24. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likuma prasība par kandidēšanu republikas pilsētu un lielo novadu domju vēlēšanās no partiju vai to apvienību sarakstiem esot pārmērīga. Tomēr pēc būtības Pieteikuma iesniedzēji nav apšaubījuši to, ka ikvienam pilsonim arī spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros faktiski ir iespēja izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis apstiprināja, ka divi Pieteikuma iesniedzēji - U. Kronblūms un R. Pētersons - vēl pirms 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir kandidējuši Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās, izmantojot vienu no likumā noteiktajiem veidiem, proti, bija iekļauti politisko partiju kandidātu sarakstos. Turklāt, lai kandidētu pašvaldības vēlēšanās no politiskās partijas vai partiju apvienības saraksta, personai nav obligāti jābūt par attiecīgās partijas vai partiju apvienības biedru (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 31.2. punktu). Savukārt CVK sniegtā informācija par 2001., 2005., 2009. un 2013. gada pašvaldību vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu sarakstu skaitu republikas pilsētās liecina, ka arī spēkā esošā regulējuma ietvaros vēlētājiem ir nodrošinātas plašas iespējas izvēlēties kandidātu sarakstu. Piemēram, Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām 2001. gadā bija pieteikti 16 kandidātu saraksti, 2005. gadā - 21 saraksts, 2009. gadā - 14 saraksti, bet 2013. gadā - 16 saraksti (sk. CVK sniegto informāciju lietas materiālu 2. sēj. 23. - 34. lpp.). Tiesas sēdē pieaicinātā persona I. Ijabs atzina, ka iespējai un nepieciešamībai kandidēt no politiskās partijas saraksta esot arī pozitīvas izpausmes. Partijas piederība padarot caurskatāmāku un saprotamāku tā saucamo patronāžas aspektu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 72. lpp.). Tiesībsargs pauda viedokli, ka politiski aktīvo iedzīvotāju apvienošanās likumā noteiktā kārtībā reģistrētās partijās veicina politisko spēku darbības atklātību, kā arī finansiālo un politisko atbildību (sk. Tiesībsarga viedokli lietas materiālu 2. sēj. 42. lpp.). Pieaicinātā persona A. Kaktiņš uzskata, ka Latvijas sabiedrībai drīzāk esot nepieciešams kāds spēks, kas to apvienotu arī politisko partiju līmenī, jo sabiedrība esot sadrumstalota (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 119. lpp.). Noteiktā atšķirīgā attieksme nodrošina tās leģitīmā mērķa sasniegšanu, tomēr nevienam pilsonim neliedz tiesības likumā noteiktajā kārtībā īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības. Turklāt sabiedrības ieguvums ir organizēts un labāk saprotams politiskais process, jo politiskajām partijām un to apvienībām noteiktais tiesiskais regulējums veicina politisko partiju darbības atklātību. Jāņem vērā, ka likumdevējam jebkurā brīdī ir tiesības, izmantojot savu rīcības brīvību, lemt par grozījumiem Pašvaldību vēlēšanu likumā, lai piešķirtu ikvienam pilsonim plašākas pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas iespējas. Taču arī tādam regulējumam būtu jāatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem, citastarp jānodrošina brīvas vēlēšanas, kā arī vienlīdzīgi noteikumi attiecībā uz kandidātu sarakstu finansējumu un priekšvēlēšanu aģitāciju. Tādējādi likumdevējs, nosakot atšķirīgu attieksmi pilsoņu pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā, ir ievērojis samērīguma principu un nav pārkāpis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums pasludināts Rīgā 2015. gada 5. februārī. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš