8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais profesors Dr. sc. pol. Ivars Ijabs - tiesas sēdē norādīja, ka atsevišķās pašvaldībās likumdevēja radītā labvēlīgā situācija, proti, tas, ka vēlētāju apvienībām piešķirtas tiesības iesniegt kandidātu sarakstus, nav vērtējama kā tāda, kas būtu piemērota visām pašvaldībām. Konkrētajā lietā izskatāmais jautājums Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, esot aktualizējies tādēļ, ka partijas faktiski nespējot īstenot tām uzticēto funkciju. Proti, nespējot attaisnot savu leģitimitāti tādā veidā, lai nerastos jautājumi par dažādu citu alternatīvu iespējamību. Lielākajā daļā demokrātisku valstu, ievērojot dažādus nosacījumus, tiekot dota iespēja pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī ar politiskajām partijām nesaistītiem kandidātu sarakstiem. Tomēr šis aspekts esot jāskata kontekstā ar konkrēto valstu pieeju jautājumiem par to, kam tiek ļauts piedalīties politikā un cik liels uzsvars tiek likts uz partijām, nevis individuālajiem kandidātiem. Pēdējā laikā Latvijā varot novērot divas pretrunīgas tendences. No vienas puses, vēsturiski Latvijas vēlēšanu sistēma esot vairāk orientēta uz partijām, jo ir noteikts mērķis - stiprināt partiju sistēmu. No otras puses, sabiedriskā doma lielā mērā vēršoties kandidātu virzienā. Piemēram, no Saeimas vēlēšanu rezultātiem nepārprotami varot secināt, ka sabiedrība vēlas balsot par konkrētiem kandidātiem. Attiecībā uz indivīda tiesību ierobežošanu I. Ijabs norādīja, ka pašlaik pastāvošā "5 000 robeža" saprotama pozitīvās diskriminācijas nozīmē. Atsevišķos novados cilvēkiem esot grūti izveidot politiskās partijas vai kandidēt no to sarakstiem, tāpēc radīts īpašs, konkrētajai situācijai labvēlīgs regulējums - tiesības kandidēt no vēlētāju apvienības saraksta. Tomēr pieteikumā izteiktie empīriskie argumenti un dati nenozīmējot, ka vēlētāju apvienības būtu vēlamas visās Latvijas pašvaldībās.