvalifikāciju vai pārkvalificējušies atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām.
382. (813)) Nodrošinot koordinētu pieaugušo iedzīvotāju izglītošanu atbilstoši straujajām darba tirgus izmaiņām un vajadzībām reģionu griezumā un valstī kopumā, pieaugušo izglītības atbalsts plānots, ievērojot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai nodrošinātu SAM ietvaros plānoto pieaugušo izglītības pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, tiks noteiktas finansējuma reģionālās kvotas proporcionāli nodarbināto iedzīvotāju skaitam attiecīgajā reģionā.
383. (814)) Līdz 2014.gada decembrim plānots izstrādāt rīcības plānu Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam, kas atspoguļos pieaugušo izglītības modeļa īstenošanas pasākumus, tai skaitā iesaistīto institūciju atbildību sadalījumu un mērķa grupu.
384. (815)) Lai nodrošinātu nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi saskaņā ar reģionu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, kā arī sekmētu nodarbināto konkurētspēju, ievērojot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tiks izstrādāts nodarbināto mācību un pārkvalifikācijas ieviešanas plāns, t.sk. paredzot atbalsta mehānismu sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei. Pieaugušo izglītību, ietverot formālo izglītību un neformālo izglītību, nodrošinās izglītības institūcijas, t.sk. vispārējās vidējās izglītības institūcijas, profesionālās vidējās izglītības institūcijas un augstākās izglītības institūcijas (prioritāri profesionālās izglītības kompetenču centri), pašvaldību pieaugušo izglītības centri, privātie izglītības centri, kā arī biedrības, nodibinājumi un uzņēmumi. Mācības plānots īstenot gan klātienē, tai skaitā vakara kursos, gan neklātienē un tālmācībā, efektīvi sadarbojoties ar komersantiem (prioritāri reģionos) un uzsverot praktisko darbu, nodrošinot attiecīgās kompetences apguvi pēc iespējas īsākā laikā. Mācības tiks nodrošinātas pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai un darbavietai, optimāli izmantojot tuvumā esošo mācību infrastruktūru, plašo programmu piedāvājumu un mācībspēku pieejamību esošajā skolas vidē, kā arī sadarbības iespējas ar saimnieciskās darbības veicējiem, t.sk. ātru vajadzību apzināšanu un prakses vietu nodrošināšanu. Papildus tam, tiks stiprināta arī starpreģionu sadarbība efektīvākam un daudzpusīgākam pieaugušo izglītības piedāvājumam.
385. (816)) SAM ietvaros plānots īstenot pieaugušo izglītību atbilstoši reģiona un tautsaimniecības vajadzībām, ievērojot indivīda intereses un līdzšinējo kvalifikāciju. Apmācību saturu, veidu un piedāvājumu plānots pielāgot konkrētā nodarbinātā vajadzībām un iespējām.
386. (817)) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts paredzēts nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei un neformālās izglītības programmu apguvei, tai skaitā darba vajadzībām nepieciešamo e-prasmju apguvei, kā arī karjeras konsultēšanas pakalpojumiem, lai savlaicīgi novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Apmācību ieviešanā tiks paredzēti atbalsta mehānismi sociālajai atstumtībai pakļauto personu iesaistei (paredzot papildu atbalsta pasākumus, piemēram, bērna pieskatīšana, transporta izmaksu nodrošinājums, nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājums). Mācības tiks nodrošinātas neatkarīgi no mērķa grupas dzimuma, vecuma (no 17 gadiem, ievērojot demarkāciju ar atbalstu citos SAM), invaliditātes vai etniskās piederības; pasākumi dzimuma stereotipu mazināšanai.
387. (818)) Indikatīvā mērķa grupa: nodarbinātie iedzīvotāji vecumā no 17 gadiem, t.sk. ar zemu izglītības līmeni, izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums vai ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Atbalstāmā mērķa grupa ietver tās personas, kas netiek atbalstītas 3.2. ieguldījumu prioritātes "atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos" 3.2.1. SAM "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju", 7.2. ieguldījumu prioritātes "jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu" 7.2.1. SAM "Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros", 7.3. ieguldījumu prioritātes "Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām" 7.3.2. SAM "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību", 9.1. ieguldījumu prioritātes "Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību", 9.1.2. SAM "Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" ietvaros un 9.2. ieguldījumu prioritātes "Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem" 9.2.1. SAM "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" un 9.2.6. SAM "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros.
388. (819)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VIAA.
389. (820)) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
390. (821)) 8.5.ieguldījumu prioritāte: darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi.
391. (822)) 8.5.1.SAM: palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā
392. (823)) Profesionālajā izglītībā tiek īstenotas trīs veidu mācību prakses: praktiskie un laboratorijas darbi mācību priekšmetos saskaņā ar izglītības programmu, kas tiek organizēti visas izglītības programmas apguves laikā, praktiskās mācības, t.sk. mācību prakse, kas atbilstoši izglītības programmai parasti tiek organizēta 2. un 3.kursā, un kvalifikācijas prakse, kas parasti tiek organizēta 3. un 4.kursā. Saskaņā ar IZM datiem praktiskās mācības uzņēmumos tiek organizētas 27% gadījumu, kvalifikācijas prakses – 94% gadījumu. Lai pēc iespējas ātrāk, veidotu audzēkņu izpratni par apgūstamo profesiju, nepieciešams pirms kvalifikācijas prakses dot iespēju audzēkņiem apgūt mācību praksi uzņēmumos.
393. (824)) DVB profesionālās izglītības attīstība ir viena no galvenajām Latvijas izglītības un nodarbinātības politikas viena no prioritātēm. 2013./2014.m.g. ir uzsākta nelielu DVB mācību pilotprojektu īstenošana atsevišķās profesijās, uz kuru pieredzes bāzes turpmākajos gados sadarbībā ar sociālajiem partneriem plānota DVB un praksē balstītas pieejas (elementu) ieviešana visā profesionālajā izglītībā. 2014./2015.mācību gadā plānots, ka vairāk kā 20 profesionālās izglītības iestādes iesaistīs vismaz 500 audzēkņus un sadarbībā ar 177 darba devējiem turpinās pilotprojektus.
394. (825)) Saskaņā ar ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām tiek īstenotas reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē, uzlabojot mācību prakses kvalitāti un pieejamību. Lai nodrošinātu sistēmisku DVB mācību ieviešanu, kura tiks nostiprināta arī Latvijas normatīvajos aktos, ir nepieciešama vēl vairāku lielāka mēroga pilotprojektu īstenošana, kas aptvertu lielāku skaitu profesiju, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu. Pirmā gada pilotprojektos ir identificēti DVB turpmākai attīstību galvenie kavējošie faktori, piemēram, audzēkņu apdrošināšana praktisko mācību un prakses laikā, uzņēmumu motivācijas trūkums, praktisko mācību vietu un mācību prakses vietu ģeogrāfiskā pieejamība un mācību prakses vadītāju apmācību trūkums126
395. (826)) SAM ietvaros ir paredzēts atbalsts pasākumiem, kuru izveide un aprobācija pilotprojektu veidā ļaus risināt iepriekš minētās problēmas un nonākt pie optimālākā un Latvijas apstākļiem atbilstošākā DVB mācību piedāvājuma, kā arī sekmēs kvalifikācijas prasībām atbilstošas mācību prakses norises uzņēmumā īpatsvara pieaugumu, īpaši programmas apguves pirmajos gados.
396. (827)) SAM ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība ar Eiropas Māceklības alianses un ERASMUS+ sniegtajām iespējām.
397. (828)) Rezultātā tiks paaugstināta profesionālās kvalifikāciju ieguvušo personu konkurētspēja darba tirgū, nodrošinot to prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.
398. (829)) 8.5.2.SAM: nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai
399. (830)) Darba vidē balstītu mācību ieviešanu plānots īstenot kontekstā ar uzsākto profesionālās izglītības satura reformu. Tās ietvaros plānots izveidot kvalitatīvu un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības saturu sasaistē ar darba vidē balstītu mācību īstenošanu, kā arī regulāri izvērtēt un atjaunot profesionālās izglītības saturu atbilstoši aktualizētajai nozaru kvalifikāciju struktūrai.
400. (831)) Attīstot profesionālās izglītības saturu, 2007.–2013.gada ESF 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" ietvaros, pamatojoties uz apakšaktivitātē iepriekš veiktās 12 tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem (t.i., nozaru aprakstu un nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru), ir izstrādāts/ aktualizēts apmēram 33% no nepieciešamā satura (t.i., 61 profesijas standarts (pamatprofesijām) un 19 profesionālo kvalifikāciju pamatprasības (saistītajām profesijām un specializācijām). Šobrīd tiek izstrādātas 56 profesionālās izglītības programmas ar modulāro pieeju, kas balstīta uz sasniedzamo rezultātu definēšanu. Modulārās izglītības programmas nodrošinās iespēju izglītojamajiem ērtākā veidā iegūt vai turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šāda elastīga jaunas profesijas apguve nodrošina darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā.
401. (832)) Nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru plānots ieviest atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām, līmeņu aprakstos iekļaujot norādes par iegūto profesionālo kvalifikāciju un attiecīgi nodrošinot pāreju uz pieeju, kas balstīta uz mācīšanās (sasniedzamajiem) rezultātiem.
402. (833)) Rezultātā tiks izstrādāts profesionālās izglītības saturs, kas atbildīs mainīgajām darba tirgus prasībām.
403. (835)) Saskaņā ar 2014.gada vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm129 turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Prognozes liecina, ka vidējā termiņā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu gan kvalifikācijas, gan zemākās kvalifikācijas profesiju grupās. Savukārt vairākās vidējās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās būs iztrūkums, piemēram, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku, iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupās. Līdz ar to KP fondu atbalsts profesionālās izglītības attīstībai ir būtisks, lai palielinātu darba tirgus nozīmi profesionālajā izglītībā un veicinātu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, kā arī uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti.
404. (836)) Attīstot profesionālajā izglītībā iesaistītā personāla kompetenci, 2007.–2013.gada ESF 1.2.1.1.2.apakšaktivitātes "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" ietvaros, tika nodrošināta profesionālās izglītības pedagogu kompetenču paaugstināšana apgūstot teorētiskus moduļus (kopā 1 428 dalībnieku), kā arī īstenotas praktiskas mācības semināros, pieredzes apmaiņa, nozares pasākumi, kā arī stažēšanās vietējos un ārvalstu uzņēmumos un profesionālās izglītības kompetences centros (kopā praktiskajā sadaļā piedalījās 1 827 dalībnieku).
405. (837)) Kā viens no efektīvākajiem veidiem profesionālo iemaņu pilnveidē 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir atzīta pedagogu un prakšu vadītāju stažēšanās, jo stažēšanās laikā iespējams gūt praktiskas zināšanas un attīstīt iemaņas pozitīvu piemēru pārņemšanai un ieviešanai savā pedagoģiskajā un skolas vadības darbā, tādēļ plānots šo mācīšanās veidu turpināt praktizēt arī turpmāk, organizējot stažēšanos gan Latvijā, gan ārvalstīs.
406. (838)) Pilnveidojot profesionālās izglītības pedagogu, prakses vadītāju un amata meistaru pedagoģisko un profesionālo kompetenci, tiks sekmēta t.sk. iekļaujoša izglītība, kā arī profesionālās izglītības reformu sekmīga ieviešana un atbilstība tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām. Profesionālo priekšmetu pedagogu atjaunotne jāsekmē, piesaistot darbam profesionālo izglītības programmu pasniegšanā nozares speciālistus.
407. (839)) Rezultātā tiks paaugstināta profesionālās izglītības iestāžu darbības efektivitāte un kvalitāte, attīstot stratēģisko partnerību ar nozaru pārstāvjiem skolas pārvaldībā un pilnveidojot profesionālās izglītības pedagogu profesionālo kompetenci, prakses vadītāju pedagoģisko kompetenci, kā arī nodrošinot pedagogu atjaunotni.
408. (840)) KP fondu ieguldījumi profesionālajā izglītībā tiek plānoti saskaņā ar uzsākto profesionālās izglītības satura reformu, īstenojot ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes "Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija" projektu, kā arī ievērojot ES Padomes 2014.gada rekomendāciju, kas nosaka nepieciešamību uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību. KP fondu atbalstu plānots novirzīt 1) profesionālās izglītības satura pilnveidei, pabeidzot aktualizēt profesiju standartus, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju un izstrādājot nepieciešamos mācību līdzekļus programmu sekmīgai īstenošanai, 2) atbalstam darba vidē balstītu mācību un māceklības īstenošanai, darba devēja vadītām praktiskām mācībām un mācību praksei, kā arī 3) iesaistītā personāla kompetenču pilnveidei un atbalsta sniegšanai profesionālās izglītības iestāžu pārvaldības izmaiņu ieviešanai.
409. (841)) Lai nodrošinātu iedzīvotāju prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, ir nepieciešams stiprināt profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti darbam ar pieaugušiem un sadarbību ar darba devējiem profesionālās izglītības pārvaldībā un profesionālās izglītības programmu īstenošanā. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, lai dotu iespēju sekmīgi īstenot darba vidē balstītu mācību (duālās izglītības elementi) sistēmas ieviešanu izglītības sistēmā, nepieciešams valsts un pašvaldību dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs izveidot jaunu koleģiālu pārvaldes institūciju – konventu, kas ar uzraudzības un padomdevēja funkcijām darbotos profesionālās izglītības iestādē, nodrošinot situāciju, kurā tiktu nodrošināts darba devēju pieprasījums un notiktu pāreja uz darba vidē balstītas izglītības sistēmu. Sekmīgai pārvaldības izmaiņas ieviešanai nepieciešams sniegt atbalstu iesaistītajām pusēm.
410. (842)) Profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem – profesionālās izglītības programmu un mācību infrastruktūras atbilstības aktuālākajām darba tirgus prasībām, kā arī profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācijas, lai audzēkņiem varētu ar aktuālām metodēm mācīt uzlaboto profesionālās izglītības saturu, gan spētu praktiski uz jauniegādātajām mācību iekārtām un aparatūras demonstrēt un skolot audzēkņus.
411. (843)) Profesionālās izglītības satura reformas sekmīgai īstenošanai ir izstrādāti Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas apstiprināti Ministru kabinetā 2014.gada 12.augustā, un kas veicina profesionālās izglītības pievilcību un darba devēju iesaistes palielināšanu. Minētajā Likumprojektā tajā skaitā 1) ietverts regulējums par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem (kas, savukārt, atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai); pāreja uz pieeju, kas balstīta uz mācīšanās (sasniedzamajiem) rezultātiem, 2) noteikta nozaru ekspertu padomju izveidošana un kompetence; 3) ietverts regulējums par profesionālās izglītības iestāžu konventa izveidošanu un konventa kompetenci, dodot iespēju sekmīgi īstenot darba vidē balstītu mācību sistēmas ieviešanu izglītības sistēmā; 4) paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības.
412. (844)) Ar KP fondu palīdzību paredzēts paaugstināt profesionālās izglītības pedagogu profesionālās iemaņas, ievērojot mainīgās darba tirgus prasības un tehnoloģiju attīstību, kā arī atjaunoto profesionālās izglītības saturu. Turklāt, lai nodrošinātu arvien kvalitatīvāku mācību praksi un kvalifikācijas praksi un paaugstinātu darba devēju iesaisti profesionālās izglītības īstenošanā, plānots paaugstināt pedagoģisko kompetenci prakšu vadītājiem.
413. (845)) Šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiks pabeigta profesiju standartu, profesionālo kvalifikāciju pamatprasību, profesionālās izglītības programmu un kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde saskaņā ar nacionālās kvalifikācijas ietvarstruktūru, sasaistot to ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru. Rezultātā tiks pilnveidota profesionālās izglītības satura struktūra, kā arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu, programmu un kvalifikācijas eksāmenu izstrādē un ieviešanā. Tāpat ir paredzēts nodrošināt mācību prakses profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, ieviešot darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un nozares uzņēmumiem, kā arī veicināt aroda apguvi pie amata meistara (māceklību). Īstenojot paredzētos pasākumus, tiks sekmēta profesionālas izglītības satura kvalitātes paaugstināšana, audzēkņu motivācija pabeigt mācības un iegūt profesionālo kvalifikāciju, tādejādi sekmējot šo audzēkņu nodarbināmību un iekļaušanos darba tirgū.
414. (846)) Tāpat ir paredzēts pilnveidot profesionālo izglītības iestāžu personāla darba kompetences un paaugstināt profesionālās izglītības iestāžu darbības kapacitāti.
415. (847)) Plānotais atbalsts 8.5.1.SAM, 8.5.2.SAM un 8.5.3.SAM sinerģijā ar 8.1.3.SAM, kas paredz ieguldījumus pilnīgai profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošina kompleksu atbalstu pieejamības nodrošināšanai, profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanai un kvalitātes uzlabošanai. Ieguldījumu rezultātā plānots sekmēt elastīgākas profesionālās izglītības ieviešanu, kas ir piemērotāka mūžizglītības principiem (dažādām mērķa grupām) un kas ātrāk reaģē uz darba tirgus izmaiņām (darba devēju iesaiste, pasūtījums, programmu pilnveide), kā arī sekmējot audzēkņu nodarbināmību un iekļaušanos darba tirgū.
416. (848)) ESF un ERAF ieguldījumu rezultātā tiks paaugstināts profesionālās izglītības prestižs.
417. (849)) 8.5.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts darba vidē balstītu mācību īstenošanai, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas DVB dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par DVB nodrošināšanu; atbalsts mācību prakses īstenošanai pie darba devēja uzņēmumā, paredzot segt audzēkņu apdrošināšanas izdevumus, izdevumus par individuālajiem drošības līdzekļiem un transporta un dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijas izmaksas audzēknim, kas mācību praksē dodas vietā, kas atrodas ārpus administratīvās teritorijas, kurā izvietota profesionālās izglītības programmas apguves iestāde, kā arī kompensācija uzņēmējam par kvalifikācijas prasībām atbilstošas mācību prakses nodrošināšanu, t. sk. nodrošinot uzņēmējdarbības un e-prasmju apguvi.
418. (850)) Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks nodrošināta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācija profesionālās izglītības iestādēs, tai skaitā atbilstoša pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšana un atbalsta personāla nodrošināšana; izglītojamo kompetenču un prasmju attīstība atbilstoši individuālām vajadzībām un interesēm, tai skaitā mazinot stereotipus par spējām un prasmēm atkarībā no dzimuma.
419. (851)) 8.5.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālo izglītības programmu audzēkņi.
420. (852)) 8.5.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kamera, profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības.
421. (853)) 8.5.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
422. (854)) 8.5.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nozaru izpētei un nozares kvalifikācijas struktūras izstrādei, profesiju standartu un specializācijas pamatprasību izstrādei, profesionālās izglītības pamatprogrammu un profesionālo kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādei; atbalsts modulāro profesionālās izglītības programmu un mācību līdzekļu un metodiskos materiālu, t.sk. novērtēšanas materiālus un darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanai, izstrādei.
423. (855)) Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu mācību līdzekļu un metodisko materiālu izstrādē tiks veicināta izpratne par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, jo īpaši, kas attiecas uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.
424. (856)) 8.5.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: VISC, profesionālās izglītības iestādes.
425. (857)) 8.5.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kamera, profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības.
426. (858)) 8.5.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
427. (859)) 8.5.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsta pasākumi profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences pilnveidei, t.sk. 8.5.2. SAM ietvaros jaunizstrādātā mācību satura apguvei, tai skaitā nodrošinot e-prasmju apguvi, un stažēšanās pasākumiem; metodoloģiskais atbalsts un apmācības jaunajiem pedagogiem; atbalsts prakšu vadītāju un amata meistaru pedagoģiskās kompetences pilnveidei, izglītības iestāžu vadītāju kompetenču pilnveidei pieaugušo izglītības procesa vadībā; atbalsts nozaru pārstāvju kapacitātes celšanai darbam profesionālās izglītības iestāžu pārvaldībā, iesaistoties mācību satura novērtējumā, prakšu organizēšanā un mācību procesa pārvaldībā.
428. (860)) Pedagogu, prakšu vadītāju un amatu meistaru tālākizglītībā integrēti jautājumi par vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem izglītības pakalpojuma nodrošināšanai dažādām personām vai personu grupām.
429. (861)) 8.5.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālo priekšmetu pedagogi, prakses vadītāji, administratori, amata meistari, profesionālo izglītības iestāžu vadītāji, nozaru pārstāvji.
430. (862)) 8.5.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VISC, profesionālās izglītības iestādes, LDDK, LBAS, LTRK, Latvijas Amatniecības kamera, pašvaldības.
431. (863)) 8.5.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
432. (864)) PL 1.1. un 1.3.sadaļā definēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas jomā, KP fondu ieguldījumus plānots veikt tematiskajā mērķī "Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkāda veida diskrimināciju". Lai nodrošinātu atbalstu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm pašvaldībās, kā arī, lai novērstu personu ar invaliditāti nonākšanu institūcijas aprūpē un ļautu atgriezties dzīvē ārpus institūcijas, nepieciešami gan ESF, gan ERAF ieguldījumi, kas līdztekus valsts un pašvaldību finansējumam palīdzētu paplašināt atbilstošu instrumentu pieejamību, attīstot pakalpojumu infrastruktūru un cilvēkresursus, lai stiprinātu indivīdus un ģimenes un nodrošinātu uz personu vērstus pakalpojumus.
433. (865)) Tādējādi prioritārā virziena ietvaros paredzētais ESF un ERAF atbalsts sekmēs ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, kā arī stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās iekļaušanas un nabadzības apkarošanas kontekstā, veidojot sinerģiju un mērķētāku izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minēti PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju" aprakstā).
434. (866)) 9.1. ieguldījumu prioritāte: aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību.
435. (867)) 9.1.1. SAM: palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū.
436. (868)) 2012.gada beigās vidējais reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums sasniedza 17,1 mēnešus (2008. gada beigās – 7,4 mēneši), attiecīgi 44,5% no NVA reģistrēto bezdarbnieku skaita. 2012.gada beigās bezdarba ilgums pārsniedza vienu gadu. Ilgstošā bezdarba risks vairāk skar gados vecākus darba meklētājus un cilvēkus ar zemāku izglītības līmeni.
437. (869)) Mērķēti ADTP pasākumi, tos koordinējot ar sociālajiem pakalpojumiem un īstenojot sadarbībā ar pašvaldībām, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, sociālās saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, palīdzēs aktivizēt un iekļaut darba tirgū ilgstošos bezdarbniekus un citas nestrādājošu darbspējīgu personu grupas ar vāju piesaisti darba tirgum.
438. (870)) Pasākumu īstenošana plānota sinerģijā ar 9.2.1.SAM., kura ietvaros tiks atbalstīta sadarbības modeļu izveide starp sociālo dienestu, sociālā darba speciālistiem un NVA un tās darbiniekiem, kā arī ar 9.2.4.SAM un 9.2.5.SAM, kas paredz veselības veicināšanas un slimību profilakses, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, tādējādi mazinot darbnespējas riskus, kas saistīti ar veselības stāvokli, un veicina ātrāku atgriešanos darba tirgū.
439. (871)) Rezultātā palielinās nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, kuri pēc atbalsta saņemšanas ir iesaistīti nodarbinātībā.
440. (872)) 9.1.2. SAM: palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.
441. (873)) Efektīvu un tieši ieslodzītā vajadzībām un noziedzīgās uzvedības riskiem atbilstošu resocializācijas līdzekļu piemērošana brīvības atņemšanas soda izpildes laikā ieslodzījuma vietās un VPD ir būtisks priekšnoteikums personas integrācijai sabiedrībā, un tai skaitā legālai nodarbinātībai pēc ieslodzījuma.
442. (874)) Ieslodzījuma vietās nepastāv iespēja saņemt sistemātisku un uz darba tirgus izmaiņām reaģējošu profesionālo orientāciju un atbalstu karjeras plānošanā ieslodzījuma laikā, tāpēc profesionālās orientācijas un atbalsta karjeras plānošanas pasākumi tiks ieviesti kā brīvības atņemšanas soda izpildes sastāvdaļa. SAM ietvaros īstenotās aktivitātes veidos sinerģiju ar pasākumiem, kas paredzēti nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes un sociālās iekļaušanas prioritātē, kā arī sinerģiju ar izglītības investīciju prioritāti, sniedzot atbalstu vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un profesionālās orientācijas pasākumiem profesionālās izglītības veicināšanai ieslodzījuma vietās (7.2.1.SAM., 8.1.2.SAM, 9.1.3.SAM).
443. (875)) Latvijā nepastāv specifiski pasākumi atbalsta sniegšanai bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā, kuriem saglabājas noziedzīgas uzvedības riski pēc soda izpildes beigām, tāpēc resocializācijas mērķa sasniegšanai, tai skaitā integrācijai darba tirgū, ir nepieciešams turpināt bijušā ieslodzītā resocializāciju arī sabiedrībā (pašvaldību sociālo dienestu sniegtais atbalsts saistās ar indivīda sadzīves pamatvajadzību apmierināšanu, taču nav vērsts uz noziedzīgās uzvedības risku mazināšanu). Tāpēc ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem tiks radīta iespēja saņemt brīvprātīgo darba, (tai skaitā līdzgaitniecības) atbalstu jau ieslodzījuma vietā un pēc tās, bijušajiem ieslodzītajiem būs iespēja iesaistīties akreditētās atbalsta programmās, kas vērstas uz noziedzīgās uzvedības risku novēršanu, sabiedrībā tiks veidotas īpašas starpinstitucionālās sadarbības (MAPPA – Multi – Agency Public Protection Arrangements) grupas un atbalsta un atbildīguma apļi, kas turpinās specifiska atbalsta sniegšanu bijušajiem notiesātajiem arī pēc soda izpildes beigām. Tiks ieviesti arī specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
444. (876)) SAM īstenošanas rezultātā tiks palielināts to ieslodzīto un bijušo ieslodzīto skaits, kuri pēc resocializācijas atbalsta saņemšanas ir iesaistīti darba meklēšanā vai nodarbinātībā.
445. (877)) 9.1.3.SAM: paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti
446. (878)) Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas koncepcijā ietvertais notiesāto resocializācijas modelis aptver periodu, ko ar brīvības atņemšanu notiesātais pavada ieslodzījuma vietā un VPD uzraudzībā. Atzīstot nepieciešamību paredzēt bijušo ieslodzīto atbalsta posmu pēc soda izciešanas un Latvijā veiktā pētījuma133 rezultātus, koncepcija tiks pārstrādāta, pilnveidojot pastāvošo resocializācijas sistēmu ieslodzījumu vietās un VPD, un paredzot bijušo ieslodzīto resocializācijas posmu sabiedrībā, kas balstīsies uz valsts, pašvaldības un sabiedrībā pieejamo resursu apvienošanu noziedzīgo risku mazināšanai bijušajiem ieslodzītajiem. Ieslodzījuma vietās esošās resocializācijas programmas neaptver visus ieslodzīto noziedzīgās uzvedības riskus, tāpēc, lai palīdzētu ieslodzītajiem sasniegt labākus resocializācijas rezultātus, t.sk. integrēties sabiedrībā un darba tirgū, ar ESF atbalstu tiks veikta esošo resocializācijas programmu izvērtēšana un pilnveidošana, trūkstošo programmu iegūšana, veidojot visiem noziedzīgas uzvedības riskiem atbilstošas resocializācijas programmas ieslodzījuma vietās un VPD.
447. (879)) Eiropas Padomes 2014.gada rekomendācija par bīstamajiem noziedzniekiem paredz valstīm pienākumu izveidot sistēmu darbam ar bīstamajiem noziedzniekiem, t.sk. pēc ieslodzījuma, paredzot arī specifisku ieslodzītā izvērtējumu. Tāpēc tiks pētīta esošo riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) efektivitāte un tie tiks pilnveidoti, tiks ieviesti specializēti RVN instrumenti un psihometrijas testi, kā arī apmācīti ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieki šo instrumentu izmantošanā, panākot precīzu ieslodzītā riska un vajadzību izpēti, atbilstošāko resocializācijas pasākumu piemērošanu, kas veidos nepieciešamos priekšnosacījumus šo personu veiksmīgākai integrācijai darba tirgū (sinerģijā ar 9.1.2.SAM).
448. (880)) Esošā ieslodzījuma vietu darbinieku apmācību sistēma nespēj nodrošināt pietiekami kvalitatīvu134 personāla sagatavošanu – nav pieejamas programmas dažādu kategoriju darbinieku apmācībai, apmācību procesā netiek izmantotas specifiskas apmācību un testēšanas metodes, pietrūkst Mācību centra personāla kapacitātes modernu apmācību īstenošanai. Nenotiek sistemātiska ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kopīga apmācība tajos specifiskajos jautājumos, kas ir abām iestādēm kopīgi, netiek plānoti profesionālās noturības pasākumi abu iestāžu darbiniekiem. Tāpēc tiks pilnveidota esošā ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku apmācību sistēma, nodrošinot kvalitatīvu pasniedzēju piesaisti, nepieciešamo apmācību kvalitāti un kvantitāti, metodes, ilgumu un biežumu, kā arī veidojot kopīgas apmācības abu iestāžu darbiniekiem un regulārus profesionālo noturību veicinošus pasākumus.
449. (881)) Rezultātā tiks pilnveidota esošā resocializācijas sistēma un tā tiks papildināta ar jaunu posmu – atbalsta sistēmu sabiedrībā.
450. (882)) 9.1.4. SAM: palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū
451. (883)) Nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautie cilvēki ir indivīdi vai cilvēku grupas, kuru iekļaušanās sabiedrībā un darba tirgū ir apgrūtināta invaliditātes, nepietiekamas izglītības, etniskās izcelsmes, prasmju, seksuālās orientācijas, nepietiekamu valodas zināšanu, ģeogrāfiskās nošķirtības vai citu apstākļu dēļ, tādējādi nespējot īstenot savas tiesības un izmantot iespējas. Atbalsts plānots personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī valsts,pašvaldību iestāžu, biedrību un nodibinājumu darbinieku apmācībām par diskriminācijas un dažādības jautājumiem, lai mazinot sabiedrības aizspriedumus un stereotipus, veicinātu sabiedrības integrāciju. Personas ar invaliditāti saskaras ar lielākām grūtībām pašu spēkiem iekļauties darba tirgū, ņemot vērā, ka gandrīz pusei (47 %) ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība. Attiecībā uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem 63 % uzskata, ka diskriminācija pret iedzīvotājiem pēc 55 gadu vecuma Latvijā ir izplatīta, un tikai 2,5 % Latvijas darba devēju priekšroku dotu darbiniekiem pēc 50 gadu vecuma136. Romiem ir zemākais izglītības līmenis – 85 % ir pamatskolas vai zemāks izglītības līmenis137, un Latvijas darba devēji viskritiskāk vērtē iespēju romiem iegūt darbu – 26 % uzskata, ka romiem būs problemātiski iekārtoties darbā138. Vairāk nekā puse aptaujāto (64 %) piekrīt apgalvojumam, ka romu kopiena joprojām ir pakļauta diskriminācijas riskam. 32 % Latvijas iedzīvotāju (64 % ES iedzīvotāju) uzskata, ka personu diskriminācija etniskās izcelsmes ir ļoti izplatīta139. Attiecībā uz cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, 26 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas sabiedrībā ir izplatīta diskriminācija pret LGBT cilvēkiem140.
452. (884)) SAM ietvaros paplašinātas profesijas apgūšanas iespējas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem radīs priekšnoteikumu šo personu integrācijai darba tirgū. Izpēte par tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un pielietojumu Latvijas izglītības iestādēs un funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas pilnveide ļaus efektīvāk kompensēt funkcionēšanas ierobežojumus, veicinās izglītības ieguvi un integrāciju sabiedrībā.
453. (885)) Plānotie pasākumi paredz atbalstu neaktīvo personu motivēšanai un līdzdalībai sabiedrībā un darba tirgū, tai skaitā veicinot sabiedrībā izplatīto stereotipu un aizspriedumu mazināšanu pret sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautām grupām.
454. (886)) SAM īstenošana paredzēta sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros plānoti papildinoši ieguldījumi funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveidei nepieciešamo telpu iekārtošanai un aprīkojuma iegādei.
455. (887)) Rezultātā palielināsies personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, kuri pēc atbalsta saņemšanas ir iesaistīti izglītībā vai nodarbinātībā.
456. (888)) Sociālie pakalpojumi tiek uzsvērti ne tikai kā atbalsta instruments indivīda pamattiesību izmantošanai un cienīgu dzīves apstākļu radīšanā, bet arī kā instruments indivīdu potenciāla un integrācijas sabiedrībā veicināšanai.
457. (889)) Viens no NRP noteiktajiem pasākumiem nabadzības līmeņa mazināšanai ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu līdzdalības darba tirgū veicināšana. Līdz ar to ESF atbalstīs darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem un dažāda veida diskriminācijai pakļautām sabiedrības grupām – personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, etniskām minoritātēm, t.sk. romiem, cilvēkiem ar vājām valsts valodas zināšanām u.c., lai nodrošinātu personu integrāciju sabiedrībā un to pienesumu tautsaimniecībā, tos integrējot darba tirgū. NRP mērķa sasniegšanai paredzēts pilnveidot pašvaldību sociālo dienestu un NVA sadarbību, tomēr kā papildus būtiska komponente ir vietējo kopienu iesaiste personu līdzdalības veicināšanai, izmantojot tādus resursus kā skolas, biedrības un nodibinājumi, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūras institūcijas, lai minētajām mērķa grupām palīdzētu iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
458. (890)) Pastāvošā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pilnvērtīgu atbalstu bijušajiem ieslodzītajiem (aprobežojas ar ierobežotiem sociālajiem pakalpojumiem), turklāt šī sistēma nerisina tos noziedzīgās uzvedības riskus, kas saglabājas personai atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas vai pabeidzot uzraudzību VPD, kā arī nerisina tos riskus, kas rodas personai sastopoties ar nekontrolētu dzīvi sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas un bijušā ieslodzītā stigmu – grūtības atrast legālu nodarbošanos, atgriešanās vidē, kur noziedzīgais nodarījums izdarīts, krimināli draugi, ģimenes atbalsta zaudēšana.
459. (891)) Ieslodzījuma laikā panāktais resocializācijas efekts mazinās142, ja bijušajam ieslodzītajam pirmajā periodā pēc atbrīvošanas nav iespējams saņemt tādu atbalstu, kas samazina noziedzīgās uzvedības riskus. Tāpēc tiks veidota iespēja bijušajam ieslodzītajam saņemt specifiskas atbalsta programmas, ar kurām tiks panākta jauna nozieguma riska samazināšana kā priekšnoteikums, lai bijušais ieslodzītais sekmīgi integrētos sabiedrībā un darba tirgū.
460. (892)) Esošais resocializācijas programmu klāsts neaptver visus noziedzīgas uzvedības riskus, turklāt ir nepieciešams regulārs izvērtējums par to, vai tās sasniedz uzstādītos mērķus, ar sekojošu programmu precizēšanu. Būtiska resocializācijas sistēmas sastāvdaļa ir notiesātā riska un vajadzību novērtējums (RVN). Ņemot vērā minēto, tiks pētīta ieslodzījuma vietās un probācijā izmantotā RVN instrumentu atbilstība, tiks pilnveidoti attiecīgie instrumenti un iegūti jauni.
461. (893)) Esošā ieslodzījuma vietu darbinieku apmācību sistēma nespēj nodrošināt prasībām atbilstošu143 personāla sagatavošanu, jo nav pieejamas attiecīgas programmas dažādu kategoriju darbinieku apmācībai, tāpat apmācību procesā netiek izmantotas specifiskas metodes, kas ļautu noteikt personas atbilstību darbam ar ieslodzītajiem, Mācību centra personāla kapacitāte ir nepietiekama. Tāpat nenotiek sistemātiska ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku kopīga apmācība tajos specifiskajos jautājumos, kas ir abām iestādēm kopīgi, nav pasākumu darbinieku profesionālās noturības nodrošināšanai. Tāpēc tiks pilnveidota esošā ieslodzījuma vietu un VPD darbinieku apmācību sistēma, nodrošinot nepieciešamo apmācību kvalitāti un kvantitāti, metodes, ilgumu un biežumu, kā arī veidojot kopīgas apmācības abu iestāžu darbiniekiem un regulārus profesionālo noturību veicinošus pasākumus.
462. (894)) 9.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pagaidu nodarbinātības pasākumi, subsidētas darbavietas bezdarbniekiem, t.sk. bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, komplekss atbalsts personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai, tajā skaitā darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti, integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi, ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi apvienojumā ar atbalstu sociālās situācijas risināšanai, motivācijai un darba meklēšanai, atbalsts sociālās uzņēmējdarbības144 īstenošanai un darbavietu izveidei, t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādei, speciālistu (psihologu u.c.) konsultācijas, mentorings, atbalsts reģionālajai mobilitātei, nodarbinātības šķēršļu mazināšana, t.sk. atbalsts atkarību pārvarēšanai. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, Sociālās integrācijas valsts aģentūru.
463. (895)) 9.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: bezdarbnieki, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar apgādājamiem un gados vecāki bezdarbnieki, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, sociālās uzņēmējdarbības veicēji, bezdarba riskam pakļautās nodarbinātas personas ar invaliditāti.
464. (896)) 9.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, LM.
465. (897)) 9.1.1.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: darbavietu pielāgošana, atbalsta personāls un zemāku produktivitāti kompensējoša algas subsīdija personu ar invaliditāti nodarbināšanai; speciālistu (psihologu, rehabitologu u.c.) konsultācijas.
466. (898)) 9.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
467. (899)) 9.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi ieslodzītajiem, pasākumi ieslodzīto karjeras plānošanai; specifiski atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto nodarbināšanai, jaunu atbalsta metožu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem (bijušo ieslodzīto iesaiste starpinstitucionālās sadarbības grupās (MAPPA) un atbalsta un atbildīguma apļos, atbalsta programmu īstenošana bijušajiem ieslodzītajiem), brīvprātīgo darbs ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās un ar bijušajiem ieslodzītajiem sabiedrībā; atbalsta pasākumi bijušo ieslodzīto ģimenēm, pasākumi ieslodzīto un viņu tuvinieku pozitīvo sociālo saišu uzturēšanai. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA, atsevišķās darbībās iesaistot arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot brīvprātīgos vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata).
468. (900)) 9.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: ieslodzītie un bijušie ieslodzītie, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto ģimenes.
469. (901)) 9.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Ieslodzījuma vietu pārvalde. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD un NVA. Atsevišķās darbībās tiks iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas (piemēram, piesaistot brīvprātīgos vai uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata).
470. (902)) 9.1.2.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva.Visas darbības ir vērstas uz sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto mērķa grupu – notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem. Atbalsta pasākumu (piemēram, profesionālās piemērotības noteikšanas un karjeras plānošanas pasākumi) ietvaros tiks īstenotas specifiskas darbības, kas mazina aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā jomā, tiks sniegts individuāls atbalsts t.sk. personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī personām ar dažādu etnisko piederību.
471. (903)) 9.1.2. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".
472. (904)) 9.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Resocializācijas programmu pilnveidošana (resocializācijas programmu standarta, t.sk. rokasgrāmatas, izstrāde, resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveide, pasākumi programmu vadītāju atlasei, apmācība un sertifikācija, esošo programmu kvalitātes pārbaude, trūkstošo programmu pielāgošana vai izstrāde); integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu ieslodzītajiem, pasākumu ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai izstrāde; atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide (t.sk. sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde); jaunu mācību programmu izstrāde ieslodzījuma vietu darbiniekiem, darbinieku testēšanas metožu ieviešana, darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla (ieslodzījuma vietu, probācijas, pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbinieki) apmācība un profesionālās kapacitātes stiprināšana, kopīgu apmācību organizēšana ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem; riska un vajadzību novērtēšanas instrumenta pilnveidošana (validitātes izpēte, pilnveidošana), jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaistīšana; psihometrijas testu ieviešana; informatīvi un labās prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem. Darbības tiks īstenotas sadarbībā ar VPD.
473. (905)) 9.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: Ieslodzījuma vietu pārvaldes un VPD, citu iesaistīto institūciju (pašvaldību, biedrību un nodibinājumu un reliģisko organizāciju) darbinieki.
474. (906)) 9.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Ieslodzījuma vietu pārvalde.
475. (907)) 9.1.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase’’
476. (908)) 9.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pakalpojumu izveide un sniegšana personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālajai iekļaušanai – profesionālās rehabilitācijas programmu izstrāde un īstenošana, prasmju sertificēšana, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte; invaliditātes noteikšanas sistēmas nepilngadīgām personām izvērtējums un pilnveide; atbalsta pakalpojumu izveide un sniegšana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām, indivīdu informēšana par līdzdalības iespējām sabiedriskajās aktivitātēs un motivāciju piedalīties darba tirgū, sadarbību un savstarpēju sapratni veicinoši informatīvi pasākumi ar publisko pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem; informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju un dažādību. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem kā pakalpojumu sniedzējiem.
477. (909)) 9.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personu grupas – personas ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras pakļautas diskriminācijai dzimuma vai vecuma dēļ, etniskās minoritātes, tai skaitā romi, patvēruma meklētāji, personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, bezpajumtnieki u. c.; darba devēji, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki.
478. (910)) 9.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Sabiedrības integrācijas fonds, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" , Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.
479. (911)) 9.1.4.SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: visas specifiskā mērķa ietvaros paredzētās darbības vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrāciju sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, t.sk. tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju (jo īpaši, pēc dzimuma, vecuma un invaliditātes) un dažādību, funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijas izveide un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte.
480. (912)) 9.1.4.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase’’
481. (913)) 9.2.ieguldījumu prioritāte: piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.
482. (914)) 9.2.1.SAM: paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām.
483. (915)) Pastāvošie demogrāfiskie izaicinājumi – sabiedrības novecošanās, dzimstības un darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās, migrācija, kā arī augstie nabadzības un sociālās atstumtības rādītāji un ierobežotie valsts un pašvaldību finanšu resursi rada izaicinājumus sociālās drošības sistēmai un nosaka nepieciešamību pēc tādas sociālo pakalpojumu sistēmas, kas vērsta uz indivīda sociālā un ekonomiskā potenciāla maksimālu atjaunošanu un personas integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.
484. (916)) Ar ESF atbalstu tiks paaugstināta profesionālā sociālā darba prakses kvalitāte darbam ar riska situācijā esošām personām, tādējādi nodrošinot efektīvu atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijā, mazinot sociālās atstumtības risku un veicinot darbspējīgo personu integrāciju darba tirgū. Priekšlikums paredz ieviest sociālajos dienestos vadības kvalitātes principus, uzlabot starpinstitucionālo un starpprofesionāļu sadarbību (tai skaitā ar ārstniecības iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, NVA u. c.), ieviest slodzes kritērijus un sociālā darba prakses rezultatīvos rādītājus, nodrošināt supervīzijas, izstrādāt apmācību programmas un apmācīt sociālā darba speciālistus darbam ar aktuālām sociālo dienestu klientu mērķa grupām, attīstīt sociālo darbu kopienā, īstenot sociālā darba speciālistu regulāras profesionālās kompetences pilnveides pasākumus. Starpinstitūciju un starpprofesionāļu sadarbība tiks veicināta arī bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības profilakses jautājumos, tai skaitā izveidojot konsultatīvo punktu (kabinetu) un sniedzot atbalstu un pakalpojumus bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, vienlaikus paplašinot speciālistu zināšanas un izglītojot sabiedrības grupas, lai agrīni atpazītu sociālos riskus, izprastu to cēloņus un sadarbotos starpinstitucionālā līmenī situāciju risināšanā. Tādējādi 9.2.1. SAM īstenošana sinerģiski papildina 9.2.2. SAM rezultātu sasniegšanu, jo sociālā darba kvalitāte, darbinieku profesionalitāte un starpinstitūciju sadarbība preventīvi mazinās risku, ka bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē.
485. (917)) Regulārs nabadzības situācijas monitorings un politikas instrumentu efektivitātes izvērtēšana atbalstīs savlaicīgas, mērķētas un situācijas analīzē balstītas nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas, īpaši, personu ar invaliditāti atbalsta politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un efektivitātes izvērtēšanu.
486. (918)) Rezultātā tiks palielināta profesionāla sociālā darba prakses kvalitāte, speciālistu profesionalitāte un sadarbība darbam ar riska situācijā esošām personām.
487. (919)) 9.2.2.SAM: palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.
488. (920)) Nepietiekamais sabiedrībā balstītu pakalpojumu klāsts, pakalpojumi, kuri tiek sniegti izolētā vidē, kā arī nepietiekama virzība uz katra pakalpojuma saņēmēja individuālām vajadzībām ir uzskatāmi par galvenajiem šķēršļiem, kuri šobrīd Latvijā ierobežo personu ar funkcionāliem traucējumiem un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas tiesības būt līdzvērtīgam sabiedrības loceklim. Minētā situācija ietekmē ne tikai personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi, bet arī viņu ģimenes locekļus, kuri, lai nodrošinātu šādu personu aprūpi ģimenē, nereti ir spiesti izstāties no darba tirgus un zaudēt savu kvalifikāciju, bieži pēc ilgstošas piespiedu prombūtnes vairs nespējot atgriezties darba tirgū.
489. (921)) Plānots, ka ar ESF atbalstu izveidotie pakalpojumi ļaus par 60% samazināt to bērnu skaitu, kas ir ievietoti un atrodas bērnu sociālās aprūpes iestādēs ilgāk par trīs mēnešiem (vecumā līdz trīs gadiem) vai ilgāk par 6 mēnešiem (vecumā no 4 līdz 18 gadiem). Plānots, ka tiks samazināts klientu vietu skaits valsts finansētajās sociālās aprūpes institūcijās personām ar garīga rakstura traucējumiem, un uz dzīvi sabiedrībā no minētajām institūcijām dosies 700 klienti, kā rezultātā paredzēts slēgt trīs VSAC filiāles. Atbalsta personu pakalpojumi personām, kurām garīga rakstura traucējumu dēļ ir ierobežota rīcībspēja, palīdzēs integrēties sabiedrībā bijušajiem ilgstošās sociālās aprūpes institūciju klientiem, kā arī mazinās nepieciešamību šīm personām tikt ievietotām aprūpes institūcijā. Pakalpojumi ģimenēm, kurās ir bērni ar dažāda rakstura funkcionāliem traucējumiem, sekmēs bērnu vecāku iesaistīšanos darba tirgū un mazinās ģimeņu sociālās atstumtības risku. Lai nodrošinātu sekmīgu deinstitucionalizācijas procesu, KP fondi atbalstīs sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidi un nodrošināšanu, tiks pārskatīti esošie finansiālās motivācijas mehānismi alternatīvo pakalpojumu attīstīšanai, kā arī ieviests princips "nauda seko klientam".
490. (922)) 9.2.2.SAM tiks īstenots sinerģijā ar 9.3.1.SAM, kura ietvaros ar ERAF atbalstu tiks izveidoti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumu sniedzēji ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, izveidota sabiedrībā balstītu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu infrastruktūra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī attīstīta infrastruktūra sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem (piem. dienas centri, dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, mājokļi, specializētās darbnīcas).
491. (923)) Rezultātā tiks nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošināti ģimeniskai videi pietuvināti aprūpes pakalpojumi bērniem, vienlaikus samazinoties institucionālās aprūpes saņēmēju skaitam.
492. (924)) 9.2.3.SAM: atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai.
493. (925)) SAM īstenojams ciešā sasaistē ar 9.2.2., 9.2.4., 9.2.5., 9.2.6., 9.2.7., 9.3.1. un 9.3.2.SAM, kas nodrošinās SAM ietvaros definēto pasākumus īstenošanu.
494. (926)) SAM ietvaros tiks izstrādātas un ieviestas veselības tīklu attīstības vadlīnijas, kas uzlabos pacientu plūsmu, noteiks optimālu veselības aprūpes organizāciju dažādos līmeņos, veicinot kvalitatīvu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī integrētu pieeju un koordinētas multisektorālas sadarbības attīstību starp veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (t.sk. deinstitucionalizācijas un sociālās iekļaušanas kontekstā).
495. (927)) Papildus veselības tīklu attīstības vadlīniju izstrādei un ieviešanai SAM ietvaros tiks izstrādāta un ieviesta arī kvalitātes nodrošināšanas sistēma vienotas ārstniecības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai dažādos ārstniecības profilos, tai skaitā izvērtējot iespējas uzlabot sadarbību starp veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem un pašvaldībām, līdz ar to kopumā uzlabojot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda)aprūpes un garīgās veselības) veselības jomās. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana stacionāro iestāžu ietvaros sekmēs pozitīvu dinamiku neatliekamās medicīniskās aprūpes līmenī, nodrošinot pozitīvas izmaiņas aprūpes kvalitātē ar līdzvērtīgu dinamiku arī citos aprūpes līmeņos.
496. (928)) Rezultātā tiks izstrādātas un ieviestas veselības tīklu attīstības vadlīnijas un kvalitātes nodrošināšanas sistēma kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe un garīgā veselība) veselības jomās.
497. (930)) Ar ESF atbalstu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem paredzēts īstenot kompleksus veselības veicināšanas pasākumus, kas izglītotu par iespējām uzlabot un saglabāt veselību (piemēram, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās u.c.).
498. (931)) SAM ietvaros, akcentējot orientāciju uz rezultātu, pasākumu īstenošana līdz 70% apjomā plānota ar pašvaldību un biedrību un nodibinājumu kā projektu īstenotāju palīdzību, sadarbībā ar vietējā kopienām (community based) mērķa grupas sasniegšanā un ņemot vērā katras mērķa grupas individuālās problēmas un to risinājumus. Profilaktisko apskašu programmu ietvaros primārajā veselības aprūpē (tai skaitā attiecībā uz terciāro profilaksi) plānots īstenot pasākumus saistībā ar prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu problēmām, akcentējot profilakses nozīmi, kur svarīga ir tieši ģimenes ārsta loma. SAM ietvaros tiks īstenoti pasākumi, stiprinot iespējas iedzīvotājiem rūpēties par savu veselību vēl pirms saslimšanas, lai samazinātu riskus, kas izraisa veselības traucējumus. Šo pasākumu ietvaros plānots, ka, piemēram, ģimenes ārsts (arī ģimenes ārsta prakses māsa) individuāli vai informatīvu nodarbību laikā izglītos pacientus par veselīga dzīvesveida nozīmi un iespējām, kā arī dzīvesveida paradumiem, kas ļauj saglabāt veselību un izvairīties no saslimšanām (piemēram, aptaukošanās, fiziskās aktivitātes, hronisko slimību profilakse, psiho emocionāla stresa novēršana, depresijas un atkarību izraisošo vielu lietošanas atpazīšana u.c.) kā arī ģimenes ārsta praksēs tiks veiktas profilaktiskās apskates, īpašu nozīmi pievēršot, piemēram, asinsspiediena un pulsa mērīšanas, sirds auskultācijas, ķermeņa masas noteikšanas u.c. pasākumiem. Tā rezultātā samazināsies saslimstība, invaliditāte un priekšlaicīga mirstība, atbalstu sniedzot jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā lauku reģionos dzīvojošiem iedzīvotājiem, personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, trūcīgām personām u.c.
499. (932)) Rezultātā būs palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas veselības dēļ ir mainījuši dzīvesveida paradumus (piemēram, samazinājuši sāls lietošanu, palielinājuši dārzeņu lietošanu, samazinājuši alkohola lietošanu, kļuvuši fiziski aktīvāki), kā arī palielinājies nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, kuri ir apmeklējuši ģimenes ārstu slimību profilakses vai veselības veicināšanas nolūkos, kas ļaus iedzīvotājiem ilgāk saglabāt veselību un novērst saslimšanu.
500. (934)) Ņemot vērā nevienlīdzību reģionos ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir atšķirīga dažādu teritoriju iedzīvotājiem. Analizējot datus par ārstu nodrošinājumu salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā ir vienas no lielākajām atšķirībām ārstu reģionālajā izvietojumā, kur ārsti lielākoties strādā galvaspilsētā149. Rīgā uz 10 000 iedzīvotājiem ir 66,4 ārsti, Pierīgā – 15,7, Zemgalē - 18,0, Kurzemē 20,6, Latgalē 21,1, Vidzemē 21,8150. Nodrošinājuma ar māsām uz 10 000 iedzīvotājiem tendences ir līdzīgas151 – vairāk māsu ir Rīgā (71,7) un Latgalē (48,7), citos reģionos rādītājs ir no 30-37,3. Mazākas atšķirības ir ģimenes ārstu izvietojumā – uz 10 000 iedzīvotājiem Rīgā primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošina 7,7 ģimenes ārsti, bet reģionos vidēji 6. Ārstu vecuma struktūra ir novecojoša – lielākā daļa ārstu ir vecumā no 50-54 gadiem (16,7%), bet pensijas vecumā un vecāki ir 13,4%, kamēr vecumā līdz 35 gadiem ir 12,8%, bet no 35-39 gadiem 8,7%152. Ārstniecības personu vecuma struktūra reģionos ir ar izteiktāku novecošanās tendenci kā galvaspilsētā, jo Rīgā ir lielākās izglītības un ārstniecības iestādes, kas ir arī jauno speciālistu mācību bāzes un vairumā gadījumu darba vietas.
501. (935)) Lai nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību reģionos, svarīgi piesaistīt konkrētus speciālistus konkrētiem reģioniem atbilstoši veselības nozares identificētajām cilvēkresursu un izvietojuma attīstības vajadzībām, piemēram, ieviešot reğionālo komandējumu sistēmu un pārcelšanās pabalstus ārstniecības personām darbam ārpus Rīgas, kā arī nodrošinot jauno speciālistu apmācību. SAM tiks īstenots pamatojoties uz 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām153, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus154 (attīstot veselības tīklus, un veicot personāla piesaisti reģioniem), veicinot tieši jaunos speciālistus izvēlēties savu profesionālo darbību uzsākt un turpināt reģionos. Tādējādi tiks uzlabota pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk. skrīninga programmām, agrīnai slimību diagnostikai, kur svarīgs ir primārās un ambulatorās aprūpes posms, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus savlaicīgi - agrīnā saslimstības fāzē. Līdz ar to mazināsies iedzīvotāju teritoriālās atstumtības risks saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu ierobežotu pieejamību veselības aprūpes personāla trūkuma dēļ.
502. (936)) Rezultātā tiks nodrošināta pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem ārpus Rīgas, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības veselības krīžu situācijā.
503. (937)) 9.2.6.SAM: Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju
504. (938)) Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) jomās.
505. (939)) Atbalsts veselības aprūpes procesā iesaistītajam personālam paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas ietvaros, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi, tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes (tai skaitā medicīniskās rehabilitācijas) pakalpojumu kvalitātes celšanai.
506. (940)) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u.tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.
507. (941)) Rezultātā tiks uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas , uzlabojot veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.