2. Article

Izteikt 18.1, 18.2, 18.3, 18.4 un 18.5 punktu šādā redakcijā: "18.1 Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos var aizstāt ar šo vielu alternatīvo monitoringu tajās ūdens vides matricās vai biotas taksonos, kuri normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti nav noteikti vides kvalitātes normatīvu piemērošanai, ja ir izpildītas šādas prasības: 18.1 1. ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību ir noteikti attiecīgie prioritāro vielu un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi alternatīvajā matricā vai biotas taksonā; 18.1 2. šo noteikumu 18.1 1. apakšpunktā minētie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ūdens ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktie attiecīgie vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai; 18.1 3. konkrētas vielas testēšanas metode izraudzītajā alternatīvajā matricā vai biotas taksonā atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz ūdeņu stāvokļa ķīmiskajā monitoringā izmantoto testēšanas metožu veiktspējas raksturlielumiem. Ja nevienai matricai vai taksonam nav pieejama testēšanas metode, kuras veiktspējas raksturlielumi atbilst šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām, monitoringu veic, izmantojot labākās pieejamās analītiskās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas. Vienlaikus attiecīgās vielas testēšanas metodei alternatīvajā matricā vai taksonā jānodrošina vismaz tikpat labi veiktspējas raksturlielumi kā metodei, kas ir pieejama tās matricas testēšanai, kas normatīvajā aktā par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteikta vides kvalitātes normatīvu piemērošanai. 18.2 Veicot to prioritāro un bīstamo vielu monitoringu, kurām ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai izmanto normatīvajos aktos par ūdeņu aizsardzību noteiktos biotas vai sedimentu vides kvalitātes normatīvus, paraugus attiecīgajā matricā ņem vismaz reizi gadā. 18.3 Aizstājot prioritāro un bīstamo vielu monitoringu virszemes ūdeņos ar šo noteikumu 18.1 punktā minēto alternatīvo monitoringu, centrs Eiropas Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, kas noteikta normatīvajā aktā par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām. 18.4 Īpašām prioritārām vielām, kas minētas šo noteikumu 3. pielikuma 5., 21., 28., 30., 35., 37., 43. un 44. punktā, ņemot vērā šo vielu noturību un plašo izplatību virszemes ūdeņu vidē, monitoringu ūdensobjektu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai var veikt retāk nekā noteikts šo noteikumu 18.2 punktā - reizi trijos gados, samazinot monitoringa staciju skaitu vai paraugu ņemšanas biežumu, ja: 18.4 1. iepriekš iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka minēto vielu klātbūtne ūdeņu vidē ir samazinājusies un sasniegtas statistiski ticamas un stabilas šo vielu bāzes koncentrācijas; 18.4 2. šāds monitorings nodrošina reprezentatīvus datus turpmākai minēto vielu koncentrāciju izmaiņu analīzei. 18.5 Pamatojoties uz ūdeņu stāvokļa monitoringā iegūto informāciju, šo noteikumu 3. punktā minētās institūcijas atbilstoši kompetencei novērtē to prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācijas izmaiņas sedimentos vai biotā, kuras savu fizikāli ķīmisko īpašību dēļ uzkrājas sedimentos vai biotā. Ilgtermiņa koncentrācijas izmaiņu tendences analizē vismaz šo noteikumu 3. pielikuma 2., 5., 6., 7., 12., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 26., 28., 30., 34., 35., 36., 37., 43. un 44. punktā minētajām vielām."