2. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmā daļa, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, (turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 101. pantam. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma iesniedzēji tika izvirzīti kā vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" deputātu kandidāti ievēlēšanai Jūrmalas pilsētas domē 2013. gada 1. jūnija republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās. Jūrmalas pilsētas vēlēšanu komisija 2013. gada 22. aprīlī atteikusies pieņemt vēlētāju apvienības "Jūrmalnieki" kandidātu sarakstu, pamatojoties uz Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. pantu. Pieteikuma iesniedzēji apstrīdējuši atteikumu Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk - CVK) un CVK lēmumu pārsūdzējuši administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa ar 2013. gada 13. jūnija spriedumu lietā Nr. A420385313 noraidījusi pieteikumu par CVK lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Spriedumā esot norādīts, ka Jūrmala ir republikas pilsēta, tāpēc vēlētāju apvienībai saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu nav tiesību iesniegt Jūrmalas pilsētā domes deputātu kandidātu sarakstu. Ar ierobežojumiem, kas liedz vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanām (turpmāk - pašvaldību vēlēšanas), tiekot aizskarts arī no Satversmes 1. panta izrietošais pašvaldības princips. Vietējo pašvaldību vēlēšanu sistēmai esot jānodrošina aktīvām vietējo iedzīvotāju grupām, kurām ir kopīgas intereses vietējo problēmjautājumu risināšanā, iespēja kandidēt vēlēšanās tādā pašā apmērā kā politiskajām partijām, kas ir ieinteresētas lēmumu pieņemšanā arī nacionālā līmenī. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka no Satversmes 101. panta izrietošo pamattiesību ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu un izsludinātu likumu. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Tomēr ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar citiem līdzekļiem, kuri mazāk ierobežotu Pieteikuma iesniedzējus. Personām vajagot būt apveltītām ar tiesībām kandidēt vēlēšanās neatkarīgi no politiskajām partijām. Labums, ko no pamattiesību ierobežojuma iegūst sabiedrība, neesot lielāks par Pieteikuma iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Turklāt vēlēšanu tiesību ierobežojumi kā izņēmumi no principa esot interpretējami šauri. No Satversmes 91. panta izrietot Pieteikuma iesniedzēju tiesības prasīt vienlīdzīgu attieksmi situācijās, kad viņi atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citām personām. Pieteikuma iesniedzējus un citas personas vienojošā pazīme esot vēlme piedalīties pašvaldības darbā, kandidējot pašvaldību vēlēšanās tajā pašvaldībā, kuras teritorijā tie dzīvo. Līdz ar to personas, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, esot visi pašvaldību iedzīvotāji, kuri vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tomēr pret personām, kas vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tiekot pieļauta atšķirīga attieksme atkarībā no tā, kuras pašvaldības teritorijā šīs personas dzīvo. Šādai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Lauris Liepa papildus norādīja, ka katra Pieteikuma iesniedzēja tiesību aizskārums izpaužoties kā ierobežojums kandidēt lielāko pašvaldību domju vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta. L. Liepa precizēja, ka pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza nevis vēlētāju apvienība "Jūrmalnieki", bet gan Pieteikuma iesniedzēji kā fiziskās personas.