4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 101. pantam. Apstrīdētā norma esot pieņemta vispārības interesēs un esot nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Ar apstrīdētās normas pieņemšanu spēkā esošajā redakcijā neesot ieviests pēc būtības jauns ierobežojums, bet tikai saglabāta iepriekš noteiktā kārtība, atbilstoši kurai vēlētāju apvienības nevar iesniegt kandidātu sarakstus Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām. Brīvu vēlēšanu principa ievērošanas nodrošināšanā būtiska nozīme esot godīgai priekšvēlēšanu aģitācijai un efektīvai politisko organizāciju (partiju) finansēšanas sistēmai. Savukārt apstrīdētā norma esot tieši saistīta ar attiecīgo jomu tiesisko regulējumu. Vēlētāju apvienību rīcības kontrole esot sabalansēta ar to aktivitāšu un mērķauditorijas apjomu. Taču šāds risinājums neesot piemērots republikas pilsētu domju vēlēšanām. Apstrīdētā norma esot piemērota pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā esot nepieciešama brīvu vēlēšanu principa ievērošanai, jo citādi būtu apdraudēta priekšvēlēšanu aģitācijas kontrole, kā arī varētu tikt apšaubīta vēlēšanu norises un rezultātu atbilstība demokrātiskai valsts iekārtai. Apstrīdētā norma esot atbilstoša, proti, sabiedrības gūtais labums no tās esot lielāks par iespējamo privātpersonas interesēm nodarīto kaitējumu. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam Tieslietu ministrija uzskata, ka republikas pilsētu domju vēlēšanas pēc to norises būtiski atšķiras no novadu domju vēlēšanām, tāpēc apstrīdētajā normā ietvertajam regulējumam esot objektīvs un saprātīgs pamats. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Inta Salinieka papildus norādīja, ka valsts, apzinoties to, ka mazo novadu iedzīvotājiem varētu būt grūti izveidot partijas, noteikusi tiem izņēmumu attiecībā uz kandidātu sarakstu iesniegšanu pašvaldību vēlēšanām. Proti, iespēju vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstu novada, kura iedzīvotāju skaits nav lielāks par 5 000, domes vēlēšanām, ja vēlētāju apvienības kandidātu sarakstu ir parakstījuši ne mazāk kā 20 vēlētāji. Mazākās pašvaldībās esot pamatoti pieļauti izņēmumi no pastāvošās sistēmas, jo to iedzīvotāju skaits esot neliels, bet viņu interešu pārstāvība ir jānodrošina. Tādējādi apstrīdētā norma atbilstot arī Satversmes 91. pantam.