15. Article

Likumdevējs pašvaldību vēlēšanu tiesisko regulējumu ir iekļāvis Pašvaldību vēlēšanu likumā. Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. pants reglamentē to, kuras personas ir tiesīgas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, kā arī izvirza nosacījumus kandidēšanai. Likuma 9. pantā norādītas personas, kuras nevar pieteikt par kandidātiem un ievēlēt pašvaldības domē. Savukārt likuma 4. nodaļa nosaka kārtību, kādā iesniedzami kandidātu saraksti pašvaldības domes vēlēšanām. Kārtība, kādā pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, pamatā ir noteikta Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā un otrajā daļā. Minētajās tiesību normās norādīti subjekti, kas ir tiesīgi iesniegt deputātu kandidātu sarakstus pašvaldības domes vēlēšanām. Šie subjekti ir reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, divu vai vairāku politisko partiju nereģistrētas apvienības un vēlētāju apvienības. Politisko partiju un to apvienību jēdzieni, tiesiskais statuss, dibināšanas un darbības noteikumi ir regulēti galvenokārt Politisko partiju likumā. Politisko partiju likuma 2. panta pirmā daļa un 3. pants noteic, ka politiskā partija ir organizācija, kas ar brīdi, kad tiek ierakstīta politisko partiju reģistrā, iegūst juridiskās personas statusu. Partija tiek veidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē. Savukārt noteikumi par vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās ir ietverti Pašvaldību vēlēšanu likumā. Pašvaldību vēlēšanu likums gan neietver vēlētāju apvienību izveidošanas nosacījumus, tomēr tā 15. panta trešā daļa izskaidro jēdzienu "vēlētāju apvienība". Proti, vēlētāju apvienība ir nereģistrēta apvienība, ko veido personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji. No minētā izriet, ka politisko partiju un to apvienību tiesiskais statuss atšķiras no vēlētāju apvienību tiesiskā statusa. Turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu kārtību personu kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās no minēto subjektu kandidātu sarakstiem. Saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmo un otro daļu ikvienā pašvaldībā kandidātu sarakstu ir tiesīga iesniegt: 1) reģistrēta politiskā partija; 2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība; 3) divu vai vairāku politisko partiju nereģistrēta apvienība. Papildus tam novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5 000 (turpmāk - mazie novadi), kandidātu sarakstus ir tiesīgas iesniegt arī vēlētāju apvienības. Tādējādi pilsonis, kuram ir tiesības un kurš vēlas kandidēt pašvaldības domes vēlēšanās, var tikt pieteikts kā deputāta kandidāts kādā no likumā noteikto subjektu veidotajiem kandidātu sarakstiem. Tātad likumdevējs ar Pašvaldību vēlēšanu likumu ir noteicis kārtību, kādā ikviens pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.