16. Article

Nosakot ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību, likumdevējam ir jāievēro Satversmes normas un principi. Tas, ka likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, nosaka pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību, nenozīmē, ka likumdevēja rīcība pati par sevi ierobežo personai Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības. Taču, ja likumdevēja noteiktā kārtība neatbilst kādai no Satversmes normām vai principiem, tā ir uzskatāma par neatbilstošu arī Satversmes 101. pantam. Lietas dalībnieki nav apšaubījuši to, ka kārtība, kādā ikviens pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, ir noteikta ar likumu, kas pieņemts un izsludināts atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim. No pieteikuma un tā, ko Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis sacīja tiesas sēdē, izriet, ka apstrīdētās normas neatbilstība Satversmei izpaužoties galvenokārt tādā veidā, ka mazajos novados pilsoņi ir tiesīgi, bet republikas pilsētā Jūrmalā nav tiesīgi pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī no vēlētāju apvienību sarakstiem. Proti, Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka kādai citai ar viņiem vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu personu grupai ir plašākas tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi izskatāmās lietas ietvaros izšķirošā nozīme ir tam, vai likumdevējs, nosakot ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību, ir ievērojis vienlīdzības principu. Tātad, lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 101. panta pirmajam teikumam, ir jāizvērtē tās atbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam.