14. Article

Satversmes 101. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu." Pieteikuma iesniedzēju prasījums ir saistīts tikai ar vienu no iespējamiem piedalīšanās veidiem jeb pilsoņa tiesībām piedalīties pašvaldības domes izveidošanā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 101. pants noteic pilntiesīgam Latvijas vai ikvienas citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vienlīdzīgas subjektīvās vēlēšanu tiesības, tostarp tiesības būt par kandidātu, pašvaldību vēlēšanās (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.5. punktu). Satversme paredz, ka šo tiesību izmantošanas veids nosakāms ar likumu (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1. punktu). Turklāt valstij ir pienākums ne tikai garantēt ikvienam pilsonim formālas tiesības piedalīties, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 13. punktu). Satversmes tiesa jau norādījusi, ka valstij ir liela izvēles brīvība vēlēšanu tiesību īstenošanā (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 23. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01 secinājumu daļu). Tas nozīmē, ka likumdevējam, garantējot Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprināto tiesību īstenošanu, ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldību ievēlēšanas kārtību, citastarp noteikt arī to, kādi subjekti un kādā veidā ir tiesīgi iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām. Tomēr minētajai kārtībai jābūt noteiktai, ievērojot Satversmes normas un principus. Taču likumdevējam nav pienākuma noteikt pašvaldību vēlēšanām tādu tiesisko regulējumu, kas ikvienam pilsonim ļautu pašam izvēlēties savu pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību ārpus likumā jau paredzētās. Arī Latvijas starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, piemēram, ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3. panta otro daļu un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25. pantu, nosaka vienīgi vispārīgus principus, kādiem valstu reglamentētajai kārtībai ir jāatbilst, bet konkrētu risinājumu izvēli atstāj katras valsts likumdevēja ziņā. Tādējādi no Satversmes 101. panta pirmā teikuma izriet valsts pienākums konkrētā formā, proti, ar likumu, noteikt tādu ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību pašvaldības domes vēlēšanās, kura atbilst Satversmes normām un principiem. Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu noteikt ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību pašvaldību vēlēšanās.