5. Article

1. (434)) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētās darbības plānots īstenot sadarbībā ar pašvaldībām, atbilstoši pašvaldību plānošanas dokumentiem. Izvēlētām ūdenssaimniecības aktivitātēm jābūt tehniski un ekonomiski pamatotām to ūdenssaimniecības aglomerāciju robežās.
2. (1104)) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas.
3. (435)) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".
4. (1105)) Statistikas dati par nabadzības riska indeksu208 Latvijā ir pieejami statistisko reģionu (NUTS3) līmenī, un 2012.gadā rādītājs variēja no 10,7% Rīgā līdz 30,5% Latgales reģionā (Pierīgā – 17,3%, Kurzemē – 19,6%, Zemgalē – 22,3%, Vidzemē – 30,7%). Tādējādi Latvijas vidējais rādītājs – 19,4% nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, neatspoguļo teritoriālās atšķirības, kas vērojamas starp reģioniem. Tāpat lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti nabadzības riskam nekā pilsētu iedzīvotāji. PL izstrādes laikā Latvijā nav pieejami statistikas dati par nabadzības riska indeksu vietējo administratīvo teritoriju – novadu un pilsētu griezumā. Tomēr par neviendabīgo situāciju statistisko reģionu ietvaros liecina, piemēram, LM operatīvie dati par personu skaitu, kurām spēkā ir trūcīgas personas statuss (sk. PL pielikumā "Iedzīvotāju skaits, kam 2013.gada janvārī ir spēkā trūcīgas personas statuss"). Aprēķinot iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem ir spēkā trūcīgas personas statuss, no visiem attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājiem, secināms, ka 2013.gada janvārī trūcīgu personu īpatsvars variēja no 0,88% iedzīvotāju Mārupes novadā līdz 25,27% Ciblas novadā, kamēr vidēji Latvijā minētajā periodā trūcīgas personas statuss bija spēkā 5,37% iedzīvotāju. Latgalē novērojams lielākais novadu skaits ar augstu trūcīgo personu īpatsvaru. Latvijas rīcības nabadzības līmeņa samazināšanai balstītas uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu; ESF atbalsts tiek plānots veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. Nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirības atbilstoši konkrētā pasākuma saturam (t.sk. plānojot vairāk resursu ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanas programmām un mobilitātes atbalstam reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni un mazāku skaitu brīvo darbavietu).
5. (436)) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.63
6. (1106)) Mērķa grupas, kuras visvairāk pakļautas nabadzības riskam, ir nepilnas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, mājsaimniecības, kurā ir tikai viens loceklis. Šo grupu situāciju paredzēts uzlabot nodokļu un pabalstu sistēmu izmaiņu rezultātā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un stiprinot sociālo darbu pašvaldībās. Personām ar invaliditāti atbalsts plānots vairākos virzienos – iekļaujošas izglītības attīstībai, nodarbinātības atbalstam un pakalpojumu nodrošināšanai dzīvesvietā, lai veicinātu personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi sabiedrībā. Īpaša uzmanība tiks veltīta, lai nodrošinātu KP fondu atbalstītās fiziskās vides, transporta, IKT, citu sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti. Detalizētākā informācija par plānoto atbalstu ir norādīta 5.1.tabulā.
7. (1107)) Izvērtējot un ņemot vērā jauno reģionālās politikas paradigmu, starptautiskā un nacionālā līmeņa dokumentus, kas attiecas uz reģionālo attīstību, kā arī līdzšinējo Latvijas pieredzi, Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz vietējās teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, jauna investīciju plānošanas un atbalsta sniegšanas sistēma teritorijām, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.–2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
8. (437)) 5.4.ieguldījumu prioritāte: aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izmantojot Natura 2000 un zaļo infrastruktūru.
9. (1108)) Latvijas rīcība nabadzības līmeņa samazināšanai balstīta uz nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām un sociālās drošības sistēmas pilnveidi, kā arī valsts budžeta atbalstītu pieejas paplašināšanu bērnu aprūpes pakalpojumiem un ar izglītības ieguvi saistīto izdevumu segšanu. ESF atbalsts tiek plānots veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, profesionāla sociālā darba pilnveidei un nabadzības un sociālās atstumtības risku un situācijas monitoringam. Nodarbinātības pasākumu īstenošanā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirības atbilstoši konkrētā pasākuma saturam (t.sk. plānojot vairāk resursu ilgtermiņa bezdarbnieku aktivizēšanas programmām un mobilitātes atbalstam reģioniem ar augstāku bezdarba līmeni un mazāku brīvo darbavietu skaitu). ERAF atbalsts plānots uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem un energoefektivitātes un sociālās aprūpes pasākumiem.
10. (438)) 5.4.1.SAM: saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas.
11. (1109)) Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām, kuras skar demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.–2019.gadam projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai.
12. (439)) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)
13. (440)) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās, ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework – PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam.
14. (441)) 5.4.2.SAM: nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā.
15. (442)) SAM paredzētās investīcijas nodrošinās vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu, kā arī tiks vērstas primāri uz Direktīvas 86/278/EEK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2008/105/EK, Direktīvas 2009/90/EK un Direktīvas 2010/75/EK, kā arī Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi.
16. (443)) ES direktīvu prasību izpildei un sekmīgai vides politikas ieviešanai būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa datu, kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, t.sk. arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā. SAM ietvaros paredzētās darbības veicinās vides monitoringa datu kvalitātes paaugstināšanu un vides aizsardzības efektivitāti, palielinot vides monitoringa vietu skaitu papildus par ~270 vietām un nodrošinot direktīvām atbilstošo vides monitoringu gaisa, ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības jomā.
17. (444)) Ieplānotās aktivitātes veicinās sabiedrības nodrošināšanu ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī sniegs atbalstu efektīvai un operatīvai kontrolei un ļaus novērtēt citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots KP fondu finansējums.
18. (445)) Paredzēti pasākumi vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule" īstenošanu.
19. (446)) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.–2012.gadā ir konstatēts, ka Latvijā tikai 13% biotopu un 28%65 sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Lai īstenotu ES Dabas direktīvā nospraustos mērķus, jāveic valsts nozīmes ES biotopu stāvokļa apzināšana un atjaunošana66. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai vajadzīgie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atsevišķi no teritorijas saimnieciskās attīstības, un biotopu apsaimniekošanas resursi ir ierobežoti, ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, un strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā. Lai nodrošinātu ES direktīvās paredzētā sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu, jāveic biotopu atjaunošana un jānovirza apmeklētāju plūsmas uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot tūrisma infrastruktūru. Tāpat jāveic vispārēja valsts aizsargājamo sugu un biotopu kartēšana, to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs, kā arī jāaktualizē ĪADT dabas aizsardzības plāni prioritāri tajās ĪADT, kurās vāji organizētas atpūtas aktivitātes ir apdraudējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jūras biotopi ir labā aizsardzības stāvoklī, un ieguldījumi to atjaunošanai nav nepieciešami.
20. (447)) Lai nodrošinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, nepieciešams:
21. 1)) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību;
22. 2)) nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;
23. 3)) atjaunot degradētos biotopus, kuriem steidzami nepieciešami atjaunošanas pasākumi;
24. 4)) saistīt sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar teritorijas saimniecisko attīstību;
25. 5)) mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma, eitrofikācijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu
26. 6)) uzlabot epidemioloģisko drošību dabas objektos, radot risinājumus drošai apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai ĪADT.
27. (448)) Lai sasniegtu minēto, ar 2014.–2020.gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem plānots īstenot šādas darbības:
28. 1)) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;
29. 2)) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvaru, atbilstoši izstrādātajai NAT-programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);
30. 3)) izveidot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu infrastruktūru t.sk. veicot esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās.
31. (449)) Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu PAF un NAT-programmu. Kompensāciju maksājumu veikšana darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros netiek paredzēta.
32. (450)) Dabas objektu aizsardzības, apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes (t.sk. ievērojot epidemioloģiskos drošību) ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo tas palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem un dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas "zaļo tēlu" un sabiedrības veselību. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma.
33. (451)) Lai uzlabotu ES vides prasību ieviešanu dabas aizsardzības jomā, kā arī saskaņot dabas aizsardzības un sociāli ekonomiskās intereses, ir paredzēts veikt aizsardzības pasākumus Natura 2000 teritorijās, izstrādājot un īstenojot izstrādātos dabas un sugu aizsardzības plānus. Dabas aizsardzības plānos tiks paredzētas gan biotopu atjaunošanai, gan sugu populāciju saglabāšanai nepieciešamās rīcības, t.sk., paredzot tādas darbības, kas samazinās barības vielu ieplūdi ūdeņos. Vairumā teritoriju ir sastopami vairāki ES nozīmes biotopi un sugas, kā arī lielā daļā Natura 2000 teritoriju ir jālīdzsvaro dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses. Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plānā tiks izvērtēta teritorijas "atvēršanas tūristiem" nepieciešamība, pieļaujamība un iespējamās vietas. Ņemot vērā, ka daļa ES nozīmes sugu sastopamas arī ārpus Natura 2000 teritorijām, tad šo sugu populāciju saglabāšanai tiks izstrādāti sugu aizsardzības plāni, kas paredzētu nepieciešamās darbības ne tikai aizsargājamās teritorijās, bet arī ārpus tām.
34. (452)) SAM mērķu sasniegšanai (dabas aizsardzības plānu izstrāde, infrastruktūras izbūve) tiks izvēlētas Natura 2000 teritorijas ar lielāko antropogēno slodzi, no kurām jānovirza apmeklētāju plūsma, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus un sugas. Prioritāri tiks atbalstītas tās teritorijas, kurās atrodas tie ES nozīmes biotopi un sugas, kuru vērtība strauji samazinās kopējā bioloģiskajā daudzveidības sistēmā, vienlaikus izvērtējot teritorijā ieguldīto investīciju efektīvāko ekonomisko atdevi.
35. (453)) ES direktīvu prasību izpildē un sekmīgai vides politikas ieviešanā būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa, kvalitātei un pieejamībai. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē arī kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Izvērtējot esošo situāciju vides monitoringa jomā Latvijā, konstatēts vides kvalitatīvas informācijas trūkums un nepietiekams monitoringa vietu skaits. Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, ir jāpilnveido gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošana, attīstot un modernizējot vides monitoringa infrastruktūru, jāpaplašina vides monitoringa tīkls, lai vides novērojumi aptvertu visu valsts teritoriju. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja Latvija turpmāk neveiks vides monitoringu tādā apjomā, kas dotu pietiekamus datus un informāciju, EK ir tiesības uzsākt tiesvedības procesu par direktīvas prasību un uzņemto saistību neizpildi.
36. (454)) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus tiek plānota vides monitoringa un kontroles sistēmai nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegāde, kartogrāfiskā materiāla izstrāde, vides apziņas veicināšana un vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana. Paredzētās darbības tiks veiktas, par prioritātēm izvirzot vides monitoringa jomas, kurās šobrīd ir konstatēti nozīmīgākie sistēmas trūkumi attiecībā pret direktīvu prasību izpildi. Kopumā atbalsts plānots četrām monitoringa un kontroles jomām šādā prioritārajā secībā: