22. Article

Kā secināts iepriekš, atbilstoši Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā un otrajā daļā nostiprinātajai vispārējai kārtībai politiskās partijas un to apvienības var iesniegt kandidātu sarakstus ikvienas Latvijas pašvaldības domes vēlēšanām. Likumdevējs ar dažādiem tiesiskiem līdzekļiem īsteno politiku, kas vērsta uz partiju sistēmas stiprināšanu. Piemēram, 2010. gadā tika pieņemts regulējums par valsts budžeta finansējumu noteiktiem kritērijiem atbilstošām politiskajām partijām un to apvienībām. Tas nozīmē, ka apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā attieksme ir tikai viens no līdzekļiem, ko likumdevējs izmanto, lai stiprinātu politisko partiju sistēmu. Tomēr jāņem vērā, ka Satversmes tiesai ir saistošas prasījuma robežas, tāpēc izskatāmās lietas ietvaros tā nevērtē visu citu likumdevēja izmantoto līdzekļu ietekmi uz politisko partiju sistēmu un piemērotību tās stiprināšanai. Nosakot atšķirīgu attieksmi, likumdevējs ir centies mudināt personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, iesaistīties politisko partiju darbībā, dibinot politisko partiju, kļūstot par politiskās partijas biedru vai kādā citā veidā piedaloties politisko partiju darbībā. Tādā veidā ir iespējams panākt personu plašāku iesaistīšanos politiskajā procesā un partiju sistēmas stiprināšanā. No politisko partiju reģistrā pieejamām ziņām izriet, ka pašlaik Latvijā ir reģistrētas 75 politiskās partijas un to apvienības, turklāt vairākas no tām - ar izteiktu reģionālu interesi, piemēram, "Jūrmala - mūsu mājas", Politiskā partija "OGRES NOVADAM", KRIMULDAS NOVADA PARTIJA un citas (sk. reģistrēto politisko partiju un to apvienību sarakstu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā, http://www.ur.gov.lv/partijas.html, aplūkots 06.01.2015.). Vienlaikus likumdevējs ir rūpējies par to, lai vēlētājiem būtu izvēles iespējas attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām pieteiktajiem kandidātu sarakstiem. Papildus apstrīdētajā normā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei likumdevējs Pašvaldību vēlēšanu likuma 24. panta pirmajā un trešajā daļā ir noteicis īpašu regulējumu situācijām, kad līdz šā likuma 15. pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu. Savukārt faktiskā situācija apliecina, ka arī mazo novadu domju vēlēšanām tiek pieteikti vairāki deputātu kandidātu saraksti. Piemēram, 2013. gada 18. februārī, kad tika izsludinātas 2013. gada 1. jūlija pašvaldības domes vēlēšanas, mazākais iedzīvotāju skaits ir bijis Baltinavas, Alsungas, Mērsraga un Rucavas novados - katrā no tiem mazāk nekā 2 000 iedzīvotāju (sk. CVK mājaslapā pieejamo informāciju, http://www.cvk.lv/pub/public/30523.html, aplūkota 06.01.2015.). Baltinavas novada domes vēlēšanām tika pieteikti divi kandidātu saraksti, Alsungas novada domes vēlēšanām - četri, ieskaitot vienu politiskās partijas sarakstu, Mērsraga novada domes vēlēšanām - divi, Rucavas novada domes vēlēšanām - seši, tostarp viens politiskās partijas saraksts (sk. CVK izdevumu "Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas 2013. gada 1. jūlijā". Rīga: 2013, 145., 163., 290., 331. lpp., http://www.cvk.lv/pub/upload_file/2013/Pasvaldibu%20velesanu%20rezultati%202013_gramata.pdf, aplūkots 06.01.2015.). Tādējādi spēkā esošais tiesiskais regulējums nodrošina pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna izveidi arī mazajos novados. Līdz ar to likumdevēja lietotais līdzeklis ir piemērots atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai.