2. Article

Stratēģiskie virzieni, ietvars ZI un ZPI netiek veikts Latvijā pietiekamā apjomā, tāpēc ir vajadzīga sistemātiska pieeja problēmas risināšanai. Lai uzlabotu sniegumu ZI un ZPI jomā prakse liecina, ka ir nepieciešama visu valdības līmeņu iesaiste un motivācija publiskā sektora un sabiedrības ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanā. ZPI kritēriji jāpiemēro tām preču, pakalpojumu grupām, kuras jau šobrīd ir pieejamas e-iepirkumu katalogos "zaļajā" sadaļā (piemēram, ekodatortehnika, biroja papīrs, dažādas saimniecības preces u.c.), kā arī tām grupām, kurās pēc IUB statistikas datiem jau šobrīd tiek īstenots ZPI (celtniecības darbi, transports, tīrīšanas pakalpojumi). ZPI kritērijus var piemērot arī preču grupām, kurām pēc statistikas datiem ir atbilstošs potenciāls (pārtikas produkti, dzērieni, biroja un skaitļošanas tehnika, atkritumu tīrīšanas un vides pakalpojumi, u.c.). ZI VP mērķis ir nodrošināt, ka sākot ar 2015.gadu iepirkumi, kas tiek plānoti no valsts budžeta un kuriem tiek piemērots ZI, sasniedz vismaz 15% finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma, 2016.gadā 20% un 2017.gadā 30%, ka ZI un ZPI prasības tiek piemērotas un integrētas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanas procesā. ZI VP mērķa sasniegšanai ir izvirzīti 3 rīcības virzieni: A Institucionālās sistēmas un normatīvās bāzes pilnveidošana B Metodiskā vadība un uzraudzība C ZI un ZPI popularizēšana Ir nepieciešams pilnveidot institucionālo sistēmu un normatīvo bāzi (rīcības virziens A), kas nodrošinātu tiesisko regulējumu un obligātu pasākumu realizēšanu ZI un ZPI veikšanai. Sasniegto rezultātu kontrolei ir paredzēts izveidot monitoringa un novērtēšanas sistēmu, kas sekmētu esošās sistēmas uzlabojumus, padarītu pieejamus rezultātus plašākai publikai. Ir nepieciešams nodrošināt metodisko vadību un uzraudzību (rīcības virziens B), lai sniegtu informāciju par ZPI un ZI kritēriju piemērošanu citām valsts un pašvaldību institūcijām. Lai veicinātu izpratni un sabiedrības vides apziņu, kā arī atvieglotu ZPI veikšanu valsts pārvaldē, valsts un pašvaldības iestādēm un komersantiem, tiks popularizēts ZI (rīcības virziens C), tādejādi nodrošinot ZI plašāku izplatību. ZI VP izpildi koordinē VARAM, bet īstenošanā ir iesaistītas visas ministrijas, IUB, VRAA un VPVB. Kā mērķauditorija ir paredzēta valsts pārvalde, valsts un pašvaldību iestādes (piemēram, skolas un bērnudārzi) un komersanti (piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un būvkomersanti), uzsvaru liekot uz valsts budžeta līdzekļu t.s. ES fondu finansējuma izmantotājiem. Lielākajai daļai ZI VP pasākumu realizēšanai nav nepieciešams papildu finansējums, un tas tiks īstenots esošā budžeta ietvaros. Papildu finansējums ir nepieciešams semināru un apmācību organizēšanai, ekomarķējuma atpazīstamības uzlabošanai, vides vadības sistēmu un energopārvaldības sistēmu ieviešanas veicināšanai un dzīves cikla izmaksu novērtēšanas metodikas izstrādei, kam ir paredzēts piesaistīt Latvijas vides aizsardzības un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus. 2.1. Zaļā iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma ieviešana Latvijā. Latvijā ZPI veicināšana tiešā un netiešā veidā ir noteikta tādos politikas plānošanas dokumentos kā: • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030), nosakot, ka: "Valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu kritērijos būtu jāiekļauj energoefektivitāte un produktu dzīves cikla analīzes apsvērumi"; • Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam "NAP 2020" ietvaros noteikts, ka ir jānodrošina: "Energoefektīvu un ekoloģiskas izcelsmes preču un pakalpojumu ("Zaļais publiskais iepirkums") plašāka nodrošināšana publiskajos iepirkumos"; • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajās "Vides politikas Pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam" kā viens no veicamajiem uzdevumiem vides politikas mērķu sasniegšanai ir ZPI veicināšana. Latvijā par zaļo iepirkumu plašākā mērogā sāka runāt 2006.gadā pateicoties SIA "Ekodoma" realizētajiem IEE (Inteligent Energy Europe) projektiem par energoefektīva iepirkuma tēmu. Pirmais EK projekts par zaļo iepirkumu, kurā "Ekodoma" darbojās kā partneris no Latvijas, bija "Green Labels Purchase" (2006. - 2008.gads). Projekta mērķis bija palielināt enerģijas marķējumu izmantošanas īpatsvaru iepirkumu procedūrās valsts un nevalstiskajā sektorā, izstrādāt standartizēto instrumentu zaļā iepirkuma veikšanai un definēt un pārvarēt galvenās barjeras, kas kavē zaļā iepirkuma pielietošanu iepirkuma procedūrās.27 Otrs ar zaļo iepirkumu saistītais projekts "Buy Smart" sākās 2009.gadā un kalpoja kā "Green Labels Purchase" projekta turpinājums. Šī projekta ietvaros tika turpināts darbs ar pirmā projekta ietvaros izstrādātajām vadlīnijām un instrumentiem, tika veikta zaļā iepirkuma popularizēšana valsts un nevalstiskajā sektorā, organizējot apmācības, nodrošinot konsultācijas un sniedzot atbalstu, īstenojot iepirkumus28. No 2012. gada līdz 2014. gadam SIA "Ekodoma piedalījās projektā "Buy Smart+", kas ir turpinājums Buy Smart projektam. Latvijā 2008. gadā Vides ministrijas koordinēta starpministriju un pieaicināto ekspertu darba grupa izstrādāja ziņojumu "Informatīvais ziņojums par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumiem videi draudzīgas būvniecības veicināšanai", iekļaujot iepriekš minētos SIA "Ekodoma" realizēto projektu rezultātus. Dokumentā tika analizēta situācija Latvijā citu ES dalībvalstu kontekstā un izteikti priekšlikumi ZPI veicināšanai29: • Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās. Ieteikumi sastāv no 3 neatkarīgām sadaļām: katrā no tām skartas problēmas, ar kurām parasti sastopas publisko iepirkumu veicēji valsts un pašvaldību institūcijās, un parādīti iespējamie risinājumi ZPI ieviešanai. Ieteikumus noslēdz pielikumu sadaļa ar potenciālajam lietotājam nepieciešamo informāciju. • Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai. Ieteikumi domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas, būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus. Kritēriji attiecas uz enerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un izstrādājumiem, atkritumu saimniecību un ūdens saimniecību, kā arī citiem aspektiem, kas saistīti ar būvniecības ietekmi uz vidi, arhitektu pieredzi, uzraudzību un lietotāja aspektus ieskaitot. Minētos ieteikumus ZPI veicināšanai VARAM izmantojusi KPFI finansēto projektu atklātajos konkursos, kopš 2009. gada ZPI ietverot konkursu nolikumos kā vienu no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Šo iniciatīvu atzinīgi novērtējusi arī EK30. ZI un ZPI veicināšanai ir veiktas arī citas aktivitātes, piemēram, IUB mājaslapā balstoties uz VARAM izstrādātajiem ieteikumiem ir izveidota atsevišķa sadaļa "Zaļais iepirkums"31. IUB īstenoti semināri, kuros sniegts skaidrojums par ZPI veikšanu. Biedrība "Zaļā Brīvība" 2006. gadā izdeva "Zaļā iepirkuma rokasgrāmatu"32. Savukārt par ekomarķējumu piešķiršanu atbildīgās iestādes VPVB mājaslapā izveidota sadaļa "Ekomarķējums"33, kurā atrodama informācija par tām preču un pakalpojumu grupām, kas ietvertas Eiropas ekomarķējuma (t.s. Eiropuķītes) sistēmā. 2010.gadā VRAA pārraudzībā esošajā EIS tika iekļauti "zaļie" katalogi, kas arī veicina ZPI veikšanu. EIS ir tādi "zaļie" katalogi kā: • videi draudzīgi veļas, trauku un grīdas mazgāšanas līdzekļi; • videi draudzīgi universālie, logu stiklu un sanitāro mezglu tīrīšanas līdzekļi; • videi draudzīgi vienreizlietojamie trauki; • videi draudzīgi atkritumu maisi; • tualetes papīrs un dvieļi no otrreizēji pārstrādātas šķiedras; • energoekonomiskās un LED spuldzes; • atkārtoti uzlādējamās baterijas; • eko datori (EPEAT); • biroja papīrs no otrreizēji pārstrādātas šķiedras; • atjaunotie drukas iekārtu piederumi; • eko reprezentācijas preces. Līdzšinējā pieredze liecina, ka preču iekļaušanās iepirkumu procedūrā norisinās atšķirīgi. Kā veiksmīgs piemērs minams eko datori EPEAT, savukārt bioloģiskās pārtikas iekļaušanās EIS ir mazāk veiksmīga. 2.2. Zaļā iepirkuma/zaļā publiskā iepirkuma darbība IUB regulāri apkopo informāciju par PIL, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums ietvaros veiktajiem iepirkumiem. Latvijā nav izveidota speciāla ZI un ZPI uzskaite, tāpēc, lai identificētu iepirkumus, kuros ir izmantoti ZI un ZPI kritēriji, tiek ņemts vērā, vai pasūtītājs ir atzīmējis, ka iepirkumā ir izmantotas vides aizsardzības prasības. Atzīmēšana notiek pēc pasūtītāja ieskatiem. Sadarbībā ar IUB ir apkopota informācija par kopējo publisko iepirkumu skaitu un to publisko iepirkumu publikāciju skaitu, kurās ir izvirzītas vides aizsardzības prasībās, kā arī publisko iepirkumu publikāciju līgumcenām laika posmā no 2009. - 2013.gadam (3. un 4.attēls). 3.attēls. Publisko iepirkumu publikāciju skaits Latvijā no 2009. - 2013.gadam (pēc IUB sagatavotās informācija) 34 Iepirkumu skaits, kuros ir izvirzītas vides prasības, pieaugums sācies 2009.gadā, maksimumu (763 publikācijas jeb 5,3% no visa publikāciju skaita) sasniedzot 2011.gadā, kas galvenokārt saistāms ar KPFI (3. attēls). Kā jau minēts iepriekš KPFI konkursu nolikumos kā viens no vērtēšanas kritērijiem tika izvirzīts ZPI prasību ievērošana. Kopumā KPFI projektu ietvaros ir piešķirti vairāk kā 165 milj. euro. Tomēr pēdējos gados vērojams ZPI procentuālā īpatsvara samazinājums (3,9%), kas saistāms ar mazāku jauno KPFI konkursu skaitu attiecīgajos gados. 4. attēls. Publisko iepirkumu kopējā līgumcena Latvijā no 2009. - 2013. gadam, milj. Ls, bez PVN (pēc IUB sagatavotās informācijas) No 2009. līdz 2012.gadam ir palielinājusies to iepirkumu vērtība, kuros izvirzītas vides aizsardzības prasības. 2012.gadā publisko iepirkumu īpatsvars, kuros var dēvēt par "zaļiem", sasniedza 19% (salīdzinot ar 2009.gadu rādītājs pieaudzis par 13%). Tomēr 2013.gada rādītāji liecina, ka līgumcenas un publisko iepirkumu, kuros izvirzītas vides aizsardzības prasības, īpatsvars ir strauji samazinājies (7,1 %). Norādītie iepirkumi, kuros izvirzītas vides prasības galvenokārt ir iepirkumi, kuriem piemērots CPV (Common Procurement Vocabulary - kopējā iepirkuma vārdnīca) klasifikatora kods 3400000-7 "Transporta iekārtas un palīgiekārtas transportēšanai", 45000000-7 "Celtniecības darbi", 90000000-7 "Notekūdeņu, atkritumu, tīrīšanas un vides pakalpojumi" un 7000000-0 "Lauksaimniecības, mežsaimniecības, dārzkopības, akvakultūras un biškopības pakalpojumi". 2.3. Būtiskākās problēmas zaļā iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma plašākai izmantošanai Līdz šim apkopojums par ZPI ieviešanas problēmām iekļauts "Informatīvajā ziņojumā par ieteikumiem zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās un ieteikumos videi draudzīgas būvniecības veicināšanai". Tajā identificēta virkne specifisku barjeru, kas līdz šim kavējušas ZPI ieviešanu un kopumā sakrīt ar EK paziņojumā COM(2008) 40035 minētajiem šķēršļiem. Vairums no tiem ir aktuāli arī šodien. Nosacīti šķēršļus ZI un ZPI ieviešanā var iedalīt 5 grupās: informācijas un motivācijas, ekonomiskie, tiesiskie, organizatoriskie un tehniskie. Informācijas un motivācijas šķēršļi Latvijā lielākā daļa iepirkuma veicēji nav informēti un izglītoti pietiekamā līmenī par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu. Trūkst zināšanu par patēriņa radīto ietekmi uz vidi, kā arī par vides politiku Latvijā un ES kopumā. Ekonomiskie šķēršļi Latvijā videi draudzīgu preču tirgus nav attīstīts, tāpēc "zaļo" produktu cenas ir augstākas nekā līdzīgām konvencionālām precēm. Jaunas preces bieži prasa to lietotāju uzvedības modeļa maiņas. Ir nepieciešams vairāk laika un līdzekļu, kā arī nepieciešams mainīt visu darba vidi sakarā ar preču nesavietojamību. Ierobežotais valsts un pašvaldību budžeta finansējums iepirkumu veikšanai. Tiesiskie šķēršļi Normu piemērošana ir neskaidra - bieži nav saprotams, vai vides pārvaldes sistēmu un vides marķējumu iekļaušana atlases kritērijos ir pilnībā likumīga un netiks apšaubīta no uzraudzības institūciju puses. Normatīvajos aktos ir ļoti specifiski aprakstīti daži tiesiskie aspekti un kritēriji, tomēr visi ZPI aspekti nav pietiekami skaidri definēti. Nav izveidota monitoringa sistēma par ZI un ZPI, tādejādi nav iespējams adekvāti kontrolēt esošo situāciju, ieviest atbilstošu politiku. Tāpat trūkst vienotas vispār pieņemtas preču dzīves cikla novērtējuma metodikas. Preču dzīves cikla novērtējums būtu jāizmanto par pamatu, nosakot preču ietekmi uz vidi "no šūpuļa līdz kapam". Organizatoriskie šķēršļi ZPI veicināšanai var tikt izmantotas gan centralizētas, gan decentralizētas organizatoriskās sistēmas. Decentralizētas pieejas gadījuma ir nepieciešams apmācīt visus darbiniekus, kas veic iepirkuma procedūru, līdz ar to, ja netiek nodrošināta pietiekama apmācība, ZPI pielietošana var kļūt haotiska un nekoordinēta. Trūkst sadarbība starp dažādām iestādēm un komersantiem. Saskaņotas paraugprakses apmaiņas un tīklojuma trūkums starp iestādēm un komersantiem ir atzīts par šķērsli plašākai ZPI īstenošanai. Tehniskie šķēršļi Budžeta plānošanas perioda ietvaros, kas parasti ir trīs gadi, var nebūt iespējams novērtēt ilgtermiņa ieguvumus, kuri rodas veicot ZPI. Līdz ar to bieži vien tiek dota priekšroka pēc iespējas lētākiem produktiem, kuru īstermiņa efektivitāti ir vieglāk atainot budžetā. Preču nesavietojamība - iepērkot jaunas preces, tās nevar lietot kopā ar jau esošo aprīkojumu, kā arī var saskarties ar rezerves daļu trūkumu. EIS sistēmā nav pietiekams "zaļo" katalogu klāsts, tādejādi ierobežojot ZI un ZPI plašāku veikšanu.